Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
<strong>un</strong> noteiktiem ļaudīm, vienmēr gataviem doties uz priekšu, tiklīdz Dieva aizgādība ir<br />
atvērusi ceļu. Katra vilcināšanās no viņu puses atvēl sātanam laiku darboties viņu sakāves<br />
labā.<br />
Sākumā Mozum dotajā norādījumā attiecībā uz viņu ceļojumu caur Ēdomu, pēc<br />
paskaidrojuma, ka ēdomieši baidīsies no Israēla, K<strong>un</strong>gs savai tautai bija aizliedzis pret tiem<br />
izmantot šīs priekšrocības. Dieva spēkam darbojoties Israēla labā <strong>un</strong> ēdomiešiem izjūtot<br />
bailes no Israēla, tie varēja kļūt par vieglu laupījumu, tāpēc ebrejiem nebija ļauts tos<br />
aplaupīt. Viņiem tika dota pavēle: “Jūs iesit savu brāļu, Ēzava pēcnācēju, robežām cauri,<br />
kas dzīvo Seīrā; tie no jums bīsies, bet esiet ļoti uzmanīgi, ka jūs ar tiem nesākat karot, jo<br />
Es jums no viņu zemes nedošu ne pēdas platumu, kur varētu nostāties, jo Es esmu piešķīris<br />
Seīra kalnus Ēzava bērnu īpašumā.” (5. Moz. 2:4,5) Ēdomieši bija Ābrahāma <strong>un</strong> Īzāka<br />
pēcnācēji, <strong>un</strong> šo savu kalpu dēļ Dievs Ēzava bērniem parādīja žēlastību. Viņš tiem par<br />
mantojumu bija devis Seīra kalnus, <strong>un</strong> tos nedrīkstēja iznīcināt, ja vien viņu grēki tos<br />
nenostādīs aiz dievišķās žēlastības sniedzamības robežām. Ebrejiem vajadzēja atņemt zemi<br />
<strong>un</strong> iznīcināt kānaāniešus, kuru ļa<strong>un</strong>uma mērs bija pilns, bet ēdomiešiem vēl bija pārbaudes<br />
laiks <strong>un</strong> tāpēc ar tiem pienācās rīkoties žēlsirdīgi. Dievam patīk žēlastība <strong>un</strong>, pirms<br />
apbēdina ar sodu, Viņš parāda līdzcietību. Viņš israēliešiem mācīja saudzēt ēdomiešus,<br />
pirms prasīja no tiem kānaāniešu iznīcināšanu.<br />
Ēdoma <strong>un</strong> Israēla senči bija brāļi, <strong>un</strong> starp tiem vajadzēja pastāvēt brālīgai laipnībai <strong>un</strong><br />
pieklājībai. Israēlam, pat visos nākamos laikos, bija aizliegts atriebties par pārestību sakarā<br />
ar noraidījumu ceļot caur šo zemi. Viņi nedrīkstēja cerēt, ka iemantos kādu daļu no<br />
Ēdomam piederošās teritorijas. Kaut arī israēlieši bija Dieva izredzētā <strong>un</strong> Viņa mīlētā tauta,<br />
tiem tomēr nācās ievērot K<strong>un</strong>ga uzliktos ierobežojumus. Dievs tiem bija apsolījis bagātīgu<br />
mantojumu, bet tie nedrīkstēja domāt, ka viņiem vieniem pašiem ir tiesības dzīvot uz<br />
Zemes <strong>un</strong> ka tie drīkstētu citus izstumt. Tiem bija noteikts, lai visā savā saskarē ar<br />
ēdomiešiem tie viņiem nedarītu nekādu netaisnību. Tie varēja ar viņiem tirgoties <strong>un</strong><br />
iegādāties vajadzīgās lietas, tūlīt par visu samaksājot. Lai Israēls vairāk uzticētos Dievam<br />
<strong>un</strong> klausītu Viņa vārdam, tiem tika atgādināts: “K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tevi svētījis (..), ka tev<br />
nekas nav trūcis.” Tiem nevajadzēja izjust atkarību no ēdomiešiem, jo viņiem blakus bija<br />
Dievs ar saviem bagātajiem palīdzības avotiem. Tie ne ar varu, ne ar viltu nedrīkstēja<br />
tiekties iegūt kaut ko, kas piederēja ēdomiešiem, bet visā savā satiksmē ar viņiem <strong>un</strong> par<br />
priekšzīmi citiem, vajadzēja ievērot dievišķo likumu: “Mīli savu tuvāku kā sevi pašu.”<br />
Ja tie būtu šķērsojuši Ēdoma teritoriju, kā Dievs to bija nodomājis, tad šis gājums būtu<br />
kļuvis par svētību ne tikai viņiem pašiem, bet arī šīs zemes iedzīvotājiem, jo tas tiem dotu<br />
iespēju iepazīties ar Dieva tautu <strong>un</strong> viņu dievkalpošanu <strong>un</strong> redzēt, ka Jēkaba Dievs piešķir<br />
veiksmi tiem, kas Viņu mīl <strong>un</strong> bīstas. Bet Israēla neticība tam visam pārvilka svītru.<br />
Atbildot uz ļaužu kliegšanu, K<strong>un</strong>gs tiem gan deva ūdeni, bet atļāva, lai viņu neticībai<br />
151
Change language