Informatīvs lauku politikas biļetens – aktīvam lauku ... - Agropols

Nr� 20 

2005� oktobris 

Cerîba uz 

kompensâciju 

lasiet 8� lpp� 

Inese Drudze, Pûres DIS 

Informatîvs lauku politikas biïetens – aktîvam lauku saimniekam 

Pûres dârzkopîbas izmçìinâjumu stacijâ (DIS) pirmçjâs 

ðíiròu salîdzinâðanas kolekcijâ izdalîtas vairâkas perspektîvas 

âbeïu ðíirnes un ðíiròu kandidâti ar teicamas kvalitâtes 

augïiem, kâ arî labu piemçrotîbu Latvijas klimatam� 

Seviðíi agro vasaras ðíiròu grupâ ar ienâkðanâs laiku 2-3 

nedçïas agrâk par `Balto Dzidro` ir izdalîta ðíirne `Pirja`� 

Augïi tai ir saldâki nekâ pârçjâm pçc ienâkðanâs laika 

lîdzîgâm ðíirnçm, teicama garða novçrota katru gadu� 

Uz Komercreìistru - 

laikus 

Liekam spçkus kopâ raþoðanas labâ 

Valters Bruss, ZSA 

LATVIJAVIEDOKLIS 

Vai melno zeltu pret 

zaïo? 

lasiet 10� lpp� lasiet 18� lpp� 

Zemnieku saeima (ZSA) arvien meklçjusi îsâko un reâlâko ceïu, kâ îstenot savas ieceres� 

Galvenokârt nodarbojamies ar raþoðanas jautâjumiem� Lauksaimnieku organizâciju 

sadarbîbas padome (LOSP) pçdçjâ laikâ sprieþ tik daudz, ka mums nepietiek jaudas, 

turklât ZSA birojs arî nav tik liels, lai ar visiem jautâjumiem strâdâtu� Tâpçc esam 

apturçjuði savu darbîbu LOSP, jo mûsu loìiskie priekðlikumi visu lauksaimnieku labâ 

netika atbalstîti� 

Piemçram, aizstâvçjâm lauksaimniecîbas investîciju lietderîbu, bet ðo jautâjumu 

novilcinâja, lai gan pçc trim mçneðiem nâcâs atcerçties un pieòemt lçmumu, ko ZSA bija 

ierosinâjusi� 

Arî, piemçram, 2006� gada lauksaimniecîbas subsîdiju nolikums ignorç 

Lauksaimniecîbas likumu, bet tâ sakarâ neraisîjâs dialogs ar lauksaimnieku sabiedrîbu� 

Lauksaimniecîbas likums prasa 2,5% lîdzekïu no valsts budþeta novirzît subsîdijâm� 

Nâkamâ gada subsîdijâm novirzâmâ daïa ir mazâka� Runa ir par likuma ievçroðanu: ja 

naudas nav, likums jâmaina� 

Lîdzîgi uzskati kâ ZSA par raþoðanas attîstîbu ir Latvijas Lauksaimniecîbas kooperatîvu asociâcijai (LLKA)� Abâm organizâcijâm 

kopâ pietiek spçka, lai veicinâtu nopietnu darbu: ZSA ir 596 biedri, LLKA - aptuveni 50 biedru, kuru kooperatîvajâs sabiedrîbâs 

apvienojuðies aptuveni 5040 zemnieku� Mûs vieno tas, ka daudzi raþotâji ir biedri gan ZSA, gan LLKA� Ir nozares, kurâs abu mûsu 

organizâciju biedri saraþo 30 vai pat 50% produkcijas� Tâpçc arî Kooperatîvu asociâcija apturçjusi darbu LOSP, par ko kopîgi 

pavçstîjâm sabiedrîbai 24� oktobra preses konferencç� Tagad mums - ZSA un LLKA - bûs arî kopîgs birojs� 

LATVIJA IETEIKUMI RAÞOTÂJIEM 

Perspektîvâkâs âbeïu ðíirnes 

AgroPola 

redakcijas 

apaïajâ galdâ 

lauksaimnieku kooperatîvo 

sabiedrîbu vadîtâji un Zemkopîbas 

ministrijas speciâlisti apsprieda 

situâciju un problçmas lauksaimniecîbas 

kooperâcijas attîstîbâ 

Latvijâ: 

· valsts atbalsta nozîmi; 

· apstâkïus, kas mudina dibinât 

kooperatîvâs sabiedrîbas; 

· uzticîbas biznesa atðíirîbas; 

· kooperatîvu asociâcijas 

stratçìiju; 

· trîs attîstîbas ceïus un 

darbaspçka kopsakarîbas� 

Par to lasiet sadaïâ Apaïi par 

stûraino (14� lpp�)� 

Ziemcietîba un raþîba ïoti augsta� Ðíirnes lielâkais trûkums 

ir iespçjamâ moniliozâ puve lietainâs vasarâs� 

Pârbaudot tradicionâli pie mums audzçto ðíiròu klonus, ir 

atrasts `Baltâ Dzidrâ` klons Nr� 11 ar ilgâk glabâjamiem 

augïiem, kas lçnâk pârgatavojas un samçrâ ilgi saglabâ 

sulîgumu un kraukðíîgumu� Parasti ðîs ðíirnes augïi glabâjas 2- 

3 nedçïas, bet klonam Nr� 11 optimâlos apstâkïos laba tirgus 

kvalitâte nezûd aptuveni 2 mçneðus� 

Ïoti labas glabâðanâs spçjas raksturîgas arî vasaras 

hibrîdam Àgra` (AMD-20-13-4)� Augïi ir vidçji lieli, koði 

tumði sarkani, ar patîkamu saldskâbu garðu un stingru 

krçmkrâsas mîkstumu, piemçroti komerciâlas nozîmes raþas 

ieguvei� (Turpinâjums 11� lpp�)

LATVIJA AKTUÂLI 

LAB ârkârtas valdes sçdç 

Austra Silmale 

Latvijas Agronomu biedrîbas 

(LAB) ârkârtas valdes sçde notika 

2005� gada 11� oktobrî� To iniciçja 

jautâjums par biedrîbas lîdzekïu 

apsaimniekoðanu MPS Vecauce un ar 

saimniecîbu noslçgtâ lîguma un 

vienoðanâs nepildîðana� 

Sçdç piedalîjâs bijuðâ Zemnieku 

paðpalîdzîbas sçklu fonda (ZPSF) 

pârstâvji, fonda likvidâcijas un 

lîdzekïu nodoðanas-pieòemðanas 

akta MPS Vecauce komisijas locekïi, 

kâ arî Latvijas Zemnieku federâcijas 

(LZF) pârstâvis� Diemþçl uz sçdi 

aicinâtais MPS Vecauce pârstâvis 

neieradâs� 

J� Auseklis klâtesoðajiem atgâdinâja 

ZPSF dibinâðanu 1992� gadâ un tâ 

likvidâciju 1999� gadâ� Fonda lîdzekïi, 

kas ir arî tâ dibinâtâju LAB un LZF 

lîdzekïi, ar aktu tika nodoti MPS 

Vecauce� Ar MPS Vecauce 2003� gadâ 

un 2004� gadâ tika noslçgts lîgums un 

vienoðanâs, ar kuru Vecauce apòçmâs 

katru gadu maksât LAB 3% no 

saòemto lîdzekïu vçrtîbas� Saimniecîba 

ðîs saistîbas nepildîja, un 

2004� gadâ direktors A� Aizsilnieks 

mutiski lîgumu lauza� Rakstiskas 

atbildes nav ne uz vienu LAB vçstuli� 

Lîdzîgas problçmas arî LZF� ZM 

padomnieks J� Lapðe ieteica, kâ 

rîkoties� Valde nolçma lûgt 

zemkopîbas ministra palîdzîbu LAB 

un LZF tiesîbu precizçðanâ un MPS 

Vecauce saistîbu pildîðanâ� Valde 

pieïâva arî iespçju jautâjumu risinât 

tiesâ� 

Ðoreiz laidienâ 

Hronika 

Liekam spçkus kopâ raþoðanas labâ � � � � � � � � � � � � � � 1 

Perspektîvâkâs âbeïu ðíirnes� � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � 1 

Kârtîba, kâdâ nosakâma maksa par medîbu tiesîbu 

izmantoðanu valstij piekrîtoðâs vai piederoðâs medîbu 

platîbâs � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � 3 

Augu karantînas noteikumi� � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � 5 

