Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nekāda valoda nespēj aprakstīt svētnīcas iekšpuses godību — zeltītās sienas, kas<br />
atstaroja zelta lukturu gaismu, krāšņi izrakstīto aizkaru daudzveidīgo nokrāsu ar<br />
mirdzošajiem eņģeļiem, galdu <strong>un</strong> kvēpināmo altāri zeltotā spožumā; <strong>un</strong> otrā pusē<br />
priekškaram svēto Derības šķirstu ar noslēpumainajiem ķerubiem <strong>un</strong> pāri tiem svēto<br />
šehinu, redzamo Jehovas klātbūtnes atklāsmi. Tomēr tas viss bija tikai vāja atblāzma no<br />
Dieva tempļa Debesīs, kas ir cilvēces atpestīšanas darba lielais centrs.<br />
Saiešanas telti uzcēla apmēram pusgada laikā. Kad tā bija pabeigta, Mozus pārbaudīja<br />
visu meistaru darbu, salīdzinādams to ar kalnā rādīto paraugu <strong>un</strong> norādījumiem, kurus viņš<br />
bija saņēmis no Dieva. “(..) lūk, tie to bija veikuši gluži tā, kā tas K<strong>un</strong>gs to bija uzdevis, —<br />
tā tie to bija veikuši. Un Mozus viņus svētīja.” (2. Moz. 39:43) Lai aplūkotu svēto celtni,<br />
ar lielu interesi kopā sanāca Israēla ļaudis. Kamēr tie godbijīgā apmierinātībā vēroja šo<br />
skatu, virs svētnīcas parādījās padebeša stabs <strong>un</strong> nolaidies to apklāja. “(..) <strong>un</strong> tā K<strong>un</strong>ga<br />
godība piepildīja mājokli.” (2. Moz. 40:34) Bija jūtams tāds dievišķās klātbūtnes tuvums,<br />
ka pat Mozus tur kādu laiku nevarēja ieiet. Dziļā aizkustinājumā ļaudis to vēroja kā zīmi,<br />
ka viņu roku darbs ir pieņemts. Te nebija vietas skaļām prieka ovācijām. Visi izjuta svinīgu<br />
godbijību. Viņu sirds līksmība izpaudās vienīgi prieka asarās, <strong>un</strong> tie klusu čukstēja<br />
sirsnīgus pateicības vārdus par to, ka Dievs ir nonācis, lai mājotu pie savas tautas.<br />
122
Change language