LF_NEWSLETTER_Spring2021

LATVIEŠU FONDS – 50 GADI JAUKĀ KOMPĀNIJĀ
Ilze Pētersone // Sabiedrisko attiecību lietvede
Latviešu Fondam šogad
apritēs piecdesmit pirmā
jubileja…. Ir teikts - lai labu
grāmatu īsti izprastu, tā ir
jāpārlasa ik desmit gadus.
To pašu kritēriju varētu
pielietot organizācijām -
ieskatīties, šajā gadījumā,
Latviešu fonda darbībā,
ik pa desmit gadiem –
izvērtēt, kas ir paveikts,
kas ir mainījies un kā tagadnes plāni iederas dibinātāju
mērķos. Pati būdama Fonda desmitgadniece, atļaujos
dalīties ar iespaidiem no šī laika sprīža (2011- 2021.)
Pirmo reizi piedalījos LF padomes sēdē Vašingtonas
baznīcas pagrabstāvā pirms desmit gadiem. Bērztīsa
kungs vēl bija sekretārs, un pēdējo reizi uzmanīgi
protokolēja sēdes norisi, ar roku pierakstīdams katru
lēmumu dzeltena papīra blociņā. Šodien jaunākās
LF ziņas tiek izsūtītas gan pa pastu, gan elektroniski;
projektu pieteikumi tiek pieņemti tikai no elektroniskās
pieteikuma lapas - latviešu un angļu valodā. Nāk prātā
Raiņa vārdi – “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Laiki mainās
un Latviešu Fonds ir gājis tiem līdz; rezultāts ir stabila
organizācija ar stingriem pamatiem un augošu
dalībnieku skaitu.
Nopelns par LF izturību un izaugsmi pienākas pirmkārt
Fonda dalībniekiem un ziedotājiem. Bet atzinību jādod arī
tiem enerģiskajiem un mērķtiecīgajiem sabiedriskajiem
darbiniekiem, kuri, netaupot kreņķus, ziedojuši savu laiku,
lai izveidotu Latviešu Fondu par sekmīgu organizāciju.
Kanadas latvieši - Voldemārs Gulēns, Brunis Rubess,
Valdis Muižnieks, Ģirts Zeidenbergs un citi - apņēmās
“izveidot bāzi latviešu kultūras pasākumiem, kas spēs
darboties paaudzēm ilgi”. Latviešu Fonds tika plānots
un lolots kā visu trimdā dzīvojošo paaudžu pasākums,
kas domā par latviešu kultūru un ar tās eksistenci
saistītajām problēmām pēc iespējas tālā nākotnē (Valdis
Muižnieks). Voldemārs Gulēns izteica LF misijas praktisko
pusi – “Vadoties no pārliecības, ka mēs atbalstīsim
latviešu kultūru līdz sirmam vecumam, mums likās loģiski
mērķtiecīgi sākt krāt kādu mazu naudiņu ik mēnesi.”
Ar Austras koku kā simbolu, Fonds izveidoja saukli –
“Dosim, dzīvosim!” – un aicināja tautiešus ziedot.
Latviešu Fonds aicināja dot, un tautieši deva. Ar noziedotiem
līdzekļiem, pamatkapitāls auga; pirms desmit gadiem
tas tuvojas $700,000.00. Šodien miljons dolāru mērķis
ir sasniegts un pārsniegts; Fonds var lepoties ar
atbalstītiem 500 projektiem 2 miljonu dolāru vērtībā.
Cik daudz nav paveikts piecdesmit gados! Manā laikā
Fondu ir vadījušas otrās paaudzes trimdas latvietes.
Varētu viņas raksturot kā “superletiņus” – gājušas
Minsteres vidusskolā, dzīvojušas un strādājušas Latvijā,
aktīvas arī citur latviešu sabiedrībā. Mūsu pašreizējā
priekšsēde ir superletiņš no Latvijas! Ja dibinātāji bija
ideālisti (un visi vīrieši), tad priekšsēdes ir bijušas patriotes
un darītājas – bitītes ar latvietības izjūtām, tehniskām
zināšanām un neizsmeļamu enerģiju. Latviešu Fonda
tapšanu pārrunāja 1970.g. sanāksmē “Nākotne 70”
pirms Dziesmu svētkiem Toronto. Pazīstami ASV un
Lai izsludinātu Fonda mērķus un veicinātu latvisku
vidi, LF gadu no gada rīkoja Nedēļas Nogales Nākotnei
(NNN), pulcējot apdāvinātus tautiešus – zinātniekus,
māksliniekus, rakstniekus – lai piedalītos uzrunās, semināros,
literatūras un dzejas vakaros. Prātā nāk skaista pēcpusdiena
Ņujorkā 2011. g. rudenī, kur savu dzeju lasīja
tagad nesen aizsaulē gājušie leģendārie Jānis Krēsliņš
un Modris Mednis, kā arī pazīstamā dzejniece Rita Gāle.
Atceros arī Vairas Paegles svētku runu 2012. g. NNN
nogalē Filadelfijā. Tās bija sevišķas sanāksmes.
3