Skaitïi vieni, traktçjums - daþâds�� 6 

LOSP jaunumi � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � 7 

Cerîba uz kompensâciju � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � 8 

Lauku atbalsta dienestâ noslçdzies finanðu gads � � � � � 9 

Komercreìistra ieraksti jâveic laikus � � � � � � � � � � � � � � 10 

ES ir biodegvielas standarts� Latvija gudro riteni? � � � 12 

· LAD 12� oktobrî bija saòemti 10 iesniegumi Lauku attîstîbas plâna (LAP) 

pasâkumâ Priekðlaicîgâ pensionçðanâs� 

· PVD sastâvâ 2006� gada 1� janvârî darbu uzsâks Latvijas Pârtikas centrs un 

PVD VVMDC sastâvâ - Sabiedrîbas veselîbas aìentûras Íîmijas un 

Mikrobioloìijas laboratorijas� 

· LOSP biedru sapulcç 14� oktobrî vienojâs aicinât valdîbu nodroðinât 

Lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas likuma pildîðanu� 

· ZM vadîba uzskata, ka arî 2006� gadâ valsts atbalsts nebûs mazâks par 2,5% no 

gada pamatbudþeta kopçjiem izdevumiem� 

· No 14� lîdz 15� oktobrim Rîgâ notika Pirmais starptautiskais veterinârmedicînas 

kongress� 

· Uz Krieviju turpmâk savus raþojumus varçs eksportçt vçl septiòi Latvijas 

dzîvnieku izcelsmes pârtikas raþoðanas uzòçmumi: PK Invest, Carnikavas konservi, 

Melnsils, Kolumbija, Viesuïi, Daugavpils gaïas kombinâts R, kâ arî Vilatrans� 

· EM konkursa komisija nolçmusi lîdz 15� novembrim pagarinât pieteikumu 

iesniegðanas termiòu konkursam Gada tûrisma komersants - 2005� 

· LOSP biedru sapulcç 14� oktobrî par biedrîbas valdes priekðsçdçtâju kïuva 

LBB pârstâvis Armands Krauze, par valdes priekðsçdçtâja vietnieci tika 

apstiprinâta LBLOA pârstâve Dzidra Kreiðmane� 

· LAD noslçdzies finanðu gads, kas sâkâs 2004� gada 16� oktobrî un beidzâs 

2005� gada 15� oktobrî� Par ELVGF Garantiju daïâ ietilpstoðajiem pasâkumiem 

ðajâ finanðu gadâ kopâ izmaksâti Ls 98 146 608,76� 

· Valdîba 18� oktobrî akceptçjusi ZM sagatavoto cukura raþoðanas kvotu 

sadalîjumu cukura raþotâjiem 2005�/2006� gadâ: A kvota noteikta 64 594,00 t, 

B kvota noteikta 101,4 t� Saskaòâ ar Eiropas Padomes (EP) regulu, a/s Jelgavas 

cukurfabrika kvota noteikta 40521,09 t, bet a/s Liepâjas cukurfabrika - 24174,31 t� 

· MK sçdç 18� oktobrî apstiprinâti EM izstrâdâtie MK Noteikumi par 

biodegvielas kvalitâtes prasîbâm, atbilstîbas novçrtçðanu, tirgus uzraudzîbu un 

patçrçtâju informçðanas kârtîbu, kuru mçríis ir veicinât biodegvielas raþoðanu un 

biodegvielas izmantoðanu transportâ� 

· LAD 21� oktobrî uzsâcis VPM avansa izmaksu lauksaimniekiem - 50% no 

aprçíinâtâs summas� Uz Valsts kasi apmaksai nosûtîti aptuveni 15 tûkst� pieteikumu� 

· Vçlâ 20� oktobra vakarâ Saeima pieòçmusi 2006� gada valsts budþeta likumu 

un to pavadoðo likumu paketi� 

· Pusotrâ gadâ pçc iestâðanâs ES Latvija ir sasniegusi vienus no labâkajiem ES 

struktûrfondu apguves râdîtâjiem jauno ES dalîbvalstu vidû� Latvija spçjusi 

projektiem piesaistît 74% no kopçjâ valstij pieðíirtâ finansçjuma, realizçt 

projektus un pieprasît no EK struktûrfondu finansçjuma atmaksu par summu, kas 

atbilst 4% no pieðíîruma� Tikai Ungârijai ir tikpat augsts projektiem piesaistîtâ 

finansçjuma apjoms (76%)� Lietuvai un Igaunijai ðis râdîtâjs ir starp 40% un 50%, 

lîdzîgs tas ir arî citâs jaunajâs dalîbvalstîs� 

· ZSA un LLKA kopîgâ preses konferencç 24� oktobrî paziòoja, ka abas 

organizâcijas apturçjuðas savu darbîbu LOSP� Turpmâk ZSA un LLKA darbosies 

kopîgi, izveidojot arî kopîgu biroju� Par to vairâk - nâkamajâ AgroPola laidienâ� 

Valsts interesçs ir aizstâvçt cukura nozari � � � � � � � � � � 13 

Kooperatîvo sabiedrîbu mçríis - pârstrâde � � � � � � � � � 14 

Râmavâ redzçtais - darbam un baudai � � � � � � � � � � � � � 22 

Raþens dzçrveòu gads - vârti uz eksportu � � � � � � � � � � 23 

Vai viegli saglabât 500 darbavietu?� � � � � � � � � � � � � � � � 24 

Vai melno zeltu nomainîs zaïais zelts? � � � � � � � � � � � � � 26 

Lopkopîba Igaunijâ 2005� gada pirmajâ pusgadâ� � � � � 27 

Îsumâ par putnu gripu � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � 28 

Es ziòas � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � 28 

Jauni priekðlikumi pirms PTO sarunâm decembrî � � � 30 

Konkurss “Agrozinis” � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � � 32 

AGROPOLS / NR� 20 /OKTOBRIS, 2005 2

Ilze Spûle 

LATVIJA JAUNI DOKUMENTI 

Kârtîba, kâdâ nosakâma maksa par medîbu tiesîbu 

izmantoðanu valstij piekrîtoðâs vai piederoðâs medîbu platîbâs 

Numura tçmas: 

1� daïa� Eiropas Savienîbas normatîvie akti 

A� Komisijas Regula (EK) Nr� 1628/2005, ar ko izveido 

vienîbas vçrtîbas konkrçtu âtrbojîgu preèu muitas 

vçrtîbas noteikðanai 

B� Komisijas Regula (EK) Nr� 1686/2005, ar ko 

2004�/2005� tirdzniecîbas gadam nosaka raþoðanas 

maksâjumu apjomus un papildu maksâjuma koeficientu 

cukura nozarç 

2� daïa� Nacionâlie normatîvie akti 

A� Grozîjumi augu karantînas noteikumos 

B� Grozîjumi noteikumos par virszemes un pazemes 

ûdeòu kvalitâti 

C� Noteikumi par prasîbâm pârtikas apritç iesaistîtajâm 

references laboratorijâm un to pilnvaroðanas kârtîbu 

D� Grozîjums kârtîbâ, kâdâ lauksaimniecîbas 

produkcijas raþotâjiem atmaksâjams akcîzes nodoklis 

par dîzeïdegvielu (gâzeïïu) 

E� Kârtîba, kâdâ nosakâma maksa par medîbu tiesîbu 

izmantoðanu valstij piekrîtoðâs vai piederoðâs medîbu 

platîbâs 

1� daïa� Eiropas Savienîbas normatîvie akti 

A� Komisijas Regula (EK) Nr� 1628/2005, ar ko 

izveido vienîbas vçrtîbas konkrçtu âtrbojîgu preèu 

muitas vçrtîbas noteikðanai 

ES 04-10-2005 EK Nr� 1628/2005 pielikums nosaka 

Regulas (EEK) Nr� 2454/93 173� panta 1� punktâ paredzçtâs 

vienîbas vçrtîbas� Muitas vçrtîbas tiek noteiktas konkrçtâm 

âtrbojîgâm precçm, tajâ skaitâ sîpoliem, íiplokiem, 

puraviem, burkâniem, redîsiem, ziròiem, pupiòâm, u� c� 

Regula stâjâs spçkâ 2005� gada 7� oktobrî� 

(ES Oficiâlais Vçstnesis "OV" L260/3, 06/10/2005; 

http://www�ekona�lv/produkti_likumi�php3) 

