Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 29 - Saiešanas telts <strong>un</strong> tās Uzdevums<br />
Mozum kalnā pavēlēja: “Un tiem būs taisīt svētnīcu, kurā Es varētu mājot Viņu vidū”<br />
(2. Moz. 25:8), <strong>un</strong> turpat deva arī skaidrus norādījumus par šīs telts iekārtošanu. Līdz ar<br />
atkrišanu israēlieši bija zaudējuši Dieva klātbūtnes svētības, <strong>un</strong> svētās vietas iekārtošana<br />
pie viņiem uz kādu laiku nebija iespējama. Bet, kad tie atkal atguva Debesu labvēlību,<br />
lielais vadonis steidzās izpildīt dievišķo pavēli.<br />
Svētās celtnes veidošanai Dievs atsevišķus vīrus bija apveltījis ar īpašu gudrību <strong>un</strong><br />
izveicību. K<strong>un</strong>gs pats deva Mozum šīs būves plānu <strong>un</strong> norādījumus attiecībā uz tās lielumu,<br />
veidu, izlietojamo materiālu <strong>un</strong> visiem priekšmetiem, kuriem tur vajadzēja atrasties. Šai<br />
rokām veidotai svētnīcai vajadzēja būt “patiesās līdzībai” — “Debesu lietu attēlam”,<br />
miniatūrā norādot uz templi, kurā grēcinieku labā kalpos Kristus, kad Viņš par upuri būs<br />
pienesis pats savu dzīvību. (Ebr. 9:24,23) Dievs kalnā Mozu iepazīstināja ar Debesu<br />
svētnīcu <strong>un</strong> pavēlēja visu gatavot saskaņā ar redzēto paraugu. Mozus šos norādījumus<br />
rūpīgi atzīmēja <strong>un</strong> pēc tam darīja tos zināmus ļaužu vadoņiem.<br />
Svētās vietas celšanai bija nepieciešami lieli <strong>un</strong> dārgi sagatavošanās darbi; vajadzēja<br />
ļoti daudz visvērtīgākā <strong>un</strong> dārgākā materiāla, bet K<strong>un</strong>gs pieņēma tikai labprātīgus<br />
ziedojumus. “Pienesiet Man upuri no ikviena vīra, kura sirds to skubina; ņemiet šo<br />
labprātīgo upuri.” (2. Moz. 25:2) Tā skanēja dievišķā pavēle, <strong>un</strong> Mozus to atkārtoja<br />
draudzei. Nodošanās Dievam <strong>un</strong> uzupurēšanās gars bija pirmās nepieciešamās lietas,<br />
sagatavojot mājvietu Visaugstākajam.<br />
Ļaudis visi kā viens atsaucās šim aicinājumam. “Un ikviens, ko sirds skubināja <strong>un</strong> kam<br />
bija labs prāts, nāca <strong>un</strong> atnesa savu upura dāvanu saiešanas telts celšanai, kalpošanas<br />
vajadzībām <strong>un</strong> svētajām drēbēm. Ikviens, vīri <strong>un</strong> sievas, kurus sirds uz to skubināja, nesa<br />
saktas <strong>un</strong> auskarus, gredzenus <strong>un</strong> krelles, visādas zelta rotas, - kas vien bija nolēmuši nest<br />
zelta upurveltes tam K<strong>un</strong>gam.” (2. Moz. 35:21,22) “Un ikviens, pie kā varēja atrast zilo <strong>un</strong><br />
sarkano purpuru, karmezīnā krāsotus diegus, smalkus audumus, kazu vilnu <strong>un</strong> iesarkanu<br />
a<strong>un</strong>u <strong>un</strong> āpšu ādas, tie tās atnesa. Ikviens, kas vēlējās veltīt tam K<strong>un</strong>gam zeltu vai varu, to<br />
atnesa par upura dāvanu tam K<strong>un</strong>gam, <strong>un</strong> ikviens, kam bija akāciju koks, arī atnesa to<br />
kalpošanas piederumu darināšanai. Un ikviena ar prasmi apveltīta sieviete pati vērpa <strong>un</strong><br />
atnesa savērpto zila <strong>un</strong> sarkana purpura dziju, arī karmezīna krāsā krāsotu <strong>un</strong> šķetinātu<br />
smalku dziju audumu. Un visas sievas, kurām sirds uz to nesās <strong>un</strong> kuras to prata, vērpa<br />
kazu vilnu. Bet virsaiši atnesa oniksa akmeni <strong>un</strong> citus ieliekamos akmeņus efodam <strong>un</strong> plecu<br />
segai, balzāmu, eļļu apgaismošanai <strong>un</strong> svaidāmo eļļu, kā arī zāles kvēpināšanai.“ (2. Moz.<br />
35:23-28)<br />
Kamēr turpinājās svētnīcas celtniecība, ļaudis — veci <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>i, vīri, sievietes <strong>un</strong> bērni<br />
— turpināja nest savas dāvanas, līdz darbu vadītāji atzina, ka pietiek <strong>un</strong> ir pat vairāk, nekā<br />
119
Change language