LF_NEWSLETTER_Spring2021

REŽISORI INĀRU KOLMANI UN PRODUCENTU JĀNI JUHŅĒVIČU
Vai jums ir izveidojusies īpaša saikne ar kādu
lomas atveidotāju, piemēram Rūtu?
Jā, ar Rūtu noteikti, tāpat arī ar Maiju Doveiku, mēs jau
tagad saprotamies ar vienu acu skatienu. Mēs esam
to lomu izrunājušas un vairāk nemaz nav jārunā
daudz - vienkārši metamies iekšā darbā.
Vai varat nedaudz izstāstīt “Mātes piens”
sižetu tiem, kas nav lasījuši šo romānu?
Filmas darbība sākas 1944. gadā, kad Latvijā otro reizi
ienāk krievu karaspēks, un galvenā varone Astra redz,
kā izsūtījumā aizved viņas tēvu. Tālāk filma attīstās līdz
1970. gadiem un atmodai. Filma īstenībā parāda dzīvi
aiz “dzelzs aizkara,” visu šo padomju laika dzīvi. Tas ir
tāds laiks, kas Latvijas kino ir maz rādīts, it īpaši caur
sievietes, jaunas zinātnieces prizmu. Viņas augstākais
karjeras punkts bija aizbraukt uz Ļeņingradu stāžēties
institūtā, kur viņa saskarās ar totalitārismu, diktatūru
un padomju negācijām. Viņa ir spiesta atgriezties
Latvijā, un tiek nosūtīta strādāt dziļos laukos, kur viņa
nevar sevi realizēt un grimst smagā depresijā. Mazā
Nora jau ļoti agri kļūst par savas mātes aprūpētāju.
Kad mēs ar scenāristu Arvi Kolmani izlikām to grāmatu
tādā pirmajā dramatiskā struktūrā, mēs sapratām, ka
filma velk uz visām sešām stundām. Tad mēs sākām
īsināt, kaut gan tas process ir riskants, jo populāros
romānos katram skatītājam būs kāda mīļākā vieta. Bet
visu grāmatu parādīt vienā filmā nav iespējams! Tomēr
tas, kā mums izdevās, un cik atsaucīga gan Latvijas,
gan ārzemju publika bija par “Billi”, tas mūs spārno un
mēs ceram, ka izdosies arī ar “Mātes pienu”!
Kas vēl ir interesanti, ka Noras Ikstenas romānā viņas
tēliem netiek doti vārdi. Ir tikai māte, meita un mātes
māte utt., bet mēs nolēmām dot vārdus saviem
tēliem, un kopā ar grāmatas autori nolēmām mazajai
meitai dot vārdu Nora, jo, kā viņa saka, šis romāns
ir daļēji autobiogrāfisks. Un Noras mātei vārds bija
Astrīda, bet mēs māti esam nosaukuši par Astru.
17