B� Komisijas Regula (EK) Nr� 1686/2005, ar ko 

2004�/2005� tirdzniecîbas gadam nosaka raþoðanas 

maksâjumu apjomus un papildu maksâjuma koeficientu 

cukura nozarç 

ES 14-10-2005 EK Nr� 1686/2005 nosaka raþoðanas 

maksâjumu apjomus un Regulas (EK) Nr� 1260/2001 

16� panta 2� punktâ paredzçtos koeficientus 2004�/2005� 

tirdzniecîbas gadam� Èehijai, Latvijai, Lietuvai, Ungârijai, 

Polijai, Slovçnijai un Slovâkijai koeficients ir noteikts 

0,27033; pârçjâm dalîbvalstîm - 0,15935� 

Regula stâjâs spçkâ 2005� gada 18� oktobrî� 

(ES "OV" L271/12, 15/10/2005; 

http://www�ekona�lv/produkti_likumi�php3) 

2� daïa� Nacionâlie normatîvie akti 

A� Grozîjumi augu karantînas noteikumos 

LR MK 13-09-2005 noteikumi Nr� 711 "Grozîjumi LR MK 

30-03-2004 noteikumos Nr� 218 "Augu karantînas noteikumi"" 

noteic, ka Latvijas teritorijâ aizliegts ievest no treðajâm 

valstîm (valstîm, kas nav Eiropas Savienîbas dalîbvalstis): 

· ðo noteikumu 3� pielikumâ noteiktos augu karantînas 

organismus; 

· ðo noteikumu 4� pielikumâ noteiktos augu karantînas 

organismus, ja ar tiem inficçjuðies noteikti augi, augu 

produkti vai ar tiem saskarç nonâkuðie priekðmeti; 

· ðo noteikumu 5� pielikumâ noteiktos augus, augu 

produktus un ar tiem saskarç nonâkuðos priekðmetus; 

· ðo noteikumu 1� pielikuma B daïâ minçtos fitosanitârajai 

kontrolei pakïautos augus, augu produktus un ar tiem 

saskarç nonâkuðos priekðmetus, kuru ieveðanai nepiecieðams 

ievçrot ðo noteikumu 6� pielikuma A daïas I nodaïâ un B daïâ 

noteiktâs îpaðâs prasîbas, ja minçtie augi, produkti un 

priekðmeti ðîm îpaðajâm prasîbâm neatbilst; 

· kaitîgos organismus, kuri Latvijâ nav sastopami, bet 

kassaskaòâ ar Valsts augu aizsardzîbas dienesta (VAAD) 

veikto kaitîgâ organisma riska analîzi var bût kaitîgi augiem 

vai augu produktiem Latvijâ� 

Jaunajâ dokumentâ tiek precizçti arî citi augu, augu 

produktu un ar tiem saskarç nonâkuðo priekðmetu ieveðanas 

un izplatîðanas noteikumi, aizsargâjamo zonu atzîðana un 

uzturçðanas prasîbas, kâ arî jçdzienu "fitosanitârâs prasîbas" 

un "krava" skaidrojums u� c� 

Noteikumos iekïautâs tiesîbu normas ietvertas: 

· Komisijas 24-06-1993 Direktîvâ 93/50/EEC, ar ko 

precizçti daþi augi, kas nav uzskaitîti Padomes Direktîvas 

77/93/EEC A daïas I pielikumâ un kuru audzçtâji vai ðâdu 

augu audzçðanas zonâs izvietotâs noliktavas, izplatîðanas 

centri ir uzskaitîti oficiâlajâ reìistrâ; 

· Padomes 08-05-2001 Direktîvâ 2001/33/EK, ar ko groza 

daþus pielikumus Padomes Direktîvai 2000/29/EK par 

aizsardzîbas pasâkumiem pret tâdu organismu ieveðanu un 

izplatîbu Kopienâ, kas kaitîgi augiem vai augu produktiem; 

· Padomes 08-05-2001 Direktîvâ 2001/32/EK, ar ko atzîst 

aizsargâjamâs zonas, kas Kopienâ pakïautas konkrçtiem augu 

veselîbas apdraudçjumiem, un atceï Direktîvu 92/76/EEK; 





· Komisijas 27-04-2002 Direktîvâ 2002/29/EK, ar ko groza 

Direktîvu 2001/32/EEK attiecîbâ uz daþâm aizsargâjamâm 

zonâm, kas Kopienâ pakïautas konkrçtiem augu veselîbas 

apdraudçjumiem; 







zonâm, kas Kopienâ pakïautas konkrçtiem augu veselîbas 








3 AGROPOLS / NR� 20 /OKTOBRIS, 2005








· Komisijas 17-03-2004 Direktîvâ 2004/31/EK, ar kuru 

groza I, II, III, IV un V pielikumu Padomes Direktîvai 

2000/29/EK par aizsardzîbas pasâkumiem pret tâdu 

organismu ieveðanu un izplatîbu Kopienâ, kas kaitîgi augiem 

vai augu produktiem; 



zonâm, kuras Kopienâ pakïautas konkrçtiem augu veselîbas 



Padomes Direktîvu 2000/29/EK par aizsardzîbas 

pasâkumiem pret tâdu organismu ieveðanu un izplatîbu 

Kopienâ, kas kaitîgi augiem vai augu produktiem; 

· Padomes 28-02-2005 Direktîvâ 2005/15/EK, ar kuru 

groza IV pielikumu Direktîvai 2000/29/EK par aizsardzîbas 

pasâkumiem pret tâdu organismu ieveðanu, kas kaitîgi 

augiem vai augu produktiem, un pret to izplatîbu Kopienâ; 


Direktîvu 2001/32/EK attiecîbâ uz daþâm aizsargâjamâm 

zonâm, kuras Kopienâ pakïautas konkrçtiem augu veselîbas 

apdraudçjumiem� 

Noteikumi stâjâs spçkâ 2005� gada 7� oktobrî� ("LV" 

06/10/2005; http://www�ekona�lv/produkti_likumi�php3) 

B� Grozîjumi noteikumos par virszemes un 

pazemes ûdeòu kvalitâti 

LR MK 04-10-2005 noteikumi Nr� 752 "Grozîjumi LR MK 

12-03-2002 noteikumos Nr� 118 "Noteikumi par virszemes un 

pazemes ûdeòu kvalitâti"" nosaka pazemes ûdeòu kvalitâtes 

normatîvus vielâm un piesâròojuma summârajiem râdîtâjiem, 

kuri raksturo cilvçka darbîbas radîtos piesâròojumus, kâ arî 

precizç prasîbas pazemes ûdeòu attîrîðanai piesâròotajâs 

vietâs, kas reìistrçtas atbilstoði normatîvajiem aktiem� 

Saskaòâ ar ðiem noteikumiem kvalitâtes normatîvus pazemes 

ûdeòiem, kurus izmanto dzeramâ ûdens ieguvei, piemçro 

pazemes ûdeòu horizontiem un to kompleksiem, kuru ûdeni 

bez apstrâdes izmanto par dzeramo ûdeni un kuros vidçjais 

ûdens ieguves apjoms pârsniedz 10 m3 dienâ, kâ arî pazemes 

ûdeòu horizontiem un to kompleksiem, kuru ûdeni bez 

apstrâdes paredzçts izmantot par dzeramo ûdeni� Ja hlorîdu 

un sulfâtu, elektriskâs vadîtspçjas, dzelzs vai permanganâta 

indeksa kvalitâtes normatîvi ir pârsniegti dabisku procesu dçï, 

nav pieïaujama tieða vai netieða emisija vai citas darbîbas, kas 

varçtu izraisît attiecîgo parametru vçrtîbu palielinâðanos 

konkrçtajâ ûdens horizontâ vai to kompleksâ� 

Jaunais dokuments saskaòo arî institûciju nosaukumus 

atbilstoði izmaiòâm Vides ministrijas (VM) institucionâlajâ 

sistçmâ� 

Noteikumos iekïautâs tiesîbu normas ietvertas: 

· Padomes 16-06-1975 Direktîvâ 75/440/EEK par dzeramâ 

ûdens ieguvei paredzçtâ virszemes ûdens kvalitâti 

dalîbvalstîs; 

· Padomes 08-12-1975 Direktîvâ 76/160/EEK par 

peldvietu ûdens kvalitâti; 


piesâròojumu, ko rada daþas bîstamas vielas, kuras novada 

Kopienas ûdens vidç; 


saldûdeòu kvalitâti, ko nepiecieðams aizsargât vai uzlabot 

nolûkâ atbalstît zivju dzîvi; 

· Padomes 09-10-1979 Direktîvâ 79/869/EEK par dzeramâ 

ûdens ieguvei paredzçtâ virszemes ûdens mçrîðanas 

metodçm un paraugu òemðanas un analîþu bieþumu 

dalîbvalstîs; 

· Padomes 12-06-1986 Direktîvâ 86/280/EEK par emisiju 

robeþvçrtîbâm un kvalitâtes mçríiem attiecîbâ uz daþâm 

bîstamâm vielâm, kas iekïautas Direktîvas 76/464/EEK 

pielikuma I sarakstâ; 

