Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Tā kā mīlestības likums ir Dieva valstības pamats, tad visu saprātīgo būtņu laime<br />
atkarīga no pilnīgas saskaņas ar Viņa taisnības lielajiem pamatprincipiem. No visiem<br />
saviem radījumiem Dievs sagaida kalpošanu mīlestībā, kalpošanu, kuru izraisa Viņa<br />
rakstura vērtēšana. Dievam nepatīk uzspiesta paklausība, tādēļ Viņš visiem dāvā brīvu<br />
gribu, lai tie Viņam kalpotu labprātīgi.<br />
Kamēr visas radītās būtnes mīlestībā pakļāvās Dievam, Universā valdīja pilnīga<br />
saskaņa. Debesu pulki līksmojās, pildot sava Radītāja gribu. Tie priecājās, atstarojot tālāk<br />
Viņa godību <strong>un</strong> pasludinot Viņa slavu. Kamēr vien visu noteicošā vara bija mīlestība pret<br />
Dievu, arī mīlestība vienam pret otru palika skaidra <strong>un</strong> nesavtīga. Nekādi skarbi toņi<br />
netraucēja Debesu harmoniju. Bet tad šajā laimīgajā stāvoklī radās pārmaiņa. Kāda būtne<br />
sāka nelietīgi izmantot ikvienam radījumam piešķirto brīvību. Grēks iesākās pie tā, kuru<br />
Dievs pēc Kristus visvairāk godāja <strong>un</strong> kas spēkā <strong>un</strong> slavā stāvēja augstāk par visiem citiem<br />
Debesu iemītniekiem. Lucifers, “skaistā rīta zvaigzne”, bija pirmais starp sargājošiem<br />
ķerubiem, svēts <strong>un</strong> neaptraipīts. Viņš stāvēja Lielā Radītāja priekšā <strong>un</strong> nebeidzamās<br />
godības stari, kas ietina mūžīgo Dievu, dusēja arī uz viņu. “Tā saka Dievs tas K<strong>un</strong>gs: Tu,<br />
kas biji pilnības paraugs, pilns gudrības <strong>un</strong> apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu, tu biji<br />
Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu (..). Tu biji svaidīts sargātājs<br />
ķerubs, Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū.<br />
Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada<br />
tevī noziegumu.” (Ec. 28:12-15)<br />
Pamazām Lucifers sevī sāka lolot paaugstināšanās tieksmi. Raksti saka: “Tava sirds<br />
kļuvusi lepna tava skaistuma dēļ, tu neklausīji vairs savai gudrībai aiz ārējā spožuma (..).”<br />
(Ec. 28:17) “Tu gan domāji savā prātā: Es (..) uzcelšu savu troni augstu pār Dieva<br />
zvaigznēm, (..) es būšu kā pats Visaugstākais!” (Jes. 14:13,14) Lai gan visa Viņa godība<br />
nāca no Dieva, šis varenais eņģelis sāka to pierakstīt sev. Neapmierināts ar savu stāvokli,<br />
kaut arī bija izcelts pāri visam Debesu pulkam, viņš uzdrošinājās iekārot sev godu, kāds<br />
pienācās vienīgi Radītājam. Tā vietā, lai mācītu citas radītās būtnes mīlestībā <strong>un</strong> uzticībā<br />
raudzīties uz Dievu kā uz Visaugstāko, Lucifers viņu kalpošanu <strong>un</strong> uzticību centās iegūt<br />
sev. Un, iekārodams godību, kādā mūžīgais Tēvs bija ietērpis savu Dēlu, šis eņģeļu<br />
valdnieks centās iegūt varu, kas pienācās vienīgi Kristum.<br />
Līdz ar to Debesu pilnīgā saskaņa bija izjaukta. Lucifera vēlēšanās kalpot sev, bet ne<br />
Radītājam, izsauca bažas Debesu iemītniekos, kas saprata, ka augstākais gods pieder<br />
Dievam. Kopējās sanāksmēs eņģeļi vēl centās Luciferu atr<strong>un</strong>āt. Dieva Dēls viņam norādīja<br />
uz Radītāja varenību, labvēlību <strong>un</strong> taisnīgumu <strong>un</strong> uz viņa likumu svētumu <strong>un</strong><br />
nemainīgumu. Debesu kārtību bija noteicis pats Dievs <strong>un</strong>, to neievērojot, Lucifers<br />
apka<strong>un</strong>oja Radītāju <strong>un</strong> izraisīja savu bojāeju, tomēr bezgalīgā mīlestībā <strong>un</strong> žēlastībā<br />
izteiktie brīdinājumi tikai vēl vairāk pamodināja pretošanās garu. Lucifers ļāva skaudībai<br />
pret Kristu gūt virsroku <strong>un</strong> savos nodomos kļuva vēl apņēmīgāks.<br />
8
Change language