Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
tajā pašā vietā, kur Israēla ciltīm, tiem nācās uzturēties ārpus nometnes robežām, <strong>un</strong> viņu<br />
pēcteči bija izslēgti no draudzes līdz trešajam augumam. (5. Moz. 23:7,8)<br />
Visā nometnē <strong>un</strong> tās apkārtnē bija noteikta vislielākā tīrība <strong>un</strong> stingrākā kārtība. Tika<br />
prasīta pilnīga sanitāro normu ievērošana. Neviena persona, kas kaut kādu iemeslu dēļ bija<br />
kļuvusi nešķīsta, nometnē vairs nedrīkstēja ieiet. Šie pasākumi bija nepieciešami veselībai<br />
atbilstošu apstākļu uzturēšanai tik lielā ļaužu pulkā <strong>un</strong> tāpat arī pilnīgas kārtības <strong>un</strong> tīrības<br />
saglabāšanai, lai Israēls varētu priecāties svētā Dieva klātbūtnē, tā kā Viņš bija sacījis: “Jo<br />
K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, staigā nometnē pie tevis, lai Viņš tevi glābtu <strong>un</strong> nodotu tev tavus<br />
ienaidniekus. Tāpēc tavai nometnei jābūt svētai.”<br />
Visos Israēla ceļojumos “K<strong>un</strong>ga Derības šķirsts tika nests tiem pa priekšu,(..) lai<br />
izmeklētu viņiem apmešanās vietu”. (4. Moz. 10:33) Kehata bērnu nestais šķirsts ar Dieva<br />
svētajiem likumiem vienmēr atradās avangardā. Tam pa priekšu gāja Mozus <strong>un</strong> Ārons,<br />
kuru tuvumā uzturējās priesteri ar sudraba bazūnēm. Šie priesteri saņēma Mozus<br />
norādījumus <strong>un</strong> ar bazūnēm tos paziņoja ļaudīm. Katra pulka vadītājam bija pienākums<br />
nodot tālāk skaidrus rīkojumus par jebkuru gaidāmo pārvietošanos, kā to ziņoja bazūnes.<br />
Kas nesekoja dotajām pavēlēm, tika sodīts ar nāvi.<br />
Dievs ir kārtības Dievs. Viss, kas saistīts ar Debesīm, atrodas vispilnīgākā kārtībā.<br />
Eņģeļu pulku rīcību iezīmē padotība <strong>un</strong> stingra paklausība, jo tikai tāda disciplīna <strong>un</strong><br />
saskaņota darbība var dot panākumus. Šodien Dievs savā darbā prasa ne mazāku kārtību<br />
<strong>un</strong> sistemātiskumu kā Israēla dienās. Visiem, kas darbojas Viņa labā, jāstrādā saprātīgi <strong>un</strong><br />
ne paviršā uz labu laimi darītā veidā. Dievs vēlas, ka Viņa darbu veiktu uzticīgi <strong>un</strong> precīzi,<br />
lai Viņš tam varētu uzspiest savas labvēlības zīmogu.<br />
K<strong>un</strong>gs pats vadīja israēliešus visos viņu ceļojumos. Apmešanās vietu norādīja padebeša<br />
nolaišanās; <strong>un</strong>, cik ilgi tiem bija jāpaliek nometnē, tik ilgi padebesis dusēja pār saiešanas<br />
telti. Kad tiem vajadzēja doties ceļā, tas pacēlās augstu virs svētās telts. Kā apstāšanos, tā<br />
arī došanos ceļā ievadīja svinīga lūgšana. “Un notikās, kad šķirsts tika nests, tad Mozus<br />
sacīja: “Celies, K<strong>un</strong>gs, lai Tavi ienaidnieki tiek izklīdināti, <strong>un</strong> tie, kas tevi ienīst, lai bēg<br />
tava vaiga priekšā!” Bet, ja šķirsts apstājās uz vietas, tad viņš sacīja: “Atgriezies, K<strong>un</strong>gs,<br />
pie Israēla pulku tūkstošiem!” (4. Moz. 10:34,35)<br />
Tikai vienpadsmit dienu ceļojums šķīra Sinaju no Kadešas, kas atradās uz Kānaānas<br />
robežām; <strong>un</strong> ar izredzēm drīz nokļūt Apsolītajā zemē Israēla pulki atkal uzsāka gājienu,<br />
kad padebesis beidzot deva zīmi doties uz priekšu. Jehova bija darījis brīnumus, izvedot<br />
viņus no Ēģiptes, <strong>un</strong> kāpēc gan lai tie negaidītu tālākas svētības tagad, kad formāli bija<br />
slēguši derību, apsoloties pieņemt Viņu kā savu vienīgo Valdnieku, <strong>un</strong> tika atzīti kā<br />
Visaugstākā izredzētie ļaudis?<br />
131
Change language