Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Uz Bileāma ierosinājumu Moāba ķēniņš rīkoja lielus svētkus par godu saviem dieviem,<br />
<strong>un</strong> pastāvēja slepena nor<strong>un</strong>a, ka Bileāms pamudinās tajos piedalīties arī israēliešus. Tā kā<br />
tie viņu uzskatīja par Dieva pravieti, tad šim vīram nenācās grūti sasniegt savu mērķi. Liela<br />
daļa ļaužu kopā ar viņu devās noraudzīties šajos svētkos. Tie uzdrošinājās nostāties uz<br />
aizliegtās zemes <strong>un</strong> sapinās sātana valgos. Deju <strong>un</strong> mūzikas apburti <strong>un</strong> pagānu ja<strong>un</strong>avu<br />
skaistuma savaldzināti, tie atteicās no uzticības Jehovam. Piedaloties līksmajos<br />
sarīkojumos <strong>un</strong> dzīrēs, vīna baudīšana aptumšoja viņu prātu <strong>un</strong> nolauza pašsavaldīšanās<br />
barjeras. Kaislībām tika dota pilna brīvība <strong>un</strong>, aptraipījuši savu sirdsapziņu kārībās, tie<br />
ļāvās pier<strong>un</strong>āties <strong>un</strong> locīja ceļus elku priekšā. Viņi pienesa upurus uz pagānu altāriem <strong>un</strong><br />
piedalījās vispazemojošākajās ceremonijās.<br />
Nepagāja ilgs laiks, līdz inde kā nāvīga sērga izplatījās pa visu Israēla nometni. Tos,<br />
kuri kaujās bija uzvarējuši savus ienaidniekus, tagad pārvarēja pagānu sievietes. Ļaudis<br />
šķita kā apmāti. Virsnieki <strong>un</strong> vadošie vīri atradās starp pirmajiem pārkāpējiem, <strong>un</strong><br />
apgrēkojās tik daudz ļaužu, ka atkrišana šķita pārņemam visu tautu — “ Israēls bija<br />
pieķēries Baālam Peoram”. (Skat. 4. Moz. 25. nod.) Kad Mozus beidzot ievēroja šo<br />
ļa<strong>un</strong>umu, ienaidnieka plāni jau bija guvuši tādus panākumus, ka israēlieši ne tikai<br />
piedalījās izlaidīgajās ceremonijās Peora kalnā, bet pagānu rituāli tika praktizēti pat Israēla<br />
nometnē. Sirmo vadoni pārņēma sašutums, <strong>un</strong> iedegās arī Dieva dusmas.<br />
Israēla noziedzīgā rīcība panāca to, ko nespēja Bileāma burvības - viņi paši šķīrās no<br />
Dieva, bet ātri sekojošais sods atmodināja ļaudīm atziņu par sava grēka lielumu. Nometnē<br />
izcēlās briesmīgs mēris, kuram par upuri krita desmit tūkstoši cilvēku. Dievs pavēlēja<br />
soģiem nogalināt visus atkritušos vadoņus. Šī pavēle tika tūlīt izpildīta. Vainīgo līķus<br />
pakāra visa Israēla acu priekšā, lai draudze izjustu, cik riebīgs Dievam ir viņu grēks, <strong>un</strong><br />
baidītos no Viņa dusmām, redzot, cik bargi Viņš izturējies pret tautas vadoņiem. Visi<br />
saprata, ka sods ir taisnīgs, <strong>un</strong> ļaudis steidzās uz saiešanas telti, ar asarām <strong>un</strong> dziļā pazemībā<br />
atzīdami savu pārkāpumu. Tā raudot Dieva priekšā pie saiešanas telts, kamēr sērga vēl<br />
arvien darīja savu nāvējošo darbu <strong>un</strong> soģi pildīja briesmīgo uzdevumu, nometnē pārdroši<br />
ienāca Simrijs, dižciltīgs israēlietis, kādas midianiešu netiklas sievietes pavadībā, kas bija<br />
no augstas kārtas <strong>un</strong> piederēja pie vienas no ievērojamākajām midianiešu ģimenēm. Viņš<br />
to veda uz savu telti. Nekad vēl netikumība nebija izpaudusies tik bezka<strong>un</strong>īgi <strong>un</strong> uzstājīgi.<br />
No vīna iesilis, Simrijs plātījās ar savu grēku “kā Sodoma” <strong>un</strong> lielījās, nepazīdams ka<strong>un</strong>u.<br />
Kad priesteri <strong>un</strong> vadoņi bēdās <strong>un</strong> pazemojumā bija nometušies pie zemes, raudādami “starp<br />
priekškaru <strong>un</strong> altāri” <strong>un</strong> lūgdami K<strong>un</strong>gu saudzēt savus ļaudis <strong>un</strong> neatstāt ka<strong>un</strong>ā savu<br />
mantojumu, šis Israēla lielk<strong>un</strong>gs visas sapulces priekšā lielījās ar grēku, it kā ignorējot<br />
Dieva atriebību <strong>un</strong> izsmejot tautas soģus. Tad Pinehass, augstā priestera Ēleāzara dēls,<br />
cēlās no sapulces <strong>un</strong>, satvēris šķēpu, “gāja šim israēliešu vīram pakaļ teltī” <strong>un</strong> tos abus<br />
nodūra. Tā mocība tika apturēta <strong>un</strong> priesteris, kas izpildīja Dieva sodu, tika pagodināts visa<br />
Israēla priekšā, <strong>un</strong> viņam <strong>un</strong> tā namam priestera amatu piešķīra uz mūžīgiem laikiem.<br />
163
Change language