šeit - Riman

Mācību-metodiskais līdzeklis 

Profesionālās vidējas izglītības programma 

«Autotransports» 

mācību priekšmets «Automobiļu uzbūve» 

izstrādāts ESF projekta 

“Mācību centra RIMAN sākotnējās profesionālās 

izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana 

un īstenošana” 

ietvaros 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3./09/APIA/VIAA/021

Automobiļa 

uzbūve

Automobiļa vispārējā uzbūve 

Automobiļa uzbūvē ietilpsošos mehānismus, 

agregātus un sistēmas nosacīti veido trīs automobiļa 

pamatdaļas: motors, šasija un virsbūve. 

Motors ir automobiļa pārvietošanas enerģijas avots. 

Visplašāk automobiļos izmanto iekšdedzes motorus. 

Šasijā ietilpst trīs mehānismu grupas: transmisija, 

gaitas iekārta un vadības iekārtas. 

Transmisija nodrošina griezes momenta lieluma un 

virziena maiņu, kā arī pārvada to uz dzenošiem 

riteņiem. Transmisija sastāv no sajūga, pārnesuma 

kārbas, kardanpārvada un dzenošā tilta, kurš sastāv 

no galvenā pārvada, diferenciālmehānisma un 

dzenošām pusasīm. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

3

Vadības (stūres un bremžu) iekārtas. 

Stūres iekārtas nodrošina nepieciešamo 

automobiļa kustības virzienu un tā maiņu. 

Bremţu iekārta veic automobiļa ātruma 

samazināšanu, apstādinašanu un noturēšanu 

bez kustības. 

Virsbūve. 

Vieglajiem automobiļiem virsbūve sastāv no 

salona, bagāţas, motora nodalījuma un grīdas. 

Šādu virsbūvi, kurai nav rāmja sauc par nesošo. 

Kravas automobiļu virsbūve sastāv no motora 

telpas, kabīnes un kravas platformas. Minētās 

daļas stiprina pie rāmja. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

4

Automobiļa vispārējā 

uzbūve 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

5

Automobiļu motoru attīstības 

tendences 

- 20. gadsimtā 70-80 gados izveidojot 

motoru konstrukcijas galvenais mērķis- 

iegūt no motora maksimālo jaudu, 

- 20. gasimtā 90 gados galvenais mērķis- 

nodrošināt degvielas ekonomiju, 

-21.gadsimta automobiļu motoriem bez 

augšminētajām prasībām jānodrošina arī 

atbilstība izplūdes gāzu normatīviem – 

EURO normām (EURO IV, EURO V). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

6

Automobiļu veidi 

Automobiļus pēc uzdevuma iedala: 

� transporta automobiļos (pasaţieru 

automobiļos, kravas automobiļos, 

pasaţieru – kravas automobiļos), 

� speciālajos automobiļos, 

� sporta automobiļos. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

7

Vieglo automobiļu klases pēc ES 

kritērijiem 

A. Mazgabarīta (Renault Twingo, Ford Ka, Hyundai Atos). 

B. Īpaši mazā klase(Skoda Felicia, VW Polo, Fiat Punto). 

C. Zemākā vidējā klase (Nissan Almera, Ford Escort, 

Renault Megane, VW Golf, Audi A3) . 

D. Vidējā klase (Nissan Primera, VW Passat, Honda 

Accord). 

E. Augstākā vidējā klase (Audi A6, BMW 520i, MB E200). 

F. Luksus klase (Audi A8, BMW 740i, Jaguar XJ8, Lexus 

LS400). 

Citas klases: 

Minivens (Renault Espace, VW Sharan), bezceļnieks 

(Honda HRV, Mitsubishi Pajero, Jeep), kupejtipa (coupe) 

(Audi TT, MB CLK, Honda Prelude), kabriolets (MB 

SLK, BMW M Roadster). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

8

Iekšdedzes motori 

Automobiļu motoru iedalījums 

Automobiļos lielākoties izmanto iekšdedzes 

virzuļmotorus, kurus var klasificēt: 

Pēc degmaisījuma sagatavošanas un 

aizdedzinašanas veida : 

o Degmaisījuma sagatavošana ārpus cilindra un piespiedu 

aizdedzināšana ar elektrodzirksteli (benzīna un gāzes motori); 

o Degmaisījuma sagatavošana degkamerā un pašuzliesmošanas 

spiediena izraisītās augstās temperatūras ietekmē 

Pēc darba cikla izpildes veida – četrtaktu un divtaktu 

Pēc motora dzeses veida – šķidrumdzeses vai gaisadzeses 

motori; 

Pēc cilindru skaita –divu, trīs, četru un vairākcilindru motori. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

9

Pēc cilindru izvietojuma telpā – motori ar vertikālu(a), 

slīpu, horizontālu cilindru izvietojumu vienā rindā, motori ar cilindru 

„V” veida (b)vai horizontālu -opozitīvu (“boxer”)(c) izvietojumu. 

Pēc izmantojamās degvielas veida - benzīna, 

dīzeļdegvielas, gāzes, jauktas degvielas (gāze un dīzeļdegviela) 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

10

Iekšdedzes 

motora vispārīga 

uzbūve

Motora sistēmas un mehānismi 

Galvenās benzīnmotora daļas ir kloķa – 

klaņa(KKM) un gāzes sadales(GSM) mehānismi, kā 

arī barošanas, eļļošanas, dzeses un aizdedzes 

sistēmas 

KKM– pārveido siltuma enerģiju mehāniskajā enerģijā. 

Gāzu spiedienu, kas rodas sadegot, uzņem virzulis, kurš 

pārvietojoties cilindrā uz leju ar klaņu starpniecību grieţ 

kļoķvārpstu, pārveidojot virzuļa taisnvirziena kustību 

kloķvārpstas rotācijas kustībā. 

GSM– nodrošina degmaisījuma ieplūdi cilindrā un atgāzu 

izplūdi noteikos kloķvārpstas stāvokļos. 

Barošanas sistēma – nodrošina motoru ar attīrītu 

degvielu un gaisu, sagatavo un ievada degmaisījumu 

cilindros un izvada atgāzes atmosfērā cauri trokšņu 

slāpētājiem 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

12

Motora sistēmas un mehānismi 

Eļļošanas sistēma – padod attīrītu eļļu zem 

spiediena motora detaļām, samazinot berzi un 

veicot arī detaļu dzesēšanu. 

Dzeses sistēma – nodrošina motora normālu 

temperatūras reţīmu, izvadot lieko siltumu ar 

dzeses šķidruma vai gaisa starpniecību 

atmosfērā 

Aizdedzes sistēma – pārveido zemsprieguma 

strāvu augstspriegumā strāvā un paredzēta 

degmaisījuma aizdedzināšanai motora cilindrā. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

13

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

14

Termini 

Degmaisījums – izsmidzināto degvielas tvaiku 

(benzīna, dīzeļdegvielas) vai gāzes maisījums ar 

gaisu. 

Darba maisījums – sagatavotā degmaisījuma 

un motora darba laikā cilindrā palikušo gāzu 

maisījums. 

Detonācija - sprādzienveida degmaisījuma 

sadegšana, kuru raksturo liels degšanas ātrums 

(1000 ... 2000 m/s, pie tam normālais degšanas 

ātrums ir 8 ... 12 m/s). To izsauc nepareizs 

aizdedzes moments (agra aizdedze) vai 

degvielas ar zemāku oktānskaitli pielietošana. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

15

Termini 

Degvielas pašuzliesmošanās 

aizkavēšanās periods – laika posms no 

degvielas iesmidzināšanas momenta līdz 

degmaisījuma degšanas sākuma 

momentam (dīzeļmotoriem). 

Aizdedzes apsteidzes leņķis- 

kloķvārpstas pagriešanās leņķis no 

dzirksteles pārlēkšanas momenta starp 

sveces elektrodiem līdz brīdim, kad 

virzulis nonāk AMP (benzīnmotoriem). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

16

Motora konstruktīvie parametri 

Galvenie konstruktīvie 

parametri ir cilindra diametrs, 

virzuļa gājiens cilindru skaits un 

ar tiem saistītie tilpumi. 

Kloķvārpstas viena apgrieziena 

laikā virzulis veic vienu gājienu 

uz leju un vienu gājienu uz 

augšu. 

Virzuļa kustības virziena 

maiņas punkti cilindrā ir virzuļa 

augstākais (AMP) un zemākais 

(ZMP) stāvoklis cilindrā 

Par virzuļa gājienu sauc tā 

pārvietojumu no viena maiņas 

punkta līdz otram. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

17

Saspiešanas pakāpe 

Telpu virs virzuļa, kad tas atrodas AMP, 

sauc par degkameru un apzīmē ar V c , 

bet cilindra telpu starp AMP un ZMP sauc 

par darba tilpumu un apzīmē ar V h . 

V h = πxr 2 xS, kur r = d cil./2. 

Par pilnu cilindra tilpumu sauc cilindra 

tilpumu virs virzuļa tam esot ZMP vai 

darba tilpuma un degkameras tilpuma 

summa. 

Motora visu cilindru darba tilpumu summu 

(izteikta litros) sauc par motora litrāţu. 

Par takti sauc darbības procesu, kas 

notiek viena virzuļa gājiena laikā (no AMP 

līdz ZMP vai otrādi). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

18

Saspiešanas pakāpe 

Cilindra pilnā tilpuma un degkameras telpas tilpuma attiecību 

sauc par saspiešanas pakāpi un apzīme ar ε. 

Saspiešanas pakāpe tātad norāda, par cik reizēm samazinās 

darba maisījuma vai gaisa tilpums (dīzeļmotoriem), 

pārvietojoties virzulim no ZMP uz AMP. 

Jo augstāka saspiešanas pakāpe, jo augstāka darba maisījuma 

vai gaisa temperatūra. Līdzar kompresijas pakāpes 

palielināšanos aug motora jauda un ekonomiskums. 

Benzīnmotoru saspiešanas pakāpe ir robeţās no 8 līdz 12, 

dīzeļmotoriem – no 16 līdz 28. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

19

Četrtaktu motora darba cikls 

Ja darba cikls notiek četru virzuļa gājienu laikā, t.i. 

divu kloķvārpstas apgriezienu laikā, tad motors 

darbojas pēc četrtaktu darba cikla. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

20

Ieplūdes takts 

Benzīnmotora ieplūdes takts: virzulis 

tuvojas no AMP uz ZMP ieplūdes 

vārsts ir atvērts, izplūdes - slēgts. 

Cilindrā veidojas 0,07-0,09 Mpa liels 

retinājums un cilindrā ieplūst 

degmaisījums. Ieplūdes takts beigās 

darba maisījuma temperatūra sasniedz 

75-125° C. 

Ieplūdes taktī virzulis, tāpat kā 

benzīnmotoros, pārvietojas no AMP uz 

ZMP un ieplūdes vārsts ir atvērts. Tikai 

dīzeļmptoros šajā taktī cilindrā ieplūst 

atmosfēras gaiss. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

21

Saspiedes takts 

Benzīnmotorā virzulis pārvietojas no 

ZMP uz AMP, pie tam abi vārsti ir 

aizvērti. Darba maisījuma temperatūra 

un spiediens, takts beigās ir attiecīgi 

350 – 500°C un 0,9 – 1,5MPa 

Dīzeļmotorā virzulis arī pārvietojas no 

ZMP uz AMP, bet pateicoties augstākai 

saspiešanas pakāpei, takts beigās 

spiediens cilindrā pieaug līdz 3,5 – 5,5 

MPa, kas izsauc gaisa temperatūras 

paaugstināšanos līdz550 – 650°C. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

22

Darba takts 

Benzīnmotorā saspiedes takts beigās darba 

maisījums aizdedzes sveces radītās 

dzirksteles ietekmē aizdegas un gāzēm 

strauji izplešoties rada 3,0 – 5,0 MPa lielu 

spiedienu uz virzuli, pie tam temperatūra 

degkamerā sasniedz 2100 – 2500°C. 

Dīzeļmotorā vizulim tuvojoties AMP, caur 

augstspiediena sprauslu cilindrā ar lielu 

spiedienu iesmidzina noteiktu dīzeļdegvielas 

daudzumu, kura, sajauco-ties ar karsto 

gaisu, uzliesmo. Virzulim sasniedzot AMP 

sākas darba takts, kurā virzulis uzņem gazu 

spiedienu. Spiediena maksimālās vērtības 

takts sākumā sasniedz 5,0 – 9,0 MPa pie 

1600 – 2000°C. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

23

Izplūdes takts 

Virzulis pārvietojas no ZMP uz AMP, 

izplūdes vārsts ir atvērts. Atgāzes ar lielu 

ātrumu caur trokšņu slāpētāju izplūst 

atmosfērā. Spiediens takts beigās ir 0,1 – 

0,15 MPa, temperatūra 700 – 800 °C. 

Tālākā darbības gaitā procesi cilindrā 

atkārotojas iepriekš minēto taktu secībā. 

Pateicoties lielākai kompresijas pakāpei, 

dīzeļmotori ir par 25 – 30% ekonomiskāki 

par benzīnmotoriem, bet tajā pašā laikā 

tie ir masīvāki, lai nodrošinātu pietiekošu 

motora detaļu stiprību. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

24

Benzīnmotora 

indikatordiagramma 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. Atveras ieplūdes 

vārsts, 

2. aizveras ieplūdes 

vārsts, 

3. atveras izplūdes 

vārsts, 

4. aizveras izplūdes 

vārsts, 

5. degmaisījuma 

aizdedzināšana, 

6. spiediena 

maksimālā vērtība, 

7. atmosfēras 

spiediens. 

25

Motora jauda 

Motora indicētā jauda Ni ir jauda, ko motora 

cilindros attīsta gāzes, kas rodas sadegot darba 

maisījumam. 

Motora efektīvā jauda Ne ir motora attīstītā 

lietderīgā jauda, ko var noņemt no 

kloķvārpstas. 

Motora efektīvā jauda Ne ir mazāka par 

indicēto par tik, cik jaudu patērē berzei starp 

daţādām motora detaļām un gāzes sadales 

mehānisma, ventilātora, ūdens sūkņa, eļļas 

sūkņa, degvielas sūkņa elektro ģeneratora un 

citu motora palīgmehānismu piedziņai. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

26

Motora jauda 

Efektīvā jauda Ne un līdz ar to griezes 

moments M gr ir jo lielāka, jo lielāks ir cilindru 

diametrs, virzuļu gājiens, cilindru skaits, 

saspiešanas pakāpe un cilindru piepildījums 

ar degmaisījumu. 

Bez tam efektīvā jauda Ne atkarājas no 

veselas rindas citu faktoru – degvielas 

kvalitātes (oktanskaitļa), degmaisījuma 

sastāva, kloķvārpstas apgriezienu skaita, 

piedziņas agregatiem un citiem faktoriem. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

27

Motora efektīvā jauda 

Motora nominālā jauda ir efektīvā jauda, ko motors 

attīsta pie noteiktiem apstākļiem – noteiktas 

griešanās frekvences, dzeses šķidruma un eļļas 

temperatūras. 

Nominālo jaudu uzrāda automobiļa tehniskajā 

raksturojumā . 

Mehāniskais lietderības koeficients ir motora 

efektīvās jaudas Ne attiecība pret indicēto jaudu Ni. 

ηm = Ne/ Ni. 

Motora litra jauda ir maksimālā efektīvā jauda, ko 

attīsta cilindra darba tilpuma viens litrs. 

Litra jauda raksturo motora cilindru darba tilpuma 

izmantošanas pakāpi. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

28

Motora siltuma bilance 

oQ = Qe+Qdz+Qg+Qb+Qs 

Q – enerģija, kas rodas sadegot degvielai, 

Qe – lietderīgā darbā pārvērstais siltums, 

Qdz – ar dzeses sistēmu aizvadītais siltums, 

Qg – ar izplūdes gāzēm aizvadītais siltums, 

Qb – berzes pārvarēšanai izlietotais siltums, 

Qs – siltuma zudumi degvielas nepilnīgas sadegšanas deļ. 

