Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Savā mīlestībā <strong>un</strong> centienos viņus taupīt Viņš tos izglāba, Viņš tos atbalstīja <strong>un</strong> nesa uz<br />
savām rokām jau kopš seniem laikiem.” (Jes. 63:9)<br />
No ļaužu dzīves tuksnesī tomēr aprakstīti ir vienīgi tie gadījumi, kur viņi sacēlās pret<br />
K<strong>un</strong>gu. Koraha dumpis prasīja četrpadsmit tūkstošu israēliešu bojāeju. Arī vēlāk tie vēl<br />
atsevišķos gadījumos parādīja to pašu nicinošo attieksmi pret dievišķo Autoritāti.<br />
Tā kādreiz viens ēģiptieša <strong>un</strong> israēliešu sievas dēls, no jauktā pūļa vidus, kas Israēlam<br />
nāca līdzi no Ēģiptes, atstāja savu vietu nometnē <strong>un</strong> iegāja israēliešu daļā, apgalvodams,<br />
ka viņam esot tiesības tur uzcelt savu telti. Dievišķais likums to aizliedza, jo ēģiptiešu<br />
pēcnācēji no draudzes bija šķirti līdz trešajam augumam. Starp viņu <strong>un</strong> kādu israēlieti<br />
izcēlās strīds, <strong>un</strong>, lietai nonākot pie tiesnešiem, to atzina par vainīgu.<br />
Saniknots par tādu spriedumu, tas lādēja tiesnesi <strong>un</strong> dusmu karstumā zaimoja Dieva<br />
Vārdu. Viņu tūlīt aizveda pie Mozus. Pastāvēja likums: “Kas nolād savu tēvu vai māti, tas<br />
sodāms ar nāvi” (3. Moz. 21:17) , bet šādiem gadījumiem nebija nekādu norādījumu.<br />
Noziegums šķita tik briesmīgs, ka ļaudis izjuta vajadzību vaicāt K<strong>un</strong>gu pēc īpaša<br />
norādījuma. Vīru paturēja apcietinājumā, kamēr tiks noskaidrots K<strong>un</strong>ga prāts. Un Dievs<br />
arī izteica savu spriedumu; pēc Viņa pavēles zaimotāju izveda aiz nometnes <strong>un</strong> nomētāja<br />
akmeņiem. Grēka tiešie liecinieki uzlika savas rokas uz tā galvas, ar to svinīgi apliecinot<br />
pret viņu izvirzītās apsūdzības patiesumu. Tad tie meta pirmos akmeņus, <strong>un</strong> pēc tam<br />
sprieduma izpildē piedalījās citi klātesošie.<br />
Tā pēc likuma izziņošanas, līdzīgos gadījumos rīkojās arī vēlāk: “Bet Israēla bērniem<br />
tu saki, teikdams: Ikvienam, kas lād Dievu, tam jānes savs grēks. Un kas zaimo tā K<strong>un</strong>ga<br />
vārdu, tam noteikti jāmirst, tas visai draudzei ir jānomētā ar akmeņiem, vai viņš ir<br />
svešinieks, vai iedzimtais; kas vien zaimo tā K<strong>un</strong>ga vārdu, tam būs mirt.” (3. Moz.<br />
24:15,16)<br />
Ir cilvēki, kas cenšas apšaubīt Dieva mīlestību <strong>un</strong> taisnību, tik smagi sodot par dusmu<br />
karstumā izteiktiem vārdiem. Bet tiklab Dieva mīlestība kā taisnība prasa parādīt, ka<br />
ļa<strong>un</strong>prātīgos nolūkos pret Dievu izteiktie vārdi ir liels grēks. Pirmā Dieva apvainotāja<br />
sodīšanai vajadzēja būt kā brīdinājumam citiem, ka Dieva vārds ir godājams. Ja šī vīra<br />
grēku atstātu nesodītu, tad arī citi demoralizētos <strong>un</strong> beidzot būtu jāupurē daudzu cilvēku<br />
dzīvības.<br />
Jauktais pūlis, kas israēliešiem nāca līdzi no Ēģiptes, bija pastāvīgu kārdinājumu <strong>un</strong><br />
nepatikšanu avots. Tie gan apliecināja, ka ir atsacījušies no kalpošanas elkiem <strong>un</strong> pielūdz<br />
patieso Dievu, bet viņu agrākā audzināšana <strong>un</strong> dzīvesveids bija uzspiedis savu zīmogu<br />
raksturam <strong>un</strong> ieradumiem, <strong>un</strong> tos lielākā vai mazākā mērā bija skāris elku pielūgšanas<br />
demoralizējošais iespaids. Visbiežāk tieši viņi bija tie, kas izraisīja ķildas <strong>un</strong> neapmierinātu<br />
143
Change language