Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 27 - Elkudievība pie Sinaja<br />
Mozus prombūtne Israēlam bija gaidu <strong>un</strong> neziņas laiks. Ļaudis redzēja, kā viņš ar<br />
Jozuu uzkāpa kalnā <strong>un</strong> iegāja biezās tumsas padebesī, kas sedza kalna virsotni <strong>un</strong> ko laiku<br />
pa laikam apspīdēja Dieva klātbūtnes zibeņi. Tie nepacietīgi ilgojās pēc Mozus atgriešanās.<br />
Pieraduši pie dievības reāliem attēliem Ēģiptē, tie tikai ar grūtībām spēja ticēt kādai<br />
neredzamai Būtnei, tāpēc pamazām sāka paļauties uz Mozu kā savas ticības uzturētāju. Bet<br />
tagad viņš tiem bija atņemts. Ritēja diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas <strong>un</strong> viņš<br />
neatgriezās. Lai gan padebesis vēl arvien bija redzams, tomēr nometnē daudziem šķita, ka<br />
vadonis tos atstājis vai arī aprīts iznīcinošajās ug<strong>un</strong>īs.<br />
Pa šo gaidīšanas laiku tiem bija izdevība pārdomāt Dieva likumus, kurus tie bija<br />
dzirdējuši, <strong>un</strong> sagatavot savas sirdis, lai uzņemtu ja<strong>un</strong>as atklāsmes, kādas vēl varētu nākt.<br />
Šim darbam tie nemaz nebija veltījuši tik daudz laika, bet ja būtu centušies izprast Dieva<br />
prasības <strong>un</strong> pazemojuši savas sirdis Viņa priekšā, tad tiktu pasargāti no kārdināšanas.<br />
Tomēr viņi to nedarīja <strong>un</strong> drīz vien kļuva bezrūpīgi, neuzmanīgi <strong>un</strong> arī likumus vairs<br />
neievēroja. It sevišķi tas izpaudās pie daudzajiem līdzgājējiem. Tie nepacietīgi gaidīja, lai<br />
varētu doties ceļā uz Apsolīto zemi, kur tek piens <strong>un</strong> medus. Labā zeme viņiem bija apsolīta<br />
ar noteikumu, ja tie būs paklausīgi, bet to jau viņi bija aizmirsuši. Daži atkal ieteica<br />
atgriezties Ēģiptē, <strong>un</strong> ļaužu masas nosprieda vairs ilgāk Mozu negaidīt, bet doties vai nu<br />
uz priekšu, uz Kānaānu, vai arī atpakaļ uz Ēģipti.<br />
Izjūtot tādu neziņu <strong>un</strong> bezpalīdzību vadoņa prombūtnē, tie atgriezās savā vecajā<br />
māņticībā. Daudzie līdzgājēji pirmie nodevās kurnēšanai <strong>un</strong> nepacietībai, kļūstot par<br />
sekojošās atkrišanas organizatoriem. Starp priekšmetiem, ko ēģiptieši uzlūkoja kā dievības<br />
simbolus, bija vērsis vai teļš, tādēļ paklausot to cilvēku priekšlikumam, kuri Ēģiptē piekopa<br />
šo elkudievību, tagad tika izgatavots <strong>un</strong> pielūgts teļš. Ļaudis vēlējās kādu redzamu tēlu,<br />
kas tiem ainotu Dievu <strong>un</strong> Mozus vietā ietu pa priekšu. K<strong>un</strong>gs nebija devis nekādu savu<br />
attēlu <strong>un</strong> bija noliedzis šādam nolūkam veidot jebkādu materiālu palīdzību. Varenajiem<br />
brīnumiem Ēģiptē <strong>un</strong> pie Sarkanās jūras vajadzēja nostiprināt viņu ticību neredzamajam,<br />
visvarenajam Israēla Palīgam, kas bija vienīgais, patiesais Dievs. Tautas tieksme pēc<br />
redzamas Dieva klātbūtnes atklāsmes tika apmierināta ar padebeša <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s stabu, kas<br />
vadīja ļaužu pulkus, kā arī ar Viņa varenības atklāsmi Sinaja kalnā. Tomēr Dieva klātbūtni<br />
apliecinošajam padebesim atrodoties viņu priekšā, tie savās sirdīs jau griezās atpakaļ pie<br />
Ēģiptes elku kalpošanas <strong>un</strong> neredzamā Dieva godību attēloja vērša izskatā. (2. Moz. 32.<br />
nod.)<br />
Mozus prombūtnē tiesneša vara bija nodota Āronam, <strong>un</strong> milzīgais pūlis tagad<br />
sapulcējās pie viņa telts ar prasību: “Celies <strong>un</strong> darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu<br />
priekšā, jo mēs nezinām, kas šim Mozum, kas lika mums iziet no Ēģiptes, noticis.” (Sk.<br />
Pielikumā, 7. piezīmi.) Tie teica, ka padebesis, kas viņus līdz šim vadījis, tagad pastāvīgi<br />
111
Change language