Motora efektīvais lietderības koeficients ir lietderīgā 

darbā pārvērstā siltuma daudzuma attiecība pret visu 

siltuma daudzumu: ηe = Qe/Q 

Šis koeficients raksturo kopīgo siltuma izmantošanas 

lietderību, ietverot visus zudumus (benzīnmotoriem tas ir 0,25 

... 0,33, dīzeļmotoriem 0,30 ... 0,45). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

29

Degvielas īpatnējais 

patēriņš 

Degvielas īpatnējais patēriņš raksturo 

degvielas izlietojumu un motora ekonomiskumu 

ge =1000 mst/Ne 

kur, mst – motora degvielas patēriņš stundā, kg/h 

Ne – efektīvā jauda, kW 

Degvielas īpatnējais patēriņš benzīnmotoriem ir 270 

... 325 g/kWh. 

Degvielas īpatnējais patēriņš dīzeļmotoriem ir 210 ... 

260 g/kWh. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

30

Motora raksturlīknes 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Motora 

raksturlīknes 

parāda sakarības 

starp motora griezes 

momentu, attīstīto 

jaudu un degvielas 

patēriņu pie daţādām 

motora kloķvārpstas 

griešanās 

frekvencēm. 

31

Motora tehniskais raksturojums 

Motors 2,0l TFSI no Audi A3 

Motora kods AXX 

Motora veids 4-cilindru, rindu motors 

Darba tilpums, cm3 1984 

Cilindra diametrs, mm 82,5 

Virzuļa gajiens, mm 92,8 

Saspiešanas pakāpe 10,5 

Maksimala jauda, kW 147 pie 5700 apgr/min 

Maksimalais Mgr, Nm 280 pie1800-4700 

apgr/min 

Motora vadības sistēma Bosch Motronic MED 9.1 

Sadales vārpstas 

pagrieziena diapazons 

kloķv. pagr. grados 

42º 

Degviela Benzīns A-98 (izmantojot 

benzīnu A-95 motora 

jauda nedaudz 

samazīnas) 

Atgāzu samazinašanas 

sistēma 

Atgāzu toksiskuma 

normas 

Divi trīskomponenšu 

katalizatori ar λ-zondiem 

EURO IV 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

32

Pārbaudes tests 

1.Mūsdienu automobīlis – sarežģīta mašīna, kura sastāv no agregātiem un 

sistēmām, veidojot trīs galvenās daļas. Kurā no piemēriem tās ir uzskaitītas 

visprecīzāk? 

1) Motors, šasija, virsbūve; 

2) Motors, transmisija, virsbūve; 

3) Motors, virsbūve, ritošā daļa. 

2.Kāda nozīme ir transmisijai un kāda tās nozīme ir formulēta precīzāk? 

1)Transmisija ir mehānismu kopums, kas nodrošina spēka momenta nodošanu 

velkošajiem riteņiem; 

2)Transmisija nodrošina mīkstu spēka momenta nodošanu aizmugures 

velkošajiem riteņiem; 

3)Transmisija ir mehānismu kopums, kurš nodod griezes momentu no motora uz 

vadošajiem riteņiem un izmaina griezes momentu pēc lieluma un virziena. 

3.Kas ir automobīļa pamats, pie kura attiecas rāmis, priekšējā un pakaļējā 

asis, resori, amortizatori, riteņi un riepas? 

1) Ritošā daļa; 

2) Automobīļa transmisija; 

3) Automobīļa balstiekārta. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

33

4.Kurā no atbildēm visprecīzāk ir dota motora nozīme? 

1) Motors ir mehāniskās enerģijas avots, kas virza (dzen) automobīli; 

2) Motors ir mehāniskā spēka avots; 

3) Motors pārveido siltuma enerģiju, sadegot degmaisījumam cilindros 

mehāniskajā darbā; 

5. Saskaņots sistēmu un mehānismu darbs nodrošina nepārtrauktu motora 

darbību. Kurā variantā ir nosaukts pareizi mehānismu un sistēmu skaits? 

1) Divas sistēmas un četri mehānismi; 

2) Divi mehānismi un divas sistēmas; 

3) Divi mehānismi un četras sistēmas. 

6. Kurš no motora mehānismiem pārveido virzuļa taisnvirziena turp -atpakaļ 

kustību kloķvārpstas griezes kustībā? 

1)Gāzes sadales mehānisms; 

2) Kloķa klaņa mehānisms; 

3) Cilindru bloks; 

4) Virzulis. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

34

7. Kurš no motora mehānismiem atver un aizver vārstus un nodrošina 

savlaicīgu svaiga maisījuma ielaišanu un atstrādāto gāzu izplūdi? 

1)Gāzes sadales mehānisms 

2) Kloķa klaņa mehānisms 

3) Ieejas kolektors; 

4) Izejas kolektors. 

8. Kurā no atbildēm pareizi nosaukta sistēma, kas nodrošina liekā siltuma 

novadīšanu no motora detaļām, kuras sakarst degmaisījumam sadegot 

motora cilindros? 

1) Aizdedzes sistēma; 

2) Dzeses sistēma; 

3) Barošanas sistēma; 

4) Eļļošanas sistēma. 

9. Kurā no atbildēm pareizi nosaukta sistēma, kura padod eļļu pie berzes 

pakļautām detaļām, daļējai dzesēšanai un eļļas attīrīšanai? 

1) Eļļošanas sistēma; 


3) Barošanas sistēma 

4) Aizdedzes sistēma. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

35

10. Kura no sistēmām kalpo degvielas glabāšanai, padevei un attīrīšanai, 

gaisa attīrīšanai, degmaisījuma sagatavošanai dažādiem motora 

režīmiem un atstrādāto gāzu izvadīšanai? 

1)Eļļošanas sistēma; 


3) Barošanas sistēma; 

4) Aizdedzes sistēma. 

11. Kurā no motoriem barošanas sistēma nodrošina degvielas 

iesmidzināšanu zem augsta spiediena smalki izsmidzinātā veidā? 

1) Karburatora; 

2) Gāzes; 

3) Dīzeļa; 

4) Inţektoru. 

12. Kā tiek aizdedzināta degviela, kas ir ievadīta dīzeļmotora degšanas 

kamerā? 

1) Ar speciālo sveci; 

2) Ar pašaizdegšanos saskaršanas ar karsto saspiesto gaisu rezultātā 

saspiešanas takts beigās; 

3) Ar kvēlsveci; 

4) Ar aizdedzes sveci. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

36

13. Ar kādu terminu var nosaukt procesu kopumu, kuri atkārtojas periodiski 

noteiktā secībā motora cilindros? 

1) Takts; 

2) Darba cikls; 

3) Darba process 

4) Ciklogramma. 

14. Cik kloķvārpstas apgriezienu satur darba cikls četrtaktu motorā? 

1) Divus apgriezienus; 

2) Četrus 

3) Vienu 

4) Vienu trešdaļu 

15. Kā sauc darba cikla daļu, notiekošu cilindrā virzuļa vienā gājienā? 

1) Puscikls; 

2) Takts; 

3) Darba gājiens; 

4) Virzuļa gājiens. 

16. Kura no atbildēm visprecīzāk definē virzuļa gājienu: 

1) Virzuļa gaita no ZMP līdz AMP; 

2) Virzuļa gaita no AMP līdz ZMP; 

3) Ceļš no viena maiņas punkta līdz otram. 

17. Kā saucas visu cilindru darba tilpumu summa, izteiktā litros? 

1) Litrāţa; 

2) Motora darba tilpums (l); 

3) Pareizas ir abas atbildes. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

37

18. Kura no atbildēm ir dots pareizs termina “pilns tilpums” definējums: 

1) Cilindra darba tilpums un sadegšanas kameras tilpums kopā ņemti; 

2) Tilpums virs virzuļa, kad tas atrodas ZMP. 

3) Abas atbildes ir pareizas. 

19. No kādu parametru attiecības ir atkarīga kompresijas pakāpe? 

1) No sadegšanas kameras apjoma pret pilnu cilindru apjomu; 

2) No cilindru pilna apjoma pret sadegšanas kameras apjomu; 

3) No cilindru darba apjoma pret sadegšanas kameras apjomu; 

20. Kā kompresijas pakāpes palielināšana ietekmē motora jaudu un 

ekonomiskumu? 

1) Jauda palielinās, ekonomiskums samazinās; 

2) Jauda samazinās, ekonomiskums palielinās; 

3) Jauda un ekonomiskums palielinās. 

21. Pie kāda darba cikla takta notiek derīgs darbs? 

1) Saspiešana; 

2) Ieplūde 

3) Darba gaita; 

4) Izplūde. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

38

. 

22. Kurā no atbildēm pareizi ir norādīts motora takts, pie kura ieplūdes un 

izplūdes vārstuļi ir aizvēri, virzulis gāzēm izplešoties, tā ietekmē 

pārvietojas no AMP uz ZMP, gāzu spiediens sasniedz 3,5 - 4,0 MPa, bet 

temperatūra - 2000°C? 

1) Ieplūde; 

2) Saspiešana; 

3) Darba gājiens; 

4) Izplūde. 

23. Uz kā rēķina, palielinot kompresijas pakāpi, palielinās ekonomiskums 

un motora jauda? 

1) Samazinot siltuma zudumus un palielinot vidējo gāzes spiedienu uz virzuli; 

2) Pielietojot degvielu ar augstāku oktānskaitli; 

3) Samazinot motora darba tilpumu. 

24. Kā saucas vislielākā efektīvā jauda iegūstama no motora cilindru 

darba apjoma viena litra? 

1) Efektīvā jauda; 

2) Litraţa jauda; 

3) Indicēta jauda. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

39

Kloķa - klaņa 

mehānisms 

(KKM)

Kloķa klaņa mehānisma 

uzdevums 

Gāzu spiedienu, kas rodas sadegot 

degmaisījumam uzņem virzulis, kurš 

pārvietojoties cilindrā uz leju ar klaņu 

starpniecību grieţ kļoķvārpstu, pārveidojot 

virzuļa taisnvirziena kustību kloķvārpstas 

rotācijas kustībā , lai radītu griezes 

momentu, kas tiek tālāk pārvadīts uz 

transmisiju. 

Ar citiem vardiem – KKM pārveido siltuma 

enerģiju mehāniskajā enerģijā 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

41

Kloķa klaņa mehānisma uzbūve 

KKM sastāv no divām detaļu 

grupām-nekustīgām un kustīgām. 

Nekustīgās KKM daļas: 

1 cilindru galvas vāks, 

2 vāka blīve, 

3 cilindru galva, 

4 galvas blīve, 

5 dzeses kanāli, 

6 blokkarteri, 

7 eļļas vāceles starplika, 

8 eļļas vācele. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

42

Blokkarteris 

Blokkaretris ir motora 

pamatdetaļa, kurā iemontē vai 

piestiprina motora mezglus un 

detaļas. 

Blokkaretrī izvieto telpas dzeses 

šķidrumam un kanālus eļļas 

padevei, kloķvārpstas 

pamatgultņiem un sadales 

vārpstas gultņiem. Blokkarterus 

atlej kopā ar ciliendriem no 

pelēkā vai leģētā čuguna 

Ja cilindrus izgatavo, kā 

atsevišķas detaļas (čaulu veidā), 

tad blokkarteri atlej no alumīnija 

sakausējuma, bet čaulas no 

leģētā vai pelēkā čuguna. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

43

Blokkarteris 

Blokkarteris no VW Touareg no 

dīzeļmotora V10 iekšējo cilindru 

virsmu ar plazmotrona palīdzību 

pārklāj ar nodilumizturīgu slāni, 

rezultātā alumīnijā blokā var 

neizmantot čaulas 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Blokkarteris no Audi A8 no 

motora W12 (silumins). 

Cilindru iekšējas virsmas 

specialā honešanas tehnoloģija 

nodrošina silicija kristālu 

strukturas atvēršanu. Rezultatā 

var dabūt nodilumizturīgu virsmu 

un var neizmantot čaulas 

44

Cilindra čaulu veidi 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

A. Blokkarteris 

atliets kopā ar 

cilindriem. 

B. Blokkarteris 

ar čaulām. 

1. Blokkarteris, 

2. Dzeses 

šķidrums, 

3. Blīvgredzeni, 

4. Sausā čaula. 

45

Cilindra čaulu veidi Motoros lielākoties 

pielieto sausās 

čuguna čaulas, kas 

tiek iepresētas 

alumīnija blokā. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Sauso čaulu 

iepresē visa 

cilindra garumā, 

vai tikai cilindra 

čaulas augšdaļā, jo 

šeit ir vislielākā 

gāzu temperatūra 

un spiediens. 

46

Blokkartera stiprības palielināšana 

Blokkartera(1) stiprību var palielināt 

izgatovojot bloka apakšējo daļu(2), 

ka vienu detaļu, apvienotu ar 

kloķvārpstas pamatgultņu vākiem. 

Tajā pašā laikā, tas atļauj samazināt 

eļļas vāceles (3) augstumu. 

Parastos motoros pamatgultņu ligzdas 

izvirpo kopā ar pamatgultņu vākiem, 

tos iepriekš pievelkot ar noteiktu 

momentu. Pievelkot vākus ar 

palielinātu momentu iespējama 

cilindru apakšējās daļas deformācija. 

Remonta laikā nav pieļaujama 

pamatgultņu vāku savstarpējā maiņa 

vietām. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

47

Cilindru galva 

Cilindru galva ta ir detaļa, kura noslēdz cilindru bloku 

no augšpuses, veido degkameru un līdz ar to 

pakļauta augstai temperatūrai, lielam spiedienam un 

gāzu korozijas iedarbībai. 

Cilindru galvu atlej galvenokart no alumīnija 

sakausējuma, kas nodrošina labāku siltuma atdevi un 

līdz ar to atļauj paaugstināt motora kompresijaias 

pakāpi. Tagad cilindru galvas izgatavo no silumīna 

(alumīnija un silīcija sakausējuma). 

Iepriekšējos gados cilindru galvas izgatavoja no 

čuguna. Čuguna pielietošanas priekšrocības bija tā 

zemais izplešanās koeficients, lielā karstumizturība 

un nodilumizturība.No čuguna izgatavotās cilindru 

galvas trūkumi ir tās lielais svars un zemais materiāla 

plastiskums. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

48

Cilindru galva no 

daudzvārstu motoriem 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

49

Cilindru galva un ar to saistītie elementi 

1. aizgrieznis 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

2. vāks 

3. cilindru galvas skrūve 

4. izplūdes vārsts, 

5. ieplūdes vārsts 

6. vadikla 

7. atspere 

8. eļļas blīvslēgs, 

9. atbalstpaplāksne 

10. puslociņi, 

11. ieplūdes vārstu sadales 

vārpsta 

12. bukse, 

13.Holla devējs 

14,15. skrūve, 

20,23,32. skrūve. 

50

Cilindru galva un ar to saistītie elementi 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

16. dīzeļsūkņa modula 

korpuss 

17. bīdītājs, 

18- starplika, 

19-regulatori 

21. GSM fāzu maiņas 

sistēmas vārsti 

22. sadales vārpstas 

gultņu ramis 

24. Holla devējs, 

25. atplūdes vārsti, 

26. eļļas filtrs, 

27. izplūdes vārstu 

sadales vārpsta 

28.hidrokompensators, 

29. svira, 

30. aizgrieznis, 

31. vāks, 

33. bukse, 

34. tapa. 

51

Galvas skrūvju pievilkšana 

Shēma no MB E300 Shēma no Mitsubishi Galant 2.0 

1.posms 70 Nm 39Nm 

2.posms 90º 78Nm 

3.posms 90º pagriezt skrūves atpakaļ par 360º 

4.posms 20Nm 

5.posms 90º 

6.posms 90º 

Labu noblīvējumu nodrošina galvas stiprināšanas 

uzgrieţņu vienmērīga pievilkšana ar noteiktu spēku no 

galvas centra pakāpeniski uz galiem. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

52

Galvas skrūvju pievilkšana 

Pēc galvas skrūvju pievilkšanas cilindru 

galvai ir jābūt labi piespiestai blokkarterim. 

Piespiešanas kvalitāti nosaka ne tikai 

pievilkšanas spēks, bet arī virsmu stāvoklis 

un plakanparalelitāte. 

Pārāk liels skrūvju pievilkšanas spēks, 

nepareiza pievilkšanas kārtība, kā arī motora 

ekspluatācija (pārkarsēšana) arī var radīt 

cilindru galvas deformācijas. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

53

Galvas blīve 

Strap cilindra galvu un cilindra bloka virsmu 

ievieto strapliku ar tērauda apmali cilindra 

vietās. 

