Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
sūdzēšanos, tā saraudzējot nometni ar saviem elkudievīgajiem paradumiem <strong>un</strong> kurnēšanu<br />
pret Dievu.<br />
Drīz pēc atgriešanās tuksnesī notika kāds Sabata pārkāpšanas gadījums, pie tam tādos<br />
apstākļos, kas šo grēku darīja jo sevišķi smagu. K<strong>un</strong>ga paziņojums, ka Israēls nevar<br />
iemantot Apsolīto zemi, izsauca sevišķu pretošanās garu. Sadusmots, ka tam nebūs lemts<br />
ieiet Kānaānā, <strong>un</strong> apņēmies spītēt Dieva likumiem, kāds no ļaudīm uzdrošinājās atklāti<br />
pārkāpt ceturto bausli, iziedams Sabatā lasīt malku. Ceļojuma laikā tuksnesī ug<strong>un</strong>s<br />
kurināšana septītajā dienā bija stingri aizliegta. Šis aizliegums gan neattiecās uz Kānaānas<br />
zemi, kur bargā klimata dēļ bieži bija nepieciešams ug<strong>un</strong>s siltums, bet tuksnesī tas nebija<br />
vajadzīgs. Šī vīra rīcība bija izaicinoša <strong>un</strong> pārdomāta ceturtā baušļa pārkāpšana, — ne<br />
neapdomības vai nezināšanas grēks, bet apzināti pārdroša rīcība.<br />
Viņu noķēra nozieguma vietā <strong>un</strong> atveda pie Mozus. Jau agrāk bija paskaidrots, ka<br />
Sabata pārkāpšana sodāma ar nāvi, bet nebija norādīts, kā sodu izpildīt. Mozus nesa šo lietu<br />
K<strong>un</strong>ga priekšā <strong>un</strong> saņēma atbildi: “Šim vīram jāmirst; lai visa draudze to nomētā ar<br />
akmeņiem ārpus nometnes.” (4. Moz. 15:35) Dieva zaimošana <strong>un</strong> apzināta Sabata<br />
pārkāpšana saņēma vienādu sodu, jo tās abas izpaužas Dieva autoritātes nicināšanā.<br />
Šodien daudzi atmet radīšanas Sabatu kā jūdiem domātu rīkojumu <strong>un</strong> apgalvo, ka, ja to<br />
tur svētu, tad Sabata pārkāpšana arī tagad sodāma ar nāvi, bet mēs redzam, ka Dieva<br />
zaimošana saņēma tādu pašu sodu, kā Sabata pārkāpšana. Vai mums tādēļ jāsecina, ka arī<br />
trešais bauslis ir atcelts kā vienīgi jūdiem domāts? Bet ar nāves sodu saistītais arguments<br />
taču uz trešo, piekto <strong>un</strong> gandrīz uz ikkatru no desmit baušļiem attiecināms tikpat labi kā uz<br />
ceturto bausli. Lai gan K<strong>un</strong>gs tagad Viņa likumu pārkāpējus nesoda laicīgi, tomēr Viņa<br />
Vārds liecina, ka grēka nopelns ir nāve, <strong>un</strong> pēdējās tiesas dienā atklāsies, ka nāve ir visu<br />
Viņa svēto priekšrakstu pārkāpēju daļa.<br />
Visu četrdesmit gadu laikā tuksnesī ar brīnišķīgo mannas sagādi ļaudīm ik nedēļas tika<br />
atgādināts Sabata svinēšanas svētais pienākums. Tomēr arī tas viņus neveda pie<br />
paklausības. Kaut arī tie neuzdrošinājās Sabatu pārkāpt tik pārdroši <strong>un</strong> atklāti, kā nāves<br />
soda saņemšanas gadījumā, tomēr ceturtā baušļa ievērošanā pastāvēja liela vaļība. Dievs<br />
savam pravietim vēlāk lika paziņot: “Tie ļoti sagānīja manas svētās dienas.” (Ec. 20:13-24,<br />
pēc Glika tulk.) Tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirmā paaudze tika izslēgta no<br />
Apsolītās zemes. Tomēr arī viņu bērni šo mācību nepieņēma. Četrdesmit gadu ceļojuma<br />
laikā viņi pret Sabatu izturējās tik nolaidīgi, ka K<strong>un</strong>gs, lai gan neliedza tiem ieiet Kānaānā,<br />
tomēr bija spiests paziņot, ka pēc apmešanās Apsolītajā zemē viņi tiks izkaisīti starp<br />
pagāniem.<br />
No Kadešas Israēla bērni atgriezās tuksnesī, bet viņu klejojumu gaitām beidzoties, visa<br />
draudze vēlreiz nonāca “Cina tuksnesī, <strong>un</strong> ļaudis apmetās Kadešā.” (4. Moz. 20:1)<br />
144
Change language