Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
vadonis, tos iedrošinādams , r<strong>un</strong>ājot par viņu labajiem darbiem, nevis norājot grēkus, tad<br />
viss ceļojums izvērstos daudz mierīgāks <strong>un</strong> sekmīgāks. Tai vietā, lai šurp <strong>un</strong> turp maldītos<br />
pa tuksnesi, tie jau būtu iegājuši Apsolītajā zemē.<br />
Šajā neapmierinātībā starp draudzes ķildīgajiem elementiem valdīja daudz lielāka<br />
vienprātība, nekā jebkad agrāk. Koraha panākumi pie ļaudīm vairoja viņa paļāvību <strong>un</strong><br />
nostiprināja pārliecību, ka nelikumīgā varas piesavināšanās no Mozus puses, ja tā netiks<br />
apstādināta, kļūs liktenīga Israēla brīvībai. Viņš arī paziņoja, ka šo lietu tam atklājis Dievs<br />
<strong>un</strong> ir pilnvarojis viņu pārvaldes sistēmā izdarīt pārmaiņu, kamēr vēl nav par vēlu. Tomēr<br />
daudzi negribēja pieņemt Koraha apvainojumus pret Mozu. Tie atcerējās Mozus pacietīgo,<br />
pašuzupurīgo darbošanos, <strong>un</strong> viņu sirdsapziņa kļuva nemierīga. Tāpēc bija nepieciešams<br />
Mozus dziļajai interesei par Israēlu atrast kādus savtīgus motīvus, <strong>un</strong> tā tika atkārtota vecā<br />
apsūdzība, ka viņš Israēlu izvedis, lai tie aizietu bojā tuksnesī, bet pats varētu piesavināties<br />
viņu īpašumus.<br />
Kādu laiku šo darbu veica slepenībā. Bet, tiklīdz visa kustība bija kļuvusi pietiekoši<br />
spēcīga, lai varētu pastāvēt atklāti, tā Korahs parādījās šīs grupas priekšgalā <strong>un</strong> atklāti<br />
apvainoja Mozu <strong>un</strong> Āronu, ka tie patvaļīgi sagrābuši varu savās rokās, uz ko būtu tiesības<br />
arī Koraham <strong>un</strong> viņa biedriem. Tālāk tie izvirzīja apvainojumu, ka tautai tiek nolaupīta<br />
brīvība <strong>un</strong> neatkarība. “Lai nu jums pietiek!” teica sazvērnieki, jo “visa draudze tagad ir<br />
svēta, jo pats tas K<strong>un</strong>gs ir viņas vidū; kādēļ tad jūs vēl gribat būt par virsaišiem <strong>un</strong> valdīt<br />
pār tā K<strong>un</strong>ga draudzi?” (Sk. 4. Moz. 16. nod.)<br />
Mozus nebija gaidījis šo dziļi skarošo sitienu <strong>un</strong>, kad viņš pēkšņi izprata tā briesmīgo<br />
nozīmi, tad klusā aizlūgšanā pakrita uz sava vaiga Dieva priekšā. Viņš piecēlās vēl<br />
noskumis, bet mierīgs <strong>un</strong> apņēmības pilns. Viņam bija apsolīta dievišķa vadība. “Rītu agri,<br />
“ viņš teica, “tad tas K<strong>un</strong>gs parādīs, kas Viņam pieder <strong>un</strong> cik ir svētu <strong>un</strong> kas var viņam<br />
tuvoties, <strong>un</strong> kuru Viņš sev izvēlēs, tas varēs Viņam tuvoties.” Pārbaudei vajadzēja notikt<br />
nākamajā dienā, lai visiem būtu laiks pārdomām. — Tad tiem, kas pretendēja uz priestera<br />
amatu, vajadzēja nākt katram ar savu kvēpināmo trauku <strong>un</strong> draudzes klātbūtnē pienest<br />
kvēpināmo upuri pie saiešanas telts. Likums noteikti prasīja, ka svētajā vietā drīkst kalpot<br />
tikai tie, kas šim svētajam darbam ir izraudzīti. Pat priesteri Nadabs <strong>un</strong> Abija tika iznīcināti,<br />
kad bija uzdrošinājušies pretēji Dieva pavēlei pienest “svešu ug<strong>un</strong>i”. Tādēļ Mozus aicināja<br />
savus sāncenšus nest šo lietu Dieva priekšā, ja viņi uzdrošinās celt tik bīstamu apsūdzību.<br />
Atšķirdams Korahu <strong>un</strong> viņa biedrus, viņš teica: “Vai tas jums vēl par maz, ka Israēla<br />
Dievs jūs ir izraudzījis no Israēla draudzes, lai jūs Viņam tuvotos, lai piedalītos tā K<strong>un</strong>ga<br />
mājokļa aprūpes darbos <strong>un</strong> nostātos draudzes priekšā, to pārvaldīdami? Viņš tevi līdz ar<br />
visiem taviem brāļiem, Levija dēliem, licis pie sevis tuvu nākt; <strong>un</strong> nu jūs pat meklējat sev<br />
priestera amatu? Tādēļ tu esi nācis kopā ar savu baru, lai saceltos pret to K<strong>un</strong>gu, jo kas ir<br />
Ārons, ka jūs pret to kūdāt?”<br />
140
Change language