Galvas blīves bojājuma gadījumā var notikt 

dzeses šķidruma nokļūšana motora karterī un 

atgāzu iekļūšana dzeses sistēmas apvalkā 

(rezultātā –paaugstināts spiediens dzeses 

sistēma). 

Galvas blīves biezums ir 1,1 ... 1,7 mm. 

Nav vēlams palielināt galvas blīves biezumu, jo 

tā ir bieţāk jāpārvelk, kā arī pastāv virsmu 

saskarvietu deformācijas iespējamība. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

54

Eļļas vācele 

Eļļas vāceles izgatavo gan štancētas no 

metāla loksnes, gan atlietas no alumīnija 

sakausējumiem. 

Lietos vāceles apgādā ar dzesēšanas ribām 

un deflektoriem, kas novirza eļļas plūsmu. 

Lieto vāceļu trūkums ir to pazeminātā izturība 

automobilim uzbraucot uz šķēršļa. 

Lai novērstu šo trūkumu, daţkārt vāceles 

izveido divdaļīgus – augšējā daļa ir atlieta, 

bet apakšējā štancēta no metāla 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

55

Eļļas vāceles veidi 

1 – dzesēšanas ribas, 2 – deflektori. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

56

Kustīgās kloķa klaņa mehānisma 

daļas 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

57

Kustīgās KKM 

daļas 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. kompresijas gredzeni, 

2. eļļas gredzens, 

3. virzulis, 

4. sprostgredzens, 

5. virzuļa pirksts, 

6. klanis, 

7. ieliktņi(slidgultņi), 

8. ieliktņi(slidgultņi), 

9. kloķvārpsta, 

10. klaņa stiprināšnas skrūve, 

11. spararats, 

12. atbalstpusgredzeni. 

13. ieliktņi(slidgultņi 

58

Virzuļi darba taktī uzņem gāzu 

spiedienu un ar pirksta klaņa 

starpniecību šo spiedienu padod uz 

kloķvārpstu. 

Virzuļus izgatavo no 

karstumizturīga alumīnija 

sakausējuma, kas ir samērā viegls 

un labi vada siltumu, nodrošinot 

virzuļa galvas virsmas temperatūru, 

zemāku par 350°C. 

Virzulis sastāv no trīs daļām: 

galvas virsas(1), blīvējošās 

daļas(2) un vadotnes(3). 

Galvas virsa var būt 

plakana,izliekta vai ar iedobumu, 

blīvējošā daļā izveidotas gredzenu 

rievas kompresijas un eļļas 

gredzenu izvietošanai. 

Vadotne nodrošina virzuļa 

taisnvirziena kustību cilindrā. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Virzulis 

59

1. cilindrs, 

2. virzulis, 

Virzuļa forma Sakarā ar alumīnija 

sakausējuma lielo 

termiskās izplešanās 

koeficientu un, lai 

nodrošinātu virzulim 

cilindrisku formu 

siltam motoram 

vadotni izgatavo 

konisku un vienlaicīgi 

3. virzuļa diametrs pirksta 

garenvirzienā 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

arī eliptisku. 

Virzulim uzkarstot, 

koniskums un 

eliptiskums izzūd. 

60

Virzuļa izplešanās 

kompensēšana 

Lai novērstu virzuļa iesprūšanu 

cilindrā, virzuļa vadotnē izveido 

vertikālu izgriezumu, bet horizontāls 

izgriezums, ja tāds eksistē, kavē 

siltuma pārvadi no virzuļa galvas uz 

vadotni. 

Lai kompensētu atsevišķu virzuļa 

elementu izplešanos, virzulī iekausē 

termoregulējošas plāksnītes(1). 

Iekausētās plāksnītes darbojas 

līdzīgi bimetāliskajam elementam, 

neļaujot virzulim stipi izplēsties. 

Bet šī paņēmiena trūkums ir 

palielinātā virzuļa masa, kas izraisa 

kloķvārpstas masas palielināšanos 

2- kārsts virzulis, 3-auksts virzulis 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

61

Virzuļu materiāli 

Atstarpe starp virzuli un cilindru nedrīkst pārsniegt 

0,01 ... 0,02 mm. 

Automobiļu virzuļus izgatavo tos atlejot no alumīnija 

sakausējumiem ar silīciju. 

Silīcija piedeva samazina virzuļa nodilumu un lineāro 

izplešanos. 

Pielietojot virzuļos silīcija sastāvu virs 13 %, tos 

nepieciešams leģēt pievienojot Ni, Mg, Cu, kā arī 

pielietot speciālu izgatavošanas tehnoloģiju. 

Modernos forsētos motoros ar turbopūti un 

dīzeļmotoriem silīcija saturs var pārsniegt 18 %. 

Ar šiem pasākumiem var panākt, ka atstarpe starp 

virzuli un cilindru nepārsniedz 0,01 ... 0,02 mm, ko 

nav iespējams panākt virzuļus izgatavojot no 

alumīnija ar silīcija saturu 12 % 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

62

Virzuļu dzesēšanas 

nepieciešamība 

Virzuļa virsas biezums ir no 8 – 9 mm (bez turbopūtes, 

pie tam japāņu motoriem- 5,5 -6,0 mm), 10-11 mm (ar 

turbopūti), bet dīzeļmotoriem – 10-16 mm. 

Atgāzes siltums visvairāk sakarsē virzuļa galvas virsu. 

Jo biezāka ir virzuļa galva, jo zemāka tās temperatūra, 

bet vienlaicīgi lielāka tā masa. 

Vieglajiem un kravas automobiļu motoriem ar turbo pūti 

(Mercedes Benz, BMW, Nissan) virzuļus dzesē izmantojot 

speciālu gredzenveida telpu virzuļa galvā un dzesēšanas 

kanālu. 

Pielietojot eļļas sprauslas, kas izsmidzina eļļu tieši uz 

virzuļu iekšpusi, ar eļļu var aizvadīt līdz 30 ... 40 % no 

siltuma daudzuma 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

63

Virzuļu dzesēšana izmantojot 

eļļas sprauslu 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Eļļas sprausla, kas 

ir novietota zem 

cilindra čaulas, 

nepārtraukti padod 

eļļu uz virzuļa 

iekšējo virsmu. 

64

“X – veida” virzuļi 

Daţkārt izgrieţ visu virzuļa vidus daļu (BMW). 

Šajā konstrukcijā būtiski samazinās virzuļa 

apakšējās daļas sasilšana. 

Būtiski (par 15 ... 25%) samazinās arī virzuļa 

masa. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

65

Kaltie virzuļi 

Jaunāko modeļu automobiļos (Mercedes Benz, 

Peugeot, BMW) vairāk nepielieto virzuļus ar termo 

regulējošām plāksnītēm, jo izmanto kaltos virzuļus. 

Izmantojot kaltos virzuļus var iegūt augstāku 

motora saspiešanas pakāpi. 

Tiem ir mazāka masa. 

Palielinās to cietība un nodilumizturība, kā arī tiem 

ir divas reizes mazāks termiskās izplešanās 

koeficients. 

Kaltajiem virzuļiem nepiemīt slēptā materiāla 

porainība 

Nesamazinot virzuļa izturību, ir iespējams izveidot 

plānāku tā vadotni un virzuļa pirksta pielējumu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

66

Virzuļa pirksta ass nobīde 

Motoram darbojoties, virzulim mainot 

kustības virzienu augšējā maiņas punktā 

notiek vienlaicīgi arī virzuļa pagriešanās ap 

pirkstu. Tā izsauc vadotnes atsišanos pret 

cilindra sienu. 

Lai mazinātu atsišanos un tātad klaudzi 

motorā, pirksta urbumu nobība attiecībā pret 

virzuļa vertikālo asi par 1,5 – 2,0, tadēļ uz 

virzuļa ir izveidotas iezīmes: iegriezums, 

bulta, kuri norāda uz virzuļu pareizu 

izvietojumu cilindrā. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

67

Virzuļu 

gredzeni 

Virzuļa gredzenus iedala: 

o kompresijas gredzenos 

o eļļas gredzenos 

Kompresijas gredzenu galvenā 

funkcija – kompresijas telpas 

noblīvēšana, vienlaikus veicot 

siltuma novadīšanu no virzuļa uz 

cilindra sienām. 

Kompresijas gredzenus izgatavo no 

čuguna, plakana, atsperīga 

gredzena veidā ar daţādas formas 

darba virsmu. Augšējā gredzena 

darba virsmu pāklāj ar poraina 

hroma kārtiņu dilšanas izturības 

palielināšanai, pārējiem – ar alvas 

kārtiņu piestrādei. 

Lai gredzenu varētu ievietot virzuļa 

gropē un pēc tam cilindrā, 

gredzenam ir izgriezts šķēlums. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

68

Eļļas gredzens 

Eļļas gredzens, kuru ievieto virzuļa apakšējā gropē, 

noņem lieko eļļu no cilindra virsmas un izvada to 

virzuļa iekšpusē. 

Tērauda eļļas gredzens sastāv no diviem plāniem 

tērauda gredzeniem (1 un 3) un no viena(2) vai 

diviem plakaniem atspergredzeniem (ekspanderiem), 

kas nodrošina pareizu tērauda gredzenu izvietojumu 

virzuļa gropē. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

69

Eļļas gredzena darbība 

1. cilindra virsma, 

2. virzulis, 

3. gredzena rieva, 

4. eļļas gredzens, 

5. caur virzuļa urbumu 

izplūstošā eļļa, 

6. eļļa uz karteri, 

7. eļļas slānis. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

70

Klanis 

Motorā virzuli, kas pārvietojas turp atpakaļ kustībā, ar 

kloķvārpstu, kas rotē, savieno klanis. 

Kalni štancē no leģēta (ar oglekļa saturu 0,3 ... 0,45 

%,kā leģējošos elementus izmanto mangānu, 

hromu, molibdenu u.c) vai oglekļa tērauda. 

Tas sastāv no augšējas galvas, kāta un apakšējās 

galvas. 

Klaņa augšējā galvā iepresēts bronzas ieliknis 

(slīdguitnis). 

Klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā ievieto divus 

plānsienu ielikņus, kas veido slīdgultni starp klani un 

kloķvārpstas klaņa rēdzi. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

71

Klaņa sastāvdaļas 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1.klaņa augšējā 

galva, 

2.klaņa kāts, 

3.klaņa skrūve, 

4.klaņa apakšējā 

galva 

5.virzuļa pirksts 

6.sprostsgredzeni 

7.virzulis 

72

Klaņa apakšējā galva 

Klaņa apakšējās galvas un klaņa 

vāka urbumu apstrādā samontētam 

klanim. 

Lai nodrošinātu klaņa apakšējās 

galvas ieliktņu stāvokļa precizitāti, nav 

pieļaujama galvas vāka samainīšana 

ar kāda cita klaņa vāku, vai otrādā 

vāka montāţa uz tā paša klaņa. 

1,3 – aizzīmes, 2 – klaņa apakšējā 

galva, 4 – nobīde starp klaņa 

apakšējo galvu un vāku pie 

nepareizas uzstadīšanas. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

73

Virzuļa un klaņa savienojums 

Virzuļa pirksts, kas tiek 

izgatavots no tērauda, savieno 

virzuli ar klani. 

Motoram uzkarstot, pirksts var 

brīvi griezties ap savu asi kā 

virzuļa urbumā, tā klaņa ieliknī 

(bukse). 

Pirkstu aksiālā virzienā fiksē ar 

diviem sprostgredzeniem. 

Izmantojot tadu “peldošo” 

pirkstu var samazināt pirksta 

izdilumu un palielinātu tā 

darbības resursu. 

1. virzulis, 

2. klaņa pirksts, 

3. klanis, 

4. augšējā galva ar ieliktni. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

74

“Ciešais” virzuļa pirksts 

“Ciešo” virzuļa pirkstu iepresē klaņa augšējā galvā, 

tāpēc tas var pagriezties tikai virzuļa urbumos . 

Izmantojot “ciešo” virzuļa pirkstu vienkāršojas motora 

konstrukcija, jo nav vajadzīgi sprostgredzeni un 

ieliktnis klaņa augšējā galvā. 

Vienlaicīgi palielinās pirksta dilšana un montāţas 

darbietilpība. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

75

Ieliktņi (slīdgultņi) 

Kloķvārpstas pamatgultņu un 

klaņa slīdgultņos var izmantot 

ieliktņus, kas sastāv no 

divām(a), trim(b) vai vairāku 

metālu slāņiem 

Piecslāņu (d) ieliktnis sastāv no 

sekojošiem slāņiem: 

o terauda pamatnes biezums – 

0,9 mm un biezāka, 

o galvenais slānis – 0,25 ... 0,50 

mm, 

o niķeļa apakšslānis – 0,0001 

mm, 

o alvas svina sakausējuma 

slānis – 0,02 ... 0,04 mm, 

o alvas slānis – 0,003 ... 0,005 

mm. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

76

Ieliktņu materiāli un izmēri 

Starp kloķvārpstas slīdgultni un ieliktni zem spiediena padod 

eļļu. 

Kloķvārpstai grieţoties, starp slīdgultni un ieliktni veidojas eļļas 

ķīlis, kas novērš rotējošo detaļu mehānisko kontaktu. 

Slodzes lielums, ko spēj uzņemt ieliktnis, ir atkarīgs no ieliktņa 

materiāla, platuma, eļļas viskozitātes un spiediena. 

Motoros izmanto ieliktņus ar atšķirīgiem antifrikcijas 

materiāliem. 

Par antifrikcijas materiāliem izmanto: 

� alumīnija sakausējumus (Al Pb5 Si4 Sn1, Al Sn22 Cu1), 

� alumīnija sakausējumus ar pazeminātu alvas saturu – līdz 6% 

(AlSn6 Cu1) 

� svina alvas bronzas (Cu Pb20 Sn1) 

Motoru attīstības tendences raksturojas ar ieliktņu biezuma 

samazināšanos ( pamatgultņu ieliktņiem 1,8-2,0 mm, klaņu 

ieliktņiem 1,4 -1,5 mm). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

77

Kloķvārpsta 

Kloķvārpsta uzņem klaņu pārnesto spēku, izsaucot 

kloķvārpstas rotāciju. 

Kloķvārpstas štancē no tērauda vai atlej augstas 

stiprības čuguna. 

Kloķvārpstu rēdţu virsmas rūda un rūpīgi apstrādā. 

Klaņu rēdzēs izveidotos dobumus noslēdz aizgrieţņi, 

kurus atskrūvējot no dobumiem iztīra tajos 

uzkrājušos eļļas netīrumus. 

Kloķvārpstas rēdzēs un vaigos izveidoti eļļas kanāli, 

kuriem eļļu no pamatgultņu rēdzēm pievada klaņa 

rēdzēm. 

Kloķvārpsta pakļauta gan vērpes, gan lieces 

deformācijām, tās rēdţu virsmas dilšanai. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

78

Kloķvārpstas elementi 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. kloķvārpstas 

priekšgals 

2. eļļas kanāli, 

3. klaņa rēdzes, 

4. spararata 

piestiprināšanas 

atloks, 

5. pamatrēdzes, 

6. vaigs ar 

pretsvaru 

79

Kloķvārpstas dempfers 

Motoram darbojoties uz kloķvārpstu iedarbojas 

mainīga lieluma un virziena gāzu spiediena, inerces 

un berzes spēki, kas rada kloķvārpstas periodisku 

savērpšanos un atvērpšanos. 

Kloķvārpstas griešanās svārstību samazināšanai 

kalpo dempfers (griešanās svārstību slāpētājs), kuru 

nostiprina uz kloķvārpstas priekšējā gala, kur ir 

vislielākā svārstību amplitūda. 

Parasti par demferu izmanto ķīļsiksnas skriemeli, 

kura abas daļas savieno gumijas starpslānis 

1. kloķvārpsta, 

2. ķīlis, 

3. skriemelis, 

4. rumba, 

5. gumijas gredzens, 

6. inerces gredzens. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

80

Motora līdzsvarošana 

Virzuļu inerces spēku līdzsvaro ar kloķvārpstas 

pretsvariem. 

Pretsvaru masu un attālumu no rotācijas ass izvēlas tādu, 

lai virzuļu radītie inerces spēki līdzsvarotu rotējošo detaļu 

radītos inerces spēkus ( 4-cilindru motoriem pretsvari ir 

nobīdīti par 180 º, 6-cilindru motoriem pretsvari var būt 

nobīdīti par 120 º). 

