Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Uzturēdamies personīgi starp cilvēkiem virs zemes, Jēzus savās pamācībās ļaužu<br />
uzmanību vērsa uz Veco Derību. Viņš jūdiem teica: “Jūs pētījat Rakstus, jo jums šķiet, ka<br />
tajos jums ir mūžīgā dzīvība, <strong>un</strong> tie ir, kas dod liecību par mani!” (Jāņa 5:39) Tajā laikā<br />
vienīgā pastāvošā Bībeles daļa bija Vecās Derības grāmatas. Dieva Dēls vēl paskaidroja:<br />
“Tiem ir Mozus <strong>un</strong> pravieši, lai tie tos klausa (..)”, <strong>un</strong> vēl piebilda: “Ja tie neklausa Mozu<br />
<strong>un</strong> praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.” (Lūk. 16:19,21)<br />
Arī ceremoniālos likumus deva Kristus. Pat tad, kad tos vairs nevajadzēja ievērot,<br />
apustulis Pāvils jūdiem izskaidroja to patieso izpratni <strong>un</strong> vērtību, norādot uz šo likumu<br />
vietu <strong>un</strong> nozīmi atpestīšanas plānā <strong>un</strong> to saistību ar Kristus darbu. Lielais apustulis šo<br />
bauslību nosauc par godājamu <strong>un</strong> sava Devēja cienīgu. Svinīgā kalpošana svētnīcā ainoja<br />
lielās patiesības, ar kurām vajadzēja iepazīties visām nākamajām paaudzēm. Ar augšup<br />
kāpjošajiem kvēpināmo zāļu dūmiem tika pārstāvēta tās Būtnes taisnība, kas vienīgā var<br />
darīt pieņemamas grēcinieku lūgšanas Dieva priekšā. Asiņainais upura jērs uz altāra<br />
norādīja uz Pestītāju, kuram vēl jānāk, <strong>un</strong> vissvētākajā vietā pastāvīgi atklājās Dieva<br />
klātbūtnes redzamās zīmes. Tā cauri visiem atkrišanas laikiem <strong>un</strong> tumsas gadsimtiem<br />
cilvēku sirdīs tika uzturēta dzīva ticība, līdz pienāca apsolītā Mesijas atnākšana.<br />
129
Change language