· Eiropas Parlamenta un Padomes 23-10-2000 Direktîvâ 

2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rîcîbu ûdens resursu 

politikas jomâ; 

· Padomes 23-12-1991 Direktîvâ 91/692/EEK, ar ko 

standartizç un racionalizç ziòojumus par to, kâ îsteno daþas 

direktîvas, kas attiecas uz vidi; 

· Padomes 16-06-1988 Direktîvâ 88/347/EEK, ar ko groza 

II pielikumu Direktîvai 86/280/EEK par emisiju 



pielikuma I sarakstâ; 

· Padomes 27-07-1990 Direktîvâ 90/415/EEK, ar ko groza 

II pielikumu Direktîvai 86/280/EEK par emisiju 



pielikuma I sarakstâ� 



C� Noteikumi par prasîbâm pârtikas apritç 

iesaistîtajâm references laboratorijâm un to 

pilnvaroðanas kârtîbu 

LR MK 04-10-2005 noteikumi Nr� 753 "Noteikumi par 

prasîbâm pârtikas apritç iesaistîtajâm references 

laboratorijâm un to pilnvaroðanas kârtîbu" nosaka prasîbas 

pârtikas apritç iesaistîtajâm references laboratorijâm un to 

pilnvaroðanas kârtîbu� Saskaòâ ar noteikumiem references 

laboratorijai konkrçtajâ jomâ jânodroðina uzdevumu izpilde 

atbilstoði valsts budþetâ apstiprinâtajam finansçjumam� 

References laboratorijas uzdevumi noteikti Eiropas 

Parlamenta un Padomes 29-04-2004 Regulâ (EK) 

Nr� 882/2004 par oficiâlo kontroli, ko veic, lai nodroðinâtu 

atbilstîbas pârbaudi saistîbâ ar dzîvnieku barîbas un pârtikas 

aprites tiesîbu aktiem un dzîvnieku veselîbas un dzîvnieku 

labturîbas noteikumiem, 33� pantâ� Svarîgi uzsvçrt, ka 

references laboratorija tiek akreditçta Latvijas Nacionâlajâ 

akreditâcijas birojâ (LNAB) atbilstoði standartam LVS EN 

ISO/IEC 17025:2005 Testçðanas un kalibrçðanas laboratoriju 

kompetences vispârîgâs prasîbas vai arî kâ references 

laboratorija var darboties kâdas citas Eiropas Savienîbas 

(ES) dalîbvalsts institûcija, par kuru Ekonomikas ministrija 

(EM) ir publicçjusi paziòojumu laikrakstâ Latvijas Vçstnesis� 

Jaunajâ dokumentâ cita starpâ tiek noteikta arî laboratoriju 

ziòoðanas kârtîba Zemkopîbas ministrijai (ZM) vai Veselîbas 

ministrijai (VM) un ðâ ziòojuma saturs, kâ arî references 

laboratoriju uzraudzîbas kârtîba� 



D� Grozîjums kârtîbâ, kâdâ lauksaimniecîbas 

produkcijas raþotâjiem atmaksâjams akcîzes nodoklis 

par dîzeïdegvielu (gâzeïïu) 

LR MK 11-10-2005 noteikumi Nr� 762 "Grozîjums MK 06- 



04-2004 noteikumos Nr� 247 "Kârtîba, kâdâ lauksaimniecîbas 

produkcijas raþotâjiem atmaksâjams akcîzes nodoklis par 

dîzeïdegvielu (gâzeïïu)"" papildina 7�3� punktu, kas paredz: lai 

saòemtu nodokïa atmaksu, lauksaimniecîbas produkcijas 

raþotâjam ir jâiesniedz Valsts ieòçmumu dienesta (VID) 

teritoriâlajâ iestâdç (pçc attiecîgâs lauksaimniecîbâ 

izmantojamâs zemes platîbas atraðanâs vietas) arî paðvaldîbas 

izziòa par lauksaimniecîbas produkcijas raþotâja îpaðumâ, 

pastâvîgâ lietoðanâ vai nomâ esoðo zemes platîbu, kas reâli 

tiek izmantota lauksaimniecîbas produkcijas raþoðanai� Izziòâ 

jânorâda lauksaimniecîbas produkcijas raþotâja îpaðumâ, 

pastâvîgâ lietoðanâ vai nomâ esoðâs zemes vienîbas kadastra 

apzîmçjums, kâ arî tas, ka konkrçtajam lauksaimniecîbas 

produkcijas raþotâjam nav paðvaldîbas budþetâ iemaksâjamo 

nodokïu parâda, vai nodokïu parâda apmçrs, ja ðâds parâds ir� 



E� Kârtîba, kâdâ nosakâma maksa par medîbu 

tiesîbu izmantoðanu valstij piekrîtoðâs vai piederoðâs 

medîbu platîbâs 

LR MK 11-10-2005 noteikumi Nr� 766 "Kârtîba, kâdâ 

nosakâma maksa par medîbu tiesîbu izmantoðanu valstij 

piekrîtoðâs vai piederoðâs medîbu platîbâs" nosaka samaksas 

kârtîbu par medîbu tiesîbu izmantoðanu valstij piekrîtoðâs vai 

piederoðâs medîbu platîbâs (turpmâk - medîbu platîba)� 

Saskaòâ ar jaunajiem noteikumiem zemes tiesiskais valdîtâjs, 

kura valdîjumâ atrodas valstij piekrîtoðâs vai piederoðâs 

medîbu platîbas, nosaka gada maksu medîbu platîbâm, uz 

kurâm medîbu tiesîbas iznomâ citâm juridiskajâm vai 

fiziskajâm personâm� Lai noteiktu maksas apmçru, valdîtâjs 

novçrtç medîbu platîbas atbilstîbu 1�, 2�, 3�, 4� un 5� bonitâtei 

atkarîbâ no pârnadþiem pieejamâs ziemas barîbas bâzes, tâs 

izmantoðanas iespçjâm un pieïaujamajiem meþa postîjumu 

apmçriem� Jaunais dokuments paredz, ka medîbu platîbu 

novçrtçjumu bonitâtçs (1� pielikums) nosaka, izmantojot 

Meþa valsts reìistrâ reìistrçtos meþa inventarizâcijas datus un 

informâciju par ârpus meþa zemes esoðu zemi un òemot vçrâ: 

LATVIJA KOMENTÂRS 

Augu karantînas noteikumi 

Raivis Grosbârdis, VAAD 

Ðâgada 6� oktobrî stâjâs spçkâ MK 13-09-2005 noteikumi 

Nr� 711 Grozîjumi MK 30-03-2004 noteikumos Nr� 218 Augu 

karantînas noteikumi� Svarîgâkâs izmaiòas ðajos noteikumos 

ir tâs, ka MK noteikumi tiek papildinâti ar pielikumiem, kas 

nosaka: 

· augu karantînas organismu sarakstu, kuru ieveðana un 

izplatîðana ir aizliegta; 

· augu karantînas organismu sarakstu, ja ar tiem 

inficçjuðies noteikti augi, augu produkti un ar tiem saskarç 

nonâkuðie priekðmeti; 

· to augu, augu produktu un ar tiem saskarç nonâkuðo 

priekðmetu sarakstu, kuru ieveðana ES ir aizliegta; 

· îpaðâs prasîbas augu, augu produktu un ar tiem saskarç 

· meþa zemes un ârpus meþa zemes esoðas zemes 

iedalîjumu novçrtçðanas grupâs (2� pielikums); 

· meþaudþu sadalîjumu meþa tipa grupâs (3� pielikums); 

· meþaudþu sadalîjumu vecuma grupâs (4� pielikums); 

· teritorijas iedalîjumu klimata reìionos atkarîbâ no 

vidçjâs sniega segas biezuma, novçrtçjot apdzîvotâs platîbas 

stirnai (5� pielikums)� 

Valdîtâjs maksu nosaka, izmantojot atbilstoðu formulu: 

saskaòâ ar izcenojumiem maksas noteikðanai aprçíina 

novçrtçtâs medîbu platîbas cenu atbilstoði dzîvnieku sugai un 

bonitâtei; aprçíina kopçjo novçrtçtâs medîbu platîbas cenu 

konkrçtajai dzîvnieku sugai un aprçíina maksas apmçru� 

Svarîgi uzsvçrt, ka nomnieks ir tiesîgs saòemt maksas 

atvieglojumu gadîjumos: 