Atkarībā no motora veida (rindas vai V veida) un klaņu 

masas kloķvārpstu izveido tā, ka katram kakliņam ir pa 

vienam vai pa diviem pretsvariem. 

Ja motora virzuļiem ir neliels diametrs un masa pielieto 

līdzsvarošanas paņēmienu, kad katram klaņu kakliņam ir 

pa vienam pretsvaram. 

Ja motoram ir mazi gabarīti, bet klaņu masa ir lielāka, lai 

nodrošinātu motora līdzsvarošanu, nepietiek, ka katrai 

redzei ir viens pretsvars, tad šajā gadījumā kloķvārpstas 

līdzsvarošanai ir nepieciešams katram klaņa kakliņam 

izmantot pa diviem pretsvariem. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

81

Motoru līdzsvarošana ar 

līdzsvarošanas vārpstām 

Līdzsvarošanas 

mehānisma 

vārpsta un 

kloķvārpsta 

grieţas ar 

vienādu 

ātrumu, bet 

pretējos 

virzienos. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

82

Kloķvārpstas aksiālā fiksācija 

Ieslēdzot sajūgu, kloķvārpsta tiek 

bīdīta uz priekšu. Lai ierobeţotu šo 

pārvietošanos, starp kloķvārpstas 

pamatgultņa redzes abām pusēm un 

kartera starpsienas ievieto tērauda 

atbalstgredzenus. 

Kloķvārpstas aksiālās fiksācijas 

paņēmieni: 

o pirmajam pamatgultnim abās pusēs 

uzstāda divas tērauda atbalstpaplāksnes, 

kuru virsma ir pārklāta ar antifrikcijas 

materiālu, 

o vienam no pamatgultņiem abās pusēs 

uzstāda pusgredzenus, pret kuriem 

atbalstās kloķvārpstas pleci, 

o izmanto speciālus kloķvārpstas 

pamatgultņu ieliktņus ar balstmalām. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

83

Kloķvārpstas aksiālā fiksācija 

1. klanis, 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

2. klaņa rēdze, 

3. pamatgultņa ieliktnis, 

4. spēki, ko rada 

virzulis, 

5. aksiālspēks, 

6. ieliktnis ar 

balstmalām 

7. radiālais klaņa 

ieliktnis. 

84

Spararats 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Spararats(1) nodrošina 

kloķvārpstas vienmērīgu rotāciju, 

sevišķi pie maziem 

apgriezieniem un griezes 

momentu pārvadīšanu uz 

transmisiju. 

Spararatu izgatavo no pelēkā 

čuguna, masīva diska veidā 

Spararatu piestiprina 

kloķvārpstas atlokam ar 

skrūvēm(2) stavoklī, kas atbilst 

vislabākam kloķvārpstas - 

spararata līdzsvarojumam. 

Spararata ārējai virsmai uzpresē 

zobvainagu(4), tā griešanai ar 

starteri. 

Spararata korpusā ir vītņoti 

urbumi (3) sajūga grozes 

nostiprināšanai. 

Spararata līdzsvarošanai tā 

ārējā lokā izurbj urbumus. 

85

Divmasu spararats 

Pie maziem motora apgriezieniem 

spararats grieţas nevienmērīgi. 

Griezes momenta svārstības tiek 

pārnesta uz sajūgu un ritošo daļu, 

kas šos mezglus papildus 

mehāniski noslogo. 

Izmantojot divmasu spararatu ar 

slāpētājdisku spararatu griezes 

momenta svārstības samazinās. 

Divmasu spararats sastāv no 

primārā (1) un sekundārā (5) 

spararatiem,ārēja(2) un iekšēja(3) 

griešanās svārstību slāpētājiem . 

Ar primāro spararatu ir saistīta 

kloķvārpsta, bet ar sekundāro 

sajūga grozs (4- pārnesumkārbas 

primāra vārpsta). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

86

Motora blīvētājelementi 

Lai nodrošinātu optimālo motora darba resursu, motors ir 

jānodrošina pret iespējamām eļļas un dzeses šķidrumu 

sūcēm. 

Pastiprināta dzeses šķidruma sūce var izsaukt motora 

pārkaršanu, savukārt eļļas sūce motora “nosprūšanu”. 

Visus motorā izmantotos blīvētājelementus var sadalīt: 

o rotācijas detaļu blīvētājelementi (blīvslēgi), 

o a,b- ar iekšējo armēšanu, c- ar arējo armēšanu, d- ar 

putekļu aizsargu,e- ar dubultu blīvmalu, f- ar balstmalu; 

1- armēšanas gredzens, 2- atspere. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

87

Motora blīvētājelementi 

o virzes kustībā esošo detaļu blīvētājelementi (vārstu blīvslēgi), 

a- armētais ar atsperi 

(standartais variants) 

b- armētais ar atsperi 

un ar fiksācijas malu 

c- nearmētais ar 

fiksācijas malu 

o nekustīgo detaļu blīvētājelementi (blīves). 

- eļļas vāceles starplika 

(1-gumijas daļa,2- korķu daļa) 

- cilindru galvas starplīka 

(1-gumijas daļa,2- korķu daļa) 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

88

Starplikas veidi (W8 

motora piemerā) 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. daudzslāņu metaliskā 

ieplūdes kolektoru 

starplika, 

2. vārstu vāka gumijas 

starplika, 

3. metaliskā izplūdes 

kolektora starplika, 

4. metaliskā gofrēta 

cilindru galvas 

starplika 

5. šķidra starpbloku blīve, 

6. daudzslāņu metaliskā 

starplika starp bloku 

un eļļas vācele, 

7. šķidra blīve starp 

vāceles daļām. 

89


1. Kura no detaļām ir motora pamats, pie kura stiprinās visi mehānismi, mezgli un 

detaļas? 

1) Karteris; 

2) Cilindrs; 

3) Blokarteris. 

2. No kāda materiāla izgatavo motoru cilindru blokus? 

1) No čuguna; 

2) No tērauda; 

3) No alumīnija sakausējumiem; 

4) No alumīnija sakausējumiem un čuguna 

3. Cilindru bloka apakšējā daļa tiek noslēgta ar kartera vāku. Kādam mērķim tas 

kalpo? 

1) Kartera aizsardzībai pret putekļu un netīrumu iekļūšanu; 

2) Kartera aizsardzībai pret putekļu un netīrumu iekļūšanu, kā arī eļļas rezerves 

glabāšanai; 

3) Eļļas rezerves glabāšanai. 

4. Kāda ir motora cilindru loma? 

1) Cilindra sieniņas virza virzuļa kustību; 

2) Cilindrs ar galvu veido telpu, kurā notiek motora darba cikls; 

3) Pirmā un otrā atbilde ir pareizas. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

90

5. Kuru čaulas virsmu sauc par spoguli? 

1) Ārējo; 

2) Iekšējo; 

3) Iekšējās virsmas apakšējo daļu. 

6. Ar kādiem cipariem 1. zīm. ir apzīmēti cilindra galva, čaula, čaulas 

blīvējošais gredzeni. 

1) 8, 2, 3; 

2) 1, 2, 3 

3) 1, 2 9. 

7. Kā saucas detaļas, 1. zīm. apzīmētās ar cipariem 5, 6, 7, 8, 9? 

1)Cilindrs, starplika; gultnis; priekšējā galva; starplika; 

2)Cilindru bloks; starplika; blīvslēgs; sadales vārpstas piedziņas vāks; cilindru 

galvas starplika. 

8. Kurā no atbildēm tiek dots visprecīzākais detaļas, apzīmētās 2. zīm. ar 

ciparu 1, definējums? Kam tā kalpo? 

1) Virzulis, kas nodrošina darba ciklu; 

2) Virzulis, kas uzņem gāzes spiedienu darba gaitā un nodod to caur virzuļa 

pirkstu un klani uz kloķvārpstu; 

3) Klanis nodrošina rotējošā momenta padevi uz kloķvārpstu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

91

9. Kura no KKM detaļām kalpo virzuļu izvešanai no maiņas punktiem, 

kloķvārpstas vienmērīgai rotēšanai un atvieglo kloķvārpstas griešanu, 

palaižot. motoru Ar kādu ciparu tā ir apzīmēta 2. zīm.? 

1) Pretsvars - 7; 

2) Spararats - 3; 

3) Skriemelis – 14. 

10. Kurās kloķvārpstas plaknēs centrbēdzes spēku ietekmē notiek eļļas attīrīšana 

no netīrumiem un nodiluma produktiem? Ar kādu ciparu tie ir apzīmēti? 

1) Pamatgultņa kakliņos - 4; 

2) Pamatgultņa un klaņa kakliņos -4 un 18; 

3) Klaņa kakliņos - 18. 

11. No kāda materiāla tiek izgatavotas kloķvārpstas? 

1) No tērauda; 

2) No čuguna; 

3) No alumīnija sakausējumiem; 

4) No augstas stiprība čuguna un tērauda; 

12. Kā saucas detaļa, kas savieno virzuli ar kloķvārpstu un pārnes spiedienu no 

virzuļa uz kloķvārpstu darba gājienā? Ar kādu ciparu tā ir apzīmēta 2. zīm.? 

1) Virzuļa pirksts - 21; 

2) Klanis - 23; 

3) Klaņa vāks – 24. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

92

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

93

13. Kā dalās virzuļa gredzeni no to funkcionālā mērķa? 

1) Blīvējošie un eļļasnoņēmēji; 

2) Kompresijas un eļļasnoņēmšanas; 

3) Blīvējošie un kompesijas 

14. Kādi gredzeni blīvē starpu starp virzuli un cilindru un kalpo gāzu no 

cilindriem iekļūšanas karterī novēršanai? 

1) Eļļas noņēmēji; 

2) Kompresijas; 

3) Blīvējošie. 

15. Kuras detaļas uzņem ass slodzi uz kloķvārpstu? Ar kādu ciparu tās ir 

apzīmētas 2. zīm.? 

1) Vidējā pamatgultņa vāks -9; 

2) Balstpusgredzeni - 16; 

3) Pirmā pamatgultņa vāks - 11. 

16.Ar kādu ciparu ir apzīmēti 2. zīm. kloķvārpstas pamatkakliņi un klaņa 

kakliņi? 

17.ar ciparu 4- klaņa, ar ciparu 18, 10 - pamatgultņa; 

2) ar ciparu 4, 10- pamatgultņa, ar ciparu 18 - klaņa; 

3) ar cipariem 3, 10 - pamatgultņa, ar ciparu 14 – klaņa. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

94

17. Motoram darbojoties, slodze uz kloķvārpstas redzem ir ievērojama. Lai 

mazinātu berzi, pamatredzes un klaņa redzes ir izvietoti slīdgultņos. Kur pareizi 

ir uzrādīti cipari, kas apzīmē pamatgultņa un klaņa ieliktņus. 

1)2 - klaņa, 19 - pamatgultņa; 

2)2 - pamatgultņa, 19 - klaņa; 

3)3 - klaņa, 19 - pamatgultņa 

18. Kāpēc virzuļa galviņas augšējais diametrs ir mazāks par apakšējo? 

1) Gredzenu uzstādīšanas ērtībai 

2) Lai novērstu virzuļa ķīlēšanos cilindrā pie iedarbinātā motora 

3) Kompresijas paaugstināšanai. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

95

Gāzu sadales 

mehānismi (GSM) 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

96

GSM visparīga uzbūve 

1- piedziņas zvaigznīte, 2- zvaigznītes atloks, 3-sprostspusgredzens, 

4- vārpstas redze, 5- denzīnsūkņa ekscentrs, 6,7- izciļņi, 9- vārsts, 10- 

vadikla, 11- atbalstpaplāksne, 12- atspere, 13- sviras ass, 14-divpleces 

svira, 15- regulēšanas skrūve, 16-balsts, 17- vieta vārsta pagriešanas 

mehānismam, 18- vārsta galva, 19- bīdstieņis, 20- bīdītājs. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

97

Gāzu sadales mehānismi (GSM) 

Gāzu sadales mehānisms– nodrošina 

degmaisījuma ieplūdi cilindrā un atgāzu 

izplūdi noteikos kloķvārpstas stāvokļos. 

Gāzu sadales mehānisms sastāv no 

ieplūdes un izplūdes vārstiem, vārstu 

atvēršanas mehānisma un piedziņas. 

Pēdējā laikā iekšdedzes motoros izmanto 

galvenokárt augšējo vārstu izvietojumu – 

vārsta kats vērsts uz augšu, bet vārstu galva 

– uz leju. Šāds vārstu izvietojums nodrošina 

kompaktas degkameras konstrukciju un 

labāku cilindra piepildīšanos. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

98

Apakšvārstu 

gāzu sadales 

mehānisms 

1. sadales vārpstas 

izcilnis, 


3. vārsts, 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

4. vārsta atspere, 

5. blokkarteris, 

99

Augšvārstu gāzu sadales 

mehānisms 

OHV (Over Head Valves) – 

augšvārstu GSM ar sadales 

vārpstas apakšējo novietojumu. 

1. sadales vārpsta, 


3. bīdstienis, 

4. regulēšanas skrūve, 

5. divplecu svira, 

6 kloķvārpsta, 

7 vārstu atspere, 

8 vārsts, 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

100


mehānismi 

Sadales vārpstai grieţoties, katrs tās izcilnis paceļ 

bīdītāju, kas savukārt iedarbojas uz bīdstieni, divplecu 

sviru un vārsta kātu un vārsts atver ieplūdes vai 

izplūdes kanālu. 

Kad izciļņa iedarbība izbeidzas, atspere vārstu aizver, 

bīdstieni un bīdītāju atspieţot izejas stāvoklī. 

Degkamerām ir mazāki siltuma zudumi, tās labāk 

atbrīvojas no atgāzēm un nodrošina labāku pildījumu. 

Tā kā darba maisījums šajās kamerās sadeg ātrāk, 

tam ir mazāka iespēja detonēt. 

Ir iespējams paaugstināt motora saspiešanas pakāpi, 

kā rezultātā palielinās motora jauda un 

ekonomiskums. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

101

Gāzu sadales mehānisms OHC 

Ātrgaitas motors ar OHC gāzu sadales 

mehānismu nav bīdītāju un bīdstieņa. 

Sadales vārpstu izvieto virs motora galvas un 

izciļņi atver vārstus tieši, iedarbojoties uz vārstu 

kātu galiem vai ar sviru starpniecību. 

Tādēļ samazinās GSM masa,rezultātā 

samazinās inerces spēks un tas neietekmē 

vārsta atvēršanos un aizvēršanos. 

Galā rezultātā tas atļauj paaugstināt motora 

apgriezienus un jaudu 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

102


mehānisms OHC 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

OHC (Over head 

Camshaft) – 

sadales vārpstu 

montē virs cilindru 

galvas. 

1. sadales vārpsta, 

2. vienplecu svira, 

3. cilindru galva. 

103

SOHC gāzu sadales mehānisms 

SOHC (Single 

Overhead Camshaft). 

Katram motora 

cilindram ir četri vārsti 

(divi ieplūdes un divi 

izplūdes vārsti), bet 

viena sadales 

vārpsta. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

104


mehānisms CIH 

CIH (Camshaft in 

Head) – sadales 

vārpsta ir iemontēta 

cilindru galvā. 

1. vārsts, 

2. atspere, 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

3. divplecu svira, 

4. hidrokompensators 

5. sadales vārpsta 

105


mehānisms DOHC 

DOHC tipa gāzu sadales mehānismu pielieto 

ātrgaitas motoros ar daudzvārstu GSM. 

Vārstus izvieto divās rindās, tādēļ uzlabojas 

vārstu ligzdu dzesēšanas apstākļi. 

Katram cilindram ir četri vārsti un divas 

sadales vārpstas. 

Parasti abas sadales vārpstas piedzen no 

motora kloķvārpstas ar kopīgu ķēdi vai 

zobsiksnu 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

106


mehānisms DOHC 

DOHC (Double Over head 

Camshaft). Katram motora 

cilindram ir četri vārsti (divi 

ieplūdes un divi izplūdes 

vārsti) un divas sadales 

vārpstas. 

1. Sadales vārpsta, kas atver 

un aizver izplūdes vārstus, 

2. šķīvjveida bīdītājs, 

3. sadales vārpsta, kas atver 

un aizver ieplūdes vārstus. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

107

Daudzvārstu GSM 

Lai panāktu lielāku litraţa 

jaudu, notika pareja uz 

motoriem ar daudzvarstu 

cilindru galvas konstruciju. 

