Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Tie aizgāja pat tik tālu, ka izvēlēja sev virsnieku, kas tos vestu atpakaļ uz viņu ciešanu <strong>un</strong><br />
verdzības zemi, no kuras tie bija atbrīvoti ar Visvarenā stipro roku.<br />
Pazemojumā <strong>un</strong> lielās bēdās “Mozus <strong>un</strong> Ārons krita uz savu vaigu visas Israēla<br />
draudzes sapulces priekšā”, nezinādami, ko darīt, lai tos atturētu no viņu pārsteidzīgā <strong>un</strong><br />
neapdomātā lēmuma. Kālebs <strong>un</strong> Jozua mēģināja troksni apklusināt. Par zīmi bēdām <strong>un</strong><br />
sašutumam tie, dodoties ļaužu drūzmā, saplēsa savas drēbes , <strong>un</strong> viņu skaļās balsis pārspēja<br />
sacelšanās troksni <strong>un</strong> vaimanājošo kliegšanu: “Zeme, ko mēs esam pārstaigājuši, to<br />
izlūkodami, šī zeme ir varen laba zeme! Ja tas K<strong>un</strong>gs būs mums labvēlīgs, tad Viņš mūs<br />
arī ievedīs tanī zemē <strong>un</strong> dos mums tādu zemi, kurā piens <strong>un</strong> medus tek. Tikai jūs paši<br />
nesacelieties pret to K<strong>un</strong>gu <strong>un</strong> nebīstieties zemes iedzīvotājus; tie mums būs kā maizes<br />
kumoss. Viņu patvērums ir tos atstājis, bet tas K<strong>un</strong>gs ir ar mums; nebīstieties no tiem!”<br />
Kānaāniešu ļa<strong>un</strong>uma mērs bija pilns <strong>un</strong> K<strong>un</strong>gs vairs negribēja viņus ilgāk paciest. Kad<br />
Viņš no tiem atņēma savu apsardzību, tie varēja kļūt par vieglu laupījumu. Saskaņā ar<br />
Dieva derību, zeme bija nodrošināta Israēlam. Tomēr tie tagad pieņēma neuzticīgo izlūku<br />
nepatieso ziņojumu, kā rezultātā tika piekrāpta visa draudze. Nodevēji savu darbu bija<br />
paveikuši. Ja sliktās ziņas būtu atnesuši tikai divi vīri, bet pārējie desmit būtu ļaudis<br />
uzmudinājuši K<strong>un</strong>ga Vārdā ieņemt zemi, arī tad savas neticības dēļ tie priekšroku dotu šo<br />
divu <strong>un</strong> nevis desmit ziņojumam. Bet tagad tikai divi aizstāvēja patiesību, kamēr desmit<br />
nostājās dumpinieku pusē.<br />
Neuzticīgie sūtņi kliedzot apsūdzēja Kālebu <strong>un</strong> Jozuu, <strong>un</strong> pacēlās balsis, ka viņi<br />
jānomētā akmeņiem. Trakojošais pūlis sagrāba metamos, lai nonāvētu šos uzticīgos vīrus.<br />
Ārprātīgi kaukdami tie metās uz viņiem, bet pēkšņi akmeņi izkrita no to rokām, iestājās<br />
klusums <strong>un</strong> tie sāka bailēs drebēt. Lai aizkavētu tautas ļa<strong>un</strong>o nodomu, bija iejaucies Dievs.<br />
Saiešanas telti apspīdēja Viņa godības klātbūtnes liesmojošais spožums. Visi ļaudis redzēja<br />
šo K<strong>un</strong>ga zīmi. Te sevi bija atklājis kāds par tiem varenāks, <strong>un</strong> neviens vairs neuzdrošinājās<br />
turpināt pretošanos. Izlūki, kas nesa ļa<strong>un</strong>o vēsti, bailēs sarāvās <strong>un</strong> ar aizturētu elpu<br />
uzmeklēja savas teltis.<br />
Tad Mozus piecēlās <strong>un</strong> iegāja saiešanas teltī. K<strong>un</strong>gs viņam paziņoja: “Es tos sitīšu ar<br />
mēri <strong>un</strong> tos izdeldēšu, bet tevi Es darīšu par tautu, kas būs lielāka <strong>un</strong> stiprāka nekā viņi!”<br />
Bet Mozus atkal aizlūdza par saviem ļaudīm. Viņš nevarēja pieļaut, ka tie visi tiktu<br />
izdeldēti <strong>un</strong> viņš pats kļūtu par varenu tautu. Atsaukdamies uz Dieva žēlastību, viņš teica:<br />
“Bet nedari tā, liec savam spēkam augt, ak K<strong>un</strong>gs, kā Tu esi apsolījis, sacīdams: “Tas<br />
K<strong>un</strong>gs ir pacietīgs <strong>un</strong> bagāts žēlastībā; (..) Tā piedod, — lūdzams, šīs tautas pārkāpumus<br />
pēc savas lielās žēlastības <strong>un</strong> tā, kā Tu šai tautai esi piedevis no Ēģiptes laikiem, tā dari<br />
līdz šim!”<br />
K<strong>un</strong>gs apsolīja saudzēt Israēlu no tūlītējas bojāejas, bet viņu neticības <strong>un</strong> gļēvuma dēļ<br />
Viņš nevarēja tiem atklāt savu spēku, dodot uzvaru pār ienaidniekiem. Iesakot vienīgo<br />
136
Change language