Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Israēla cilšu vecākie pūlējās uzturēt savu brāļu zūdošo ticību, atkārtojot tēviem dotos<br />
apsolījumus <strong>un</strong> Jāzepa īsi pirms nāves teiktos pravietiskos vārdus, kas vēstīja par viņu<br />
atbrīvošanos no Ēģiptes. Daži uzklausīja <strong>un</strong> ticēja. Citi, redzot apkārtējos apstākļus, atmeta<br />
visas cerības. Uzzinādami par šīm valodām vergu starpā, ēģiptieši apsmēja viņu cerību <strong>un</strong><br />
ironiski noliedza Dieva visspēcību. Tie norādīja uz viņu verdzības stāvokli <strong>un</strong> dzēlīgi teica:<br />
“Ja jūsu Dievs ir taisns <strong>un</strong> žēlsirdīgs <strong>un</strong> ja Viņam ir lielāka vara nekā Ēģiptes dieviem,<br />
kāpēc tad Viņš jūs nedara par brīvu tautu?” Tie pievērsa uzmanību pašreizējai situācijai.<br />
Ēģiptieši godināja dievības, kuras israēlieši sauca par neīstiem dieviem, <strong>un</strong>, tomēr bija<br />
bagāta <strong>un</strong> varena nācija. Tie paskaidroja, ka viņu dievi tos bagāti svētījuši <strong>un</strong> vēl devuši<br />
israēliešus par vergiem. Tie lepojās ar savu varu, kas dodot iespēju Jehovas pielūdzējus<br />
apspiest <strong>un</strong> iznīcināt. Arī faraons lielījās, ka ebreju Dievs tos nespēj atbrīvot no viņa rokas.<br />
Tamlīdzīgi vārdi daudziem israēliešiem iznīcināja pēdējo cerības dzirksti. Lietu<br />
stāvoklis tiem tiešām šķita tieši tāds, kā to attēloja ēģiptieši. Viņi bija vergi, <strong>un</strong> tiem<br />
vajadzēja paciest visu, kas cietsirdīgajiem saimniekiem ienāca prātā; viņu bērnus meklēja<br />
<strong>un</strong> nonāvēja, <strong>un</strong> viņu pašu dzīvība tiem bija kļuvusi par nastu, kaut gan tie skaitījās Debesu<br />
Dieva pielūdzēji. Ja Jehova patiesi bija Dievs pār visiem dieviem, tad Viņš tos noteikti<br />
neatstātu par vergiem pie ļaudīm, kas kalpo elkiem. Bet tie, kas bija Dievam uzticīgi,<br />
saprata, ka apstākļi tā sarežģījušies Israēla atkāpšanās dēļ, jo viņi paši labprātīgi bija<br />
devušies laulībā ar pagānu tautām <strong>un</strong> tā tika pavedināti uz kalpošanu elkiem; tāpēc arī<br />
K<strong>un</strong>gs tiem ļāva palikt par vergiem. Tie tagad uzticīgi iedrošināja savus brāļus, ka<br />
apspiedēju jūgs drīz tiks salauzts.<br />
Ebreji bija cerējuši atgūt brīvību bez kaut kādas sevišķas ticības pārbaudes, bez kādām<br />
ciešanām vai pūlēm. Bet tie vēl nebija sagatavoti atbrīvošanai. Viņi pavisam maz paļāvās<br />
uz Dievu <strong>un</strong> nevēlējās pacietīgi panest bēdas, līdz K<strong>un</strong>gs sāks darboties to labā. Daudzi no<br />
viņiem labāk bija ar mieru palikt verdzībā, nekā uzņemties grūtības, ceļojot uz svešu zemi;<br />
<strong>un</strong> arī ieradumi dažiem bija kļuvuši tik līdzīgi ēģiptiešu dzīvesveidam, ka tie labāk gribēja<br />
palikt Ēģiptē. Tāpēc K<strong>un</strong>gs tos neatbrīvoja ar savu pirmo varas atklāsmi faraonam. Viņš<br />
notikumus vadīja tā, lai pilnībā parādītos Ēģiptes valdnieka tirāniskais gars <strong>un</strong> lai Israēla<br />
tauta iepazītos ar savu Dievu <strong>un</strong> To saprastu. Redzot Dieva taisnību, varenību <strong>un</strong> mīlestību,<br />
tie beidzot būtu ar mieru Ēģipti atstāt <strong>un</strong> kalpot vienīgi Viņam. Mozus darbs nebūtu bijis<br />
tik grūts, ja daudziem israēliešiem nebūtu tik zems morālais līmenis, ka tie vairs nevēlējās<br />
iet prom no Ēģiptes.<br />
Dievs vēlreiz pavēlēja Mozum iet pie tautas <strong>un</strong> atkārtot apsolījumu par atbrīvošanu ar<br />
ja<strong>un</strong>u dievišķās labvēlības nodrošinājumu. Viņš gāja, kā tam bija pavēlēts, bet tie negribēja<br />
uzklausīt. Svētie Raksti saka: “Un Mozus tā r<strong>un</strong>āja uz Israēla bērniem, bet tie viņu<br />
neuzklausīja savas mazticības <strong>un</strong> smagās kalpošanas dēļ.” Atkal Mozum tika dota pavēle:<br />
“Ej, saki faraonam, Ēģiptes ķēniņam, ka tam Israēla bērni jāatlaiž no savas zemes.” Kļuvis<br />
mazdūšīgs, viņš atbildēja: “Lūk, Israēla bērni nav uzklausījuši mani, kā tad faraons lai<br />
93
Change language