Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 33 - Divpadsmit Izlūki<br />
Vienpadsmit dienas pēc tam, kad tie bija atstājuši Horeba kalnu, ebreju pulki apmetās<br />
Kadešā, Pāranas tuksnesī, kas atradās netālu no Apsolītās zemes robežām. Šeit ļaudis<br />
ierosināja sūtīt izlūkus, lai apskatītu zemi. Mozus nesa šo nodomu K<strong>un</strong>ga priekšā <strong>un</strong><br />
saņēma atļauju ar norādījumu, lai šim nolūkam no katras cilts tiktu izmeklēts viens<br />
virsnieks. Vīrus izraudzīja, kā bija norādīts, <strong>un</strong> Mozus tiem pavēlēja iet <strong>un</strong> zemi izlūkot:<br />
kāda tā, kāds tās stāvoklis <strong>un</strong> dabiskās priekšrocības; kādi ļaudis tur dzīvo, vai tie ir stipri<br />
vai vāji, vai viņu daudz vai maz, kā arī iepazīties ar augsnes raksturu, zemes auglību <strong>un</strong><br />
paņemt sev līdzi no tur izaugušajiem augļiem.<br />
Izlūki devās ceļā <strong>un</strong> pārstaigāja visu zemi, ieiedami no dienvidu puses <strong>un</strong> turpinādami<br />
apskati līdz pat ziemeļu robežai. Pēc četrdesmit dienu prombūtnes tie atgriezās. Israēla<br />
tauta loloja lielas cerības <strong>un</strong> viņus sagaidīja ar sevišķu interesi. Par izlūku atgriešanos<br />
paziņoja no cilts uz cilti <strong>un</strong> tos apsveica ar lielu prieku. Ļaudis steidzās ārā vēstnešiem<br />
pretī, kuri neskarti bija izgājuši cauri visām briesmām to bīstamajā pasākumā. Izlūki atnesa<br />
augļu paraugus, kas liecināja par augsnes ražību. Tieši tad bija vīnogu ienākšanās laiks,<br />
tādēļ tie bija paņēmuši kādu vīnogu ķekaru, tik lielu, ka to nesa divi vīri. Tāpat tika rādītas<br />
arī vīģes <strong>un</strong> granātāboli, kas tur auga lielā pārpilnībā.<br />
Ļaudis priecājās, ka viņiem būs jāiemanto tik lieliska zeme <strong>un</strong> Mozum sniegto<br />
ziņojumu klausījās tik uzmanīgi, ka neviens vārds negāja zudumā. “Tiešām mēs nogājām<br />
tai zemē, kurp tu mūs sūtīji,” izlūki iesāka savu stāstu, “<strong>un</strong> patiesi, tur tek piens <strong>un</strong> medus,<br />
<strong>un</strong> šie ir tās zemes augļi.” (4. Moz. 13:17-33; 14.) Ļaudis bija sajūsmā. Tie nepacietīgi<br />
vēlējās paklausīt K<strong>un</strong>ga balsij <strong>un</strong> doties ceļā, lai tūlīt ieņemtu šo zemi. Bet, kad izlūki bija<br />
aprakstījuši zemes auglību <strong>un</strong> skaistumu, tie visi, izņemot divus, sāka gari <strong>un</strong> plaši spriest<br />
par briesmām <strong>un</strong> grūtībām, kas sagaida Israēlu, ja tas gribētu Kānaānu iekarot. Tie<br />
uzskaitīja dažādajos apgabalos dzīvojošās varenās nācijas, <strong>un</strong> teica, ka pilsētas tur apjoztas<br />
bieziem mūriem <strong>un</strong> ir ļoti lielas, <strong>un</strong> tur mītošie ļaudis tik stipri, ka tos nebūs iespējams<br />
uzvarēt. Tāpat tie pastāstīja, ka redzējuši milžus, Anaka dēlus, <strong>un</strong> ka nav ko domāt par<br />
zemes ieņemšanu.<br />
Tagad aina krasi mainījās. Sūtņiem izsakot savu neticīgo siržu domas, kurās izpaudās<br />
sātana iedvestā mazdūšība, cerības <strong>un</strong> drosmes vietā iestājās gļēvs izmisums. Viņu neticība<br />
meta tumšu ēnu pār visu draudzi, <strong>un</strong> Dieva varenais spēks, kas tik bieži bija atklājies<br />
izredzētās tautas labā, tika pilnīgi aizmirsts. Ļaudis vairs neko negribēja pārdomāt, tie<br />
negribēja saprast, ka Tas, kas viņus vadījis līdz šejienei, noteikti ievedīs arī šajā zemē; tie<br />
negribēja atcerēties, cik brīnišķīgi Dievs viņus bija atbrīvojis no apspiedējiem, sataisīdams<br />
ceļu cauri jūrai <strong>un</strong> iznīcinādams tiem sekojošos faraona pulkus. Tie vairs nerēķinājās ar<br />
Dievu <strong>un</strong> rīkojās tā, it kā viss būtu atkarīgs vienīgi no ieroču spēka.<br />
134
Change language