Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 28 - Sātana Naids pret Baušļiem<br />
Pats pirmais sātana mēģinājums gāzt Dieva baušļu autoritāti pie bezgrēcīgajiem<br />
Debesu iemītniekiem šķita uz laiku vainagojamies panākumiem. Ļoti daudzi eņģeļi tika<br />
pievilti <strong>un</strong> savaldzināti, bet sātana šķietamais triumfs beidzot tomēr noveda pie pilnīgas<br />
neveiksmes <strong>un</strong> zaudējuma, radot šķiršanos no Dieva <strong>un</strong> izdzīšanu no Debesīm.<br />
Kad cīņa atja<strong>un</strong>ojās uz Zemes, sātanam atkal izdevās gūt šķietamas priekšrocības.<br />
Pārkāpuma dēļ cilvēks kļuva par viņa gūstekni, <strong>un</strong> arī visa cilvēkam nodotā pārvaldība ar<br />
viltu nonāca galvenā dumpinieka rokās. Tagad šķita, ka ienaidniekam ir brīvs ceļš<br />
neatkarīgas valsts nodibināšanai <strong>un</strong> Dieva <strong>un</strong> Viņa Dēla autoritātes izaicinošai<br />
neievērošanai. Bet atpestīšanas plāns deva cilvēkam iespēju atkal saskaņoties ar Dievu <strong>un</strong><br />
paklausīt Viņa likumiem, <strong>un</strong> kā cilvēkam, tā zemei beidzot tikt atbrīvotiem no ļa<strong>un</strong>ā varas.<br />
Sātans vēlreiz tika sakauts, <strong>un</strong> atkal viņš ķērās pie viltus, cerēdams savu sakāvi pārvērst<br />
uzvarā. Lai kritušajā ciltī izraisītu sacelšanos, tas Dievu apvainoja netaisnībā, jo pats esot<br />
pieļāvis cilvēkam pārkāpt Viņa likumus. Viltīgais kārdinātājs tagad teica: “Kāpēc Dievs<br />
atļāva, ka cilvēks tiek pārbaudīts, lai grēkotu <strong>un</strong> saņemtu ciešanas <strong>un</strong> nāvi, ja Viņš jau<br />
iesākumā zināja, kādas būs sekas?” Un Ādama bērni, aizmirsdami lēnprātīgo žēlastību, kas<br />
cilvēkiem dāvinājusi ja<strong>un</strong>u pārbaudes iespēju, neņemdami vērā izbrīnu izsaucošo,<br />
ārkārtējo upuri, ko sātana sacelšanās prasīja no Debesu Ķēniņa, uzklausīja kārdinātāju <strong>un</strong><br />
kurnēja pret vienīgo Būtni, kas tos varēja glābt no sātana samaitājošās varas.<br />
Tūkstoši šodien pret Dievu izvirza tādu pašu apsūdzību. Viņi nesaprot, ka atņemt<br />
cilvēkam brīvu izvēli nozīmē nolaupīt viņam saprātīgas būtnes pārākuma stāvokli <strong>un</strong><br />
priekštiesības, padarot to par vienkāršu automātu. Dievs nav vēlējies apspiest brīvo gribu.<br />
Cilvēks tika radīts kā brīva saprātīga būtne. Līdzīgi visu citu pasauļu iedzīvotājiem, viņam<br />
vajadzēja izturēt likuma pārbaudi, bet viņš nekad nav nolikts tādā stāvoklī, kur paklausība<br />
ļa<strong>un</strong>umam būtu nepieciešama. Pār viņu nav atļauts nākt nekādai kārdināšanai vai<br />
pārbaudījumam, kuram viņš nespētu pretoties. Dievs ir rūpējies par tik bagātīgu aizgādību,<br />
ka cilvēkam cīņā ar sātanu nekad nav bijusi nepieciešamība padoties.<br />
Ļaudīm virs zemes vairojoties, gandrīz visa pasaule nostājās dumpinieka pusē. Šķita,<br />
ka sātans atkal ir guvis uzvaru. Bet dievišķā visspēcība vēlreiz darīja galu netaisnības<br />
darbam, <strong>un</strong> Plūdi šķīstīja zemi no tās tikumiskās aptraipīšanās.<br />
Pravietis saka: “(..) kad Tu sodi pasauli, tad tās iedzīvotāji mācās taisnību. Bet, kad<br />
bezdievim notiek žēlastība, viņš nemācās taisnīgi <strong>un</strong> godīgi dzīvot (..) <strong>un</strong> neredz tā K<strong>un</strong>ga<br />
godību.” (Jes. 26:9,10) Tā tas bija pēc grēku Plūdiem. Atbrīvojušies no Viņa sodības,<br />
Zemes iedzīvotāji no ja<strong>un</strong>a sacēlās pret Dievu. Divas reizes pasaule bija atmetusi derību<br />
<strong>un</strong> Viņa likumu. Gan pirmsplūdu laikmeta cilvēki, gan Noas pēcnācēji noraidīja Dieva<br />
autoritāti. Tad K<strong>un</strong>gs slēdza derību ar Ābrahāmu <strong>un</strong> izvēlējās sev tautu, kurai vajadzēja<br />
115
Change language