Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
amoriešu grēku mērs vēl nav pilns.” (1. Moz. 15:16) Lai gan amorieši kalpoja elkiem <strong>un</strong><br />
savas lielās bezdievības dēļ tiešām bija pelnījuši nāvi, Dievs tomēr viņus saudzēja četrsimts<br />
gadus, lai tiem dotu nepārprotamu pierādījumu, ka Viņš ir vienīgais patiesais Dievs,<br />
Debesu <strong>un</strong> Zemes Radītājs. Tiem bija zināmi visi brīnumi, ko K<strong>un</strong>gs bija darījis, izvedot<br />
Israēlu no Ēģiptes. Pierādījumi bija pietiekoši; tie varēja saprast patiesību, ja vien būtu<br />
bijuši labprātīgi atteikties no izlaidīgās dzīves <strong>un</strong> kalpošanas elkiem. Bet tie atmeta gaismu<br />
<strong>un</strong> pieķērās saviem dieviem.<br />
Kad K<strong>un</strong>gs savus ļaudis otrreiz noveda pie Kānaānas robežām, šīm pagānu tautām par<br />
Viņa varu jau bija doti papildus pierādījumi. No uzvaras pār Aradu <strong>un</strong> kānaāniešiem <strong>un</strong><br />
dzirdot par brīnumu sakarā ar čūsku sakosto glābšanu no nāves, tie varēja saprast, ka<br />
Israēlu vada Dievs. Lai gan israēliešiem bija atteikta iziešana caur Ēdoma zemi <strong>un</strong> tie bija<br />
spiesti uzņemties garo <strong>un</strong> grūto ceļu gar Sarkano jūru, tomēr visā savā ceļojumā <strong>un</strong><br />
apmešanās vietās, ejot garām Ēdoma, Moāba <strong>un</strong> Amona zemēm, tie nekur nebija izrādījuši<br />
nekādu naidu <strong>un</strong> nebija darījuši ļa<strong>un</strong>u ne ļaudīm, ne to īpašumam. Nonākot pie amoriešu<br />
robežām, israēlieši tikai lūdza atļauju šķērsot šo zemi <strong>un</strong> apsolīja ievērot tādus pašus<br />
noteikumus, kādus tie līdz šim bija ievērojuši attiecībā pret citām tautām. Kad amoriešu<br />
ķēniņš šo laipno lūgumu noraidīja <strong>un</strong> izaicinoši sapulcināja savu karaspēku kaujai, viņu<br />
netaisnības mērs bija pilns, <strong>un</strong> K<strong>un</strong>gs tagad izmantoja savu varu viņus iznīcinot.<br />
Israēlieši pārgāja pāri Arnonas upei <strong>un</strong> devās pretī ienaidniekam. Notika kauja, kurā<br />
uzvarēja Israēla pulki, <strong>un</strong>, izmantodami iegūtās priekšrocības, drīz vien savā īpašumā<br />
ieguva amoriešu zemi. Tas bija K<strong>un</strong>ga karapulku Pavēlnieks, kas sakāva viņa tautas<br />
ienaidniekus, <strong>un</strong> Viņš to būtu darījis jau pirms trīsdesmit astoņiem gadiem, ja vien Israēls<br />
būtu Viņam uzticējies.<br />
Cerības <strong>un</strong> drosmes apgarota, Israēla armija devās tālāk <strong>un</strong>, vēl arvien virzīdamās uz<br />
ziemeļiem, drīz vien sasniedza zemi, kas bija piemērota, lai pārbaudītu ļaužu bezbailību <strong>un</strong><br />
uzticību Dievam. Viņu priekšā atradās varenā biezi apdzīvotā Basanas valsts ar savām<br />
lielos akmeņos nocietinātajām pilsētām, kas vēl šodien izraisa pasaules apbrīnu.<br />
“Sešdesmit pilsētas (..) ar augstiem mūriem <strong>un</strong> divviru vārtiem <strong>un</strong> dzelzs aizšaujamiem, kā<br />
arī daudz mūriem neiežogotu miestu.” (5. Moz. 3:1-11)<br />
Mājas bija celtas no vareniem, savos apmēros tik milzīgiem melniem akmeņiem, ka šīs<br />
būves tajos laikos bija pilnīgi neieņemamas ikviena uzbrucēja spēkiem, kas vien pret tām<br />
vērstos. Zeme bija kā nosēta ar neskaitāmam alām, stāvām kalnu kraujām, atvērtiem<br />
bezdibeņiem <strong>un</strong> klinšu cietokšņiem. Paši šī apvidus iedzīvotāji bija kādas milžu cilts<br />
pēcnācēji, pārsteidzoši lieli augumā <strong>un</strong> spēkā <strong>un</strong> tik pazīstami ar saviem varas darbiem <strong>un</strong><br />
nežēlību, ka radīja bailes visās apkārtējās tautās, bet zemes ķēniņš Ogs ar savu milzīgo<br />
augumu <strong>un</strong> drosmi ieņēma izcilu vietu pat šajā milžu ciltī.<br />
155
Change language