Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 42 - Mozus Nāve<br />
Visā Dieva rīcībā ar Viņa ļaudīm redzama liela mīlestība <strong>un</strong> žēlsirdība, kas savienotas<br />
ar uzkrītošiem Viņa stingrās <strong>un</strong> bezpartejiskās taisnības pierādījumiem. Tas skaidri atklājas<br />
ebreju tautas vēsturē. Dievs piešķīra Israēlam lielas svētības. Visai aizkustinoši aprakstīta<br />
Viņa maigā mīlestība: “Kā ērglis, kas savu perējumu vedina <strong>un</strong> lidinās pār saviem bērniem,<br />
kas izpleš sargādams savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis <strong>un</strong> nes uz saviem<br />
spārniem. Tā tas K<strong>un</strong>gs viens pats ir viņus vadījis, <strong>un</strong> sveša dieva nebija ar Viņu.” (5. Moz.<br />
32:11,12) Un tomēr, cik ātri <strong>un</strong> stingri tiem tika atmaksāts par viņu pārkāpumiem!<br />
Dieva bezgalīgā mīlestība atklājas Viņa vienpiedzimušā Dēla nāvē, lai atpestītu<br />
pazudušo cilti. Kristus nāca uz šo zemi, lai cilvēkiem atklātu sava Tēva raksturu, <strong>un</strong> Viņa<br />
dzīve bija pilna dievišķās laipnības <strong>un</strong> līdzcietības darbiem. Un tomēr pats Kristus<br />
paskaidro: “Tiekams debess <strong>un</strong> zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte,<br />
ne raksta galiņš no bauslības, tiekams viss notiek.” (Mat. 5:18) Tā pati balss, kas pacietīgi<br />
<strong>un</strong> lūdzoši aicina grēcinieku nākt pie Viņa, lai saņemtu piedošanu <strong>un</strong> mieru, tiesas dienā<br />
Viņa nicinātājiem pavēlēs: “Ejiet nost no Manis, jūs nolādētie (..).” (Mat. 25:41) Visā<br />
Bībelē Dievs attēlots ne tikai kā maigs Tēvs, bet arī kā taisns Soģis. Kaut arī Viņš ir<br />
žēlsirdīgs <strong>un</strong> piedod noziegumus, “pārkāpumus <strong>un</strong> grēkus”, tomēr nekad “nepamet<br />
nesodītus”. (2. Moz. 34:7)<br />
Lielais tautu Valdnieks bija paziņojis, ka Mozus neievedīs Israēlu labajā zemē, <strong>un</strong> Viņa<br />
kalpa nopietnais lūgums šo spriedumu nevarēja mainīt. Tas zināja, ka viņam jāmirst, tomēr<br />
savu aizgādību Israēlam neatrāva ne acumirkli. Viņš visu laiku bija uzticīgi centies<br />
sagatavot draudzi apsolītā mantojuma saņemšanai. Pēc Dieva pavēles Mozus <strong>un</strong> Jozua<br />
tagad devās uz saiešanas telti, kamēr padebeša stabs nostājās pār telts ieeju. Šeit ļaudis<br />
svinīgi tika nodoti Jozuas vadībai. Mozus kā Israēla vadoņa, darbs bija beidzies, bet viņš<br />
joprojām, rūpējoties par tautu, aizmirsa sevi. Sapulcējušos ļaužu priekšā Mozus Dieva<br />
vārdā uzr<strong>un</strong>āja savu pēcnācēju, izsakot tam svētu paskubinājumu: “Esi stiprs <strong>un</strong> drošs! Jo<br />
tev ir jāieved Israēla bērni tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis, Es būšu ar<br />
tevi.” (5. Moz. 32:23) Tad viņš vērsās pie tautas vecākajiem <strong>un</strong> amatpersonām ar svinīgu<br />
aicinājumu uzticīgi paklausīt norādījumiem, kurus viņš tiem no Dieva bija darījis zināmus.<br />
Raugoties uz šo veco vīru, kurš tik drīz tiks no viņiem atņemts, tie ar ja<strong>un</strong>u <strong>un</strong> dziļāku<br />
atzinību atcerējās viņa tēvišķo maigumu, viņa gudros padomus <strong>un</strong> nenogurstošās pūles.<br />
Cik bieži, kad tie bija grēkojuši <strong>un</strong> tā izsaukuši taisnu Dieva atmaksu, Mozus lūgšanas bija<br />
uzvarējušas <strong>un</strong> tie tika saudzēti. Viņu skumjas pavairoja sirdsapziņas pārmetumi. Ar dziļu<br />
nožēlu tie atcerējās, ka viņu pašu nepareizā rīcība izaicināja Mozu uz grēku, kura dēļ viņam<br />
tagad jāmirst.<br />
Mīļotā vadoņa atņemšanai Israēla dzīvē vajadzēja kļūt par daudz stiprāku pārmetumu,<br />
nekā jebkurš cits rājiens, kas pār tiem varētu nākt, ja viņa dzīve <strong>un</strong> darbs turpinātos. Dievs<br />
169
Change language