Laimes Formula 2020 Ziema

4
Kas ir tie faktori, kas pasākumā rada
svētku sajūtu?
Katram pasākumam ir kāds mērķis. Pat
tad, ja cilvēks saka, ka mērķa nav, tāds
ir! Iepriecināt kādu, saņemt sajūtas,
pazīmēties, būt trendīgam – arī tie
ir mērķi. Ēdiens, mūzika, sarunas,
lokācija, viesi – tam visam ir jāstrādā uz
to vienu konkrēto pasākuma mērķi. Tad
arī pasākums būs izdevies.
Kā ir – dažreiz nav bail no savu ideju
lieluma?
Man tā ir visu laiku. Ja es zinu, ka kādu
ideju ļoti vēlos realizēt un es par to
degu, tad es nevaru apstāties. Un man
no tā ir nedaudz bail, jo bieži vien ir ļoti
daudz šķēršļu, kāpēc to nevajadzētu
darīt. Bet es eju un ar savu pārliecību
daru. Dzīve man ir pierādījusi – ja kaut
kam ļoti, ļoti tici, tad tas izdosies. Jā,
man ir bail no savām idejām, jo zinu, ka
varu izdomāt ko tādu, ko varu nespēt
pacelt.
ES NEMĀKU SEVI
TAUPĪT. VAI NU EJU UZ
VISU BANKU, VAI
NEDARU NEMAZ.
Pat pandēmijas laikā jums radās izcilas
idejas.
Paldies! Jā, pandēmijas laikā mums
kopā ar dizaineru Mārci Ziemiņu radās
Piedzīvojums spoguļnamiņā (iespēja
nakšņot namiņā, kas iekārts virs
Amatas upes – aut. piez.), kas ir viens
no mūsu labākajiem projektiem pēdējo
septiņu gadu laikā. Par to rakstīja
mediji gan ASV, gan Dubaijā un Ķīnā! Es
nebiju redzējusi, ka par kādu projektu
tik daudz rakstītu. Tas ir mazs projekts,
bet sirdij ļoti mīļš. Un mēs to nekad
nebūtu īstenojuši, ja nebūtu uznākusi
pandēmija. Nekad! Es tagad vilku no
sevis ārā tās idejas, kas manī jau bija,
bet man tām nebija sanācis laika. Šis
man dod pārliecību, ka viss notiek tad,
kad tam tiešām ir jānotiek. Kad vieni
apstākļi slēdzas, nāk citas iespējas.
Pēc lieliem projektiem vai pasākumiem
nav tukšuma sajūta?
Kad es pirms gadiem divdesmit
strādāju televīzijā, tas mani rūdīja,
jo tur neviens projekts nav mūžīgs.
Tikai ziņas. Pirmās reizes, kad kāds
ilgāks projekts noslēdzās, likās, ka
nu gan vairs nebūs darba. Bet nāca
uzreiz nākamais projekts – daudzreiz
labāks par iepriekšējo. Tāpat man ir ar
pasākumiem. Sākumā bija sajūta, ka
labāku pasākumu par šo es nespēšu
izdomāt. Bet dzīve parādīja, ka nāk
nākamais projekts un nākamās idejas.
Nevajag pārdzīvot par to, ka kaut
kas ir noslēdzies! Protams, es mēdzu
pārdzīvot, bet uz to nevajag ieciklēties.
Kā jūs restartējat sevi smagas dienas
vai perioda beigās?
Vakar man bija lekcija, kur es divarpus
stundu runāju. Braucot mājās, es
ceļmalā apstādinu mašīnu un manis
vienkārši nav. Es savu enerģiju esmu
atdevusi citiem. Man bērns mājās
prasa, kāpēc es visu sevi atdodu. Bet
es citādi nemāku. Es nevaru citādi, jo
tāda vienkārši esmu. Es nemāku sevi
taupīt. Vai nu eju uz visu banku, vai
nedaru nemaz. Bet man nav receptes,
kā restartēties. Miegs ir ļoti svarīgs,
pagatavot kaut ko garšīgu, būt ar saviem
mīļajiem, izdzert vīna glāzi, paklačoties
ar draudzenēm. Zināt, ka ar tuvajiem
viss ir labi.
Ir tāds klasisks jautājums – ja būtu
iespēja, ko jūs vēlētos pateikt
18 gadu vecajai Gundegai. Pavērsīsim
jautājumu citādi – kā jums liekas, ko
nākotnes Gundega gribētu pateikt
jums tagad?
Šis ir interesanti. Labs jautājums!
(Pauze.) Es ceru, ka viņa teiktu,
ka viss, kas notiek, notiek uz labu
jebkuros apstākļos. Nenožēlot savas
izvēles un palikt uzticīgai sev, lai arī
kādus pārbaudījumus – skumjus un
priecīgus – tā dzīvīte nestu. Jo, ja tu
paliec uzticīgs sev, tad pats sevi cienīsi
un mīlēsi. Un būs ko dot arī citiem.