Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
nodarbināja lielu skaitu vergu. Šim darbam vajadzēja ļoti daudz salmu, kurus smalki<br />
sagrieza <strong>un</strong> samaisīja ar māliem, lai tie turētos kopā, bet tagad ķēniņš deva rīkojumu salmus<br />
vairs neizsniegt, — strādniekiem pašiem vajadzēja tos sagādāt, tomēr ķieģeļu skaitu prasīja<br />
tādu pašu.<br />
Šis rīkojums israēliešiem visā zemē atnesa lielas bēdas. Par darba uzraugiem ēģiptieši<br />
bija izraudzījuši ierēdņus no ebreju vidus, kuriem tagad vajadzēja atbildēt par tiem<br />
padotajiem strādniekiem. Kad ķēniņa pavēle stājās spēkā, tauta izklīda pa visu zemi, lai<br />
salmu vietā savāktu rugājus, bet tie vairs nespēja izgatavot parasto ķieģeļu daudzumu. Par<br />
neizpildīto darbu nežēlīgi sita ebreju ierēdņus.<br />
Domādami, ka viņus apspiest pavēl kādi atsevišķi pārvaldnieki <strong>un</strong> nevis ķēniņš, ebreju<br />
ierēdņi ar savām sūdzībām devās pie ķēniņa. Faraons viņu iebildumus uzņēma ar<br />
izsmieklu: “Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tāpēc jūs sakāt: “Mēs gribam iet <strong>un</strong> upursvētkus svētīt<br />
tam K<strong>un</strong>gam.””<br />
Tos sūtīja atpakaļ pie darba ar paskaidrojumu, ka viņu nasta nekādā ziņā netiks<br />
atvieglota. Atgriežoties tie sastapa Mozu <strong>un</strong> Āronu <strong>un</strong> sāka uz tiem kliegt: “Lai tas K<strong>un</strong>gs<br />
to redz <strong>un</strong> jūs soda, ka jūs mūs esat darījuši par vainīgiem faraona <strong>un</strong> viņa kalpu acīs <strong>un</strong><br />
esat likuši zobenu viņu rokās.”<br />
Dzirdot šos pārmetumus, Mozus ļoti noskuma. Ļaužu ciešanas bija stipri vairojušās.<br />
Visā zemē tagad atskanēja ja<strong>un</strong>u <strong>un</strong> vecu izmisuma kliedzieni, bet vainu par stāvokļa<br />
nežēlīgo izmaiņu vienprātīgi uzvēla viņam. Dvēseles sarūgtinājumā tas nāca pie K<strong>un</strong>ga <strong>un</strong><br />
sauca: “Ak K<strong>un</strong>gs, kāpēc Tu esi sūtījis tādu ļa<strong>un</strong>umu šai tautai! Kāpēc Tu mani esi<br />
izraudzījis par savu sūtni? Kopš gāju pie faraona, lai r<strong>un</strong>ātu Tavā vārdā, viņš tikai vairojis<br />
šīs tautas ļa<strong>un</strong>umu, bet Tu to neesi glābis.” Un atbilde skanēja tā: “Tagad tu redzēsi, ko Es<br />
darīšu faraonam, jo ar stipru roku viņam tos būs atlaist, jā, ar stipru roku viņš tos izdzīs no<br />
savas paša zemes.” Atkal viņam tika norādīts uz derību, ko Dievs bija slēdzis ar viņa<br />
tēviem, <strong>un</strong> tas saņēma apgalvojumu, ka tā tiks piepildīta.<br />
Visu Ēģiptē pavadīto verdzības gadu laikā starp israēliešiem atradās daži, kas palika<br />
uzticīgi Jehovam. Tie ļoti skuma, ik dienas redzot savu bērnu saskari ar pagānu<br />
negantībām, ka tiem pat jāzemojas neīsto dievu priekšā. Savās bēdās viņi brēca uz K<strong>un</strong>gu<br />
pēc atsvabināšanas no ēģiptiešu jūga, lai varētu būt brīvi no elkudievības samaitājošā<br />
iespaida. Viņi savu ticību neslēpa <strong>un</strong> ēģiptiešiem paskaidroja, ka pielūdz vienīgi patieso<br />
Dievu, Debesu <strong>un</strong> Zemes Radītāju. Tie atstāstīja pierādījumus par Viņa esamību <strong>un</strong> varu,<br />
sākot no radīšanas laika, līdz Jēkaba dienām. Tādā veidā ēģiptiešiem bija izdevība<br />
iepazīties ar ebreju reliģiju. Bet, nevēlēdamies pieņemt pamācības no vergiem, tie mēģināja<br />
Dieva pielūdzējus savaldzināt ar atalgojuma apsolījumiem <strong>un</strong>, ja tas neizdevās, tad centās<br />
tos apspiest ar draudiem <strong>un</strong> varu.<br />
92
Change language