Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
var izlietot. Tad Mozus nometnē lika paziņot: “Neviens vīrs vai sieva lai vairs nenes<br />
dāvanas par labu svētnīcas darbam!” Un tie mitējās nest.” (2. Moz. 36:6,7) Stāsts par<br />
Israēla kurnēšanu <strong>un</strong> Dieva sodību, kas tos bija piemeklējusi viņu grēku dēļ, ir saglabāts<br />
Rakstos kā brīdinājums vēlākajām paaudzēm. Un viņu nodošanās, čaklums <strong>un</strong> devība<br />
savukārt ir atdarināšanas cienīga priekšzīme. Visi, kas mīl dievkalpojumus <strong>un</strong> Dieva<br />
klātbūtnes svētības, parādīs tādu pašu uzupurēšanās garu, lai iekārtotu namu, kur K<strong>un</strong>gs ar<br />
tiem varētu satikties. Tie vēlēsies K<strong>un</strong>gam par upuri atnest vislabāko, kas tiem ir. Dievam<br />
celtais nams nedrīkst būt apkrauts ar parādiem, jo tā K<strong>un</strong>gs tiek apka<strong>un</strong>ots. Labprātīgai<br />
devībai jāturpinās tik ilgi līdz būtu pietiekoši darbu pabeigšanai, lai strādnieki, tāpat kā<br />
saiešanas telts cēlāji, varētu teikt: “Nenesiet vairāk ziedojumus!”<br />
Saiešanas telti cēla ar aprēķinu, lai tā būtu viegli izjaucama <strong>un</strong> Israēla bērni to varētu<br />
nest līdzi savos ceļojumos. Tāpēc tā bija maza; ne lielāka kā piecdesmit piecas pēdas<br />
garumā <strong>un</strong> astoņpadsmit pēdas platumā <strong>un</strong> augstumā. Tomēr tā bija lieliska <strong>un</strong> grezna<br />
celtne. Pašai būvei <strong>un</strong> rīkiem izlietoja tuksneša akāciju, jo tā mazāk par citiem pie Sinaja<br />
augošajiem kokiem pakļāvās trūdēšanai. Sienas tika veidotas no taisniem dēļiem, kas bija<br />
novietoti sudraba iedobumos, <strong>un</strong> tos saturēja stabi <strong>un</strong> savienojamās kārtis vai sijas; viss<br />
bija pārvilkts ar zeltu <strong>un</strong> izskatījās kā no masīva zelta. Jumtu veidoja četras segu kārtas,<br />
iekšējā no “šķetinātām, smalkām dzijām, no zila <strong>un</strong> sarkana purpura <strong>un</strong> karmezīna, ar<br />
mākslīgi ieaustiem ķerubiem”. (2. Moz. 26:1) Pārējās trīs kārtas tika darinātas no kazu<br />
spalvu, iesarkanu a<strong>un</strong>u ādu <strong>un</strong> roņu ādu segām, kas, pareizi sakārtotas, visu pilnīgi nosedza.<br />
Celtni divās daļās sadalīja krāšņs, grezni veidots aizkars, kas bija uzkārts ar zeltu<br />
apšūtos pīlāros; līdzīgs aizkars noslēdza ieeju pirmajā nodalījumā. Šie aizkari, tāpat kā<br />
iekšējās jumta segas, kas veidoja griestus, sastāvēja no lieliska krāsu salikuma — ziluma,<br />
purpura <strong>un</strong> spilgta sarkanuma brīnišķā sakārtojumā, kurā ar zelta <strong>un</strong> sudraba pavedieniem<br />
bija ieausti ķerubi, norādot uz eņģeļu pulkiem, kas saistīti ar darbu Debesu svētnīcā <strong>un</strong> kas<br />
ir kā kalpojošie gari Dieva tautai virs zemes.<br />
Svēto telti ietvēra atklāta telpa, tā saucamais pagalms, kuru apņēma smalki linu auduma<br />
aizkari, kas bija piekārti pie vara stabiem. Ieeja šajā iežogojumā atradās austrumu pusē. To<br />
noslēdza skaisti izstrādāts dārga materiāla aizkars, kaut arī ne tik krāšņs kā svētajā vietā.<br />
Tā kā segas ap pagalmu bija uz pusi zemākas par svētnīcas sienām, tad ļaudis ārpusē varēja<br />
skaidri redzēt visu celtni. Pagalmā, tuvu pie ieejas, stāvēja vara upuru altāris, uz kura<br />
pienesa visus K<strong>un</strong>gam veltītos dedzināmos upurus, <strong>un</strong> altāra ragus slacīja ar salīdzināšanas<br />
asinīm. Starp altāri <strong>un</strong> durvīm atradās mazgājamais trauks, kas arī bija no metāla, darināts<br />
no Israēla sievu spoguļiem, kurus tās labprātīgi bija atnesušas. Pie mazgājamā trauka<br />
priesteriem katru reizi vajadzēja mazgāt kājas <strong>un</strong> rokas, kad tie gāja svētnīcā vai tuvojās<br />
altārim, lai pienestu dedzināmo upuri.<br />
120
Change language