· ja attiecîgâ medîbu platîba atrodas îpaði aizsargâjamâ 

dabas teritorijâ, kur, atbilstoði vides aizsardzîbu 

regulçjoðajiem normatîvajiem aktiem, ir noteikti medîbu 

ierobeþojumi: aprçíinâto maksu samazina 25% apmçrâ par 

katru pârnadþu sugu, ja attiecîgajâ medîbu platîbâ ðîs sugas 

dzîvnieka medîðana ir aizliegta, un aprçíinâto maksu 

samazina 10% apmçrâ par katru pârnadþu sugu, ja 

attiecîgajâ medîbu platîbâ noteikti ðîs sugas dzîvnieku (aïòu, 

staltbrieþu, meþacûku, stirnu) medîbu sezonas ierobeþojumi; 

· ja izglîtîbas iestâde îsteno mâcîbu procesu saskaòâ ar 

akreditçtu izglîtîbas programmu par medîbu saimniecîbu, un 

medîbu tiesîbu iznomâðanas mçríis ir saskaòots ar 

Zemkopîbas ministriju (ZM), aprçíinâto maksu samazina 

90% apmçrâ; 

· ja tiek veikta medîjamo dzîvnieku un to populâciju 

zinâtniskâ izpçte saskaòâ ar Medîbu saimniecîbas attîstîbas 

fonda (MSAF) padomes akceptçtiem projektiem vai citiem 

no valsts budþeta finansçtiem pçtîjumu projektiem, un 

medîbu tiesîbu iznomâðanas mçríis ir saskaòots ar ZM, 

aprçíinâto maksu samazina 90 % apmçrâ� 

Lai saòemtu maksas atvieglojumu, nomniekam ir 

jâiesniedz valdîtâjam iesniegums� 

Noteikumi stâsies spçkâ 2006� gada 1� janvârî� ("LV" 


nonâkuðo priekðmetu izplatîðanai vai ieveðanai ES; 

· to ES izcelsmes augu, augu produktu un ar tiem saskarç 

nonâkuðo priekðmetu sarakstu, kuri pakïauti fitosanitârajai 

kontrolei pirms to izplatîðanas ES, to audzçðanas vai 

raþoðanas vietâ; 


priekðmetu sarakstu, kuri pakïauti fitosanitârajai kontrolei 

pirms to ieveðanas ES, ja to izcelsmes vieta ir ârpus ES; 


priekðmetu sarakstu, kuru ieveðana noteiktâs aizsargâjamâs 

zonâs ir aizliegta vai attiecîbâ uz kuriem ievçrojamas îpaðas 

prasîbas; 

· un ES noteikto aizsargâjamo zonu sarakstu, 

lai pilnîbâ ieviestu Padomes Direktîvas 2000/29/EC 

prasîbas� 

Tâdçjâdi spçku zaudç zemkopîbas ministra 24-04-2004 

rîkojums Nr� 164 Par sarakstu apstiprinâðanu, kurâ bija 

iekïauti iepriekðminçtie saraksti� 


LATVIJA ZM JAUNUMI 

Skaitïi vieni, traktçjums - daþâds�� 

Uzsâkti platîbmaksâjumi 

Lauku atbalsta dienests (LAD) 

