Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 32 - No Sinaja uz Kadešu<br />
Saiešanas telts celšanas darbi nesākās tūlīt pēc Israēla ierašanās pie Sinaja; svēto celtni<br />
pabeidza <strong>un</strong> pirmo reizi iekārtoja otrā gada sākumā pēc iziešanas no Ēģiptes. Tad sekoja<br />
priesteru iesvētīšana, Pasā svētki, tautas skaitīšana <strong>un</strong> dažādu iekārtojumu noteikšana, kas<br />
bija nepieciešami viņu pilsoniskai vai reliģiskai kārtībai, jo nometnē pie Sinaja tika<br />
pavadīts gandrīz vesels gads. Šeit viņu dievkalpošanas veids ieguva jau noteiktākas formas;<br />
tika doti likumi tautas pārvaldei <strong>un</strong>, sagatavojoties ieiešanai Kānaānā, tika radīta stiprāka<br />
organizācija.<br />
Israēla pārvaldes struktūras iezīmējās ar vispilnīgāko sadarbību, kas bija brīnišķa savā<br />
izveidojumā <strong>un</strong> vienkāršībā. Kārtība, kas tik pārsteidzoši atklājās visu Dieva radīšanas<br />
darbu pilnveidojumā <strong>un</strong> saskaņā, bija redzama arī ebreju valsts iekārtā. K<strong>un</strong>gs bija visas<br />
varas <strong>un</strong> pārvaldes vidusp<strong>un</strong>kts <strong>un</strong> neapstrīdams Israēla Pavēlnieks. Mozus pēc Dieva<br />
norādījuma darbojās kā tautas redzamais vadītājs, lai Viņa vārdā rūpētos par likumu<br />
ieviešanu dzīvē. No cilšu vecākajiem tika izvēlēta septiņdesmit vīru padome, lai palīdzētu<br />
kārtot vispārējās ļaužu vajadzības. Tad nāca priesteri, kas svētnīcā vaicāja K<strong>un</strong>ga padomu.<br />
Pār ciltīm valdīja cilšu virsnieki vai lielk<strong>un</strong>gi. Viņu vidū bija virsnieki “pār tūkstošiem,<br />
virsnieki pār simtiem, virsnieki pār piecdesmitiem <strong>un</strong> virsnieki pār desmitiem”, <strong>un</strong> beidzot<br />
vēl ierēdņi, kam bija jāpilda sevišķi pienākumi. (5. Moz. 1:15)<br />
Ebreju nometne bija izvietota noteiktā secībā. Tā sadalījās trijās lielās daļās, kur katrai<br />
no tām nometnē bija sava vieta. Vidū atradās saiešanas telts, neredzamā Ķēniņa pastāvīgais<br />
mājoklis. Tai apkārt dzīvoja priesteri <strong>un</strong> levīti, bet aiz tiem — pārējās ciltis.<br />
Levītiem bija uzticēta gādība par saiešanas telti <strong>un</strong> visu, kas uz to attiecās kā apmetnes,<br />
tā ceļojuma laikā. Kad nometne devās ceļā, tiem svētnīcu vajadzēja nojaukt, <strong>un</strong>, kad bija<br />
sasniegta apmešanās vieta, to atkal vajadzēja uzcelt. Ar nāves sodu bija aizliegts pie tās<br />
tuvoties kādas citas cilts pārstāvim. Levīti dalījās trijās daļās, kā triju Levija dēlu pēcnācēji,<br />
<strong>un</strong> katrai no tām bija nozīmēta īpaša vieta <strong>un</strong> sevišķs uzdevums. Saiešanas telts priekšā <strong>un</strong><br />
tai vistuvāk atradās Mozus <strong>un</strong> Ārona teltis. No tām uz dienvidiem — kehatieši, kuriem<br />
vajadzēja rūpēties par Derības šķirstu <strong>un</strong> citiem rīkiem. Ziemeļos — merārieši, kuru gādībā<br />
bija nodoti pīlāri, savienojošās kārtis, dēļi utt, bet aizmugurē — geršonieši, kam pienācās<br />
rūpēties par segām <strong>un</strong> aizkariem.<br />
Arī pārējām ciltīm bija noteiktas vietas. Ikvienai no tām vajadzēja iet zem sava karoga<br />
<strong>un</strong> apmesties tā, kā K<strong>un</strong>gs to bija pavēlējis: “Ikviens lai apmetas pie sava pulka nozīmes,<br />
— pie zīmes, kas apzīmē viņa tēva namu, bet Israēla bērni visi kopā lai apmetas nometnē<br />
iepretim <strong>un</strong> apkārt saiešanas teltij.” (4. Moz. 2:2) “(..) Kā tie ir apmetušies nometnē, tā arī<br />
viņiem ir jāceļas, ikviens lai apmetas savā tam norādītā vietā pie sava pulka karoga.” (4.<br />
Moz. 2:17) Jauktajam pūlim, kas israēliešus pavadīja no Ēģiptes, netika atļauts apmesties<br />
130
Change language