Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 40 - Atkrišana pie Jordānas<br />
Ar priecīgu sirdi <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>otu ticību Dievam uzvarošie Israēla karapulki atgriezās no<br />
Basanas. Tie jau bija ieguvuši vērtīgu apgabalu <strong>un</strong> pārliecinoši ticēja, ka drīz ieņems visu<br />
Kānaānu. Tikai Jordāna atradās starp viņiem <strong>un</strong> Apsolīto zemi. Tieši pretī, pāri upei bija<br />
kāds bagāts, zaļumiem klāts, daudzu strautu <strong>un</strong> neizsīkstošu avotu slacināts, palmām<br />
apēnots līdzenums. Līdzenuma rietumu pusē pacēlās Jērikas torņi <strong>un</strong> pilis. Tur atradās<br />
daudzas palmu birzis, tāpēc to dažreiz sauca par “palmu pilsētu”.<br />
Arī Jordānas austrumu krastā, starp upi <strong>un</strong> augsto plakankalni, kurai tie bija gājuši cauri,<br />
atradās līdzenums, dažus kilometrus plats, <strong>un</strong> stiepās kādu gabalu līdztekus upei. Šajā no<br />
vējiem aizsargātajā ielejā valdīja tropu klimats; te ziedēja sitimkoks jeb akācija, no kā viss<br />
līdzenums bija dabūjis savu nosaukumu — Sitima ieleja. Tieši šeit bija apmetušies<br />
israēlieši, atrodot sev patīkamu patvērumu upmalas akāciju birzīs.<br />
Bet šajā pievilcīgajā apkārtnē tiem vajadzēja sastapties ar ļa<strong>un</strong>umu, kas bija nāvīgāks<br />
nekā varenie bruņoto vīru pulki vai tuksneša plēsīgie zvēri. Šo bagāto, dabiskām<br />
priekšrocībām apveltīto zemes stūrīti sagānīja tās vietējie iedzīvotāji. Visiem pieejamajā<br />
Baāla pagodināšanā, kas bija iedzīvotāju augstākā dievība, pastāvīgi atklājās<br />
vispazemojošākās <strong>un</strong> noziedzīgākās ainas. Visur varēja atrast vietas, kas iezīmējās ar<br />
kalpošanu elkiem <strong>un</strong> izvirtību, tā ka pat šo vietu nosaukumi atgādināja tautas netikumību<br />
<strong>un</strong> samaitātību.<br />
Apkārtne atstāja aptraipošu iespaidu uz israēliešiem. Viņu prātam pastāvīgi uzmācās<br />
zemiskas domas, vieglā <strong>un</strong> bezrūpīgā dzīve atstāja savu samaitājošo iespaidu uz tikumību<br />
<strong>un</strong>, gandrīz pašiem nemanot, tie novērsās no Dieva, nonākdami stāvoklī, kur tie viegli<br />
varēja krist par upuri kārdinātājam.<br />
Apmešanās laikā pie Jordānas Mozus sāka gatavoties Kānaānas ieņemšanai. Lielo<br />
vadoni pilnīgi aizņēma šis uzdevums, bet tautai neziņas <strong>un</strong> gaidīšanas laiks izvērtās ļoti<br />
pārbaudošs, <strong>un</strong>, pirms vēl bija pagājušas vairākas nedēļas, viņu vēsture tika aptraipīta ar<br />
visnejēdzīgāko atkāpšanos no tikumības <strong>un</strong> godīguma.<br />
Sākumā israēlieši reti kad satikās ar saviem pagānu kaimiņiem, bet pēc kāda laika<br />
nometnē sāka iezagties midianiešu sievietes. Viņu parādīšanās neradīja nekādu trauksmi,<br />
<strong>un</strong> tās turpināja īstenot savu plānu tik mierīgi, ka Mozus tam nepievērsa nekādu vērību. Šo<br />
sieviešu nolūks satiksmē ar ebrejiem izpaudās viņu vilinājumos pārkāpt Dieva likumus <strong>un</strong><br />
pievērst uzmanību pagānu tikumiem <strong>un</strong> ierašām, kā arī pavedināt kalpot elkiem. To visu<br />
rūpīgi slēpa zem draudzības izkārtnes tā, ka pat ļaužu uzraugiem neradās nekādas<br />
aizdomas.<br />
162
Change language