Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Apstrīdēt Dieva Dēla virsvaldību, tā apšaubot Radītāja gudrību <strong>un</strong> mīlestību, — tāds<br />
bija šī augstā eņģeļa nodoms. Šim mērķim viņš bija gatavs atdot visus varenā prāta spēkus,<br />
kurš tūlīt aiz Kristus bija pirmais Dieva lielo pulku vidū. Bet Tas, kurš vēlas, lai ikkatram<br />
Viņa radījumam būtu brīva griba, neatstāja nevienu nebrīdinātu attiecībā uz šiem maldiem,<br />
uz šķietamo gudrību, ar ko dumpinieks mēģināja sevi attaisnot. Pirms lielās cīņas sākuma<br />
visiem vajadzēja iegūt skaidru priekšstatu par Tā gribu, kura gudrība <strong>un</strong> pilnība bija viņu<br />
prieka avots.<br />
Universa Valdnieks sasauca pie sevis visus Debesu pulkus, lai viņu klātbūtnē r<strong>un</strong>ātu<br />
par sava Dēla patieso stāvokli <strong>un</strong> norādītu uz savstarpējām attiecībām, kādas Viņš ir<br />
paredzējis visām radītajām būtnēm. Dieva Dēlam bija sava daļa pie Tēva troņa, <strong>un</strong> Viņus<br />
abus apņēma mūžīgā, ne no viena neatkarīgā Dieva godība. Ap troni sapulcējās svētie<br />
eņģeļi, liels, neskaitāms pulks, — “desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši <strong>un</strong> tūkstoš reiz<br />
tūkstoši” (Atkl. 5:11), visaugstākie eņģeļi, kalpotāji <strong>un</strong> pavalstnieki, līksmodamies Dieva<br />
tuvumā esošajā gaismā.<br />
Sapulcinātajiem Debesu iemītniekiem Valdnieks paskaidroja, ka tikai Kristus, Dieva<br />
vienpiedzimušais Dēls, pilnībā var izprast Tēva nodomus <strong>un</strong> ka Viņam ir uzticēts īstenot<br />
Dieva gribas varenos norādījumus.<br />
Dieva Dēls bija pildījis sava Tēva gribu, radot visus Debesu pulkus, <strong>un</strong> Viņam, tāpat kā<br />
Dievam, pienākas saņemt no radītajām būtnēm godu <strong>un</strong> pavalstnieku uzticību. Kristum vēl<br />
ar dievišķās varas palīdzību vajadzēja radīt Zemi <strong>un</strong> tās iedzīvotājus, tomēr Viņš šajā darbā<br />
necentās izcelties, rīkojoties pretēji Dieva plānam, bet gribēja paaugstināt vienīgi Dieva<br />
godu <strong>un</strong> īstenot Viņa labvēlības <strong>un</strong> mīlestības pilnos nodomus.<br />
Eņģeļu pulki līksmi atzina Kristus pārākumu <strong>un</strong>, pakrītot Viņa priekšā pie zemes,<br />
izteica savu mīlestību <strong>un</strong> apbrīnu. Lucifers līdz ar tiem pakrita uz ceļiem, bet viņa sirdī<br />
norisinājās savāda karsta cīņa. Patiesība, taisnīgums <strong>un</strong> godīgums cīnījās pret skaudību <strong>un</strong><br />
greizsirdību. Šķita, ka uz laiku viņu sev līdzi aizrāva svēto eņģeļu iespaids. Kad tūkstošiem<br />
priecīgu balsu lika atskanēt slavas dziesmām visā melodiskajā varenībā, ļa<strong>un</strong>ais gars tika<br />
it kā pārvarēts; neizsakāma mīlestība ieskanējās visā viņa būtnē; pilnīgā saskaņā ar<br />
pārējiem bezgrēcīgajiem pielūdzējiem arī viņa dvēsele plūda pāri mīlestībā uz Tēvu <strong>un</strong><br />
Dēlu. Bet tad atkal viņu pārņēma lepnums <strong>un</strong> domas par savu godu. Atgriezās vēlēšanās<br />
būt pirmajam, <strong>un</strong> no ja<strong>un</strong>a tika piekoptas skaudīgas jūtas pret Kristu. Luciferam piešķirtais<br />
augstais gods netika vērtēts kā Dieva sevišķa dāvana <strong>un</strong> tāpēc arī neizraisīja pateicību<br />
Radītājam. Viņš lepojās savā spožumā <strong>un</strong> varenībā, kārojot kļūt līdzīgs Dievam. Debesu<br />
pulki viņu mīlēja <strong>un</strong> cienīja; eņģeļi priecājās pildīt viņa pavēles, <strong>un</strong> viņš vairāk par visiem<br />
bija ietērpts gudrībā <strong>un</strong> slavā. Tomēr Dieva Dēls tika izcelts augstāk par viņu, spēka <strong>un</strong><br />
autoritātes ziņā kā viens ar Tēvu. Viņam ar Tēvu bija kopīgi nodomi, bet Lucifers Dieva<br />
9
Change language