Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
<strong>un</strong> pildiet tos, jo tā būs jūsu gudrība <strong>un</strong> lietu izpratne citu tautu acu priekšā, kuras, kad tās<br />
dzirdēs visus šos likumus, teiks: “Tiešām, gudri <strong>un</strong> saprātīgi ļaudis ir šī lielā tauta!”” (5.<br />
Moz. 4:5,6)<br />
Mozus ļaužu uzmanību pievērsa dienai, kad tie stāvēja pie Horeba, “K<strong>un</strong>ga, viņu Dieva<br />
priekšā”. Viņš pie ebreju pulkiem griezās ar vārdiem: “Jo kur gan ir vēl cita kāda liela tauta,<br />
kurai Dievs stāvētu tik tuvu, kā tas K<strong>un</strong>gs, mūsu Dievs, mums, tiklīdz mēs viņu piesaucam?<br />
Un kur ir vēl citai lielai tautai tik taisnīgi likumi <strong>un</strong> tik laba tiesiska iekārta kā visa šī<br />
bauslība, ko es jums šodien lieku priekšā?” (5. Moz. 4:10,7,8) Mūsdienu Israēlam varētu<br />
atkārtot šo pašu uzsaukumu. Likumi, ko Dievs devis savai senajai tautai, bija gudrāki,<br />
labāki <strong>un</strong> humānāki nekā pasaules viscivilizētākajām nācijām. Tautu likumi nes<br />
neatja<strong>un</strong>otas sirds, vājuma, kaislību <strong>un</strong> cietsirdības pazīmes, bet Dieva likumiem ir<br />
dievišķīgs zīmogs.<br />
“Bet jūs tas K<strong>un</strong>gs ir pieņēmis <strong>un</strong> jūs ir izvedis no dzelzs kausējamās krāsns, no<br />
Ēģiptes,” paziņoja Mozus, “lai jūs būtu Viņa īpaša tauta, kā tas arī šodien ir”. (5. Moz.<br />
4:20) Pēc tam tika vispusīgi raksturota zeme, kurā tiem drīz vajadzēja ieiet, <strong>un</strong> kuru tie<br />
varēja paturēt tikai ar noteikumu, ka paklausīs Dieva baušļiem. Ak, cik aizkustinātām<br />
vajadzēja būt Israēla ļaužu sirdīm, dzirdot šos vārdus <strong>un</strong> saprotot, ka tas, kas tiem tik<br />
dedzīgi stāsta par Apsolītās zemes svētībām, viņu grēku dēļ ir izslēgts no piedalīšanās savas<br />
tautas mantojumā.<br />
“Jo tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tevi vada uz auglīgu zemi”, “Jo šī zeme, uz kurieni tu ej, lai<br />
to iemantotu, nav tāda, kāda ir Ēģiptes zeme, no kurienes jūs esat iznākuši, ko tu apsēji ar<br />
savu sēklu <strong>un</strong> tad to aplaistīji ar kājām kā sakņu dārzu. Bet tā zeme, uz kuru tu dodies pāri,<br />
lai to iegūtu īpašumā, tā ir zeme ar kalniem <strong>un</strong> ar ielejām, kas tiek slacīta ar debess lietus<br />
ūdeni, zeme, par ko tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, rūpējas, uz kuru tā K<strong>un</strong>ga, tava Dieva, acis bez<br />
mitēšanās skatās no gada iesākuma līdz gada beigām.” “Uz zemi, kur ir kvieši <strong>un</strong> mieži,<br />
vīna stādi <strong>un</strong> vīģu koki <strong>un</strong> granātābolu koki, uz olīvu koku zemi, kurā tek eļļa <strong>un</strong> medus.<br />
Uz zemi, kur tu maizi vairs neēdīsi trūkumā, kur tev nekā netrūks, uz zemi, kuras akmeņos<br />
ir dzelzs <strong>un</strong> no kuras kalniem tu vari izcirst varu.” (5. Moz. 11:10-12; 8:7-9)<br />
“Un kad nu tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko Viņš ar zvērestu ir apsolījis<br />
taviem tēviem - Ābrahāmam, Īzākam <strong>un</strong> Jēkabam, lai tev to dotu ar lielām <strong>un</strong> skaistām<br />
pilsētām, ko jūs neesat cēluši. Un arī namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kurus tu neesi<br />
sakrājis, <strong>un</strong> ar klintīs izcirstām ūdens tvertnēm, ko tu pats neesi izcirtis, <strong>un</strong> vīna kalnus <strong>un</strong><br />
olīvu koku dārzus, ko tu neesi dēstījis, — <strong>un</strong> kad tu tad ēdīsi <strong>un</strong> būsi paēdis, tad sargies, ka<br />
tu neaizmirsti to K<strong>un</strong>gu, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no kalpības nama!” “Tad nu<br />
sargieties, ka neaizmirstat K<strong>un</strong>ga, sava Dieva, derību (..), <strong>un</strong> ja darīsit ļa<strong>un</strong>u tā K<strong>un</strong>ga, sava<br />
Dieva, acīs, Viņu ar to apkaitinādami, (..) jūs galīgi pazudīsit no tās zemes virsus, uz kuru<br />
jūs iesit pāri Jordānai, lai to iegūtu par savu īpašumu.” (5. Moz. 6:10-12; 4:23-26)<br />
168
Change language