Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
nebūtu pavesti uz kalpošanu elkiem, ne arī tiem būtu nepieciešams ciest verdzībā Ēģiptē;<br />
tie būtu uzglabājuši Dieva baušļus savā atmiņā <strong>un</strong> nebūtu nekādas vajadzības tos pasludināt<br />
no Sinaja, kā arī rakstīt uz akmens plāksnēm. Un, ja ļaudis dzīvē īstenotu desmit baušļu<br />
pamatlikumus, tad nebūtu bijusi nekāda vajadzība pēc papildus norādījumiem, kādi tika<br />
doti Mozum.<br />
Arī Ādamam uzticēto upuru pienešanas sistēmu viņa pēcnācēji sagrozīja <strong>un</strong> izkropļoja.<br />
Šo vienkāršo <strong>un</strong> nozīmīgo kalpošanu, kādu Dievs bija iekārtojis, samaitāja māņticība, elku<br />
pielūgšana, nežēlība <strong>un</strong> izvirtība. Ilgajā sadzīvē ar elku pielūdzējiem<br />
Israēla tauta savai dievkalpošanai bija piejaukusi daudzus pagāniskus ieradumus; tāpēc<br />
K<strong>un</strong>gs pie Sinaja deva viņiem noteiktas instrukcijas attiecībā uz upuru pienešanu. Pēc<br />
saiešanas telts iekārtošanas Dievs ar Mozu sazinājās no Godības padebeša virs Žēlastības<br />
krēsla <strong>un</strong> sniedza tam izsmeļošus norādījumus par svētnīcā ievērojamo upuru sistēmu <strong>un</strong><br />
dievkalpošanas veidu. Tā Mozum tika paskaidroti ceremoniālie likumi, kurus viņš<br />
ierakstīja grāmatā. Bet no Sinaja pasludinātos desmit baušļus Dievs pats rakstīja uz akmens<br />
plāksnēm, <strong>un</strong> tie tika svēti glabāti Derības šķirstā.<br />
Lietodami Bībeles tekstus, kas r<strong>un</strong>ā par ceremoniālo bauslību, daudzi ir centušies šīs<br />
abas likumu sistēmas sajaukt kopā, lai pierādītu, ka morāles bauslība ir atcelta, bet tā ir<br />
Svēto Rakstu sagrozīšana. Starp šīm divām sistēmām pastāv skaidri izteikta <strong>un</strong> liela<br />
atšķirība. Ceremoniālā sistēma sastāvēja no simboliem, kas visi norādīja uz Kristu, Viņa<br />
upuri <strong>un</strong> Viņa priestera darbu. Šos rituālos likumus ar attiecīgajiem upuriem <strong>un</strong><br />
norādījumiem ebrejiem vajadzēja pildīt, līdz īstenība sastapās ar ēnu Kristus nāvē, kurš ir<br />
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku. Tad visai upuru kalpošanai vajadzēja izbeigties. Šis ir<br />
tas likums, kuru Kristus ir “iznīcinājis, pienaglodams pie krusta”. (Kol. 2:14) Bet attiecībā<br />
uz desmit baušļiem dziesminieks paskaidro: “Tavs Vārds, K<strong>un</strong>gs, stāv nelokāmi Debesīs<br />
uz mūžīgiem laikiem!” (Ps. 119:89) Un Kristus pats apliecina: “Nedomājiet, ka Es esmu<br />
atnācis atmest bauslību <strong>un</strong> praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi<br />
es jums saku”— <strong>un</strong> to Viņš uzsver, cik vien iespējams pārliecinoši — “Tiekams zeme <strong>un</strong><br />
debess zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte vai raksta galiņš no bauslības,<br />
tiekams viss notiek.” (Mat. 5:17,18) Šeit Viņš ner<strong>un</strong>ā tikai par kādreiz bijušām <strong>un</strong> vēl<br />
pastāvošām Dieva bauslības prasībām, bet saka, ka tās būs spēkā tik ilgi, kamēr vien būs<br />
debesis <strong>un</strong> zeme. Dieva likumi ir tikpat nemainīgi kā Viņa tronis. To prasības cilvēkiem<br />
būs saistošas visos laikos.<br />
Attiecībā uz Sinajā dotajiem likumiem Nehemija raksta: “Un Tu nokāpi uz Sinaja kalna<br />
<strong>un</strong> r<strong>un</strong>āji ar viņiem no Debesīm <strong>un</strong> devi viņiem pareizus norādījumus, taisnas tiesas,<br />
patiesībā pamatotus baušļus, drošus likumus <strong>un</strong> svētīgas pavēles.” (Nehem. 9:13) Un<br />
pagānu apustulis Pāvils paskaidro: “Tātad bauslība kā tāda ir svēta, <strong>un</strong> bauslis kā tāds —<br />
127
Change language