Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 23 - Lieldienu Jērs<br />
Kad faraonam pirmo reizi paziņoja prasību atbrīvot Israēla bērnus, jau tad tika izteikts<br />
brīdinājums par visbriesmīgāko mocību. Mozum tika dots uzdevums ķēniņam paziņot:<br />
“Israēls ir Mans pirmdzimtais dēls. Un Es tev saku: “Atlaid Manu dēlu, lai viņš Man kalpo,<br />
bet, ja tu liegsies viņu atlaist, redzi, tad Es nonāvēšu tavu pirmdzimto dēlu.” (2. Moz.<br />
4:22,23) Neskatoties uz ēģiptiešu nicinājumu, israēliešus tomēr pagodināja Dievs, jo Viņš<br />
tos bija atšķīris savu likumu uzglabāšanai. Ar tiem dāvātajām sevišķajām priekšrocībām<br />
<strong>un</strong> svētībām viņi bija pārāki pār citām tautām, kā pirmdzimtais dēls pār saviem brāļiem.<br />
Sodībai, no kuras Ēģipte tika brīdināta jau sākumā, vajadzēja nākt pēdējai. Dievs ir<br />
lēnprātīgs <strong>un</strong> liela ir Viņa žēlastība. Viņš saudzīgi rūpējās par būtnēm, kas radītas pēc Viņa<br />
līdzības. Ja ražas <strong>un</strong> lopu zaudējums ēģiptiešus būtu novedis pie atgriešanās, tad viņu bērni<br />
netiktu nonāvēti, bet tauta stūrgalvīgi turējās pretī dievišķajai pavēlei, tādēļ tagad bija<br />
sagatavots pēdējais sitiens.<br />
Piedraudot ar nāvi, Mozum bija aizliegts rādīties pie faraona, tomēr Dieva pēdējo vēsti<br />
dumpīgajam monarham vajadzēja pateikt, <strong>un</strong> Mozus atkal devās pie viņa ar briesmīgo<br />
ziņojumu: “Tā ir sacījis tas K<strong>un</strong>gs: “Nakts vidū Es apstaigāšu Ēģipti, <strong>un</strong> Ēģiptes zemē mirs<br />
ikviens pirmdzimtais: no faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimušā līdz kalpones<br />
pirmdzimušajam, kas ir aiz maltuves, <strong>un</strong> visu liellopu pirmajie. Un būs liela brēkšana<br />
Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav vēl bijusi <strong>un</strong> turpmāk nebūs. Bet ne pret vienu israēlieti<br />
pat s<strong>un</strong>s nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka tas K<strong>un</strong>gs šķiro<br />
israēlieti no ēģiptieša.” Un visi šie tavi kalpi nonāks pie manis <strong>un</strong> zemosies manā priekšā,<br />
sacīdami: “Aizej tu, <strong>un</strong> visa tauta, kuru tu vadi,” <strong>un</strong> tad es aiziešu.” (2. Moz. 11:4-8)<br />
Pirms šis spriedums tika izpildīts, K<strong>un</strong>gs, r<strong>un</strong>ājot ar Mozu, Israēla bērniem deva<br />
norādījumus par viņu iziešanu no Ēģiptes <strong>un</strong> jo sevišķi par to, kā izsargāties no nākamās<br />
sodības. Katrai ģimenei vajadzēja atsevišķi vai kopīgi ar citām nokaut vienu jēru vai ja<strong>un</strong>u<br />
kazu, “kurai nav nekādas vainas”, <strong>un</strong> ar īzapa pušķi apziest ar asinīm “abus durvju stabus<br />
<strong>un</strong> palodu namiem”, kuros viņi ēdīs, lai pusnaktī nākošais iznīcību nesošais eņģelis šiem<br />
namiem ietu garām. Gaļu tiem vajadzēja ēst uz ug<strong>un</strong>s ceptu, ar neraudzētu maizi <strong>un</strong> rūgtām<br />
zālēm, tieši tā, kā Mozus to bija teicis: “(..) jūsu gurni lai ir apjozti, <strong>un</strong> jūsu kājas apautas<br />
sandalēm, jūsu ceļa spieķi lai ir jūsu rokās; <strong>un</strong> ēdiet to ātrā steigā, tas ir tā K<strong>un</strong>ga Pasā.” (2.<br />
Moz. 12:1-28)<br />
K<strong>un</strong>gs paziņoja: “Šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi <strong>un</strong> nonāvēšu ikvienu<br />
pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, <strong>un</strong> pār visiem Ēģiptes dieviem Es<br />
spriedīšu tiesu, Es, tas K<strong>un</strong>gs. Un asinis lai ir jūsu zīme tanīs mājās, kurās jūs mītat; kur Es<br />
redzēšu asinis, Es gribu iet saudzēdams garām, <strong>un</strong> pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā,<br />
kad es sitīšu Ēģiptes zemi.”<br />
95
Change language