Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Mozum zuda pacietība. “Klausieties jel, jūs pārgalvji! Vai mēs jums nedabūsim ūdeni no<br />
šīs klints?” (Pēc Glika tulk.) Un r<strong>un</strong>āšanas vietā, kā Dievs viņam bija pavēlējis, tas klinti<br />
divas reizes sita ar zizli.<br />
Ūdens iztecēja papilnam, lai apmierinātu visu ļaužu pulku. Tomēr tika pieļauta liela<br />
kļūda. Mozus bija r<strong>un</strong>ājis uztraukumā, viņa vārdi vairāk pauda cilvēciskas dusmas, nevis<br />
svētu sašutumu par negodbijību pret Dievu. “Klausieties jel, jūs pārgalvji!” viņš bija teicis.<br />
Šī apsūdzība bija pareiza, bet pat patiesību nedrīkst izteikt dusmīgi vai nepacietīgi. Kad<br />
K<strong>un</strong>gs kādreiz Mozum bija pavēlējis pārmest Israēlam tautas dumpīgo sacelšanos, tad<br />
viņam tādi vārdi šķita sāpīgi <strong>un</strong> grūti panesami, tomēr Dievs tam palīdzēja sniegt šo vēsti.<br />
Bet kad tagad Mozus pats no sevis tos apsūdzēja, viņš apbēdināja Dieva Garu <strong>un</strong> ļaudīm<br />
nodarīja tikai ļa<strong>un</strong>u. Atklājās viņa pacietības <strong>un</strong> pašsavaldīšanās trūkums, kas tiem deva<br />
iemeslu apšaubīt, vai viņu pagātnē ir vadījis Dievs, kā arī attaisnot pašiem savus grēkus.<br />
Līdzīgi tiem, Mozus bija apbēdinājis Dievu. Ļaudis sāka r<strong>un</strong>āt, ka Mozus izturēšanās jau<br />
no sākuma ir bijusi peļama <strong>un</strong> zem katras kritikas, <strong>un</strong> tagad tiem bija izdevīgs iemesls, lai<br />
atmestu visus rājienus, kurus K<strong>un</strong>gs tiem bija sūtījis, izmantojot savu kalpu.<br />
149
Change language