uzsâcis vienotâ platîbas maksâjuma 

(VPM) avansa izmaksu lauksaimniekiem 

- 50% no aprçíinâtâs 

summas� Valsts kasei apmaksai 

nosûtîti aptuveni 15 tûkst� pieteikumu, 

kuriem LAD pilnîbâ beidzis 

pamatpârbaudes� 

LAD platîbmaksâjumus vispirms sâka 

maksât tiem, kuru pieteikumos veiktas 

pamatpârbaudes (par iespçjamo pârdeklarâciju 

un dubultdeklarâciju) un 

pieteikumu fiziskâs pârbaudes� Pieteikumâ 

arî jâbût uzrâdîtam pareizam 

bankas konta numuram, turklât kontam 

jâbût aktîvam� 

Maksâjumi turpinâsies lîdz gada 

beigâm� Valsts budþetâ ðim nolûkam 

atvçlçti Ls 75 milj�, ko nâkamajâ gadâ 

valsts saòems no ES budþeta� 

Jau novembrî LAD uzsâks papildus 

valsts tieðo maksâjumu par laukaugu 

platîbâm un lopbarîbas platîbâm 

izmaksu� Tos pârskaitîs avansâ 80% no 

aprçíinâtas summas, jo lauksaimnieku 

pieteiktâ platîba pârsniedz Latvijai 

noteikto references platîbu� Novembrî 

uzsâks atbalsta izmaksu par mazâk 

labvçlîgajiem apvidiem (MLA)� 

ZM joprojâm aicina lauksaimniekus 

labot kïûdainos pieteikumus� Ja 

kïûdas netiks izlabotas, kâ arî 

novçrstas neprecizitâtes, maksâjumi 

netiks pârskaitîti� Tâpat maksâjumus 

nesaòems tie, kuru pieteikumos 

uzrâdîti neprecîzi banku konti vai 

konts, kas nedarbojas� 

Noteiktas cukura raþoðanas kvotas 

Akceptçts cukura raþoðanas kvotu 

sadalîjums cukura raþotâjiem 

2005�/2006� gadâ� Cukura raþoðanas 

jeb A kvota noteikta 64 594,00 t, 

savukârt cukura raþoðanas papildu jeb 

B kvota noteikta 101,4 t� Saskaòâ ar 

Eiropas Padomes (EP) regulu, a/s 

Jelgavas cukurfabrika kvota noteikta 

40521,09 t, bet a/s Liepâjas 

cukurfabrika - 24174,31 t� 

Kvotas noteiktas par 2,7% 

(A kvota - par 1806 t, B kvota - par 3,6 

t) mazâkas kâ gada sâkumâ� 

Samazinâjums nepiecieðams, lai 

izpildîtu EK regulas nosacîjumus, ar 

kuriem precizç cukura raþoðanas kvotu 

pârdali starp cukura raþoðanas 

uzòçmumiem lîdz 2005� gada 

1� novembrim� Tâlab a/s Jelgavas 

cukurfabrika saòem 1133,41 t mazâku 

kvotu, bet a/s Liepâjas cukurfabrika - 

par 676,19 t mazâku kvotas apjomu� 

Ðis kvotu samazinâjums attiecas tikai 

uz 2005�/2006� tirdzniecîbas gadu� 

EK regulâ par cukura nozares tirgus 

kopçjo organizâciju noteikts, ka saskaòâ 

ar raþoðanas kvotâm garantçtie cukura 

daudzumi jânosaka lîdz katra 

tirdzniecîbas gada 1� oktobrim, pamatojoties 

uz prognozçm par raþoðanas, 

importa, patçriòa, glabâðanas un 

pârneðanas uz nâkamo tirdzniecîbas 

gadu, eksportçjamo atlikumu un 

iespçjamo vidçjo zaudçjumu, kas 

sedzams no paðfinansçðanâs sistçmas� Ja 

prognozes liecina, ka attiecîgajâ 

tirdzniecîbas gadâ eksportçjamais 

atlikums pârsniedz Nolîgumâ par 

lauksaimniecîbu paredzamo maksimâlo 

apjomu, garantçto kvotas daudzumu 

samazina par ðo starpîbu� 

Lauksaimnieki saòems solîto 

Arî 2006� gadâ valsts atbalsts 

lauksaimniecîbas attîstîbai nebûs 

mazâks par 2,5 procentiem no gada 

pamatbudþeta kopçjiem izdevumiem, 

informç ZM valsts sekretâre 

Laimdota Straujuma� 

Reizç ar Latvijas pievienoðanos ES ir 

mainîjuðies valsts budþeta sagatavoðanas 

principi, taèu bûtîba saglabâjusies 

- lauksaimnieku subsîdijâm 

jâparedz 2,5% no pamatbudþeta 

izdevumiem� Valsts budþeta lîdzekïu 

plânoðana ES fondu maksâjumu 

nodroðinâðanai kopð 2004� gada 

sâkuma ir principiâli mainîjusies, jo 

visi ES fondu maksâjumi tiek 

paredzçti kâ budþeta izdevumi un 

izmaksâti lauksaimniekiem� 

Pievienoðanâs ES lîgumâ minçtie 

papildus valsts tieðie maksâjumi nav 

obligâti, tomçr regulâri tiek pieðíirti, 

turklât arî tie uzskatâmi par valsts 

atbalstu� Kopâ ar ðiem maksâjumiem 

2006� gadâ likuma norma tiks 

izpildîta pat ar uzviju - subsîdijas 

sasniegs 2,75% no pamatbudþeta� 

Jâòem vçrâ, ka nâkamâ gada 

budþeta projekta prioritârajos 

pasâkumos ir iekïauts finansçjums 

Biodegvielas programmas realizâcijai 

Ls 3,7 milj�, savukârt lauku 

konsultantiem paredzçti Ls 1,4 milj� 

Lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas 

likuma mçríis ir noteikt principus 

lauksaimnieku atbalstam, nevis 

subsîdiju programmas apmçrus 

katram gadam, jo Latvijas 

lauksaimniecîbas atbalstu var 

analizçt tikai ES Kopçjâs 

lauksaimniecîbas politikas ietvaros� 

Skaidra likumdoðana kaòepju 

audzçtâjiem 

MK akceptçti grozîjumi likumâ "Par 

narkotisko un psihotropo vielu un zâïu 

likumîgâs aprites kârtîbu"� Tâdçjâdi 

lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar 

kaòepju audzçðanu sçklu un ðíiedras 

ieguvei, kâ arî audzç tâs dârzkopîbas 

mçríiem, bûs skaidrs, kâ rîkoties� 

Ir precizçti to augu botâniskie 

nosaukumi, kurus Latvijâ aizliegts 

audzçt, gan tiem augiem, kurus atïauts 

audzçt sçklu un ðíiedru ieguvei un 

dârzkopîbas mçríiem� Norma, kas 

lîdzðinçjâ redakcijâ noteica, ka zemes 

îpaðniekiem vai tâs nomniekiem 

jâiznîcina kokaînkrûmi, Latvijas 

apstâkïos nav vajadzîga, jo ðie augi pie 

mums lauka apstâkïos neaug� 

Arî ar miega magoni Latvijâ saistâs 

narkotisko vielu ieguve� Citu magoòu 

sugu audzçðanu nav nepiecieðams 

ierobeþot� Tâpat precizçti iepriekð 

lietotie termini opija magone un eïïas 

magone, kas ir nosaukuma miega 

magone sinonîmi� Dokumentâ arî 

norâdîts, ka narkotisko vielu un augu 

pastiprinâta reklamçðana nav 

pieïaujama, tâdçï miega magones vietâ 

nav jâlieto sinonîms opija magone� 

Turpina veikt pârbaudes 

ZM ðobrîd veic padziïinâtas 

pârbaudes par vairâku uzòçmumu, 

tostarp arî vairumtirgotâja LEX-U, 

papildus iesniegtajiem dokumentiem 

saistîbâ ar iespçjamiem liekajiem cukura 

krâjumiem� Ja apstiprinâsies, ka 

uzòçmums pildîjis savas saistîbas 

attiecîbâ pret likumu, ministrija var 

apsvçrt iespçju vçlreiz izvçrtçt gan LEX- 

U, gan citu uzòçmumu krâjumu apjomu� 

Ðajâ gadîjumâ ministrija gatavos 

lçmumprojektu valdîbâ, lai noteiktu 

EK aprçíinâto cukura krâjumu apjoma 

zaudçjumu segðanas mehânismu� 

Zemkopîbas ministrs M� Roze uzsver, 

ka cukura krâjumu aprçíini pierâda 

nepiecieðamîbu uzòçmumiem laikus 

un operatîvi sadarboties ar ZM un 

VID� Ja laikus bûtu iesniegti visi 

dokumenti un nepiecieðamie pierâdîjumi, 

ka cukura uzkrâjumi netiek 

veidoti, nebûtu publicçti uzòçmumu 

nosaukumi� 

Informâciju sagatavojusi Zita 

Uïjâne, biznesa augstskolas 

Turîba studente 


LATVIJA LOSP LÇMUMI 

LOSP jaunumi 

Rita Sîle, LOSP 

Izvçrtçðanâ 

· Lauksaimniecîbas subsîdiju valsts 

programma 2006� gadam 

· Lauku attîstîbas plâna (LAP) 

