Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
kļūt par Viņa likumu glabātāju. Un arī sātans tūlīt izlika valgus, lai šo tautu pavestu <strong>un</strong><br />
iznīcinātu. Jēkaba bērni tika kārdināti iedoties laulībā ar pagāniem <strong>un</strong> pielūgt viņu elku<br />
dievus. Tomēr Jāzeps palika uzticīgs Dievam <strong>un</strong> viņa uzticība pastāvīgi liecināja par<br />
patieso ticību. Lai noslāpētu šo gaismu, sātans izmantoja Jāzepa brāļu skaudību, liekot tiem<br />
pārdot viņu verdzībā uz pagānu zemi. Visus notikumus tomēr kontrolēja Dievs, tā lai atziņa<br />
par Viņu tiktu pasniegta arī Ēģiptes tautai. Kā Potifara namā, tā cietumā Jāzeps saņēma<br />
tādu audzināšanu <strong>un</strong> izglītību, kas viņu ar dievbijības palīdzību sagatavoja valsts pirmā<br />
ministra stāvoklim. No faraona pils viņa ietekmi izjuta visa zeme, <strong>un</strong> atziņa par Dievu<br />
izplatījās tuvu <strong>un</strong> tālu. Arī pārējiem israēliešiem Ēģiptē klājās labi <strong>un</strong> viņi kļuva bagāti, <strong>un</strong><br />
tie, kas palika uzticīgi K<strong>un</strong>gam, atstāja visai plašu iespaidu. Elkiem kalpojošie priesteri<br />
stipri uztraucās, redzot ja<strong>un</strong>ās reliģijas labvēlīgo uzņemšanu. Sātana naida iedvesmoti pret<br />
Debesu Dievu, tie apņēmās šo gaismu noslāpēt. Priesteriem bija uzticēta valsts<br />
troņmantinieka audzināšana, <strong>un</strong> tā šis noteiktais pretošanās gars Dievam, kā arī dedzīgā<br />
pieķeršanās elku kalpošanai, veidoja nākamā valdnieka raksturu <strong>un</strong> noveda pie cietsirdīgas<br />
ebreju apspiešanas.<br />
Četrdesmit gadu laikā pēc Mozus bēgšanas no Ēģiptes šķita, ka ir uzvarējusi<br />
elkudievība. Gadu no gada israēliešu cerības kļuva arvien vājākas. Ķēniņš <strong>un</strong> tauta<br />
priecājās par savu varu <strong>un</strong> izsmēja Israēla Dievu. Šis gars pieauga <strong>un</strong> sasniedza savu<br />
augstāko pakāpi faraonam satiekoties ar Mozu. Kad ebreju vadonis nāca pie Ēģiptes ķēniņa<br />
ar vēsti no “K<strong>un</strong>ga, Israēla Dieva”, tad ne zināšanu trūkums par patieso Dievu, bet gan<br />
Viņa varas noniecināšana tam lika jautāt: “Kas ir tas K<strong>un</strong>gs, kura balsij man jāklausa? (..)<br />
Es neko nezinu par tādu K<strong>un</strong>gu.” No sākuma līdz pat beigām faraona pretošanās dievišķām<br />
pavēlēm nebija aiz nezināšanas, bet gan nicināšanas <strong>un</strong> naida izraisīta.<br />
Lai gan ēģiptieši tik daudzkārt bija atmetuši atziņu par Dievu, K<strong>un</strong>gs vēl arvien tiem<br />
deva iespēju atgriezties. Jāzepa dienās Ēģipte israēliešiem bija kļuvusi par patvēruma vietu;<br />
Dievs bija pagodināts, pateicoties Viņa tautai parādītai laipnībai, <strong>un</strong> tagad Lēnprātīgais,<br />
kas ir iecietīgs dusmās <strong>un</strong> pilns līdzcietības, katrai sodībai paredzēja noteiktu laiku.<br />
Ēģiptiešiem nelaimi nesa tieši tās lietas, kuras tie pielūdza, (sk. Pielikumā, 5. piezīmi.) <strong>un</strong><br />
tas bija pierādījums par Jehovas varu, <strong>un</strong> visi, kas gribēja, varēja pakļauties Dievam <strong>un</strong><br />
izbēgt Viņa sodībām. Ķēniņa fanātiskā stūrgalvība noveda pie Dieva atzīšanas izplatīšanās<br />
<strong>un</strong> lika daudziem ēģiptiešiem nodoties <strong>un</strong> kalpot K<strong>un</strong>gam.<br />
Tieši domājot par israēliešu tieksmi saistīties ar pagāniem <strong>un</strong> sekot viņu elku<br />
kalpošanai, Dievs pieļāva to aiziešanu uz Ēģipti, kur ļoti plaši bija izjūtams Jāzepa iespaids<br />
<strong>un</strong> kur apstākļi tiem palīdzēja palikt atšķirtai tautai. Šeit ēģiptiešu nejēdzīgajai elku<br />
pielūgšanai <strong>un</strong> vēlākajai nežēlībai, apspiežot ebrejus, vajadzēja iedvest viņos riebumu pret<br />
kalpošanu elkiem <strong>un</strong> vadīt tos meklēt patvērumu pie savu tēvu Dieva. Bet tieši šos dievišķā<br />
nodomā pieļautos notikumus sātans izmantoja savam nolūkam, lai aptumšotu israēliešu<br />
prātu <strong>un</strong> pavedinātu tos atdarināt savu pagānisko k<strong>un</strong>gu dzīvi. Tā kā ēģiptieši māņticīgi<br />
116
Change language