Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 26 - Baušļu Došana Israēlam<br />
Drīz pēc apmešanās pie Sinaja Mozu aicināja kalnā, lai viņš tur satiktos ar Dievu. Viens<br />
pats viņš kāpa augšup pa nelīdzeno taku, arvien vairāk tuvojoties padebesim, kas norādīja<br />
uz Jehovas klātbūtni. Israēlam tagad vajadzēja uzņemties tuvas <strong>un</strong> īpašas attiecības ar<br />
Visaugstāko — izveidoties par draudzi <strong>un</strong> tautu zem Dieva virsvaldības. Ar Mozus<br />
starpniecību tika dota vēsts: “Jūs esat redzējuši, ko Es esmu darījis ēģiptiešiem <strong>un</strong> kā Es<br />
jūs esmu nesis uz ērgļa spārniem <strong>un</strong> esmu jūs pie sevis atvedis. Bet tagad, ja jūs uzklausīsit<br />
Manu balsi <strong>un</strong> turēsit Manu derību, tad jūs man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man<br />
pieder visa pasaule. Un jūs būsit man par priesteru <strong>un</strong> ķēniņu valsti <strong>un</strong> par svētu tautu! (2.<br />
Moz. 19:4-6)<br />
Mozus atgriezās nometnē <strong>un</strong>, saaicinājis pie sevis Israēla cilšu vadītājus, atkārtoja tiem<br />
dievišķo vēsti, <strong>un</strong> viņi atbildēja: “Visu, ko tas K<strong>un</strong>gs ir r<strong>un</strong>ājis, mēs pildīsim.” Tā tie<br />
noslēdza svinīgu derību ar Dievu, apsolīdamies pieņemt Viņu par savu Pavēlnieku, ar ko<br />
sevišķā nozīmē kļuva par Jehovas valsts pavalstniekiem.<br />
Atkal viņu vadonis uzkāpa kalnā, <strong>un</strong> K<strong>un</strong>gs tam sacīja: “Redzi, Es nākšu pie tevis<br />
mākoņu aizsegā tā, ka tauta dzird Mani ar tevi sar<strong>un</strong>ājamies <strong>un</strong> lai tic tev mūžīgi.”<br />
Sastopoties ar ceļa grūtībām, tie kurnēja pret Mozu <strong>un</strong> Āronu, apvainodami viņus, ka tie<br />
Israēla pulkus izveduši no Ēģiptes, lai tos iznīcinātu. Tagad K<strong>un</strong>gs vēlējās Mozu pagodināt,<br />
lai ļaudis uzticētos viņa norādījumiem.<br />
Dievs šo likumu došanas notikumu vēlējās saistīt ar bijājamas varenības atklāsmi, kas<br />
atbilstu bauslības augstajam raksturam. Ļaudīm bija jāsaprot, ka viss, kas attiecas uz<br />
kalpošanu Dievam, jāuzlūko ar vislielāko godbijību. K<strong>un</strong>gs Mozum sacīja: “Ej pie ļaudīm<br />
<strong>un</strong> liec tiem šķīstīties šodien <strong>un</strong> rīt, <strong>un</strong> lai tie mazgā savas drēbes. Un lai tie ir sagatavoti<br />
trešajai dienai, jo trešajā dienā pats K<strong>un</strong>gs nonāks visas tautas acu priekšā uz Sinaja kalna.”<br />
Šajās dienās visiem vajadzēja svinīgi gatavoties, lai stātos Dieva priekšā. Ļaužu drēbēm <strong>un</strong><br />
viņiem pašiem jābūt brīviem no visa netīrā. Ja Mozus tiem aizrādītu uz viņu grēkiem, tad<br />
tiem jāpazemojas, jāgavē <strong>un</strong> jālūdz, lai sirdis tiktu šķīstītas no katra ļa<strong>un</strong>uma.<br />
Sagatavošanās notika saskaņā ar pavēli, <strong>un</strong>, paklausot tālākiem norādījumiem, Mozus<br />
uzdeva ap kalnu izveidot nožogojumu, lai šo svēto robežu nepārkāptu ne cilvēks, ne<br />
dzīvnieks. Ja kāds tikai uzdrošinātos aizskart kalnu, kā sods sekotu acumirklīga nāve.<br />
Kad trešās dienas rītā ļaužu skati vērsās pret kalnu, tā virsotne bija apklāta ar biezu<br />
padebesi, kas kļuva arvien tumšāks <strong>un</strong> blīvāks, līdz viss kalns ietinās tumsā <strong>un</strong> bijīgā<br />
noslēpumainībā. Tad atskanēja it kā bazūnes skaņa, kas aicināja ļaudis sastapties ar Dievu,<br />
<strong>un</strong> Mozus tos veda uz priekšu līdz kalna pakājei. No dziļās tumsas šaudījās zibeņi, kamēr<br />
apkārtējie kalni daudzkārtīgi atbalsoja pērkona grāvienus. “Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo<br />
tas K<strong>un</strong>gs nonāca uz to ug<strong>un</strong>ī, <strong>un</strong> tā dūmi cēlās augšup itin kā kādas krāsns dūmi, <strong>un</strong> viss<br />
107
Change language