Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Tomēr padebeša stabs devās uz priekšu <strong>un</strong>, sekodami viņa vadībai, ceļā devās arī ebreju<br />
pulki līdz pat Edrejai, kur tos sagaidīja milzu ķēniņš ar savu karaspēku. Ogs bija<br />
izraudzījies sev ļoti izdevīgu kaujas vietu. Edrejas pilsēta atradās kādas kalnu augstienes<br />
malā, ievērojami paceļoties pāri visai apkārtnei, <strong>un</strong> to ietvēra robotas, vulkāniskas<br />
izcelsmes klintis. Pilsētai varēja tuvoties tikai pa šaurām, stāvām <strong>un</strong> grūti pārvaramām<br />
takām. Sakāves gadījumā viņa karaspēks varēja atrast patvērumu mežonīgajās klintīs, kur<br />
svešiniekiem nebija iespējams tam izsekot.<br />
Pārliecināts par uzvaru, ķēniņš ar savu vareno karaspēku iznāca atklātā līdzenumā, bet<br />
no plakankalnes augšā, kur varēja redzēt triecienam gatavus šķēpu tūkstošus, atskanēja<br />
izaicinoši izsaucieni. Raugoties uz šī milžu milža lielo augumu, kas pacēlās pāri savas<br />
armijas karavīru stāviem, redzot ap viņu stāvošos lielos pulkus <strong>un</strong> domājot par šķietami<br />
neieņemamajiem cietokšņiem, aiz kuriem bija nostiprinājušies neredzami karotāju tūkstoši,<br />
daudzu israēliešu sirdis drebēja bailēs. Bet Mozus bija kluss <strong>un</strong> mierīgs. K<strong>un</strong>gs par Basanas<br />
ķēniņu bija teicis: “Nebīsties no viņa, jo Es esmu viņu pašu, ir visu viņa tautu, ir visu viņa<br />
zemi nodevis tavās rokās, <strong>un</strong> tev ar viņu būs rīkoties tāpat, kā tu esi rīkojies ar amoriešu<br />
ķēniņu Sihonu, kas dzīvoja Hešbonā.” (5. Moz. 3:2)<br />
Vadoņa mierīgā ticība iedvesmoja ļaudis paļauties uz Dievu. Tie pilnīgi uzticējās Viņa<br />
visvarenajai rokai, kas nelika tiem vilties. Ne varenie milži, ne mūriem apņemtās pilsētas,<br />
ne bruņotie pulki, ne klinšu cietokšņi nevarēja pastāvēt K<strong>un</strong>ga karapulku Virspavēlnieka<br />
priekšā. K<strong>un</strong>gs pats vadīja armiju; K<strong>un</strong>gs apklusināja ienaidniekus; K<strong>un</strong>gs uzvarēja Israēla<br />
labā. Milžu ķēniņš <strong>un</strong> viņa karapulki tika iznīcināti, <strong>un</strong> israēlieši drīzi vien ieņēma visu<br />
zemi. Tā tika noslaucīta no zemes šī savādā tauta, kas bija nodevusies netaisnībai <strong>un</strong><br />
negantai elkukalpībai.<br />
Gileādas <strong>un</strong> Basanas iekarošanā daudzi atcerējās notikumus, kas gandrīz pirms<br />
četrdesmit gadiem Kadešā notiesāja Israēlu uz ilgajiem klejojumiem tuksnesī. Tie redzēja,<br />
ka izlūku ziņas par Apsolīto zemi visumā bija patiesas. Pilsētas bija visai lielas, mūriem<br />
apņemtas, <strong>un</strong> tajās dzīvoja milži, salīdzinot ar kuriem ebreji bija tikai p<strong>un</strong>durīši. Bet tagad<br />
tie saprata, ka tēvu liktenīgā kļūda slēpās viņu neticībā Dieva spēkam. Tikai tas tiem liedza<br />
ieeju labajā zemē.<br />
Pirmajā reizē gatavojoties ieņemt Kānaānu, šis pasākums būtu bijis daudz vieglāks nekā<br />
tagad. Dievs saviem ļaudīm bija apsolījis, ka tad, ja tie paklausīs Viņa balsij, Viņš ies to<br />
priekšā <strong>un</strong> cīnīsies par tiem; <strong>un</strong> Viņš arī siseņus sūtīs, kas izdzīs zemes iedzīvotājus. Tautu<br />
bailes tad vēl nebija pamodinātas, <strong>un</strong> ļoti maz bija darīts, lai pretotos Israēla progresam.<br />
Bet tagad, kad K<strong>un</strong>gs pavēlēja Israēlam doties uz priekšu, tiem vajadzēja iet pretī modram<br />
<strong>un</strong> varenam ienaidniekam <strong>un</strong> cīnīties ar lielu <strong>un</strong> labi apmācītu karaspēku, kas bija<br />
sagatavojies tiem pretoties.<br />
156
Change language