Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Daži sauca uz K<strong>un</strong>gu, bet lielākā daļa steidzās pie Mozus, sūdzēdamies: “Vai trūka Ēģiptē<br />
kapu, ka tu mūs esi izvedis, lai mēs mirtu tuksnesī? Kāpēc tu mums tā esi darījis, likdams<br />
mums iziet no Ēģiptes? Vai mēs jau tev Ēģiptē neteicām, sacīdami: “Atstājies no mums!<br />
Mēs gribam kalpot ēģiptiešiem”; jo mums būtu bijis labāk kalpot ēģiptiešiem nekā mirt<br />
tuksnesī!” (2. Moz. 14:10-12)<br />
Mozus jutās ļoti apbēdināts, ka tautai, neskatoties uz atkārtoti piedzīvoto K<strong>un</strong>ga spēka<br />
atklāšanos, tomēr ir tik maz ticības Dievam. Kā gan tie varēja viņu apvainot pašreizējā<br />
stāvokļa briesmās <strong>un</strong> grūtībās, ja viņš bija sekojis noteiktai Dieva pavēlei? Ja K<strong>un</strong>gs pats<br />
neiejauksies viņu atbrīvošanā, tad izglābties tiešām nebija nekādu iespēju, bet, tā kā viņi<br />
tur bija nonākuši, paklausot dievišķajiem norādījumiem, tad par tālākajiem notikumiem<br />
Mozus neizjuta nekādu baiļu. Tautai viņš mierīgi <strong>un</strong> droši atbildēja: “Nebīstieties, pastāviet<br />
<strong>un</strong> vērojiet, kā tas K<strong>un</strong>gs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs<br />
nemūžam vairs neredzēsit. Tas K<strong>un</strong>gs karos par jums, bet jūs stāvēsit klusu.”<br />
Uzturēt Israēla pulkos paļāvību uz K<strong>un</strong>gu nebija viegli. Trūkstot disciplīnai <strong>un</strong> gribai<br />
sevi savaldīt, tie kļuva nikni <strong>un</strong> neaprēķināmi. Viņi baidījās, ka tūlīt atkal kritīs savu<br />
apspiedēju rokās, tāpēc visapkārt sākās skaļas, sirdi plosošas vaimanas <strong>un</strong> izmisuma<br />
saucieni. Brīnišķīgajam mākoņa stabam tie bija sekojuši kā Dieva zīmei, bet tagad sev<br />
jautāja, vai tikai tas nav bijis nelaimes vēstnesis, jo vai gan citādi tie būtu novesti kalna<br />
nepareizajā pusē, kur tagad nonākuši bezizejas stāvoklī? Tā Dieva eņģelis viņu<br />
apstulbotajiem prātiem šķita kā nelaimes vēstnesis.<br />
Bet tad, tuvojoties ēģiptiešu pulkiem, kuri cerēja uz vieglu laupījumu, mākonis<br />
majestātiski pacēlās pret debesīm, pārgāja izraēliešiem pāri <strong>un</strong> nolaidās starp Israēlu <strong>un</strong><br />
Ēģiptes armiju, kļūstot par tumšu sienu starp bēgļiem <strong>un</strong> sekotājiem. Ēģiptieši vairs<br />
nevarēja saredzēt ebreju nometni <strong>un</strong> bija spiesti apstāties. Kad sabiezēja nakts tumsa, šī<br />
siena ebrejiem izstaroja gaismu, kas visu nometni pildīja ar dienas spožumu. Līdz ar to<br />
israēliešu sirdīs atgriezās cerība. Mozus pacēla savu balsi uz K<strong>un</strong>gu, bet K<strong>un</strong>gs viņam<br />
sacīja: “Ko tu brēc uz Mani? Saki Israēla bērniem, lai tie dodas ceļā. Bet tu pacel savu zizli<br />
<strong>un</strong> izstiep savu roku pār jūru <strong>un</strong> sašķel to, lai Israēla bērni var iziet caur jūras vidu sausām<br />
kājām.”<br />
Aprakstot Sarkanās jūras pāriešanu, dziesminieks saka: “Cauri jūrai virzījās Tavs ceļš<br />
<strong>un</strong> cauri ūdens dziļumiem Tava taka, bet Tavas pēdas nemaz nebija manāmas. Ar Mozus<br />
<strong>un</strong> Ārona rokām Tu vadīji savu tautu kā avis.” (Ps. 77:20,21) Kad Mozus izstiepa zizli,<br />
ūdens pāršķīrās <strong>un</strong> Israēls gāja pa jūras vidu kā pa sausu zemi, bet ūdens abās pusēs stāvēja<br />
līdzīgi mūrim. Ug<strong>un</strong>s staba dievišķā gaisma atmirdzēja viļņu galotnēs <strong>un</strong> apgaismoja ceļu,<br />
kas kā varena vaga šķērsoja jūru, izgaistot tālā krasta tumsā.<br />
“Ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ, <strong>un</strong> visi faraona zirgi <strong>un</strong> viņa rati, <strong>un</strong> viņa jātnieki devās<br />
aiz viņiem pa ūdens vidu. Bet rīta krēslā K<strong>un</strong>gs noraudzījās uz ēģiptiešu karaspēku mākoņa<br />
101
Change language