2007�-2013� gadam nosacîjumi 

Subsîdijas 2006� gadam 

Lauksaimnieku organizâciju 

sadarbîbas padome (LOSP) atbalsta 

ZM patlaban izstrâdâto 2006� gada 

lauksaimniecîbas subsîdiju valsts 

programmas lîdzekïu sadalîjumu, lai 

gan projektâ nav paredzçts Lauksaimniecîbas 

un lauku attîstîbas likumâ 

noteiktais subsîdiju apjoms - 2,5% no 

valsts pamatbudþeta bâzes izdevumiem� 

LOSP aicina trûkstoðos 

subsîdiju lîdzekïus paredzçt 

investîcijâm lauksaimniecîbas uzòçmumos, 

veicot grozîjumus 2006� gada 

valsts budþetâ� 

LIZ iegâdes kreditçðanai nauda 

drîz beigsies 

Tiem lauksaimniekiem, kas vçlas 

iegâdâties zemi ar Lauksaimniecîbâ 

izmantojamâs zemes iegâdes 

kreditçðanas programmas palîdzîbu, ir 

jâpasteidzas� Palikuðas tikai rezerves - 

atvçlçtie lîdzekïi ir sasnieguði 

reìioniem rezervçto lîdzekïu apjomu� 

LOSP ievçl jaunu valdi 

LOSP turpmâkos seðus mçneðus, 

aizstâjot lîdzðinçjo LOSP priekðsçdçtâju 

Jûliju Beïavnieku, vadîs 

Latvijas Biðkopîbas biedrîbas priekðsçdçtâjs 

Armands Krauze, LOSP 

priekðsçdçtâja vietniece turpmâk 

bûs Latvijas Bioloìiskâs lauksaimniecîbas 

apvienîbas priekðsçdçtâja 

Dzidra Kreiðmane un LOSP biroja 

vadîtâja Linda Bille, kas lîdzðinçji 

LOSP veiksmîgi strâdâja kâ projektu 

vadîtâja� Jaunâ LOSP valde uzsâka 

darbu 26� oktobrî� 

Saskaòâ ar LOSP statûtiem, LOSP 

priekðsçdçtâjs un vietnieks tiek 

ievçlçti uz seðiem mçneðiem, rotâcijas 

kârtîbâ valdes priekðsçdçtâja vietnieks 

kïûst par nâkamo priekðsçdçtaju� 

Viens no tiem pârstâv daudznozaru, 

otrs - nozaru organizâcijas� 

Rita Sîle aiziet no LOSP 

Pçc vairâk nekâ èetriem darba 

gadiem, Rita Sîle aiziet no LOSP 

biroja vadîtâjas amata� Kas paveikts 

èetros pastâvçðanas gados? LOSP no 

2000� gada 16� aprîlî pirmo reizi kopâ 

sanâkuðas konsultatîvas padomes 

kïuvusi par 2004� gada 28� decembrî 

Uzòçmumu reìistrâ reìistrçtu spçcîgu 

biedrîbu� Katru gadu LOSP slçdz 

sadarbîbas lîgumu ar ZM, saskaòâ ar 

kuru lauksaimniekiem ir iespçjas 

piedalîties visos ministrijas lçmumu 

pieòemðanas procesos� LOSP veiktâ 

darbîba valstiski novçrtçta kâ 

veiksmîgâkâ sadarbîba starp nozares 

jumta organizâciju un nozares 

ministriju� 

Briselç 2002� gadâ sâka strâdât un 

vçl joprojâm strâdâ LOSP pârstâvis, 

kas nodroðina tieðo saikni starp 

Latvijas lauksaimniecîbas 

organizâcijâm un Eiropas Savienîbas 

lauksaimnieku jumta organizâciju 

COPA/COGECA� 

Kopð 2002� gada sâktas veidot un nu 

jau patstâvîgu darbu veiksmîgi veic 

rajonu lauksaimnieku apvienîbas� 

Pçdçjos èetros gados nodroðinâta 

regulâra informâcija lauksaimniekiem 

par pârvaldes iestâþu darbîbu� Aktîvi 

formulçta un aizstâvçta lauksaimnieku 

nostâja visdaþâdâkajos jautâjumos - 

sâkot no lauksaimniecîbas izglîtîbas 

problçmâm, beidzot ar iekðçjâ tirgus 

aizsardzîbas pasâkumu ievieðanu� 

Regulâri nodroðinâts vienotais 

lauksaimnieku organizâciju viedoklis 

un sarunu platforma organizâcijâm, 

tâdçjâdi garantçjot lauksaimniekiem 

iespçju diskutçt, izteikties, tapt 

sadzirdçtiem un piedalîties politisko 

lçmumu pieòemðanas procesos� 

Ðajos gados panâktas daþâda veida 

kompensâcijas lauksaimniekiem par 

vairâk nekâ Ls 12,5 milj� Ðogad ïoti 

veiksmîgi realizçta pirmâ paðpalîdzîbas 

akcija - atbalsts kniðïu 

uzbrukumos cietuðajâm Latgales 

saimniecîbâm� 

Pçdçjos èetros gados ir caurskatîti 

gandrîz visi nozîmîgâkie lauksaimniecîbu, 

lauksaimniekus un laukus 

ietekmçjoðie dokumenti - katru gadu 

vairâki simti daþâdu normatîvo aktu� 

Lauksaimnieki kopîgi tos uzlabojuði, 

aizstâvot savas intereses gan Saeimâ, 

gan Ministru kabinetâ, gan daþâdu 

ministriju gaiteòos� 

Vai LOSP piemeklçjusi krîze? LOSP 

statuss ir noteikts Lauksaimniecîbas un 

lauku attîstîbas likumâ� LOSP ðobrîd 

apvieno 42 valsts mçroga raþotâju un 

pârstrâdâtâju organizâcijas, ir izvçrsta 

sadarbîba ar visiem rajoniem� LOSP 

dalîborganizâcijâs iesaistîjuðies visi 

aktîvie lauksaimnieki� LOSP ðobrîd 

lauksaimniekiem garantç iespçju 

piedalîties lçmumu pieòemðanas 

procesos, kas tâ nebûtu, ja organizâcija 

katra strâdâtu individuâli� 

Vienlaikus ar Ritas Sîles aizieðanu 

no darba LOSP no organizâcijas 

izstâjas Latvijas Lauksaimniecîbas 

kooperatîvu asociâcija, kas plâno 

uzsâkt cieðâku sadarbîbu ar ârpus 

LOSP esoðo Zemnieku saeimu� Abu 

organizâciju neiesaistîðanos LOSP var 

uzskatît par to vadîtâju aicinâjumu 

lauksaimnieku jumta organizâcijai 

sapurinâties, lai novçrstu iekðçjo 

gausumu un smagnçjumu, kas radies, 

pçdçjâ pusgadâ trûkstot konkrçtiem 

lçmumiem� 

Lauksaimnieku organizâciju 

sadarbîbas padomei kâ lauksaimniekus 

apvienojoðai jumta organizâcijai 

ir jâbût� Tas ir vienîgais veids, kâ 

mçrítiecîgi aizstâvçt lauksaimnieku 

intereses� LOSP turpmâkâ attîstîba ir 

atkarîga no lauksaimnieku vçlmçm un 

spçjas saliedçties� Ðobrîd LOSP 

dalîborganizâcijâm nepiecieðams 

izvçlçties, kâdu attîstîbas ceïu tâs ies: 

1) piedot organizâcijas darbam 

jaunu sparu un tâdçjâdi iegût 

lauksaimnieku papildu uzticîbu, 

2) saglabât lîdzðinçjâs darbîbas 

metodes un zaudçt ietekmi nâkotnç� 

Ja LOSP biedri vçlas strâdât 

organizâcijâ un tâdçjâdi iegût visus 

iespçjamos labumus, ko var sniegt 

darbs spçcîgâ komandâ, nepiecieðams 

atsvaidzinât kâdreiz noteiktâs 

sadarbîbas prioritâtes un pamatprincipus, 

jo lîdzðinçjie sevi ir 

izsmçluði� 

Ritas Sîles sadarbîba ar LOSP 

turpinâsies� Rajonu lauksaimnieku 

apvienîbas Ritu izvirzîjuðas to intereðu 

turpmâkai pârstâvniecîbai LOSP no 

Latvijas Zemnieku federâcijas� 

Pasâkumi 

· 26� oktobrî - LOSP pârstâvju 

sapulce; 

· 9� novembrî - Latvijas Zemnieku 

federâcijas un rajonu lauksaimnieku 

apvienîbu sanâksme� 

Mîïie lauksaimnieki! 

Prieks bija strâdât kopâ! Païaujos, 

ka nâkotnç sadarbosimies vçl 

sekmîgâk gan tieðajâ darbâ, gan 

pârstâvot lauksaimnieku intereses, 

strâdâjot organizâcijâs! 

Cieòâ - Rita Sîle 


LATVIJA MEÞA LIETAS 

Cerîba uz kompensâciju 

Pamatojoties uz Ministru kabineta 

komitejas 2005� gada 21� marta sçdes 

lçmumu (protokollçmums Nr� 12� § 1�) 

izvçrtçt iespçju pieðíirt akcîzes nodokïa 

atvieglojumus meþsaimniecisko darbu 

veikðanâ likumprojekta par valsts 

budþetu 2006� gadam sagatavoðanas 

gaitâ, Zemkopîbas ministrijâ izstrâdâta 

un saskaòoðanai Finanðu, Tieslietu un 

Ekonomikas ministrijâ, Nacionâlajâ 

Trîspusçjâs sadarbîbas padomç un Valsts 

kancelejâ nodota koncepcija par akcîzes 

nodokïa atvieglojumu piemçroðanas 

mehânismu meþsaimniecisko darbu 

veikðanâ un nepiecieðamajiem 

normatîvajiem aktiem� Tâ vieð cerîbu 

meþa nozarç strâdâjoðajiem uzòçmumiem 

nâkamajâ gadâ saòemt akcîzes 

nodokïa kompensâciju par dîzeïdegvielu 

(gâzeïïu) un svinu nesaturoðo benzînu, 

kas izlietots ðajâ gadâ, veicot 

meþsaimnieciskos darbus� 

Akcîzes nodokïa minimâlâs likmes 

naftas produktiem Eiropas Savienîbâ 

noteic 2003� gada 27� oktobra direktîva 

Nr� 2003/96/EC� Tâs 15� panta 3� punkts 

atïauj dalîbvalstîm daïçji vai pilnîbâ 

samazinât nodokïu likmi meþsaimniecîbâ 

izmantotajiem energoproduktiem 

un elektroenerìijai� Latvijas likumdoðanâ 

ðâdi nodokïa atvieglojumi lîdz ðim 

nebija paredzçti� Tomçr ðâgada janvârî 

pârciestâ vçtra un tâs nodarîtie 

zaudçjumi, kas meþa nozarei vçrtçjami 

Ls 154 milj�, likuði meklçt iespçjas 

piemçrot degvielas akcîzes nodokïa 

atvieglojumus Latvijas meþa nozarç 

strâdâjoðajiem uzòçmumiem - ar mçríi 

mazinât vçtras radîto zaudçjumu un 

energoresursu cenu celðanâs negatîvo 

ietekmi uz meþa nozares produkcijas 

konkurçtspçju starptautiskajâ tirgû� 

Nodokïa atvieglojumu 

piemçroðanas mehânisms 

Akcîzes nodokïa atvieglojumu 

piemçroðanas mehânisma izstrâdç 

piedalîjâs Zemkopîbas un Finanðu 

ministrijas, Valsts ieòçmumu dienesta 

(VID) un Valsts meþa dienesta 

(VMD), kâ arî meþa nozares intereðu 

grupu pârstâvji� Izvçrtçjot situâciju un 

pieredzi degvielas akcîzes nodokïa 

atvieglojumu administrçðanâ, darba 

grupa vienojusies, ka piemçrotâkais 

akcîzes nodokïa atvieglojuma veids 

meþsaimnieciskajos darbos bûtu 

nodokïa atmaksâðana meþsaimniecisko 

darbu veicçjiem� Koncepcijâ 

ietverti ðâdi nodokïa atvieglojumu 

piemçroðanas mehânisma pamatprincipi: 

· akcîzes nodokïa atmaksas 

potenciâlie saòçmçji ir tieðie meþsaimniecisko 

darbu veicçji - fiziskas vai 

juridiskas personas (meþa îpaðnieks vai 

tiesiskais valdîtâjs, persona - kura 

tiesîbas veikt kokmateriâlu sagatavoðanu 

un pieveðanu ir ieguvusi, nopçrkot 

augoðus kokus, persona meþsaimniecisko 

darbu pakalpojumu sniedzçjs), 

kuras reìistrçtas kâ nodokïu maksâtâjas 

un veic grâmatvedîbas uzskaiti; 

· nodokli paredzçts atmaksât par 

dîzeïdegvielu (gâzeïïu) un svinu 

nesaturoðo benzînu, kas izlietots tâdos 

meþsaimnieciskajos darbos kâ augsnes 

sagatavoðana meþa atjaunoðanai, 

jaunaudþu kopðana, kokmateriâlu 

sagatavoðana galvenajâ cirtç un 

starpcirtç, kâ arî kokmateriâlu pieveðana� 

Degvielas akcîzes nodokïa atmaksas 

saòemðanas kârtîba 

Koncepcijâ izstrâdâta arî potenciâlâ 

kârtîba degvielas akcîzes nodokïa 

atmaksas saòemðanai (1� attçls): 

