Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 35 - Tuksnesī<br />
Gandrīz četrdesmit gadus Israēla bērni skatam it kā izgaisa tuksneša tumsā. “Tad nu<br />
laika sprīdis,” saka Mozus, “cik ilgi esam gājuši no Kadeš-Barneas, līdz kamēr esam<br />
pārgājuši pār Zeredas upi, bija trīsdesmit astoņi gadi, tiekams visa karavīru audze bija<br />
gājusi bojā tuksnesī, kā tas K<strong>un</strong>gs to bija, uz tiem zīmējoties, ar zvērestu apsolījis. Savukārt<br />
arī tā K<strong>un</strong>ga roka bija pret viņiem, viņus izdeldējot no nometņu ļaužu vidus līdz pēdējam<br />
vīram.” (5. Moz. 2:14,15) Šo gadu laikā ļaudīm vienmēr tika atgādināts, ka tie atrodas zem<br />
dievišķa nopēluma. Saceļoties Kadešā, tie atmeta Dievu, <strong>un</strong> Dievs uz laiku atmeta viņus.<br />
Tā kā tie bija kļuvuši neuzticīgi K<strong>un</strong>ga derībai, tad nevarēja saņemt ar apgraizīšanu ieviesto<br />
derības zīmi. Viņu vēlēšanās atgriezties verdzības zemē bija atklājusi, ka tie nav brīvības<br />
cienīgi, tādēļ Pasā svētkus, kas tika iecelti, lai atcerētos atbrīvošanos no verdzības, tie<br />
nevarēja svētīt.<br />
Tomēr kalpošanas turpināšanās svētnīcā norādīja, ka Dievs savu tautu nav pilnīgi<br />
atmetis. K<strong>un</strong>gs vēl arvien rūpējās par ļaužu vajadzībām. R<strong>un</strong>ādams par viņu klejojumu<br />
gaitām, Mozus teica: “Jo K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tevi ir svētījis visos tavos pasākumos, Viņš<br />
zina tavas gaitas šinī lielajā tuksnesī; šos četrdesmit gadus tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, ir bijis ar<br />
tevi; tev nekā nav trūcis.” (5. Moz. 2:7) Un levītu slavas dziesma, kuru uzrakstījis<br />
Nehemija, skaidri pierāda Dieva rūpes par Israēlu pat šajos soda izciešanas <strong>un</strong> trimdas<br />
gados. “Tomēr pēc savas lielās sirds žēlastības Tu tos neesi atstājis tuksnesī <strong>un</strong> Tavs<br />
padebeša stabs neatstājās no tiem dienā, vezdams pa ceļu, ne arī ug<strong>un</strong>s stabs naktī,<br />
spīdēdams uz ceļa, kur tie gāja. Tu devi savu labo Garu, lai viņus pamācītu, <strong>un</strong> Tavu mannu<br />
neesi atrāvis viņu mutei; Tu devi ūdeni, kad tiem slāpa. Četrdesmit gadus Tu par viņiem<br />
esi rūpējies tuksnesī (..), viņu drēbes nekļuva vecas <strong>un</strong> viņu kājas neuztūka.” (Nehem. 9:9-<br />
21, pēc Glika tulk.)<br />
Klejošana tuksnesī nebija tikai kā sods nemierniekiem <strong>un</strong> kurnētājiem, bet arī<br />
audzināšanas līdzeklis nākamajai paaudzei, kuru vajadzēja sagatavot ieiešanai Apsolītajā<br />
zemē. Mozus viņiem paskaidroja: “K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tevi pārmāca tā, kā tēvs pārmāca<br />
savu dēlu.” “Tev ir jāpiemin viss tas ceļš, pa kuru tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, tevi ir vadījis<br />
tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu <strong>un</strong> lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu,<br />
kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi, vai ne. Un Viņš tevi pazemoja, lika tev<br />
badu ciest <strong>un</strong> ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini <strong>un</strong> ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai<br />
liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet<br />
no tā K<strong>un</strong>ga mutes.” (5. Moz. 8:5,2,3)<br />
“Viņš to atrada tuksnešainā zemē, klajumā, plēsīgu zvēru briesmīgu kaucienu vidū;<br />
Viņš to apkampa pasargādams, Viņš to pieņēma pie sevis, Viņš to sargāja kā acuraugu.”<br />
(5. Moz. 32:10] “Visās viņu bēdās Viņš bija ar tiem, <strong>un</strong> Viņa vaiga eņģelis tos izglāba.<br />
142
Change language