Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Šīs lielās atbrīvošanas dienas atcerei Israēla tautai visās nākamajās paaudzēs katru gadu<br />
vajadzēja ievērot īpašus svētkus. “Šī diena lai jums ir par piemiņas dienu, to svinēt kā<br />
svētkus tam K<strong>un</strong>gam, tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.” Un, svinot šos<br />
svētkus vēlākajos gados, tiem bija pienākums saviem bērniem stāstīt par brīvības atgūšanu,<br />
kā Mozus to tika pavēlējis: “Tas ir Pasā upuris tam K<strong>un</strong>gam, kas Israēla bērnus saudzēja<br />
Ēģiptē, kad Viņš sodīja Ēģiptes zemi, bet saudzēja mūsu namus.”<br />
Turpmāk cilvēku <strong>un</strong> lopu pirmdzimtajiem vajadzēja piederēt K<strong>un</strong>gam, <strong>un</strong> tos varēja<br />
atgūt tikai ar izpirkšanas maksu, atzīstot, ka ēģiptiešu pirmdzimto nonāvēšanas laikā<br />
israēliešu pirmdzimtie, lai gan žēlīgi pasargāti, pēc taisnības tomēr bija padoti tai pašai<br />
sodībai, ja nebūtu bijis salīdzinošais Upuris. K<strong>un</strong>gs paziņoja: “Jo Man pieder visi<br />
pirmdzimušie no tās dienas, kad Es Ēģiptes zemē nogalināju visus pirmdzimušos; Es esmu<br />
sev svētījis visus pirmdzimušos Israēlā, sākot ar cilvēkiem līdz pat lopiem, tie lai Man<br />
pieder: Es esmu tas K<strong>un</strong>gs.” (4. Moz. 3:13)<br />
Pēc tam, kad bija iekārtota saiešanas telts, Dievs kā aizvietojumu ļaužu pirmdzimto<br />
vietā kalpošanai svētnīcā izvēlējās Levija cilti. Viņš teica: “Jo viņi ir Man no Israēla bērnu<br />
vidus īpaši dota dāvana: Es esmu tos ikvienu ņēmis sev no Israēla bērniem visu<br />
pirmdzimušo vietā (..).” (4. Moz. 8:16) Tomēr, atzīstot Dieva žēlastību, no visiem ļaudīm<br />
par pirmdzimto dēlu arvien tika prasīta izpirkšanas maksa. (4. Moz. 18:15,16)<br />
Pasā svētkiem vajadzēja kļūt gan par atceri, gan simbolisku norādījumu, ne tikai<br />
atgādinot notikumus Ēģiptē, bet vēršot uzmanību uz gaidāmo lielo atbrīvošanu, ko veiks<br />
Kristus, atsvabinot savus ļaudis no grēka jūga. Upura jērs attēloja “Dieva Jēru”, kas ir mūsu<br />
vienīgā atpestīšanas cerība. Apustulis saka: “(..) jo arī mūsu Lieldienas Jērs ir par mums<br />
upurēts, proti — Kristus.” (1. Kor. 5:7) Ar Pasā jēra nokaušanu vien nepietika; tā asinis<br />
vajadzēja slacīt uz durvju aplodām, rādot, kā dvēselei jāizlieto Kristus nopelns. Mums jātic,<br />
ka Viņš mira ne tikai par pasaules grēkiem, bet par katru no mums personīgi. Mums<br />
jāpieņem salīdzinošā upura spēks.<br />
Asiņu slacīšanai lietotais īzaps simbolizēja šķīstīšanu; to lietoja šķīstīšanai no spitālības<br />
<strong>un</strong> šķīstot tos, kas bija aptraipījušies, nonākot saskarē ar mirušiem. Tā nozīmi varam<br />
saskatīt arī dziesminieka lūgšanā: “Šķīsti mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts,<br />
mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!” (Ps. 51:9)<br />
Jēru vajadzēja sagatavot veselu, lai netiktu salauzts neviens kauls; tāpat arī Dieva<br />
Jēram, kas mira mūsu vietā, nedrīkstēja salauzt nevienu kaulu.” (2. Moz. 12:46; Jāņa 19:36)<br />
Tas bija kā norādījums uz Kristus upura pilnību.<br />
Gaļu vajadzēja ēst. Nepietiek, ja mēs tikai ticam Kristum kā grēku piedevējam.<br />
Izmantojot Dieva Vārdu, mums no Viņa ticībā pastāvīgi jāsaņem garīgs spēks <strong>un</strong> uzturs.<br />
Kristus sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu <strong>un</strong> nedzerat<br />
96
Change language