Ja 20. gadsimtā 80-s gados 

sakumā motoram (ar 2-varsta 

galvu) ar tilpumu 1500 cm³ 

jauda bija 75-80 z.s., tad 80- s 

gados beigā pie ta paša 

tilpuma, bet ar 4-vārstu galvu- 

apmērām 100 z.s. 

Tik būtiska jaudas palielināšana 

saistīta ar ieplūdes un izplūdes 

kanāla šķērsgriezuma 

palielināšanu (palielinās 

pildījuma koeficients). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

108

Daudzvārstu GSM 

Trīsvārstu cilindru galva Piecvārstu cilindru galva 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

109

Vārsti 

Izšķir ieplūdes un izplūdes vārstus. 

Lai labāk piepildītu cilindru ar degmaisījumu, lielākajai daļai 

motoru ieplūdes vārsta diametrs ir lielāks par izplūdes 

vārsta diametru. 

Lai maksimāli samazinātu ieplūdes un izplūdes gāzu 

plūsmu pretestību, kanālus, pa kuriem gāzes plūst, izgatavo 

pēc iespējas ar lielāku šķērsgriezuma laukumu. 

Ieplūdes vārstus atdzesē ieplūstošais gaiss vai 

degmaisījums tāpēc tie sakarst mazāk – līdz 450 ... 500 °C. 

Sevišķi sakarst izplūdes vārsti, jo sakarsušās izplūdes 

gāzes plūst tiem garām (izplūdes vārsta galva sakarst līdz 

800 … 900 °C temperatūrai). Vārsta kāts sakarst līdz 150 ... 

200 °C. 

Ir novērojama vārsta kāta diametra samazināšanas 

tendence: no 10 ... 11 mm līdz 5,5 ... 6,0 mm. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

110

o ieplūdes vārsts izplūdes 

vārsts 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Vārsta elementi 

1. fiksācijas rieva, 

2. vārsta kāts 

3. vārsta galva, 

4. slēgvirsma, 

5. puslociņš 

6. natrija pildījums 

7. vārsta kāts ar telpu 

8. cieta sakausējuma 

slānis 

111

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Vārsts ar nātrija 

pildījumu 

Lai izvairītos no pārmērīgas 

vārstu sakaršanas, motora 

darba laikā no vārstiem 

nepieciešams novadīt lieko 

siltumu. 

Daţreiz izplūdes vārsta 

galvā un kātā izvieto telpu 

(7). Kurā iepilda dzesējošu 

vielu – nātriju (6). 

Vārsts ar nātrija pildījumu 

ļauj novadīt caur vārsta 

vadīklu par 15 ... 20% vairāk 

siltuma. 

112

Vārstu materiāli 

Vārstu izgatavo no speciāliem karstumizturīgiem 

materiāliem: ieplūdes vārstus izgatavo no hroma 

tērauda, bet izplūdes – no karstumizturīga tērauda, 

pie tam vārsta galvas slēgvirsmu slīpē 45°leņķī. 

Vārstu ligzdām ir smagi ekspluatācijas apstākļi – 

triecienslodzes, augsta temperatūra un agresīva vide, 

ko rada izplūdes gāzes. 

Lai nodrošinātu vārstu ligzdu izturību, tās izgatavo no 

augstas stiprības karstumizturīga čuguna, leģētā 

tērauda, speciālas bronzas (labāk novada 

siltumu) vai pulverveida materiāliem. 

Vadīklas izgatavo no čuguna, bronzas vai 

metālkeramikas. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

113

Vārstu blīvslēgi 

Vārstu blīvslēgu nepieciešamību 

automobiļu motoros nosaka eļļas 

ietecēšanas iespējamība ieplūdes 

un izplūdes kanālos gar vārsta 

kātu. 

Lielākoties motoros pielieto ar 

tērauda buksi armētus blīvslēgus, 

kuri ar uzspīli tiek uzspiesti uz 

vārsta vadīklas. 

Vārstu blīvslēgiem vienlaicīgi ir 

jāveic divas funkcijas – jānovērš 

liekās eļļas nokļūšana cilindrā un 

vienlaicīgi jānodrošina vārsta kāta 

un vadīklas eļļošana. To panāk 

ļaujot nelielai eļļas porcijai aizplūst 

garām blīvslēgam. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

114

Vārsta fiksācijas elementi 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. vārsta atspere, 

2. aizsargvāciņš, 

3. atbalspaplāksne, 

4. puslociņi, 

5. gredzens. 

115

Vārstu atspere 

Vārstu atspere ir 

paredzēta vārsta 

aizvēršanai, blīvas sēţas 

nodrošināšanai un vārsta 

noturēšanai aizvērtā 

stāvoklī. 

Atspere (1) atbalstās pret 

atbalstpaplāksne (2), kuru 

fiksē puslociņi (3). 

Atsperes cietība ir 

atkarīga no vārsta un tā 

elementu masas. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

116

Vārstu dubultatsperes 

Daţreiz, lai palielinātu 

mehānisma drošību, izmanto 

vienam vārstam divas 

atsperes, kuras ievieto vienu 

otrā. 

Vienai atsperei salūstot, otra 

atspere neļauj vārstam iekrist 

cilindrā. 

Atsperes izgatavo ar daţādu 

diametru un kāpi, lai atšķirtos 

to pašsvārstību periodi. 

Tas nodrošina labāku vārstu 

aizvēršanos, jo katrai 

atsperei ir sava 

pašsvārstības frekvence un 

neiestājas rezonanse. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

117

Puslociņi 

Vārstu fiksācijai lielākoties izmanto puslociņus. 

Puslociņiem ir viena vai trīs iekšējās jostiņas. 

Fiksācijas jostiņas var būt izvietotas puslociņu augšējā vai 

vidējā daļā. 

Puslociņi ar trim jostiņām nodrošina brīvu vārsta 

pagriešanos pie motora apgriezieniem 1500 ... 2000 

1/min. 

Puslociņi ar vienu jostiņu nodrošina nelielu vārsta 

pagriešanos pie motora apgriezieniem 3000 ... 3500 

1/min. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

118

Vārstu pagriešanas mehānisms 

Vārsts atvēras 

1. pamatne, 2. diskveida atspere, 

3.vadčaula, 4.vārsta atspere, 

5. tangenciālā atspere, 6.lodīte. 

Lai samazinātu vārstu 

slēgvirsmu dilšanu, 

vienmērīgāku vārsta termisko 

slodzi, vārsta un ligzdas 

saskarvirsmas notīrīšanu no 

piededţiem vārstu darba 

procesā lēnām grieţ ap 

garenasi, izmantojot šim 

nolūkam: 

o speciālus pagriešanas 

mehānismus, ievietojot 

speciālu gultni starp atsperes 

apakšējo atbalstplakni un 

cilindru galvu. 

o vārsta atsperes savērpšanās 

tieksmi, tai saspieţoties. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

119

Bīdītāja 

pagriešana 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Lai bīdītāja (3) un sadales 

vārpstas (1) izciļņa (5) 

virsmas diltu vienmērīgāk, 

bīdītāja apakšgala virsmu 

izveido sfērisku, bet 

sadales vārpstas izcilni – 

slīpu. 

Vienlaicīgi nodrošina arī 

saskarvirsmu kontakta 

punkta (2) nobīdi (4) no 

bīdītāja simetrijas ass. 

Šāds izveidojums motora 

darbības laikā nodrošina 

bīdītāja pagriešanos. 

120

Sadales vārpsta 

Lai motora cilindros pareizi noritētu darba taktis, 

sadales vārpsta kopā ar citām vārstu mehānisma 

detaļām noteiktā secībā atver un aizver vārstus. 

Vārstus atver sadales vārpstas izciļņi. Vārstus aizver 

vārstu atsperes. 

Viena darba cikla laikā, kad kloķvārpsta apgrieţas 

divas reizes (par 720°) katram vārstam vienreiz ir 

jāatveras un jāaizveras. 

Šajā laikā sadales vārpsta apgrieţas vienu reizi (par 

360°). 

Tādēļ kloķvārpstas un sadales vārpstas pārnesuma 

attiecība ir 2:1. 

Sadales vārpstus izgatavo no tērauda vai čuguna 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

121

Sadales vārpstas uzstadīšana 

Nav vēlama sadales vārpstas vāku (1) 

savstarpējā apmaiņa vietām. 

Montējot jāievēro vāka montāţas virziens. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

122

Vārstu siltumatstārpes regulēšana 

OHV mehanismā divplecu sviras vienā galā ieskrūvēta 

siltumatsperes regulēšanas skrūve, kura atļauj ieregulēt 

atstarpi strap divplecu sviras galu un vārstu. 

Šī atstarpe nodrošina vārsta pilnīgu aizvēršanos un 

atvēršanos, ja motors sasniedzis darba temperatūru. 

Ja siltumatstarpe ir ieregulēta pārāk maza, motoram 

uzkarstot, vārsts var nenoslēgt pilnībā ligzdu un darba 

procesā vārsta slēgvirsma izdeg. 

Ja siltumatspere ieregulēta par lielu – vārsts neatveras 

pilnībā un degmaisījumam, kā arī atgāzēm rodas 

papildu pretestība. 

Pirms vārstu atstarpju regulēšanas motora pirmā 

cilindra virzulis ir jānostāda AMP kompresijas takts 

beigās. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

123

Vārstu atstarpju regulēšana 

- izmantojot skrūve (4) - izmantojot paplāksnes 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

124

Vārstu atstarpju regulēšana 

Vārstu atstarpju regulēšana var tikt veikta gan aukstam, 

gan karstam motoram, atkarībā no tehniskā 

dokumentācijas norādījumiem. 

1. Nostāda pirmā cilindra virzuli AMP saspiešanas takts 

beigās (pēc atzīmēm sadales vārpstu un kloķvārpstu 

nostāda stāvoklī, kad pirmā cilindra virzulis ir AMP) 

2. Noregulē siltumatstarpes pirmajam cilindram, izmantojot 

mērspraugus. Siltumatstarpes lielums ir norādīts 

tehniskajā dokumentācijā (vārstu atstarpes ir robeţās 0,10 

... 0,45 mm). 

3. Pagrieţ motora kloķvārpstu par 2 x 360/n grādiem līdz 

nākošais virzulis (saskaņā ar motora darba kārtību – 

parasti 1-3-4-2)ir sasniedzis AMP. 

4. Noregulē trešā cilindra vārstu un ttl. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

125

Hidrokompensatora darbība 

(vārsta atstarpes kompensācija motoram ar sadales 

vārpstas augšējo novietojumu) 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. vienplecu svira, 

2. lodveida bīdītājs 

(plunţeris), 

3. aizbīdnis, 

4. plunţera čaula, 

5. eļļas uzpildīšanas 

telpa, 

6. lodveida vārsts, 

7. augstā (darba) spiediena 

eļļas telpa 

8. lodveida vārsta atspere 

126

Hidrokompensatora elementi 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. korpuss, 

2. eļļas priekštelpa, 

3. virzulis, 

4. zemā spiediena eļļas 

telpa 

5. augstā spiediena eļļas 

telpa 

6. lodveida vārsts 

7. lodveida vārsta atspere 

8. kustīga membrana. 

127

Sadales vārpstas piedziņas veidi 

o Sadales vārpstas piedziņa ar zobratiem (šo 

piedziņas paņēmienu izmanto, ja starpasu attālums 

starp kloķvārpstu un sadales vārpstu ir neliels). 

o Sadales vārpstas piedziņa 

ar ķēdes pārvadu (piedziņas 

veids ir raksturīgs ar 

palielinātu trokšņa līmeni) 

o Sadales vārpstas 

piedziņa ar zobsiksnu (VW 

1,6TDI; 1-kloķvārpsta, 

2-spriegotajrullitis, 

3- sadales vārpstas zobrats, 

4- zobsiksna, 5- austspiediena 

sūknis, 6- vadrulitis, 

7- dzeses šķidruma sūknis) 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

128

GSM ķēdes piedziņa no V6 TDI 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. Eļļas sūkņa 

piedziņas zobrats 

2. Starpzobrats 

3. Sadales vārpstas 


4. Centrālais ķēţu 

pievads 

5. Sadales vārpstas 


6. Starpzobrats 

7. Balansēšanas 

vārpstas zobrats 

8. Kloķvārpsta 

9. Sekundarais ķēţu 

pievads 

129

Sadales vārpstas piedziņa ar 

zobsiksnu 

+ Neliela masa. 

+ Klusa gaita. 

+ Lēta izgatavošana. 

+ Ekspluatācijā nav nepieciešams 

stipri nospriegot. 

+ Nav nepieciešama eļļošana. 

– Nav pieļaujama eļļas 

nokļūšana uz zobsiksnas. 

– Zobsiksnu nedrīkst asi locīt. 

– Mazāks resurss nekā ķēţū 

pievadam 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

130

GSM piedziņas ķēdes un siksnas 

spriegošana 

Izmantojot ķēdes pārvadu ķēdes 

nospriegošana tiek veikta automātiski 

ar spriegotājiekārtu (A) pēc fiksatora 

atbrīvošanas (pārējās atzīmes kalpo 

pareizai ķēdes uzlikšanai). 

GSM piedziņas siksnu spriego ar 

spriegotājrulliti, pagrieţot tā 

ekscentrisko asi. 

Daţiem modeļiem siksnas spriegošanai izmanto 

speciālu palīgierīci un nospriegošanas pakāpi nosaka 

pēc palīgierīces pagriešanas spēka. 

Citiem modeļiem pēc siksnas nospriegošanas pārbauda 

nospriegošanas pakāpi mērot siksnas nostiepumu. 

Siksnas nostiepumu var arī pārbaudīt to ar noteiktu 

spēku savērpjot par 90 º. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

131

Aizzīmes uz piedziņas elementiem 

Sadales vārpstas, 

augstspiediena sūkņa piedziņas 

vārpstas (dīzeļmotoriem) 

kustībām jābūt saskaņotām ar 

kloķvārpstas kustību. 

Tāpēc, montāţas laikā, ir 

jāievēro aizzīmes uz piedziņas 

elementiem, tās saskaņojot ar 

motora pirmā cilindra AMP 

saspiešanas takts beigās. 

1. kloķvārpstas zobrats, 

2. piedziņas siksna, 

3. sadales vārpstas zobrats, 

4. aizdedzes momenta 

uzstadīšanas aizzīme 

5. aizzīmes uz zobratiem un 

sadales zobratu vāka. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

132

Palīgierīce 

Lai precīzi nostādītu pirmo motora cilindru AMP 

daţos automobiļu modeļos izmanto palīgierīci, 

kuru ievieto sadales vārpstas rievā (pretējā 

pusē piedziņas zvaigznītei) vai izmanto 

fiksatoru. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

133

Gāzu sadales fāzes 

Lai nodrošinātu motora maksimālu jaudu, cilindrā 

jāieplūst pēc iespējas lielākam degmaisījuma 

daudzumam un pilnīgāk jāizplūst no cilindra atgāzēm. 

To panāk, atverot un aizverot vārstus ātrāk un vēlāk 

attiecībā pret virzuļa kustības maiņas punktiem AMP 

un ZMP. 

Vārstu atvēršanās un aizvēršanas momentus izsaka 

kloķvārpstas pagriešanās leņķa grādos un grafiski to 

attēlo gāzu sadales fazogramās. 

Viena pilna darba cikla laikā (kad motora kloķvārpstas 

pagrieţas par 720 °) ieplūdes un izplūdes vārsti tiek 

atvērti un aizvērti vienu reizi. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

134


Gāzu sadales fāzes ir atkarīgas: 

o no motora apgriezienu skaita, 

o no vārstu atveres caurplūdes laukuma, 

o no motora saspiešanas pakāpes, 

o no motora litrāţas, 

o no gāzu kustības īpatnībām motora ieplūdes un izplūdes 

sistēmās. 

Faktori, kam ir ietekme uz sadales fāzēm 

Maksimālais vārsta atvērtā stāvokļa lielums. 

Cik ilgi vārsts ir atvērts (% no kopējā laika). 

Kad vārsts atveras un kad aizveras attiecībā pret 

virzuļa stāvokli. 

Cik liels ir periods, kad abi vārsti ir atvērti (vārstu 

pārsedzes lielums). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

135

Gāzu sadales fāzu diagramma 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. atveras ieplūdes 

vārsts, 

2. aizveras ieplūdes 

vārsts, 

3. atveras izplūdes 

vārsts, 

4. aizveras izplūdes 

vārsts, 

5. vārstu pārsedze. 

