Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
nodedzināta — tās pilis, tempļi, lielās celtnes ar visu grezno iekārtu, dārgiem audumiem<br />
<strong>un</strong> krāšņajām drēbēm, — viss tika nodots liesmām. Ko nevarētu sadedzināt ar ug<strong>un</strong>i, “viss<br />
sudrabs <strong>un</strong> zelts <strong>un</strong> vara dzelzs rīki lai ir svēti tam K<strong>un</strong>gam”. Nolādēta tika pat pilsētas<br />
atrašanās vieta; Jēriku nekad vairs nedrīkstēja uzcelt kā cietoksni. Katram, kas uzdrošinātos<br />
atja<strong>un</strong>ot dievišķās varas sagāztos mūrus, draudēja sods. Visa Israēla klātbūtnē tika izteikts<br />
svinīgs paziņojums: “Nolādēts lai ir tas vīrs tā K<strong>un</strong>ga priekšā, kas uzcels <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>os šo<br />
pilsētu Jēriku! Pamatus lai viņš liek tai par sava pirmdzimušā <strong>un</strong> vārtus lai ieceļ tai par sava<br />
ja<strong>un</strong>ākā dēla dzīvību!”<br />
Pilnīga Jērikas ļaužu iznīcināšana bija tikai agrāk dotās Mozus pavēles izpildīšana<br />
attiecībā uz Kānaānas iedzīvotājiem: “Kad tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tos būs nodevis tavā varā,<br />
ka tu tos sakauj, tad tos tev pavisam būs izdeldēt (..).” “No šo kaimiņu tautu pilsētām, ko<br />
tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tev dos tavās rokās, tev neko nebūs atstāt dzīvu, kam vien ir dzīva<br />
dvaša.” (5. Moz. 7:2, pēc Glika tulk.; 20:16) Daudziem šīs pavēles šķiet pretējas tam<br />
žēlastības <strong>un</strong> mīlestības garam, kas uzsvērts citās Bībeles daļās, tomēr tāda tiešām bija<br />
bezgalīgās gudrības <strong>un</strong> labvēlības griba. Dievs gatavojās Kānaānā nometināt Israēla tautu<br />
<strong>un</strong> izveidot tur tādu valsts iekārtu, kas liecinātu par Viņa valstību virs zemes. Tiem<br />
vajadzēja būt ne tikai patiesās reliģijas mantiniekiem, bet arī viņas principu izplatītājiem<br />
visā pasaulē. Kānaānieši bija nodevušies visriebīgākajam <strong>un</strong> zemiskākajam pagānismam,<br />
tādēļ zemi vajadzēja iztīrīt no visa, kas tik tiešām kavētu Dieva brīnišķā nodoma<br />
piepildīšanos.<br />
Kānaānas iedzīvotājiem tika dotas bagātīgas iespējas atgriezties. Pirms četrdesmit<br />
gadiem notikušais gājiens pār Sarkano jūru <strong>un</strong> sodības, kas skāra ēģiptiešus, liecināja par<br />
Israēla Dieva varenību. Un tagad Midianas, Gileādas <strong>un</strong> Basanas ķēniņu uzvarēšana rādīja,<br />
ka Jehova ir pāri visiem Dieviem. Viņa rakstura svētums <strong>un</strong> Viņa riebums pret nešķīstību<br />
izpaudās sodībās, kas piemeklēja Israēlu par piedalīšanos pretīgajās Baāl-Peora<br />
ceremonijās. Visi šie notikumi Jērikas iedzīvotājiem bija zināmi; <strong>un</strong> tur bija daudzi, kas,<br />
līdzīgi Rāhabai, saprata, kaut arī atteicās paklausīt, ka Jehova, Israēla Dievs “ir Dievs augšā<br />
Debesīs <strong>un</strong> apakšā virs zemes”. Līdzīgi pirmsplūdu laikmeta cilvēkiem, kānaānieši dzīvoja<br />
tikai, lai zaimotu Debesis <strong>un</strong> sagānītu zemi. Kā mīlestība, tā taisnība prasīja ātru<br />
izrēķināšanos ar šiem Dieva pretiniekiem <strong>un</strong> cilvēku ienaidniekiem.<br />
Cik viegli Debesu karapulki sagrāva Jērikas, šīs lepnās pilsētas, mūrus, kuras<br />
nocietinājumi pirms četrdesmit gadiem tik ļoti izbiedēja neticīgos izlūkus. Israēla Varenais<br />
bija teicis: “Es Jēriku esmu devis tavā rokā.” Pret šiem vārdiem cilvēciskais spēks bija<br />
nevarīgs.<br />
“Ticības spēkā sabruka Jērikas mūri.”(Ebr. 11:30) K<strong>un</strong>ga karapulku virsnieks bija<br />
r<strong>un</strong>ājis tikai ar Jozuu. Viņš neparādījās visai draudzei, <strong>un</strong> tiem bija atļauts ticēt Jozuas<br />
vārdiem vai arī tos apšaubīt; paklausīt K<strong>un</strong>ga vārdā dotajām pavēlēm, vai arī noliegt viņa<br />
179
Change language