Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 39 - Bileāms<br />
Atgriezušies pie Jordānas pēc Basanas iekarošanas, israēlieši apmetās pie upes -<br />
augšpus tās ietekai Nāves jūrā, tieši pretī Jērikas līdzenumam, lai sagatavotos pilnīgai<br />
Kānaānas ieņemšanai. Tas atradās pie Moāba robežām, tā ka šīs zemes iedzīvotāji bija ļoti<br />
izbijušies iebrucēju tiešā tuvuma dēļ.<br />
Israēlieši gan moābiešuas nebija apgrūtinājuši, tomēr tie ar tumšām nojautām bija<br />
sekojuši visam, kas notika apkārtējās zemēs. Amoriešus, kuru priekšā viņiem vajadzēja<br />
atkāpties, ebreji tagad bija uzvarējuši, <strong>un</strong> apgabals, ko kādreiz amorieši atņēma<br />
moābiešiem, atradās Israēla rokās. Basanas karapulkus pārspēja kāda noslēpumaina vara,<br />
kuru ietina padebeša stabs, <strong>un</strong> ebreji iegāja milzu cietokšņos. Moābieši neuzdrošinājās tiem<br />
uzbrukt, jo ar ieročiem stāties pretī pārdabiskiem spēkiem, kas karoja par ebrejiem, būtu<br />
bezcerīgs pasākums. Bet tie, tāpat kā faraons, nolēma ņemt palīgā buršanu, lai tā pretotos<br />
Dieva darbam. Tie vēlējās panākt Israēla nolādēšanu.<br />
Gan reliģiskā, gan nacionālā ziņā moābieši bija cieši saistīti ar midianiešiem. Un<br />
Balaks, Moāba ķēniņš, sev radniecīgajā tautā atmodināja baiļu izjūtu <strong>un</strong> nodrošināja tās<br />
līdzdarbību pret Israēlu ar ziņojumu: “Tagad šis pulks aprīs visu mums apkārt kā vērsis<br />
apēd zāli uz lauka.” (4. Moz. 22.-24. nod.) Kādam Mezopotāmijas iedzīvotājam,<br />
Bileāmam, tika piedēvētas pārdabiskas spējas, <strong>un</strong> viņa slava bija izpaudusies arī Moāba<br />
zemē, tādēļ nolēma to aicināt palīgā. Šajā nolūkā izsūtīja vēstnešus, “moābiešu <strong>un</strong><br />
midianiešu vecākos”, kuriem vajadzēja panākt, lai viņa zīlēšanas <strong>un</strong> buršanas spējas vērstos<br />
pret Israēlu.<br />
Sūtņi tūlīt devās garajā ceļā pāri kalniem <strong>un</strong> tuksnešiem uz Mezopotāmiju <strong>un</strong>, Bileāmu<br />
atraduši, vērsās pie viņa ar ķēniņa vēstījumu: “Redzi, tauta ir iznākusi no Ēģiptes <strong>un</strong> apklāj<br />
visu zemes virsu. Tagad nāc, nolādi tos manis labā; varbūt, ka tad es spēšu pret tiem karot<br />
<strong>un</strong> tos izdzīt.” Bet Dievs Bileāmam sacīja: “Tev nebūs iet kopā ar viņiem, <strong>un</strong> tev nebūs<br />
nolādēt šo tautu, jo tā ir svētīta!”<br />
Bileāms kādreiz bija labs cilvēks <strong>un</strong> Dieva pravietis, bet tad atkrita <strong>un</strong> padevās<br />
mantkārībai, tomēr vēl arvien sevi sauca par Visaugstākā kalpu. Tas nebija neziņā par<br />
Dieva darbu Israēla labā, <strong>un</strong>, kad sūtņi nāca ar savu vēsti, viņš labi saprata, ka tam ir<br />
pienākums Balaka piedāvāto atalgojumu noraidīt <strong>un</strong> sūtņus atlaist. Bet viņš uzdrošinājās<br />
tīksmināties ar kārdinājumu <strong>un</strong> spieda sūtņus palikt pie viņa šajā naktī, paskaidrodams, ka<br />
nevarot dot noteiktu atbildi, pirms neesot prasījis padomu K<strong>un</strong>gam. Bileāms zināja, ka viņa<br />
lāsti Israēlam nevar kaitēt. Ar tiem bija Dievs, <strong>un</strong>, kamēr tie paliek Viņam uzticīgi, nekāda<br />
pretēja vara ne virs zemes, ne ellē nespēja tos pārvarēt. Bet viņa lepnumam glaimoja sūtņu<br />
vārdi, kad tie teica: “Ko tu svētī, tas ir svētīts, <strong>un</strong> ko tu nolādi, tas ir nolādēts.” Vīra iekāri<br />
satrauca arī atnestais kukulis — dārgās dāvanas <strong>un</strong> slavas izredzes. Viņš alkatīgi pieņēma<br />
158
Change language