6. aizdedzes moments 

I. ieplūdes takts, 

II. saspiedes takts, 

III. darba takts, 

IV. izplūdes takts. 

136


Ieplūdes vārsts sāk atvērties 5 – 20°pirms virzulis 

sasniedzis AMP un aizveras tikai pēc tam, kad 

kloķvārpsta pēc ZMP ir pagriezusies par 20 – 

40°(saspiešanās taksts sākums.) 

Izplūdes vārsts atveras darba gājiena beigās, kad 

cilindrā ir paaugstināts atgāzu spiediens (30 – 50° 

pirms kloķvārpsta sasniegusi ZMP), bet aizveras ar 

aizkavēšanos par 10 – 30°aiz AMP. 

Momentos, kad abi vārsti ir atvērti, notiek tā saucamā 

cilindra skalošana un šo periodu sauc par vārstu 

pārsedzi . 

Vārstu pārsedzes lielums var būt konstants, vai 

mainīgs (motoriem, kuriem darba laikā pagrieţ 

sadales vārpstu, vai izmaina vārsta gājienu). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

137

Mainīgās gāzu sadales fāzes 

Gāzu sadales fāzēm ir jābūt optimālām gan pie 

tbrivgaitas un maksimālajiem apgriezieniem, gan 

mainoties griezes momentam, kā arī jānodrošina 

nepieciešamais izplūdes gāzu sastāvs. 

Pie maziem motora apgriezieniem un maza vārstu 

atvēruma motora cilindros paliekošās atgāzes 

samazina cilindru pildījumu un pasliktina motora 

darbību. 

Palielinot vārstu gājienu (atvērto stavokļa laiku) vai 

izmainot gāzu sadales fāzes palielinās cilindru 

pildījums ar gaisu vai degmaisījumu un pieaug motora 

jauda. 

Vārstu pārsedzes palielināšana pie lielākiem motora 

apgriezieniem un lielākas motora slodzes samazina 

atgāzēs toksiskumu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

138

Mainīgās gāzu sadales fāzes 

GSM uzdevums ir plašā apgriezienu diapazonā 

nodrošināt maksimālo cilindru pildījuma koeficientu, 

izplūdes gāzu izvadīšanu un motora griezes momentu. 

Motora cilindros ievadītā gaisa (degmaisījuma) 

daudzums ir atkarīgs no gāzu sadales fāzēm. 

Viens no paņēmieniem, lai palielinātu griezes momentu 

un motora jaudu ir izmainīt cilindros padodamā gaisa 

spiedienu. 

To var veikt: 

o izmainot ieplūdes kolektora garumu, 

o izmainot vārstu gajienu, 

o izmainot gāzu sadales fāzes. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

139

Gāzu sadales fāzu maiņas 

paņemieni 

Pagrieţot sadales vārpstas izciļņu. 

Pagrieţot sadales vārpstu. 

Pārbīdot sadales vārpstu motora garenvirzienā. Uz 

sadales vārpstas ir vairākas izciļņu rindas. Katra no 

tām ir paredzēta noteiktai motora slodzes zonai. 

Sadales vārpstas piedziņas zvaigznītē iemontējot 

plakanu hidromotoru. Caur elektromagnētiskajiem 

vārstiem padodot eļļu šim hidromotoram, tas pagrieţ 

motora sadales vārpstu par noteiktu leņķi uz priekšu 

vai atpakaļ. 

Sistēmas nosaukumi daţadiem autoraţotajiem: Vane 

Cam (Audi), Doppel Vanos (BMW), VTEC (Honda), 

VVTi (Toyota), Valvetronic (BMW). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

140


1. Kādas ir vārstu augšējā izvietojuma priekšrocības? 

1) Drošāks darbā un vienkāršāks apkalpošanā 

2) Paaugstinās kompresijas pakāpe, jauda un motora ekonomiskums uz 

sadegšanas kameras formas un sadegšanas apstākļu uzlabošanas rēķina. 

2. No kāda metāla tiek izgatavotas sadales vārpstas? 

1)Izkaltas no tērauda 

2)Atlietas no speciālā čuguna 

3)Var būt atlietas no čuguna vai izkaltas no tērauda. 

3. Sadales vārpstas piedziņa notiek ar: 

1) Ķēdi 

2) Siksnu 

3) Zobratu pāri 

4) Visas atbildes ir pareizas. 

4. Čertraktu motoros darba process notiek divos kloķvārpstas apgriezienos. 

Tajā laikā secīgi jāatveras un jāaizveras ieplūdes un izplūdes vārstiem, kas ir 

iespējams ar vienu sadales vārpstas apgriezienu. Ar ko tas tiek panākts? 

1)Tiek pielietota speciālā ierīce, kas nodrošina sadales vārpstas slīdēšanu 

2) Sadales vārpstas zobrats ir divās reizēs lielāks par kloķvārpstas zobratu. 

3) Sadales vārpstas zobrats divās reizēs mazāks par kloķvārpstas zobratu . 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

141

5. Sadales un kloķvārpstas savstarpējam izvietojumam jābūt stingri 

noteiktam, lai izturētu precīzu savietojumu starp virzuļiem cilindros un 

vārstu stāvokli. Kā tas tiek panākt, uzstādot vārpstas? 

1) Ar gāzes sadales fāzi 

2) Ar sadales zobratu uzstatīšanas atzīmi 

3) Ar speciālu ierīci 

6. Uz sadales vārpstas (sk. zīm.), neskaitot balsta kakliņus, ir arī izciļņi, 

kas iedarbojas uz bīdītājiem. Ar kādiem cipariem apzīmēti izcilni un 

bīdītāji? No ir atkarīgi to izvietošanas leņķi? 

1) Izciļņi ir apzīmēti ar cipariem 6 un 7, bīdītāji – 20. Savstarpējā izvietojuma 

leņķi ir atkarīgi viena nosaukuma izciļņiem - no cilindru skaita, darba 

gājienu secības daţādos cilindros un gāzes sadales fāzēm. 

2) Izciļņi ir apzīmēti ar cipariem 6 un 4, bīdītāji – ar ciparu 19. To savstarpējā 

izvietojuma leņķi ir atkarīgi no cilindru skaita un to izvietojuma leņķa. 

7. Kādu terminu lieto, lai nosauktu vārstu atvēršanu un aizvēršanu 

attiecībā pret maiņas punktiem izteiktus kloķvārpstas pagrieziena 

grādos? 

1) Gāzes sadales fāze; 

2) Vārstu aizvēršana; 

3) Motora darba kārtība. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

142

8. Kādai vajadzībai kalpo ekscentriķis un ar kādu ciparu tas ir apzīmēts 

zīmējumā? 

1) Eļļas centrbēdzes attīrīšanas filtra piedziņai, apzīmēts ar ciparu 5 

2) Degvielas sūkņa piedziņai, apzīmēs ar ciparu 5 

3) Eļļas sūkņa piedziņai, apzīmēts ar ciparu 5. 

9. Motoram darbojoties ar bīdītāju apakšējo sadales vārpstu, bīdītāji 

pastāvīgi griežas ap savu asi. Tas ir nepieciešams, lai tie diltu vienmērīgi. 

Kā šī griešanās tiek nodrošināta? 

1) Uz pagrieziena iekārtas rēķina 

2) Uz bīdītāja apakšējās galviņas izliektās virsmas un sadales vārpstas izciļņa 

nošķeltās virsmas rēķina. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

143

10. Kam ir vajadzīga spēle starp vārstuļa kātu un sviru? 

1) Motoram darbojoties un tam sasilstot, pagarinās vārstu kāti, kuri, ja nebūs 

atstarpes, traucēs vārstuļa blīvai novietošanai tā ligzdā. 

2 ) Lai kompensētu kļūdas, izgatavojot gāzes sadales mehānisma detaļas. 

3) Lai atvieglotu gāzes sadales mehānisma salikšanu un izjaukšanu. 

11. Kā iespaido gāzes sadales fāzes gāzes sadales mehānisma zobratu 

nodilums? 

1) Vārstu atvēršana notiks ar kavēšanu, bet aizvēršana - ar apsteigšanu; 

2) Vārsta atvēršanas ilgums palielināsies; 

3) Vārsti atvērsies un aizvērsies ar kavēšanu 

12. Lai vārsta galvas darba virsma labi noslēgtu ligzdas fāzi, to dara nošķeltu 

noteiktā leņķī. Šīs virsmas savstarpēji tiek pieslīpētas. Kurā no atbildēm 

pareizi ir norādīti vārstu galvu fāžu leņķu lielumi. 

1) 10-15 ° 

2) 25-30 ° 

3) 30-45° 

13. Siltumatstarpes lielums starp vārsta kātu un sviru apmēram sastāda: 

. 

1) 1,5-4,5 mm 

2) 0 ,15-0,45 mm; 

3) 0,015-0,045 mm. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

144

14.Pateicoties kādai gāzes sadales mehānisma detaļai vārsts blīvi 

piespiežas pie ligzdas? Nosauciet detaļu un tās numuru zīmējumā. 

1) Svira - 14; 

2) Atspere - 12; 

3) Sviru ass ar cilindrisko atsperi. 

15. Kāpēc ieplūdes un izplūdes vārstu galviņām ir dažādi diametri? 

1)Lai labāk atbrīvotu cilindrus no atstrādātām gāzēm, izplūdes vārsta 

galviņa ir lielāka, nekā ieplūdes vārsta galviņa. 

2)Lai labāk uzpildītu cilindrus ar svaigu degmaisījumu, ieplūdes vārsta 

galviņa ir lielāka, nekā izplūdes vārsta galviņa; 

3)Izplūdes vārstu galviņas taisa no dārgākiem materiāliem. Tādēļ, lai 

samazinātu automobīļa pašizmaksu, tās taisa mazākas. 

16.Kāpēc reizēm uz izplūdes vārsta virsmas uzkausē gredzenu no 

karstumizturīgā sakausējuma un tā kāta izgatavo ar kanalu vidu un dalēji 

aizpilda ar nātriju? 

1) Tāpēc, ka tā galviņas diametrs mazāks par ieplūdes, bet slodze 

lielāka. 

2) Lai labāk atvadītu siltumu no vārsta galviņas un paaugstinātu 

kalpošanas ilglaicīgu, jo izplūdes vārsti ir gāzes sadaļas mehānisma 

visnoslogotākās detaļas. 

3) Lai ekonomētu materiālu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

145

17. Nosauciet gāzes sadales mehānisma detaļas, apzīmētās ar cipariem 11, 12, 

13, 15, 16, 17. 

1) Atbalsta paplāksne, atspere, svira, regulēšanas skrūve, balsts un vārsts; 

2) Atbalsta paplāksne, atspere, sviras ass, regulēšanas skrūve, balsts un 

izplūdes vārsta pagrieziena mehānisms; 

3) Svira, regulēšanas skrūve, balsts, izplūdes vārsta pagrieziena mehānisms, 

regulēšanas skrūve, sviras ass. 

18. Vārsta vienmērīgai sakāršanai un nodilumam ir nepieciešams, lai tas 

grieztos darba laikā. Ar ko tas tiek sasniegts? 

1) Ietverot speciālo mehānismu gāzes sadales mehānismā; 

2) Uzstādot starp atbalsta paplāksni un pusloka konisko buksi, ārējais konuss 

nesakrīt ideāli ar iekšējo atbalsta paplāksnes konusu. Pateicoties tādai 

konstrukcijai, starp buksi un atbalsta paplāksni ir neliela berze, un saspieţot 

atsperi, tā nedaudz savērpjas, notiek vārsta pagrieziens. 


2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

146

19.Dažos motoros katram vārstam ir pa divām atsperēm ar pretējiem 

vijumiem. Kam tas ir nepieciešams? 

1) Lai samazinātu vārsta garumu 

2) Lai novērstu rezonanses svārstības; 

3) Lai palielinātu atsperu mehānismu cietību. 

20. Lai iegūtu lielāko jaudu, nepieciešams pēc iespējas pilnāk 

piepildīt cilindrus ar degmaisījumu un attīrīt tos no sadegšanas 

produktiem. Kā tas tiek sasniegts? 

1) Ar vārstu atvēršanas apsteigšanu un aizvēršanas kavēšanu; 

2) Palielinot ieplūdes vārsta galviņas diametru; 


2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

147

Dzeses sistēma 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021

Dzeses sistēmas uzdevums 

Augstā degmaisījuma degšanas temperatūra (ap 

2500°) degkamerā, lielais darba taktu skaits laika 

vienībā rada motora pārkaršanu, kuras rezultātā 

intensīvi noveco motoreļļa, veidojas piedegumi, 

samazinās atstarpes starp kustīgām detaļām. 

Rezultātā paildzinās berze un līdz ar to daļu 

izdilums. Palielinās arī jaudas zudumi. 

Arī parāk zema motora temperatūra ir nevēlama, 

jo degvielas tvaikiem kondensējoties uz vēsām 

motora virsmām pieaug degvielas patēriņš un 

sašķidrinās motoreļļa, kā iespaidā palielinās 

motora izdilums. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

149

Dzeses sistēmas uzdevums 

Dzeses sistēma uztur ieteicamāko motora 

temperatūras reţīmu, kurš svārstās 85 – 

100° C robeţās. 

Dzeses sistēma samazina eļļas temperatūru, 

vienlaicīgi nodrošinot tās eļļošanas īpašību 

saglabāšanu. 

Jaunās motora konstrukcijās izmanto dzeses 

sistēmas ar elektronisko temperaturu 

regulēšanu (ar elektronisko termostata un 

ventilatoru darbības vadību) un divkonturu 

dzeses sistēmas. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

150

Dzeses sistēmu iedalījums 

Automobīļu motorus 

izveido: 

o ar gaisa dzeses sistēmu, 

o ar šķidruma dzeses 

sistēmu, 

Šķidruma dzeses 

sistēmas iedalās: 

o termosifona, 

o piespiedu (ar centrbēdzes 

sūkņa radītā spiedienu) . 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

151

Dzeses sistēmu iedalījums 

Atkarībā no dzesēšanas šķidruma 

temperatūras regulēšanas metodēm 

dzeses sistēmas iedalās: 

o pasīvajās sistēmās (dzesēšanas 

šķidruma temperatūras regulēšanu 

veic mehāniskais termostats), 

o aktīvajās sistēmās (dzesēšanas 

šķidruma temperatūras regulēšanu 

veic elektroniski regulēts termostats). 

Dzeses šķidruma temperatūra nav 

konstanta, bet atkarīga no daţādiem 

faktoriem un tiek kontrolēta ar 

elektronisko vadības bloka palīdzību. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

152

Gaisa dzeses sistēma 

Gaisa dzeses sistēmās siltumu no sakarsētajām 

virsmām novada ar intensīvu gaisa plūsmu. 

Atkarībā no gaisa plūsmas avota gaisa dzeses sistēma 

sadalās: 

o siltuma novadīšana ar gaisa plūsmu, ko rada 

transporta līdzeklis kustībā 

o siltuma novadīšana ar ventilatora radīto gaisa plūsmu. 

Pirmā gadījumā sistēmas izmantošana ir vienkāršāka, 

tām nav nepieciešama papildus jauda ventilatora 

piedziņai un to tehniskā apkalpošana ir ļoti vienkārša. 

