Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
dzirdama. Gājienam beidzoties, visi ļaudis klusēdami atgriezās savā nometnē, <strong>un</strong> Derības<br />
šķirstu novietoja atpakaļ saiešanas teltī.<br />
Ar izbrīnu <strong>un</strong> pieaugošu nemieru pilsētas sargi vēroja katru kustību, par to ziņojot<br />
saviem pavēlniekiem. Tie neizprata visas šīs izrādes nozīmi, bet katru dienu redzot vareno<br />
pulku soļojam ap viņu pilsētu, kopā ar priesteriem <strong>un</strong> svēto šķirstu, skata neatminamā<br />
noslēpumainība cietokšņa iemītnieku sirdis pildīja ar šausmām. Tie vēlreiz pārbaudīja<br />
savus stipros nocietinājumus, lai būtu droši, ka var sekmīgi pretoties visspēcīgākajiem<br />
uzbrukumiem. Daudzi pasmējās par domu, ka tāda neparasta demonstrācija tiem kaut kā<br />
varētu kaitēt. Citi izjuta godbijīgas bailes, redzot gājienu, kas katru dienu vijās apkārt<br />
pilsētai. Tie pieminēja, ka kādreiz šīs tautas priekšā bija atvērusies Sarkanā jūra <strong>un</strong> nupat<br />
viņiem ceļu bija pašķīrusi Jordāna. Tie nespēja aptvert, kādus tālākus brīnumus Dievs viņu<br />
labā nolēmis darīt.<br />
Israēla pulki apkārt pilsētai gāja sešas dienas pēc kārtas. Pienākot septītajai dienai,<br />
Jozua K<strong>un</strong>ga karapulku sakārtoja jau rīta krēslā. Tagad tie saņēma norādījumus, ka ap<br />
Jēriku būs jāiet septiņas reizes <strong>un</strong>, atskanot spēcīgam bazūņu signālam, skaļā balsī jākliedz,<br />
jo Dievs tiem ir nodevis šo pilsētu.<br />
Lielais pulks svinīgi soļoja ap bojāejai nolemtās pilsētas mūriem. Visur valdīja<br />
klusums; bija dzirdams tikai daudzo soļu vienmērīgais troksnis <strong>un</strong> pa reizei rīta klusumu<br />
pārtrauca bazūņu skaņas. Šķita, ka stipro akmeņu masīvie mūri tikai smejas par saviem<br />
aplencējiem. Cietokšņa sargi ar pieaugošām bailēm vēroja, kā pirmajam gājienam sekoja<br />
otrais, trešais, ceturtais, piektais <strong>un</strong> sestais. Kāds nolūks šai noslēpumainajai kustībai? Par<br />
kādiem vareniem notikumiem tā vēstīja? — Ilgi nenācās gaidīt. Kad bija beidzies septītais<br />
aplis apkārt pilsētai, garā procesija apstājās. Bazūnes, kas kādu brīdi bija klusējušas, tagad,<br />
šķita, izplūda tādās skaņās, no kurām pat zeme nodrebēja. Stiprie akmens mūri ar saviem<br />
iespaidīgajiem torņiem <strong>un</strong> nocietinājumiem sagrīļojās pašos pamatos <strong>un</strong> tad ar troksni<br />
sagāzās. Jērikas iedzīvotāji no bailēm sastinga, <strong>un</strong> Israēla pulki iegāja pilsētā <strong>un</strong> to ieņēma.<br />
Israēlieši uzvaru nebija ieguvuši ar savu spēku; uzvara pilnībā piederēja K<strong>un</strong>gam, <strong>un</strong><br />
pilsētu ar visu, kas tur atradās, kā tās zemes pirmos augļus vajadzēja pienest par upuri<br />
Dievam. Israēlam pienācās saprast, ka, iekarojot Kānaānu, tiem nav jācīnās par sevi, bet<br />
vienkārši kā ieročiem jāizpilda Dieva griba; tiem nav jādzenas pēc slavas vai bagātības, bet<br />
jāmeklē viņu Ķēniņa Jehovas gods. Pirms Jērikas ieņemšanas bija dota pavēle, lai pilsēta<br />
<strong>un</strong> viss, kas tur iekšā, tiek pilnīgi izdeldēts. “Tikai sargājaties no tā, kas ir padots iznīcības<br />
lāstam, ka jūs paši netopat par tādiem, kas ir izpostāmi, <strong>un</strong> ka jūs neņemat daļu sev <strong>un</strong> tā<br />
nepadarāt arī Israēla nometni par tādu, kas padota lāstam (..).”<br />
Visus pilsētas iedzīvotājus ar visu, kas dzīvs, “vīrus <strong>un</strong> sievas, bērnus <strong>un</strong> sirmgalvjus,<br />
no vērša līdz sīklopam <strong>un</strong> ēzelim” — visu vajadzēja iznīcināt ar zobenu. Tikai uzticīgā<br />
Rahāba <strong>un</strong> viņas saime tika saudzēta saskaņā ar izlūku solījumu. Pati pilsēta tika<br />
178
Change language