Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
apdomā dienām <strong>un</strong> naktīm, ka tu vari turēt <strong>un</strong> darīt visu tā, kā tas tur ir uzrakstīts; tad tavi<br />
ceļi tev labi izdosies <strong>un</strong> tev viss laimēsies.”<br />
Israēlieši vēl arvien atradās nometnē Jordānas austrumu pusē, <strong>un</strong> šī upe bija pirmais<br />
šķērslis Kānaānas iekarošanai. “Tad nu celies,” skanēja Dieva pirmais norādījums Jozuam,<br />
“<strong>un</strong> ej pāri šai Jordānai, tu <strong>un</strong> visi šie ļaudis uz to zemi, ko Es tiem dodu.” Attiecībā uz<br />
ceļu, pa kuru tiem vajadzēja iet pāri Jordānai, netika doti nekādi norādījumi, tomēr Jozua<br />
zināja, ka, ja K<strong>un</strong>gs ko pavēl, tad Viņš arī sagatavos ļaudīm ceļu, <strong>un</strong> šādā ticībā bezbailīgais<br />
vadonis tūlīt sāka gatavoties, lai dotos uz priekšu.<br />
Dažas jūdzes aiz upes, tieši pretī Israēla nometnei, atradās lielā <strong>un</strong> stipri nocietinātā<br />
Jērika. Tiešām, šī pilsēta bija visas zemes atslēga <strong>un</strong> tā varēja kļūt par grūti pārvaramu<br />
šķērsli Israēla tālākiem panākumiem. Tāpēc Jozua uz turieni aizsūtīja divus ja<strong>un</strong>ekļus, lai<br />
ievāktu drošas ziņas par tās iedzīvotāju skaitu, uztura krājumiem <strong>un</strong> nocietinājumu<br />
stiprumu. Pilsētas iedzīvotāji, baiļu <strong>un</strong> aizdomu pilni, vienmēr bija ļoti modri, <strong>un</strong> sūtņi<br />
nonāca lielās briesmās. Tomēr viņus izglāba Rahaba, kāda Jērikas sieviete, kaut gan viņas<br />
pašas dzīvībai draudēja briesmas. Atbildot uz viņas laipnību, tie apsolījās to pasargāt tad,<br />
kad pilsēta tiks ieņemta.<br />
Sūtņi atgriezās ar vēsti: “Tiešām, tas K<strong>un</strong>gs ir nodevis visu šo zemi mūsu rokās, <strong>un</strong> visi<br />
zemes iedzīvotāji jau tagad no mums izbijušies.” Jērikā viņiem tika stāstīts: “Mēs esam<br />
dzirdējuši, ka tas K<strong>un</strong>gs ir licis izsīkt Niedru jūras ūdeņiem jūsu priekšā, kad jūs bijāt<br />
iznākuši no Ēģiptes, <strong>un</strong> ko jūs esat darījuši viņpus Jordānas tiem diviem amoriešu<br />
ķēniņiem, Sihonam <strong>un</strong> Ogam, kurus jūs, likdami lāstam nākt pār viņiem, esat iznīcinājuši.<br />
Un, to dzirdot, mūsu sirds ir kļuvusi bailīga, <strong>un</strong> neviena vīra drosme vairs nav pacēlusies<br />
pret jums, jo tas K<strong>un</strong>gs, jūsu Dievs, ir Dievs augšā debesīs <strong>un</strong> pār zemi, kas ir apakšā zem<br />
tām.”<br />
Tad tika dota pavēle sagatavoties gājienam. Ļaudīm bija jāpaņem pārtika trim dienām<br />
<strong>un</strong> karaspēkam jābūt kaujas gatavībā. Visi priecīgi piekrita vadoņa plāniem <strong>un</strong> apliecināja<br />
viņam savu uzticību <strong>un</strong> paļāvību: “Visu, ko tu mums esi pavēlējis, to mēs darīsim, <strong>un</strong> visur,<br />
kur vien tu mūs sūtīsi, mēs iesim. Tāpat kā mēs esam visās lietās klausījuši Mozum, tāpat<br />
arī mēs tev klausīsim, lai tikai tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, ir ar tevi, kā Viņš ir bijis ar Mozu!”<br />
Atstājis savu nometni akāciju koku birzīs Sitimā, viss pulks devās lejup uz Jordānas<br />
krastmalu. Tomēr viņi zināja, ka bez dievišķas palīdzības tiem nav cerību tikt pāri upei.<br />
Šajā gada laikā — pavasara sezonā — kūstošais kalnu sniegs tik ļoti paaugstināja Jordānas<br />
līmeni, ka tā izgāja no krastiem <strong>un</strong> parastajos braslos upei pāri pārkļūt bija neiespējams.<br />
Dievs gribēja, lai Israēla pāriešana pāri Jordānai izsauktu izbrīnu. Pēc dievišķās pavēles<br />
Jozua lika ļaudīm svētīties. Tiem vajadzēja atstāt savus grēkus <strong>un</strong> atbrīvoties arī no visas<br />
ārējās netīrības. “Svētījieties, jo rītu tas K<strong>un</strong>gs darīs jūsu vidū brīnumus!” Derības šķirstam<br />
vajadzēja iet lielā pulka priekšgalā. Redzot priesteru nesto šķirstu atstājam savu vietu<br />
174
Change language