Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
kalns ļoti trīcēja.” Sapulcinātās tautas priekšā “K<strong>un</strong>ga godība izskatījās kā rijoša ug<strong>un</strong>s<br />
kalna virsotnē”. “Un bazūnes skaņa pieņēmās spēkā.” Dieva klātbūtnes zīmes bija tik<br />
briesmīgas, ka Israēla pulki bailēs drebēja <strong>un</strong> krita ar savu vaigu pie zemes K<strong>un</strong>ga priekšā.<br />
Pat Mozus izsaucās: “Es esmu izbijies <strong>un</strong> drebu.” (Ebr. 12:21)<br />
Un tad pērkons norima, bazūnes vairs neskanēja, visapkārt iestājās dziļš klusums. Tas<br />
bija svinīgs brīdis, kad kļuva dzirdama Dieva balss. R<strong>un</strong>ādams no tumsas aizsega, kas Viņu<br />
apņēma, atrodoties uz kalna daudzu eņģeļu pavadībā, K<strong>un</strong>gs darīja zināmus savus likumus.<br />
Mozus šo ainu apraksta tā: “Tas K<strong>un</strong>gs ir nācis no Sinaja kalna, <strong>un</strong> Viņš no Seīra ir uzausis<br />
pār tiem; Viņš ir parādījies gaismas staros no Pāranas kalniem <strong>un</strong> ir nācis no<br />
desmittūkstošiem svēto vidus; no Viņa labās rokas ir izgājusi viņu labā degoša ug<strong>un</strong>s. Ak,<br />
kā Viņš mīl tautas! Visi tavi svētie ir, ak K<strong>un</strong>gs, tavā rokā; tie pulcēsies tavās pēdās <strong>un</strong><br />
ikviens kaut ko gūs no taviem vārdiem.” (5. Moz. 33:1,2)<br />
Jehova atklājās ne tikai ar soģa <strong>un</strong> likumdevēja bijājamo varu <strong>un</strong> spēku, bet arī kā savu<br />
ļaužu līdzcietīgais aizbildnis. “Es esmu tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes<br />
zemes, no vergu nama.” (2. Moz. 20:2) Viņš, ko tie jau pazina kā savu vadoni <strong>un</strong><br />
atbrīvotāju, kas tos bija izvedis no Ēģiptes, kas sagatavoja ceļu jūras ūdeņos <strong>un</strong> iznīcināja<br />
faraonu <strong>un</strong> tā karaspēku, kas tā paaugstinājās pār visiem Ēģiptes dieviem, bija Tas pats,<br />
kas tagad paziņoja savus likumus.<br />
Baušļi netika doti tikai ebrejiem. Dievs viņus pagodināja, darīdams tos par savu likumu<br />
sargātājiem, bet tie kā svēts novēlējums bija domāti visai pasaulei. Desmit baušļu<br />
priekšraksti paredzēti visiem cilvēkiem <strong>un</strong> tika doti visu lietu pārvaldībai <strong>un</strong> noteikšanai.<br />
Šie desmit īsie, skaidri izteiktie <strong>un</strong> autoritatīvie likumi sevī ietver visus cilvēka pienākumus<br />
pret Dievu <strong>un</strong> citiem cilvēkiem <strong>un</strong> izriet no lielā mīlestības pamatprincipa: “Tev būs Dievu,<br />
savu K<strong>un</strong>gu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku <strong>un</strong> ar visu<br />
savu prātu, <strong>un</strong> savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūk. 10:27) (5. Moz. 6:4,5; 3. Moz. 19:18)<br />
Desmit baušļos šis princips aplūkots pa daļām <strong>un</strong> piemērots cilvēciskajam stāvoklim <strong>un</strong><br />
attiecīgiem apstākļiem.<br />
“Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (2. Moz. 20:3-17)<br />
Mūžīgais, vienmēr esošais, neviena neradītais Dievs Jehova, būdams visas esamības<br />
Avots <strong>un</strong> visu lietu Uzturētājs, ir Vienīgais, kam pienākas augstākais gods <strong>un</strong> pielūgšana.<br />
Cilvēkiem ar savu mīlestību <strong>un</strong> kalpošanu ir aizliegts pirmo vietu ierādīt jebkurai citai lietai<br />
vai būtnei. Ja mēs kaut kam nododamies tik ļoti, ka tas tiecas samazināt mīlestību uz Dievu<br />
vai traucēt mūs Viņam paredzētajā kalpošanā, tad mēs no tā sev veidojam dievu.<br />
“Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs<br />
zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.”<br />
108
Change language