Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Otrais bauslis aizliedz pielūgt Dievu, Viņu attēlojot vai kaut kam pielīdzinot. Daudzas<br />
pagānu tautas apgalvo, ka to darinātie tēli esot tikai simboli, kurus uzlūkojot, tiekot pielūgta<br />
patiesā dievība, bet K<strong>un</strong>gs šādu pielūgšanu nosauc par grēku. Mēģinājumi attēlot Mūžīgo<br />
ar materiāliem priekšstatiem cilvēka uztverē tikai pazeminās izpratni par īsto Dievu. Prāts,<br />
kas novērsies no Jehovas bezgalīgās pilnības, vairāk pieķersies radītām lietām <strong>un</strong> ne<br />
Radītājam. Un, pazeminoties izpratnei par Dievu, degradēsies arī pats cilvēks.<br />
“Jo Es K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs. “ — ( Pēc Glika tulk.) K<strong>un</strong>ga tuvās<br />
<strong>un</strong> svētās attiecības ar Viņa ļaudīm tiek ainotas ar laulības savienību. Tā kā kalpošana<br />
elkiem garīgā ziņā pielīdzināta laulības pārkāpšanai, tad Dieva nepatika pret to piemēroti<br />
apzīmēta ar greizsirdību.<br />
“(..) kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam <strong>un</strong> ceturtam augumam tiem, kas<br />
Mani ienīst.” Tas ir neizbēgami, ka bērniem jācieš par savu vecāku pārkāpumiem, bet tie<br />
netiek sodīti vecāku grēku dēļ, kā vien tad, ja paši tajos piedalās. Tomēr gandrīz vienmēr<br />
notiek tā, ka bērni staigā savu vecāku pēdās. Ar iedzimtību <strong>un</strong> piemēru dēli kļūst par tēvu<br />
grēku līdzdalībniekiem. Nepareizas tieksmes, nedabīgas iegribas <strong>un</strong> pagrimusi tikumība,<br />
tāpat kā miesīgas kaites <strong>un</strong> deģenerēšanās pazīmes, pāriet mantojumā no tēva uz dēlu līdz<br />
trešajam <strong>un</strong> ceturtajam augumam. Šai svinīgajai patiesībai vajadzētu būt kā stimulam, kas<br />
cilvēkus atturētu no grēcīgas rīcības.<br />
“Un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas mani mīl <strong>un</strong> tur Manus<br />
baušļus.” Aizliedzot godāt neīstus dievus, otrais bauslis tajā pašā laikā pavēl pielūgt patieso<br />
Dievu. Un tiem, kas Viņam uzticīgi kalpo, tiek apsolīta žēlastība ne tikai līdz trešajam <strong>un</strong><br />
ceturtajam augumam, kā dusmas, kas draud Viņa ienīdējiem, bet līdz tūkstošajam<br />
augumam.<br />
“Tev nebūs tā K<strong>un</strong>ga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas K<strong>un</strong>gs neatstās nesodītu,<br />
kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.”<br />
Šis bauslis ne tikai aizliedz nepatiesu zvērēšanu <strong>un</strong> parastu lādēšanos, bet neļauj Dieva<br />
vārdu arī vieglprātīgi <strong>un</strong> nevērīgi lietot, nedomājot par šī vārda bijājamo nozīmi. Ar<br />
neapdomīgu Dieva vārda pieminēšanu parastās sar<strong>un</strong>ās, kā arī ar vēršanos pie Viņa<br />
mazvērtīgās lietās <strong>un</strong> ar biežu <strong>un</strong> nevajadzīgu Viņa vārda atkārtošanu, mēs Dievam darām<br />
negodu. Viņa vārds ir “svēts <strong>un</strong> bijājams”.(Ps. 111:9) Tādēļ visiem vajadzētu rūpīgi<br />
padomāt par K<strong>un</strong>ga augsto godību, šķīstumu <strong>un</strong> svētumu, lai sirdī paliktu neizdzēšama<br />
izpratne par Viņa izcilo raksturu <strong>un</strong> Viņa svētais vārds tiktu izr<strong>un</strong>āts svinīgi <strong>un</strong> ar godbijību.<br />
“Piemini Sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt <strong>un</strong> padarīt visus savus<br />
darbus, bet septītajā dienā ir Sabats, tā K<strong>un</strong>ga, tava Dieva, dusēšana, tad tev nebūs nekādu<br />
darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai<br />
kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās ir<br />
109
Change language