Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
“Un viņi savas teltis aizcēla no Sukotas <strong>un</strong> apmetās nometnē pie Ētamas, tuksneša galā.<br />
Un tas K<strong>un</strong>gs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos izvadītu pa ceļu, bet naktī<br />
ug<strong>un</strong>s stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu <strong>un</strong> nakti. Un mākoņu stabs dienā <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s<br />
stabs naktī nenozuda tautas priekšā.” Dziesminieks saka: “Padebesi Viņš deva tiem par<br />
segu <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>i naktī par gaismu.” (Ps. 105:39; 1. Kor. 10:1,2) Pār tiem vienmēr atradās<br />
Viņu neredzamā Vadoņa karogs. Dienā mākonis norādīja ceļu, vai arī izpletās kā telts. Tas<br />
bija par aizsegu pret dedzinošo karstumu <strong>un</strong> ar savu vēsumu <strong>un</strong> mitrumu izkaltušajā<br />
tuksnesī sagādāja patīkamu atspirdzinājumu. Naktī tas kļuva par ug<strong>un</strong>s stabu, kas<br />
apgaismoja nometni <strong>un</strong> iedrošināja ar dievišķo klātbūtni.<br />
Kādā no visskaistākajiem <strong>un</strong> iepriecinošākajiem Jesajas pravietojumiem ir r<strong>un</strong>a par<br />
mākoņa <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s stabu, kas norādīs uz Dieva aizgādību pēdējā lielajā cīņā ar ļa<strong>un</strong>ajām<br />
varām: “Tad tas K<strong>un</strong>gs klās pār visu Ciānas kalnu <strong>un</strong> tā svētku sapulcēm padebesi <strong>un</strong><br />
dūmus dienā <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s gaismas mirdzumu naktī; <strong>un</strong> pār visu, kas goda pilns, tā K<strong>un</strong>ga<br />
godība klāsies kā aizsargs <strong>un</strong> patvērums, būdama patvertne, kas dos pavēni no saules<br />
karstuma dienā <strong>un</strong> pajumti negaisā <strong>un</strong> lietū.” (Jes. 4:5,6)<br />
Tā viņi gāja pa sausu tuksnešainu apgabalu <strong>un</strong> jau sāka brīnīties, kurp ved šis ceļš.<br />
Grūtajā pārgājienā ļaudis nogura, <strong>un</strong> dažu sirdī sāka pamosties bailes, vai tikai ēģiptieši<br />
tiem nesekos. Bet mākonis devās uz priekšu, <strong>un</strong> viņi tam līdzi. Tad Dievs norādīja Mozum,<br />
lai iegriežas kādā klinšainā aizā <strong>un</strong> apmetas pie jūras. Tur viņam tika atklāts, ka tiem seko<br />
faraons <strong>un</strong> ka viņu atbrīvošanā tiks pagodināts Dievs.<br />
Ēģiptē izplatījās ziņa, ka Israēla bērni neapmetas tuksnesī, lai kalpotu Dievam, bet iet<br />
uz Sarkanās jūras pusi. Faraona padomnieki skaidroja ķēniņam, ka viņu vergi ir izbēguši,<br />
lai nekad vairs neatgrieztos. Tauta nožēloja savu ģeķību, ka pirmdzimto nāvi pierakstījuši<br />
Dieva spēkam. Atjēgušies no bailēm, lielie vīri mocības sāka uzskatīt kā dabīgu cēloņu<br />
sekas. “Kāpēc mēs tā esam darījuši, ka esam atlaiduši israēliešus no klaušu darbiem pie<br />
mums?” tie sarūgtināti izsaucās. (2. Moz. 14:5-9)<br />
Faraons sapulcināja savu karaspēku <strong>un</strong> ņēma seši simti īpašos ratus <strong>un</strong> visus pārējos<br />
ratus, kas bija Ēģiptes zemē, jātniekus, virsniekus <strong>un</strong> vienkāršos kareivjus <strong>un</strong> vareno vīru<br />
pavadībā pats stājās karaspēka priekšgalā. Lai iegūtu dievu labvēlību <strong>un</strong> nodrošinātu<br />
sekmes visā pasākumā, tos pavadīja arī priesteri. Ķēniņš bija apņēmies israēliešus iebiedēt<br />
ar lielisku sava spēka parādi. Ēģiptieši baidījās, ka viņu piespiedu padošanās Israēla<br />
Dievam tos padarīs par apsmieklu citām tautām, bet, ja nu viņi tagad izies ar lielu spēku <strong>un</strong><br />
atvedīs bēgļus atpakaļ, tad tādā veidā pasargās savu godu <strong>un</strong> atgūs arī vergus.<br />
Ebreji bija apmetušies pie jūras, kuras ūdeņi šķita kā nepārvarams šķērslis viņu priekšā,<br />
<strong>un</strong> dienvidos tālāko ceļu aizsprostoja mežonīgi kalni. Pēkšņi tie tālumā ieraudzīja<br />
mirdzošas bruņas <strong>un</strong> kara ratus, kas iezīmēja lielās armijas priekšējās daļas. Karaspēkam<br />
tuvojoties, ēģiptiešu pulki kļuva redzami visā pilnībā. Israēliešu sirds pildījās ar bailēm.<br />
100
Change language