Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
paliek uz kalna <strong>un</strong> ceļu tiem vairs nerādīs, tāpēc tā vietā vajadzīgs kāds tēls, <strong>un</strong>, ja viņi, kā<br />
tika ieteikts, izlemtu griezties atpakaļ uz Ēģipti, tad, nesot līdzi šo tēlu <strong>un</strong> atzīstot to par<br />
savu dievu, atrastu pie ēģiptiešiem žēlastību.<br />
Tādā kritiskā situācijā bija nepieciešams kāds stingrs <strong>un</strong> bezbailīgi drošs vīrs, tāds, kas<br />
attiecīgā brīdī spētu pareizi izšķirties <strong>un</strong> rūpētos par Dieva godu vairāk nekā par ļaužu<br />
labvēlību, personisko drošību vai pat dzīvību. Bet pašreizējam Israēla vadonim nebija šāda<br />
rakstura. Ārons tikai nedaudz protestēja, <strong>un</strong> viņa svārstība <strong>un</strong> nenoteiktība šajā krīzē tos<br />
darīja tikai vēl uzstājīgākus. Satraukums pieauga. Šķita, ka ļaudis pārņem akls neprāts, <strong>un</strong>,<br />
kad tautas lielākā daļa pievienojās atkrišanai, tikai daži palika uzticīgi savai derībai ar<br />
Dievu. Šiem nedaudzajiem cilvēkiem, kas uz tēla gatavošanu uzdrīkstējās norādīt kā uz<br />
kalpošanu elkiem, ļaudis rupji uzbruka, <strong>un</strong> lielā pūļa uzbudinājumā <strong>un</strong> sajukumā tie beidzot<br />
pazaudēja savu dzīvību.<br />
Ārons baidījās par savu drošību <strong>un</strong> tā vietā, lai augstsirdīgi nostātos par Dieva godu,<br />
padevās pūļa prasībām. Vispirms tas pavēlēja savākt no visiem ļaudīm <strong>un</strong> atnest pie viņa<br />
zelta auskarus, cerēdams, ka lepnība tiem liks atteikties no tāda upura. Bet tie labprāt atdeva<br />
savas rotas lietas, <strong>un</strong> viņš no tām izlēja teļu pēc Ēģiptes dievu parauga. Tauta izsaucās:<br />
“Tas ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes!” Un Ārons zemiski pieļāva<br />
šādu Jehovas apvainošanu. Viņš atļāvās pat vēl vairāk. Redzot prieku, ar kādu tika uzņemts<br />
zelta teļš, viņš tā priekšā uzcēla altāri <strong>un</strong> lika paziņot: “Rīt ir svētki tam K<strong>un</strong>gam!” Šo vēsti<br />
izplatīja ar bazūņu skaņām pa visu nometni no viena pulka uz otru. “Un tie cēlās agri no<br />
rīta <strong>un</strong> upurēja dedzināmos upurus <strong>un</strong> pienesa pateicības upurus. Un tad tauta apsēdās ēst<br />
<strong>un</strong> dzert <strong>un</strong> cēlās līksmoties.” Zem izkārtnes “svētki tam K<strong>un</strong>gam” tie nodevās pārmērīgai<br />
ēšanai <strong>un</strong> izvirtīgām dzīrēm.<br />
Cik bieži arī mūsu dienās izpriecu meklēšana tiek slēpta zem “šķietami dievbijīgas<br />
rīcības”! Reliģija, kas cilvēkiem, izpildot dievkalpojumu ārējo formu, ļauj nodoties<br />
savtīgiem vai jutekliskiem priekiem, šodien pūlim patīk tikpat labi kā Israēla laikos. Un<br />
vēl arvien atrodas tādi piekāpīgi “Āroni”, kas, ieņemdami draudzē redzamas vietas,<br />
padodas nesvētu personu iegribām <strong>un</strong> ar to iedrošina tās grēkot.<br />
Bija pagājušas tikai dažas dienas, kopš ebreji noslēdza svinīgu derību ar Dievu,<br />
apsoloties klausīt Viņa balsij. Bailēs trīcēdami, tie bija stāvējuši kalna pakājē <strong>un</strong><br />
klausījušies K<strong>un</strong>ga vārdus: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā”. Dieva godība vēl<br />
arvien atradās virs Sinaja kalna visas draudzes acu priekšā, bet tie no Viņa novērsās <strong>un</strong><br />
prasīja sev citus dievus. “Viņi darināja Horebā teļu <strong>un</strong> zemojās šā tēla priekšā. Un tā<br />
apmainīja sava Dieva godību pret lopa tēlu (..).” (Ps. 106:19.20) Kā gan viņi būtu varējuši<br />
parādīt vēl lielāku nepateicību vai vēl pārdrošāk apka<strong>un</strong>ot To, kas pret tiem bija atklājies<br />
kā gādīgs tēvs <strong>un</strong> visvarens Ķēniņš!<br />
112
Change language