Taču gaisa dzeses sistēmas ar pretvēja radīto gaisa 

plūsmu efektivitāte ir atkarīga no transporta līdzekļa 

braukšanas ātruma un gaisa temperatūras 

Otrā gadijumā gaisu iesūc ventilators un to novirza uz 

cilindru dzesētājribām. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

153

Gaisa dzeses sistēmu trūkumi 

o Nav iespējams konstruktīvi nodrošināt 

vienmērīgu cilindru dzesētājapvalku 

dzesēšanu (no vienas cilindra puses 

ieplūstošais gaiss ir aukstāks, no otras puses 

izplūstošais – karstāks). 

o Par cik motoriem ir augstāka darba 

temperatūra, virzuļiem ir mazāks diametrs un 

lielāka atstarpe starp virzuli un cilindru, kas 

rada palielinātu eļļas patēriņu. 

o Motora darbība ir trokšņaināka, jo nav 

dzesētājapvalka. 

o Ir mazāks cilindru pildījuma koeficients. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

154

Dzeses sistēmas elementi 

1-Radiatora vāciņš, 2-gumijas šļūtene, 3- sūkņa caurule, 4- radiatora kakļiņš, 5-īscaurule, 6- 

termostats, 7-dzēses kanāls, 8- izplešanās tvertne, 9- galvas dzeses apvalks, 10 – 

temperaturas devējs, 11- radiatora augšēja tvertne, 12- bloka dzeses apvalks,13- cilindru bloka 

izliešanas ventilis, 14- radiatora caurules izliešanas ventilis, 16- ūdens sūknis 17- piedziņas 

skriemelis, 18- ventilators, 19- radiators, 20- radiatora apakšēja tvertne. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

155

Dzeses sistēmas elementi 

1. salona sildītāja ventilators, 2. salona sildītāja radiators, 

3.dzesēšanas apvalks, 4 ūdens sūknis ; 5 ventilatora 

ieslēgšanas devējs, 6radiators; 7. termostats; 8. ventilators 

ar elektropiedziņu, 9. izplešanās tvertne . 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

156

Dzeses šķidruma cirkulācija pa mazo loku 

Iedarbinot aukstu motoru un stradājot motoam līdz 

noteiktai temperaturai termostats ir noslēgts un dzeses 

šķidrums cirkulē pa mazo loku. 

Līdz brīdim, kad atveras termostats dzeses šķidrums 

cirkulē pa mazo loku: motora dzesētājapvalks – ūdens 

sūknis – motora dzesētājapvalks (ietverot salona 

apsildes radiatoru). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

157

Dzeses šķidruma cirkulācija pa lielo loku 

Ja dzeses šķidruma temperatūra ir sasniegusi 90°C 

temperatūru, termostata vārsts ir pilnīgi vaļā un dzeses 

šķidrums cirkulē pa lielo loku: motora dzesētājapvalks – 

termostats – radiators – ūdens sūknis – motora 

dzesētājapvalks (ietverot salona apsildes radiatoru). 

Dzeses šķidrumam cirkulējot pa radiatoru no augšas uz leju, 

caurplūstošās gaisa iespaidā, notiek tā atdzišana. 

Dzeses šķidruma atdzišanas ātrums ir atkarīgs no motora 

slodzes un no caurplūstošā gaisa daudzuma un temperatūras. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

158

Dzeses sistēmas darbība 

Dzeses šķidruma temperatūrai sasniedzot 90 ... 92 

ºC, ieslēdzas ventilators, veicot piespiedu dzesēšanu. 

Dzesēšanas intensitāte izmantojot ventilatoru, 

atkarībā no automobiļa modeļa, var būt: 

o pastāvīga – ventilatoram ir konstanta griešanās 

frekvence, 

o mainīga – ventilatora griešanās frekvence ir atkarīga 

no dzeses šķidruma temperatūras. 

Otrajā gadījumā, ja dzeses šķidruma temperatūra ir 

90 ... 92 ºC ventilators grieţas ar mazākiem 

apgriezieniem, bet dzeses šķidruma temperatūrai 

sasniedzot 99 ... 105 ºC tas sāk griezties ar 

maksimālajiem apgriezieniem. 

Pretī plūstošā gaisa plūsma un motora ventilators 

nodrošina pietiekošu gaisa plūsmu caur radiatoru, kas 

atdzesē dzeses šķidrumu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

159

Motora M275 dzeses sistēmas darbības 

shēma no Mercedes 

1. izplešanās tvertnes vāciņš, 2. izplešanās tvertne, 3 radiators,4 termostats (atvertā 

stāvoklī), 5 ūdens sūkņis, 6 dzeses šķīdruma papildradiators, 7 Ar šķīdrumu 

dzesējamais ģenerators , 8 salona sildītāja radiators, 9 Ar šķīdrumu dzesējamais 

turbokompressors(no labas puses),10 . Ar šķīdrumu dzesējamais turbokompressors(no 

kreisas puses). 

A-dzeses šķidruma atplūde , B-dzeses šķidruma pieplūde, C- gaisa atplūde. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

160

Dzeses šķidruma sūkņa 

uzdevums un veidi 

Dzeses šķidruma sūknis paredzēts piespiedu cirkulācijas 

nodrošināšanai dzeses sistēmā. 

Lielākoties izmanto centrbēdzes tipa sūkņus. 

Sūkņi iedalās atkarībā no : 

o to konstruktīvajām īpatnībām (gultņu, blīvslēgu veida), 

o novietojuma vietas, 

o piedziņas veida (ar ķīļsiksnu, ar elektromotoru u.c.), 

o no darbības režīma (ar pastāvīgo cirkulāciju, ar periodisko 

cirkulāciju). 

Dzeses šķidruma sūknis sastāv no korpusa, vārpstas ar 

sūkņratu un gultņiem, kā arī no blīvslēga. 

Sūkņa konstrukcija ir kompakta neatkarīgi no pielietotā 

piedziņas veida. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

161

Dzeses šķidruma sūkņa darbība 

Centrbēdzes sūkņa asi ar 

ķīļsiksnas palīdzību 

piedzen kloķvārpsta. 

Spārnu ratam grieţoties, 

šķidrums ar lielu ātrumu 

tiek izsviests starp 

spārniem radiālā virzienā, 

radot nepieciešamo 

hidraulisko spiedienu tā 

ieplūšanai motora dzese 

telpā. 

Vienlaicīgi sparnu rata 

centrā izveidojas 

retinajums, kurš sķidrumu 

iesūc no radiatora. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. Korpuss, 

2. Spārņu rats, 

3. Šķidruma padeves kanāls, 

4. Blīvslēgs, 

5. Gultņi, 

6. Sūkņa vārpsta. 

162

Dzeses šķidruma sūkņa gultņi 

Lielākoties sūkņu 

konstrukcijās izmanto lodīšu 

gultņus (1). 

Kā ārējo gultni izmantojot 

rullīšu gultni (2) palielinās tā 

darbības resurss. 

Dzeses šķidruma sūkņu 

gultņu darbības resursu 

būtiski iespaido piedziņas 

siksnas nospriegošanas 

pakāpe. 

Sūkņa piespiedējblīvslēga 

atteices gadījumā notiek 

dzeses šķidruma sūce caur 

blīvslēga darbības 

kontrolatvere (3). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

163

Elektroniski regulētais dzeses 

Atsevišķu marku automobiļu 

motoros izmanto elektroniski 

regulētu dzeses šķidruma 

sūkni. 

Tā izmantošana nodrošina 

sekojošas priekšrocības: 

o dzeses šķidruma plūsmas 

intensitāti var izmainīt atkarībā 

no motora slodzes un 

apgriezieniem, 

o būtiski samazinās dzeses 

sistēmas sūkņa piedziņai 

nepieciešamā jauda (no 2 kW 

līdz 0,2 kW). 

šķidruma sūknis 

1. korpuss, 

2. elektromotors, 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

3. sūkņa spārņu rats. 

164

Divkonturu dzeses sistēma 

1.izplēšanās tvertne, 2. atgāzu pārpludes vārsts, 3. salona sildītāja radiators, 

4. cilindru galvas termostats I(atverās pie 87°C), 5. termostatu korpuss, 6. cilindru 

bloka termostats II(atverās pie 105°C), 7. radiators , 8. eļļas radiators, 9. cilindru 

galvas dzesēšanas konturs,10. cilindru bloka dzesēšanas konturs, 11.šķīdruma sūkņis. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

165

Divkonturu dzeses sistēmas ipatnības 

Šajā dzeses sistēmā ir divas dzeses šķidruma 

cirkulācijas kontūras.Divas šķidruma plūsmas tiek 

sadalītas ( viena plūst caur cilindra galvu, otra- 

cilindra bloku) un tām ir daţādas temperatūras. 

Katras plūsmas temperatūru kontrolē atsevišķie 

termostati, kurus apvieno vienā korpusā. Viens 

termostats vada šķidruma plūsmas cirkulāciju caur 

cilindra bloku, bet otrais- cilindra galvu. 

Viena šķidruma trešdaļa tiek novirzīta uz cilindru 

bloku, bet divas šķidruma trešdaļas pie cilindru galvas 

degkamerām 

Pie tam cilindru galva vēl dzesējas ar šķidruma 

šķērsplūsmām. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

166

Divkonturu dzeses sistēmas 

priekšrocības 

Paātrinas cilindru bloka uzsildišanas process. 

Caur cilindru bloku šķidrums necirkulē līdz 

105°С temperatūrai. 

Cilindru bloka paaugstinātas temperatūras 

ļauj samazināt berzes zudumus kloķa- klaņa 

mehānismā. 

Cilindru galvas samazinātais temperatūras 

līmenis nodrošina labāku degkameru 

dzesešanu, kuras rezultatā uzlabojas cilindru 

piepildīšana ar degmaisījumu un samazinās 

detonācijas veidošanās iespējamība. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

167

Divkonturu dzeses sistēmas darbība 

Pie šķidruma temperatūras 

mazāk nekā 87°C: 

Abi termostati ir aizvērti, 

pateicoties tam pāatrinās 

motora uzsidīšana. 

Dzeses šķidrums cirkulē pa 

sekojošo kontūru, kur ietilpst: 

dzeses šķidruma sūknis, 

cilindru galva, termostatu 

korpuss, salona apsildes 

radiators, eļļas radiators, 

atgāzes recurkulācijas vārsts, 

izplešanās tvertne. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

168


Pie temperatūras no 87 līdz 105°C: 

Termostats 1 ir atvērts, bet 

termostats 2 ir aizvērts. Rezultatā 

dzeses šķidruma temperatūra 

cilindru galvā stabilizējas 87°С 

limenī, bet cilindru blokā 

temperatūra turpina paaugstināties. 

Pie tam dzeses šķidrums cirkulē pa 


dzeses šķīdruma sūknis, cilindru 

galva, termostatu korpuss, salona 

apsildes radiators, eļļas radiators, 

atgāzes recurkulacijas vārsts, 

izplešanās tvertne un radiators. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

169


Pie temperatūras augstāk nekā 

105°C: 

Abi termostati ir atvērti. Rezultatā 

dzeses šķidruma temperatūra cilindru 

galvā stabilizējas 87°С līmenī, bet 

cilindru blokā - 105°C līmenī. 

Pie tam dzeses šķidrums cirkulē pa 


dzeses šķīdruma sūknis, cilindru 

galva, termostatu korpuss, salona 

apsildes radiators, eļļas radiators, 

atgāzes recurkulacijas vārsts, 

izplešanās tvertne, radiators un 

cilindru bloks. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

170

Dzeses šķidruma sūkņa piedziņa 


piedziņa notiek izmantojot: 

o ķīļsiksnu, 

o zobsiksnu, 

o ķēdi (retāk). 


piedziņu bieţi vien apvieno ar 

ģeneratora piedziņu. 

Pielietotajam paņēmienam ir 

trūkums, jo ģeneratora 

piedziņai ir nepieciešams 

spēcīgāk nospriegot siksnu, 

kas samazina gan ģeneratora, 

gan dzeses sistēmas sūkņa 

gultņu resursu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

I. Klasiskas piedziņas variants, 

II. Ar divām īsām siksnām, kas 

atslogo dzeses sistēmas 

sūkņa gultņus. 

1-dzeses sūknis 

2- ģenerators, 

3- kloķvārpsta. 

171

Piedziņas veidu varianti 

o Piedziņai var izmantot vienu vairākķīļu ķīļsiksnu. 

o Siksnas spriegošanu var veikt ar vienu 

spriegotājskriemeli (1). 

o Pielietojot vadskriemeļus (2) var 

samazināt siksnas nospriegošanas 

spēku, jo palielinās siksnas 

aptveres leņķis. 

o Viena mezgla bojājums neļauj 

darbināt motoru (dzeses 

sistēmas sūknis negrieţas). 

Lai to novērstu, šajās 

sistēmās dzeses sistēmas 

sūkni piedzen kopā ar 

sadales vārpstu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

172

Šķidruma sūkņa u ģeneratora piedziņas 

siksnas nospriegojuma pārbaude 

1. ģeneratora skriemelis, 2. šķidruma sūkņa skriemelis, 

3. kloķvārpstas skriemelis; A=10-15mm, B=12-17mm. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

173

Motora Audi V6 elementu piedziņa 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1. Gaisa rotorsūknis 

ROOTS, 

2. Dzeses sūknis, 

3. Hidropastiprīnātāja 

sūknis, 

4. Kondicionera 

kompressors 

5. Pirmas siksnas 

spriegotājs 

6. Kloķvārpsta 

7. Ģenerators 

8. Otras siksnas 

spriegotājs 

9. Vadrulitis 

174

Termostata nepieciešamība 

Motora attīstītā jauda ir atkarīga 

no motora temperatūras, tā 

palielinās palielinoties motora 

darba temperatūrai. 

Vienlaicīgi samazinās degvielas 

patēriņš. 

Motora temperatūra ietekmē arī 

izplūdes gāzu sastāvu. 

Lai nodrošinātu dzeses 

šķidruma temperatūru, ir 

jāregulē gan motora darba 

temperatūras apakšējais 

līmenis (to veic termostats), 

gan augšējais līmenis (to veic 

ventilators). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

P e- motora jauda, 

b e- degvielas pateriņš 

T- motora temperatura 

175

Termostats 

Termostats automātiski nodrošina optimālu motora 

dzeses šķidruma temperatūru. 

To izvieto sakarsušā dzeses šķidruma izplūdes 

kanālā, pa kuru tas plūst 

no motora uz radiatoru. 

Termostats sastāv no vārsta 

( vai vārstiem) un ierīces, 

kura temperatūras 

paaugstināšanās iespaidā 

palielina savu tilpumu 

un tā iespaidā atver vārstu. 

Automobiļu dzeses sistēmās 

izmanto šķidrā un cietā 

pildījuma termostatus. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

176

Termostats 

Šķidrā pildījuma termostata gofrētā bāciņā iepildītais 

viegli iztvaikojošais šķidrums pie noteiktas 

temperatūras iztvaiko. 

Tvaika spiediens bāciņu izstiepj un līdz ar to atver 

vārstu, kas ir piestiprināts bāciņas augšdaļai. 

Bāciņas apakšdaļu piestiprina nekustīgai motora 

dzeses telpai 

Vienvārsta termostatam ir tikai viens vārsts, kas 

komutē tikai dzeses šķidruma plūsmu caur radiatoru. 

Daļa dzeses šķidruma visu laiku cirkulē pa mazo 

loku. 

Divvārstu termostati nodrošina pilnīgu viena „loka” 

atvēršanu un otra aizvēršanu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

177

Termostata ar cietu pildījumu darbība 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Cietā pildījuma termostata 

bāciņa ir piepildīta ar 

vielu, ko sauc par 

cerezīnu, kas 

temperatūras ietekmē 

ievērojami palielina 

tilpumu. 

Cerezīnam (4) izkūstot, 

tas saspieţ elastīgo 

elementu (3), kurš 

iedarbojoties uz stieni (1) 

atver termostata vārstu, 

nobīdot uz leju (par 

attālumu H) korpusu (1). 

Tapņa (1) augšējā daļa ir 

nostiprināta nekustīgi. 

178

Termostata darbība 

Cietā pildījuma palielināšanas ietekme termostata bāciņa 

ar tai piestiprinātiem vārstiem attiecīgi pārvietojas, aizverot 

vārstu 3 un atverot vārstu2. 

Vārstus atpakaļ pārvieto atsperes. Ja dzeses šķidruma 

temperatūra ir zemāka par 78 ±2°C termostata vārsts 

noslēdz šķidruma padevi uz radiatora un dzeses šķidrums 

cirkulē pa „mazo loku. Ja dzeses šķidruma temperatūra ir 

sasniegusi 90±2°C temperatūru, termostata vārsts ir pilnīgi 

vaļā un dzeses šķidrums 

cirkulē cauri radiatoram, t.i. pa 

„lielo loku”. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

179

Divvārstu termostata darbība 

Mazais loks , T95ºC. 

Šķidrums cirkule no 

dzeses šķidruma 

sūkņa uz radiatoru 

180

Termostata pārbaude 

Termostata pārbaudi var veikt to 

ieliekot karstā ūdenī. 

Termostatam ir jāsāk atvērties 

pie 70 ... 85 °C un pilnībā 

jāatveras pie 92 ... 102 °C 

(atkarībā no automobiļa markas). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Vel var pārbaudīt izmērot tā 

vārsta gājienu. Uzkarsējot to ar 

fēnu. 

