Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. Kas ēd Manu miesu <strong>un</strong> dzer manas asinis, tam ir<br />
mūžīgā dzīvība (..).” Un, lai paskaidrotu sacītā nozīmi, Viņš vēl piebilda: “(..) Vārdi, ko Es<br />
jums r<strong>un</strong>āju, ir gars <strong>un</strong> dzīvība.” (Jāņa 6:53,54,63) Jēzus atzina sava Tēva bauslību, īstenoja<br />
dzīvē tās principus, atklāja tās garu <strong>un</strong> rādīja šo likumu labvēlīgo iespaidu uz sirdi. Jānis<br />
saka: “Un Vārds tapa miesa <strong>un</strong> mājoja mūsu vidū, <strong>un</strong> mēs skatījām Viņa godību, tādu<br />
godību, kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības <strong>un</strong> patiesības.” (Jāņa 1:14) Kristus<br />
sekotājiem jādalās Viņa piedzīvojumos. Tiem Dieva Vārds jāatzīst <strong>un</strong> jāuzņem sevī tā, lai<br />
tas kļūtu par dzīves <strong>un</strong> rīcības noteicošo spēku. Ticībā uz Kristu tiem jāpārveidojas Viņa<br />
līdzībā <strong>un</strong> jāatstaro Viņa dievišķās īpašības. Tiem jāēd Dieva Dēla miesa <strong>un</strong> jādzer Viņa<br />
asinis, vai arī tiem nav dzīvības. Kristus Garam <strong>un</strong> darbiem jākļūst par Viņa mācekļu garu<br />
<strong>un</strong> darbiem.<br />
Jēru vajadzēja ēst ar rūgtām zālēm, kas norādīja uz pagātnes grūto vergošanu Ēģiptē.<br />
Tā arī mums, kad mēs baudām Kristu miesu, tas jādara ar satriektu sirdi mūsu grēku dēļ.<br />
Tikpat nozīmīga bija neraudzētās maizes lietošana. Tas Pasā likumā bija īpaši norādīts, <strong>un</strong><br />
jūdi to dzīvē strikti ievēroja, lai svētku laikā namā neatrastos nekas no rauga. Tāpat arī<br />
visiem, kas vēlas no Kristus saņemt dzīvību <strong>un</strong> barību, jānoliek grēka raugs. Pāvils<br />
Korintas draudzei raksta: “Izmēziet veco raugu, lai esat ja<strong>un</strong>a mīkla! Jūs taču esat<br />
neraudzēti, jo arī mūsu Lieldienas Jērs ir par mums upurēts — Kristus. Tad svinēsim<br />
svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļa<strong>un</strong>uma <strong>un</strong> netikumības raugu, bet ar skaidrības <strong>un</strong><br />
patiesības neraudzētajām maizēm!” (1. Kor. 5:7,8)<br />
Pirms brīvības iegūšanas vergiem vajadzēja parādīt ticību lielajai atbrīvošanai, kurai<br />
tūlīt jānotiek. Mājas bija jāiezīmē ar asinīm, <strong>un</strong> tiem ar savām ģimenēm jāatšķiras no<br />
ēģiptiešiem <strong>un</strong> jāsapulcējas savos dzīvokļos. Ja israēlieši nebūtu sekojuši norādījumiem<br />
visos sīkumos, ja tie neatšķirtu savus bērnus no ēģiptiešiem, ja tie būtu nokāvuši jēru, bet<br />
nebūtu slacījuši asinis uz durvju aplodām vai ja kādi būtu uzdrošinājušies iziet no mājas,<br />
tie netiktu pasargāti. Viņi varbūt godīgi ticētu, ka visu nepieciešamo darījuši, bet šī<br />
pārliecība vien tos neizglābtu. Visi, kas nebūtu sekojuši K<strong>un</strong>ga norādījumiem, zaudētu<br />
savus pirmdzimtos.<br />
Ļaudīm savu ticību vajadzēja apliecināt ar paklausību. Tieši tāpat visiem tiem, kas cer<br />
kļūt brīvi Kristus asins nopelnā, jāsaprot, ka arī viņiem pašiem kaut kas jādara savas<br />
pestīšanas nodrošināšanai. Kaut arī vienīgi Kristus mūs var atbrīvot no grēka soda, tomēr<br />
mums jāatgriežas no grēkiem pie paklausības. Cilvēks tiek pestīts ticībā <strong>un</strong> ne no darbiem,<br />
bet ticība jāapliecina ar darbiem. Dievs ir devis savu Dēlu, lai Tas mirtu grēku<br />
salīdzināšanas labā. Viņš mums devis patiesības gaismu, rādījis dzīvības ceļu, devis<br />
iespējas, norādījumus <strong>un</strong> priekšrocības, <strong>un</strong> tagad cilvēkam jāizmanto šie atpestīšanas<br />
iekārtojumi; tam jāciena <strong>un</strong> jāizlieto palīglīdzekļi, kurus Dievs paredzējis, <strong>un</strong> jātic,<br />
paklausot visām dievišķajām prasībām.<br />
97
Change language