Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Dievs gribēja savu tautu pamācīt, lai tā Viņam tuvojas ar cieņu <strong>un</strong> godbijību Viņa paša<br />
noteiktā veidā. Viņš nevar pieņemt daļēju paklausību. Nepietika ar to, ka šinī svinīgajā<br />
dievkalpojumā viss tika darīts gandrīz tā, kā Viņš bija norādījis. Dievs bija izteicis lāstu<br />
pār tiem, kas novēršas no Viņa pavēlēm <strong>un</strong> neievēro atšķirību starp svētu <strong>un</strong> nesvētu. Viņš<br />
paskaidro: “Bēdas tiem, kas ļa<strong>un</strong>u sauc par labu <strong>un</strong> labu par ļa<strong>un</strong>u, kas tumsību tur par<br />
gaismu <strong>un</strong> gaismu par tumsību (..). Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri <strong>un</strong> prātīgi<br />
tikai paši savās iedomās! (..) kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo <strong>un</strong> atrauj taisnību<br />
nevainīgajam! (..) jo viņi ir atmetuši tā K<strong>un</strong>ga Cebaota bauslību <strong>un</strong> nicinājuši Israēla Svētā<br />
vārdu.” (Jes. 5:20-24) Lai neviens sevi nepieviļ ar domām, ka kāda daļa no Dieva<br />
priekšrakstiem nav svarīga vai arī ka Dievs pieņems atvietojumu tā vietā, ko Viņš prasa!<br />
Pravietis Jeremija saka: “Vai tad var kāds sacīt, ka tas notiks bez tā K<strong>un</strong>ga pavēles?”<br />
(Raudu dz. 3:37) Dievs savā Vārdā nav ievietojis nevienu pavēli, kurai cilvēki pēc savas<br />
patikas varētu paklausīt vai nepaklausīt <strong>un</strong> pie tam neciestu nekādas sekas. Ja ļaudis izvēlas<br />
ko citu <strong>un</strong> ne stingras paklausības ceļu, tad piedzīvos, ka “tas beidzot ved nāvē”. (Sal. pam.<br />
14:12)<br />
“Un Mozus sacīja Āronam, Ēleāzeram <strong>un</strong> Itamāram, viņa dēliem: “Savas galvas jums<br />
nav jāatstāj nekoptas <strong>un</strong> jums savs apģērbs nav jāsaplēš, lai jums nebūtu jāmirst <strong>un</strong> lai<br />
dusmas nenāk pār visu draudzi (..), jo tā K<strong>un</strong>ga svaidāmā eļļa ir uz jums.” (3. Moz. 10:6,7)<br />
Lielais Vadonis savam brālim atgādināja Dieva vārdus: “(..) Es parādīšos svēts tavā vidū,<br />
<strong>un</strong>, visai tautai to redzot, Es parādīšu savu godu.” (3. Moz. 10:3) Ārons klusēja. Dēlu nāve,<br />
kuri bez brīdinājuma tika aizrauti tik briesmīga grēka dēļ, grēka, kuru viņš tagad saprata<br />
kā sava nepildītā pienākuma sekas, mokoši plosīja tēva sirdi, tomēr savām jūtām viņš<br />
neļāva izpausties. Ne ar vienu sāpju nopūtu viņš nedrīkstēja rādīt, ka it kā simpatizētu<br />
grēkam. Draudzi nedrīkstēja pavedināt kurnēt pret Dievu.<br />
K<strong>un</strong>gs vēlējās iemācīt saviem ļaudīm izprast Viņa audzināšanas taisnīgumu, lai visi<br />
bītos. Israēlā bija arī tādi, kurus šis briesmīgais brīdinošais sods varēja pasargāt no<br />
neka<strong>un</strong>īgas Dieva pacietības izmantošanas, kas beidzot apzīmogotu viņu likteni. K<strong>un</strong>gs<br />
nosoda katru šādu nepareizu līdzjūtību grēciniekam, ar ko cenšas atvainot viņa pārkāpumu.<br />
Grēks panāk tieši to, ka notrulinās morālā izpratne, tā ka pārkāpējs vairs neaptver<br />
pārkāpuma briesmīgo lielumu <strong>un</strong> bez Svētā Gara pārliecinošā spēka kļūst pa daļai akls pret<br />
savu grēku. Kristus kalpiem ir pienākums norādīt maldīgiem uz šīm viņiem draudošajām<br />
briesmām. Tie, kas iznīcina brīdinājuma iespaidu, padarot grēcinieku acis aklas pret grēka<br />
īsto raksturu <strong>un</strong> tā sekām, bieži sev glaimo, ka viņi tādā veidā parāda mīlestību, bet<br />
patiesībā tie strādā pretī Dieva Svētajam Garam <strong>un</strong> traucē Tā darbu. Tie grēcinieku ieaijā<br />
mierā tieši uz bojāejas robežas, tie kļūst par grēka līdzdalībniekiem <strong>un</strong> uzņemas briesmīgu<br />
atbildību par viņa neatgriešanos. Daudzi, ļoti daudzi ir pazuduši, pateicoties šādai<br />
nepareizai <strong>un</strong> pavedinošai līdzjūtībai.<br />
124
Change language