Vārsta pārvietojumam (A-B)i r 

jābūt ~ 8 mm. 

181

Radiators 

Radiators, kurš izvietots motora priekšpusē, atdzesē 

motorā uzkarsušo šķidrumu. 

Radiatori iedalās: 

o atkarībā no dzesētājšķidruma plūsmas virziena, 

o no izplešanās tvertnes esamības, 

o no serdeņa izveidojuma (caurulīšu, caurulīšu – plāksnīšu, 

caurulīšu – lentes), 

o no izgatavošanās materiāla (radiatorus izgatavo no misiņa 

vai alumīnija). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

182

Radiatora uzbūve 

Radiators sastāv no augšējas 

un apakšējas bāciņas, kuras 

savā starpā savieno caurulītes 

un veido dzesētājdaļu. 

1. ielietne, 2. radiatora vāciņš, 

3.caurules augšdaļa, 

4.pārplūdes caurlīte, 5. sānu 

panelis, 6.caurlītes 

apakšdaļa,7.izplūdes īscaurule, 

8.šķidruma sūkņi, 9. eļļas 

siltumapmaiņas cilindrs, 

10.radiatora apakšējā bāciņa, 

11. eļļas gaisa radiators, 12. 

dzesētājdaļa, 13.izplūdes 

īscaurule, 14. radiatora augšējā 

bāciņa. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

183

Radiatoru izvietojums 

Automobiļiem var būt 

sekojoši radiatori: 

o motora dzeses 

šķidruma (1), 

o eļļošanas sistēmas (2), 

o turbopūtes gaisa (3), 

o APK eļļas sistēmas, 

o kondicioniera, 

o degvielas (“Common 

Rail” un sūkņis- 

sprausla sistēmas), 

o stūres pastiprinātāja. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

184

Ja automobilim dzesētāju 

skaits nepārsniedz trīs – tos 

izvieto vienu aiz otra vai 

blakus. 

Ja dzesētāju skaits ir lielāks 

tos apvieno vienā elementā 

– dzeses modulī, kas ietver 

visus vai daļu pārskaitīto 

dzesētāju. 

Dzeses modulī katras 

sistēmas dzesētājam ir 

pievienošanas uzgaļi. 

Dzeses modulis 

Dzeses modulim ir viens 

ventilators, ko automātiski 

ieslēdz “visko sajūgs”. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

1.dzeses sistēmas radiators, 

2.kondicioners, 3.turbokompresora gaisa 

dzesētājs, 4.šķidruma tvertne, 5.visko 

sajūgs, 6.ventilators, 7.APK eļļas 

dzesētājs. 

185

Ventilators 

Ventilators, tam ieslēdzoties, pastiprina 

atmosfēras gaisa plūsmu cauri radiatora 

dzesētājdaļai. 

Lai samazinātu ventilatora piedziņas jaudu un 

uzlabotu dzeses sistēmas darbību, atkarībā no 

motora uzkaršanas pakāpes, ventilatoru piedzen 

ar atsevišķu elektromotoru vai kādu citu 

mehānismu, kuru ieslēdz darbā automātiski, 

atkarībā no motora dzeses šķidruma 

temperatūras. 

Ventilatora darbināšana automātiskā reţīmā 

nodrošina motora ātru iesildīšanu līdz darba 

temperatūrai, novērš motora pārdzesēšanu aukstā 

laikā un jaudas zudumus ventilatora piedziņai. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

186

Ventilatoru veidi 

Ventilatoru veidi iedalās atkarībā no automobiļa 

modeļa: 

o ventilatora lāpstiņas griežas pastāvīgi – ventilatoru 

piedzen ar ķīļsiksnu no kloķvārpstas skriemeļa (vecāko 

gadu izlaiduma automobiļiem), 

o ventilatora lāpstiņas griežas 

periodiski – ventilatoru (10) 

piedzen elektromotors vai 

to ieslēdz viskosajūgs (9) 

vai elektromagnētiskais 

sajūgs. 

1.radiatora bāciņa, 2. APK eļļas dzesētājs, 

3. starplika, 4.dzeses sistēmas radiators, 

5. savienošanas skava, 6. radiatora 

korpuss, 7. eļļas radiatora bāciņa, 8. eļļas 

radiators, 9.visko sajūgs, 10.ventilators. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

187

Ventilators ar pastāvīgo piedziņu 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

Pastāvīgo piedziņu 

izmanto agrāk 

raţotajiem 

automobiļiem. 

Izmantojot pastāvīgo 

ventilatora piedziņu, 

piedziņas skriemelis, 

ventilators un ūdens 

sūknis ir savstarpēji 

savienoti ar siksnas 

pārvadu. 

188

Ventilators 

Dzesēšanas reţīma nodrošināšanai brīvgaitas vai 

pilsētas kustības reţīmos, automobiļiem ar 

dīzeļmotoru vai ar palielinātu litrāţu var tikt uzstādīti 

divi ventilatori. 

Ventilatori var tikt piedzīti no viena elektromotora, 

izmantojot siksnas pārvadu, vai katrs no sava 

elektromotora (2 un 5) . 

1. Šķidruma temperatūras 

devējs, 

2. pirmais ventilators, 

3. radiators, 

4.izplešanas tvertnes 

šļūtene, 

5. otrais ventilators 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

189

Ventilatora piedziņas veidi 

I- ar elektromotoru, II- visko sajūgs, III- ar elektromagnetisko sajūgu 

1 – ventilators, 2 – elektromotors, 3 – skriemelis, 4 – silikoneļļa, 

5 – elektromagnēta spole. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

190

Ventilatora ar periodisko 

piedziņu priekšrocības 

o Motoriem, kuru konstrukcijā izmanto ventilatoru 

ar periodisko piedziņu, ir mazāks degvielas 

patēriņš, jo ventilators ar pastavīgu pievadu 

patērē 2 ... 3 kW lielu jaudu. 

o Palielinās efektiva motora jauda. 

o Samazinās ventilatora piedziņas mezgla izmēri. 

o Ātrāk motorā dzeses šķidrums sasniedz darba 

temperatūru. 

o Ekspluatācijas laikā ir iespējams nodrošināt 

vienmērīgāku motora darba temperatūru. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

191

Piedziņa ar visko sajūgu 

Agrāk vieglo automobiļu motoriem 

izmantoja ventilatorus ar pastāvīgo 

piedziņu, vai tos ieslēdza ar 

elektromagnētisko vai visko sajūgu. 

Ventilatora piedziņa ar visko sajūgu 

nodrošina bezpakāpju ventilatora griešanās 

ātrumu. 

Visko sajūga piedziņas skriemelis tiek 

pastāvīgi piedzīts no motora kloķvārpstas 

un grieţas ventilatora rumbā. 

Starp ventilatora piedziņas ripu un visko 

sajūga piedziņas skriemeli ir neliela 

atstarpe. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

192

Piedziņa ar visko sajūgu 

Ventilatora apgriezieni ir atkarīgi no 

silikoneļļas viskozitātes un tās daudzuma 

telpā starp ventilatora piedziņas ripu un 

visko sajūga piedziņas skriemeli. 

Ventilatora apgriezienus regulē bimetāla 

ripa, kura sasilstot izliecas, tādējādi 

izmainot silikoneļļas daudzumu starp 

ventilatora piedziņas ripu un visko sajūga 

piedziņas skriemeli (bimetāliskās ripas 

izliekumu izmaina caur radiatoru plūstošā 

gaisa temperatūra) . 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

193

Ventilators ar visko sajūgu 

1. sūkņa korpuss, 2. darba telpa, 3.sūkņa korpuss, 4. eļļas 

tilpne, 5.plākšņatsperes vārsts, 6.tapiņa, 7. bimetāla ripa, 

8. vārsta urbums, 9.starppaplāksne, 10. piedziņas disks. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

194

Ventilatora ar visko sajūgu darbība 

Ja motors nav sasniedzis 

ekspluatācijas temperatūru 

starpdiskā iestiprinātā 

vārsta (8) urbums ir 

noslēgts un silikoneļļas 

cirkulācija starp eļļas tilpni 

(4) un darba telpu (2) 

nenotiek. 

Sūknis (3) atsūknē eļļu no 

darba telpas (2) uz eļļas 

tilpni (3). 

Darba telpā (2) 

samazinoties eļļa līmenim 

piedziņas disks (10) brīvi 

rotē un nepiedzen 

ventilatoru. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

195

Ventilatora ar visko sajūgu darbība 

Brauciena laikā caur radiatoru 

plūstošais gaiss sasilda 

bimetāla ripu. 

Bimetāla ripa izliecas atverot 

starpdiskā esošā vārstu. 

Eļļas līmenis abās telpās 

izlīdzinās. 

Palielinoties silikoneļļas 

daudzumam palielinās berzes 

spēki starp piedziņas disku un 

korpusu. 

Ventilators sāk griezties (tā 

apgriezieni ir mazāki kā 

piedziņas diska apgriezieni). 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

196

Radiatora vāciņa tvaika vārsta darbība 

Ja dzeses sistēmu piepilda ar antifrīzu, kura tilpums 

pieaug, paaugstinoties temperatūrai, radiatora augšējo 

baciņu savieno ar izplešanās trauku, kuru noslēdz 

vāciņš ar tajā iebūvētiem tvaika un gaisa vārstiem. 

Tvaika vārsts atveras, ja dzeses šķidrums sāk vārīties. 

1. Vāciņa korpuss, 2. atspere, 3. blīve. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

197

Radiatora vāciņa gaisa vārsta darbība 

Lai dzeses sistēmā motoram atdziestot nebūtu pārāk liels 

retinājums parasti vāciņā iemontē gaisa vārstu, kas ielaiţ 

dzeses sistēmā gaisu, ja tajā rodas pārāk liels retinājums. 

Motoram atdziestot, tvaika dzeses sistēmā kondensējas 

un veidojoties retinājumam, atveras gaisa vārsta un 

radiatorā ieplūst gaiss, novēršot radiatora caurulīšu plāno 

sieniņu saspiešanu atmosfēras gaisa spiediena iespaidā. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

198

Radiatora ţalūzijas 

Radiatora ţalūzijas pielietoja visu automobiļu 

motoru konstrukcijās, kad kā dzeses šķidrumu 

izmantoja ūdeni. 

Lai panāktu ātrāku auksta motora iesildīšanu, 

ţalūzijas var izmantot arī modernos 

automobiļos. 

Ţalūzijas novieto pirms radiatora un motora 

iesildīšanas periodā tās aizver (piever) 

mehaniski. 

Mūsdienu automobīļos ţalūziju atvēršana un 

aizvēršana notiek mehanizēti izmantojot 

elektromotoru. Elektromotoru vada 

elektroniskais vadības bloks. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

199

Izplešanās trauks 

Kā jau minēts, automobiļa dzeses sistēmā iepilda 

antifrīzu (tosolu), kuram ir liels termiskās izplešanās 

koeficients. 

Lai kompensētu dzeses šķidruma tilpuma izmaiņas 

tam sasilstot, dzeses sistēmā iebūvē izplešanās 

trauku. 

Izplešanās trauks atvieglo arī dzeses sistēmas 

atgaisošanu. Tas ar motora dzeses sistēmas šļūteni 

ir savienots izmantojot atgaisošanas caurulīti. 

Izplešanās trauks ir izgatavots no 

caurspīdīgas plastmasas. Uz izplešanās 

trauka ir minimālā un maksimālā dzeses 

šķidruma līmeņu atzīmes. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

200


1. Darba maisījuma sadegšanas procesā temperatūru paaugstinas līdz 2000°C un 

tas stipri sakarsē motoru. Bet no visa izdalītā siltuma 25-30 % pārvēršas 

derīgā darbā. Kur tiek zaudēts pārējai siltums? 

1) Aiznes atstrādātās gāzes; 

2) Siltuma daļu aiznes atstrādātās gāzes, daļu aizvada dzeses sistēma; 

3) Siltuma daļu aiznes atstrādātās gāzes, daļu aizvada dzeses sistēma un 

izstarojums, daļa tiek patērēta berzei un eļļas sasildīšanai; 

2. Pēc dzeses vides rakstura dzeses sistēma var būt: 

1) Šķidrumdzeses; 

2) Gaisdzeses; 


3. Kādai jābūt dzeses šķidruma temperatūrai motora normālai darbībai? 

1) 65-70° C; 

2) 75-80°C; 

3) 90-95° C. 

4. Kādi šķidrumi ar zemu sasalšanas temperatūru tiek pielietoti motoru dzeses 

sistēmās? 

1) Etilenglikols; 

2) Antifrīzs; 

3) Etilšķidrums. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

201

5. Kādas ir pozitīvās antifrīzu īpašības, (atskaitot šķidrumus ar zemu 

sasalšanas temperatūru)? 

1) Pretkorozijas; 

2) Pretskābju; 


6. Kāpēc, uzpildot dzeses sistēmu ar antifrīzu, ja nav izplešanas trauciņa, 

dzeses sistēmu ieteikts uzpildīt ne vairāk par 90-95 % no pilna tilpuma? 

1) Sakarā ar augstu vārīšanās robeţu; 

2) Sakarā ar lielāku, nekā ūdenim, izplešanās koeficientu; 

3) Lai novērstu šķidruma putošanos. 

7. Kāda dzeses sistēmas bojājuma rezultātā samazinās motora jauda, 

palielinās zudumi berzei, notiek darba maisījuma kondensācija, palielinās 

detaļu nodilums un degvielas patēriņš? 

1) Pārkāršana; 

2) Pārliekus atdzišana; 

3) Pārkāršana un pārlieliekus atdzišana. 

8. Kāda dzeses sistēmas ierīce paātrina motora iesilšanu pēc pielaišanas 

un automātiski uztur visizdevīgāko temperatūras režīmu, braukšanas 

laikā? Ar kādu ciparu šī ierīce ir apzīmēta zīmējumā? 

1) Ūdens sūknis - 16; 

2) Radiators - 19; 

3) Termostats - 6. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

202

9. Pie kāda termostata vārstuļa stāvokļa (atvērta vai aizvērta) dzeses 

šķidruma cirkulācija notiek pa mazo loku, t.i. izslēdzot radiatoru? 

1) Pie aizvērtā; 

2) Pie atvērtā; 

3) Pie pusatvērtā. 

10. Pēc pildījuma tipa termostati mēdz būt: 

1) Šķidruma; 

2) Ar cietu pildījumu; 


11. Pie kādas dzeses šķidruma temperatūras termostats sāk atvērties? 

1) 40-50°C; 

2) 50-60°C; 

3) 75-80°C. 

12. Kāda ir radiatora loma dzeses sistēmā? 

1) Kalpo šķidruma atdzesēšanai, atdodot siltumu gaisam ap radiatora serdi; 

2) Lai uzturētu dzeses sistēmā normālu siltuma reţīmu; 

3) Lai uzturētu sistēmā paaugstinātu spiedienu. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

203

13. Kāda dzeses sistēmas detaļa palielina gaisa plūsmu caur radiatoru? 

1) Ventilatora apvalks; 

2) Ventilators; 

3) Ūdens sūknis. 

14. Ventilatora piedziņa notiek ar: 

1) Ķīļsiksnu; 

2) Elektromotoru; 

3) Hidraulisko sajūgu. 

4) Visas atbildes pareizas. 

15.Kāpēc mūsdienu motoru dzeses sistēmās tiek pielietots ventilators ar 

elektropiedziņu? 

1) Kompaktumam; 

2) Samazina degvielas patēriņu; 

3) Samazina motora sildīšanas laiku. 

16.Ar kādiem cipariem zīmējumā apzīmēti radiators, ventilators, 

izplešanās tvertne? 

1) 1, 17, 12; 

2) 19, 18, 8; 

3) 2, 15, 19. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

204

17. Ar kādiem cipariem zīmējumā apzīmēti cilindru dzeses apvalks, cilindru 

bloka izliešanas ventilis un radiatora caurules izliešanas ventilis? 

1) 2, 15, 14; 

2) 12, 13, 14; 

3) 3, 14, 12. 

18. Ar kādiem cipariem zīmējumā apzīmēti kanāls, izplešanās tvertne, galviņas 

dzeses apvalks, devējs, bloka dzeses apvalks? 

1) 7, 8, 9, 10, 12; 

2) 2) 2, 13, 9, 10, 12; 

3) 3) 3, 4, 6, 8, 12. 

2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 

205

šeit - Riman

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?