38 VISS JŪSU AUTO
MAGNETI MARELLI MAGNETI MARELLI TERMOSTATI Pieprasījums pēc jaudīgākiem dzinējiem ar mazāku motora pārsega laukumu ir radījis problēmu - nepietiekamu siltuma izkliedes ātrumu automobiļu radiatoros. Līdz pat 33% no motora sadegšanas procesā iegūtās enerģijas tiek zaudēti siltuma veidā. Nepietiekama siltuma izkliedēšana var izraisīt dzinēja pārkaršanu, kas izraisa smēreļļas sadalīšanos, dzinēja metāla detaļu vājināšanos un ievērojamu dzinēja detaļu nodilumu. Lai līdz minimumam samazinātu siltuma izdalīšanās radīto slodzi motoram, automobiļu radiatori ir jāpārprojektē tā, lai tie būtu kompaktāki, vienlaikus saglabājot augstu siltuma pārneses veiktspējas līmeni. Automašīnā degviela un gaiss, sadegot degvielai, rada dzinēja jaudu. Tikai daļa no kopējās saražotās enerģijas faktiski tiek piegādāta automobilim ar jaudu, pārējā tiek izšķiesta izplūdes gāzu un siltuma veidā. Ja šis liekais siltums netiek novadīts, motora temperatūra kļūst pārāk augsta, kas izraisa pārkaršanu un smēreļļas viskozitātes sabrukumu, pārkarsušo motora detaļu metāla vājināšanos un spriedzi starp motora detaļām, kas izraisa ātrāku kustīgo detaļu nodilumu. Liekā karstuma novadīšanai tiek izmantota dzesēšanas sistēma. Lielākā daļa automobiļu dzesēšanas sistēmu sastāv no šādām sastāvdaļām: radiatora, ūdens sūkņa, elektriskā dzesēšanas ventilatora, radiatora spiediena vāciņa un termostata. Termostati jau gandrīz gadsimtu ir svarīga automobiļu iekšdedzes dzinēju sastāvdaļa. Termostati sākotnēji tika iebūvēti, lai paātrinātu dzinēja uzsilšanu un samazinātu virzuļa gredzenu nodilumu. Mūsdienās termostatiem ir liela nozīme dzinēja sadegšanas efektivitātes paaugstināšanā un emisiju samazināšanā. Degšanas process vieglo automobiļu dzinējos optimāli darbojas aptuveni 110°C darba temperatūrā. Tomēr vecākos dzinējos motora temperatūra tika uzturēta zem šī ideālā temperatūras līmeņa, lai novērstu detaļu bojājumus. Visvienkāršākais termostata veids ir apvadvārsta termostats. Tajos ir sensora elements, kas satur vaska un alumīnija maisījumu, kurš karstuma izplešas. Kad motors ir auksts, vasks ir ciets, tam izplešoties, sensora elements izslīd, atverot vārstu un ļaujot dzesēšanas šķidrumam plūst uz radiatoru. Spriegotā atspere piespiež sensora elementu un aizver vārstu, kad darba temperatūra nokrīt zem termostata atvēršanas līmeņa. Šis process var notikt vairākas reizes dienā, īpaši aukstākā klimatā. Šī tehnoloģija, kas joprojām droši kalpo līdz pat šai dienai, tiek izmantota jau vairākus gadu desmitus, taču termostata atvēršanās temperatūras iestatījumu var tikai nedaudz pielāgot, mainot vaska maisījumu sensora elementā. Taču jaunās tehnoloģijas dzinēja efektivitāti un sadegšanas kvalitāti vēl vairāk tuvina optimāliem ekspluatācijas apstākļiem. Tā kā mēs virzām dzinēju tuvāk vēlamajam 110°C diapazonam, lai uzlabotu gan emisijas, gan degvielas ekonomiju, mums ir nepieciešama modernāka termostata tehnoloģija. Lai izpildītu šo uzdevumu, termostata funkcijas kontrolē motora elektroniskais vadības bloks (ECU), nodrošinot precīzu temperatūras regulēšanu atkarībā no motora slodzes. Elektriski asistēts termostats (saukts arī par “ar karti vadāmu termostatu”) nodrošina plašāku un ātrāku darbību nekā tradicionālie termostati. Papildus vaska sensora mehāniskās funkcijas veikšanai elektriski asistētie termostati sensora elementā ietver arī elektrisko sildītāju. Šo sildītāju kontrolē transportlīdzekļa ECU, kas saņem informāciju par motora apgriezienu skaitu un slodzi. Šī informācija tiek izmantota, lai regulētu dzesēšanas šķidruma temperatūru. ECU tiek saglabāts datu kopums jeb karte, kas nosaka, kad un kā tiek palielināts siltums, lai nodrošinātu optimālu motora darbību. Līdz ar to termostats var ievērojami ātrāk ietekmēt temperatūru, ļaujot motoram darboties dažādos slodzes un ekspluatācijas apstākļos atbilstošā optimālā diapazonā. Šāds temperatūras regulēšanas līmenis sniedz vairākas priekšrocības: • optimāla sadegšana paaugstinātas cilindra sieniņu un sastāvdaļu temperatūras dēļ; • mazāks degvielas patēriņš, jo samazinās dzinēja eļļas viskozitāte un līdz ar to arī berzes zudumi; • zemākas piesārņojuma emisijas, jo ir uzlabota sadegšana; • uzlabota izejas jauda pie pilnas slodzes, jo samazinās dzesēšanas šķidruma temperatūra; • augstāka dzesēšanas šķidruma temperatūra uzlabo komfortu, jo tiek uzlabota salona apsildes veiktspēja. VISS JŪSU AUTO 39