1) meþsaimniecisko darbu veicçjs, 

ne vçlâk kâ lîdz nâkamâ kalendârâ 

gada, kas seko taksâcijas gadam, 

1� aprîlim VID iesniedz iesniegumu ar 

lûgumu atmaksât nodokli par 

dîzeïdegvielu vai svinu nesaturoðo 

benzînu (1� punkts), pievienojot 

dokumentus, kas apliecina, ka 

degvielu patçrçjis pats atmaksas 

pieprasîtâjs, ka tâ ir iegâdâta likumîgi, 

un citus dokumentus (pilns to saraksts 

bûs sniegts MK noteikumos, kas tiks 

izstrâdâti, ja koncepcija gûs atbalstu); 

2) saskaòâ ar Meþa likumu meþa 

îpaðnieks katru gadu lîdz 1� februârim 

informç VMD par iepriekðçjâ gada 

laikâ meþa zemç veikto koku cirðanu, 

3� 

Nodokïa 

atmaksas 

potenciâlais 

saòçmçjs� 1� 

4� 

Valsts meþa 

dienests 

Valsts 

ieòçmumu 

dienests 

meþa atjaunoðanu un jaunaudþu 

kopðanu (2� punkts); 

3) VMD apstiprina faktu par 

meþsaimniecisko darbu izpildi dabâ, 

katru gadu lîdz 1� aprîlim nosûtot VID 

informâciju par iepriekðçjâ gadâ meþa 

zemç veikto koku cirðanu un 

jaunaudþu kopðanu (5� punkts); 

4) pirms informâcijas sagatavoðanas 

VID, VMD izlases veidâ veic 

meþsaimnieciskâ darba izpildes fakta 

un apjoma papildu pârbaudi (kontroli) 

dabâ (3� punkts); 

5) pçc nepiecieðamo dokumentu 

saòemðanas un pârbaudes VID 

meþsaimnieciskâ darba veicçjam 

atmaksâ akcîzes nodokli par 

attiecîgajâ meþsaimnieciskajâ darbâ 

izlietoto dîzeïdegvielu vai svinu 

nesaturoðo benzînu lîdz nâkamâ 

kalendârâ gada, kas seko taksâcijas 

gadam, 1� jûlijam (4� punkts)� 

Koncepcijas izstrâdâtâji aprçíinâjuði, 

ka, atmaksâjot akcîzes nodokli par meþsaimniecisko 

darbu veikðanâ izlietoto 

degvielu, iespçjamâ finansiâlâ ietekme 

uz valsts budþetu 2006� gadâ bûs 

Ls 0,063 milj�, 2007� gadâ - Ls 4,01 milj�, 

2008� gadâ - Ls 3,98 un 2009� gadâ - 

Ls 3,98 milj� 

Lai mehânismu îstenotu, nepiecieðams: 

1) izdarît grozîjumus 2003� gada 

30� oktobra likumâ Par akcîzes nodokli; 

2) izstrâdât MK noteikumus, kas 

noteiktu kârtîbu, kâdâ meþsaimniecisko 

darbu veicçjiem atmaksâjams 

akcîzes nodoklis par meþsaimnieciskajos 

darbos patçrçto degvielu; 

3) pirms pasâkuma ievieðanas, 

atbilstoði ES lîguma 88� panta 3� paragrâfam, 

saskaòot to ar Eiropas Komisijas 

Lauksaimniecîbas ìenerâldirektorâtu� 

Informâciju sagatavoja 

Ieva Jaunzeme 

Kontroles plûsma 

Naudas plûsma 

Informâcijas plûsma 

AGROPOLS / NR� 20 /OKTOBRIS, 2005 8 

2� 

Degvielas akcîzes nodokïa atvieglojumu piemçroðanas kârtîba 

5�

LATVIJA NAUDAS LIETAS 

Lauku atbalsta dienestâ noslçdzies finanðu gads 

Sandra Peðkova, LAD 

Lauku atbalsta dienestâ (LAD) ir 

noslçdzies finanðu gads, kas, kâ 

noteikts Eiropas Savienîbas (ES) 

regulâs, sâkâs 2004� gada 16� oktobrî 

un beidzâs 2005� gada 15� oktobrî � 

Par Eiropas Lauksaimniecîbas 

virzîbas garantiju fonda (ELVGF) 

Garantiju daïâ ietilpstoðajiem 

pasâkumiem ðajâ finanðu gadâ kopâ 

izmaksâti Ls 98 146 608,76� 

Zinâms, ka Latvija Eiropas 

Savienîbâ iestâjâs 2004� gada 1� maijâ� 

Tâdçjâdi pagâjuðais finanðu gads bija 

uz pusi îsâks kâ ðis� Salîdzinâjumam 

var minçt, ka ELVGF Garantiju daïas 

kopçjâs izmaksas no 2004� gada 

1� maija lîdz 2004� gada 15� oktobrim 

bija Ls 23 671,15� 

Ðajâ finanðu gadâ visvairâk naudas 

izmaksâts mazâk labvçlîgo apvidu 

(MLA) maksâjumos - Ls 27 532 848,25� 

MLA atbalsta mçríis ir sekmçt 

ilgtspçjîgu lauksaimniecisko darbîbu, 

kurâ izmanto videi draudzîgas metodes, 

un nodroðinât ienâkumu 

paaugstinâðanos saimniecîbâs, kas 

atrodas mazâk labvçlîgos apvidos� 

Tad seko papildu valsts tieðie 

maksâjumi (PVTM) par laukaugiem - 

Ls 19 320 834,24� PVTM ir LAD veikts 

papildu maksâjums, lai sekmçtu 

lauksaimnieciskâs raþoðanas attîstîbu 

un nodroðinâtu pakâpenisku pâreju uz 

ES maksâjumu sistçmu� PVTM maksâ 

lauksaimniekam par laukaugu un/vai 

lopbarîbas platîbâm� Savukârt, 

vienotais platîbu maksâjums (VPM) 

sasniedzis Ls 17 493 483,61� VPM ir 

vienots maksâjums par 

lauksaimniecîbâ izmantojamo zemi, 

kas uzturçta labâ lauksaimniecîbas un 

vides stâvoklî� 

Vçrtçjot aizvadîto finanðu gada 

noslçgumu reìionâlajâs lauksaimniecîbas 

pârvaldçs (RLP), lielâko 

finansçjumu saòçmuðas Ziemeïvidzemes 

un Dienvidlatgales RLP, 

attiecîgi Ls 14 672 262,73 un 

Ls 14 649 853,67� Dienvidkurzemes 

zemnieki ðajâ finanðu gadâ pavisam 

saòçmuði Ls 13 765 621, 82� 

Izmaksâtâ finansçjuma apjoms 

arvien palielinâs, jo pieaug 

lauksaimnieku un zemnieku aktivitâte� 

Tas ir saprotams, jo tie, kuri jau pçrn 

pieteicâs LAD piedâvâtajâs 

programmâs, pareizi aizpildîja 

pieteikumus, uzrâdîja korektus banku 

rekvizîtus, atbalsta maksâjumus jau ir 

ELVGF Garantijas daïas veiktâs izmaksas no 16�10�2004� lîdz 15�10�2005� (LVL) 

saòçmuði� Palielinâs arî programmu 

popularitâte� Jo nereti, atrodot 

papildu finansçjumu un kâdu 

programmu no jauna atverot, daþu 

dienu laikâ tâ ir jâaizver, jo visi 

atvçlçtie lîdzekïi uzreiz ir sadalîti� 

Jau ziòots, ka pçc iestâðanâs Eiropas 

Savienîbâ LAD veic ELVGF 

Garantijas daïas maksâjumu aìentûras 

funkcijas, kurâs ietilpst Kopçjâs 

lauksaimniecîbas politikas Kopçjâ 

tirgus organizâcijas pasâkumu 

administrçðana - tieðie maksâjumi, 

tirgus regulçðanas pasâkumi 

(intervence, eksporta kompensâcijas), 

lauku attîstîbas plâna pasâkumi, kâ arî 

atbalsta pasâkumi biðkopîbas 

attîstîbai, raþotâju organizâcijâm 

zivsaimniecîbâ, kâ arî augïu un 

dârzeòu sektorâ� 

VPM MLA PVTM PVTM DNS Agro- ES Aitu Zîdîtâj- Nok� vai Piena Kopâ 

(lauk�) (lopb�) vide standarti mâtes govis eksp� kvotas 

lielopi 

Austrumlatgales 1243553 3154115 787326 251729 783185 130784 199538 6260 4484 256970 79203 6897147 

Dienvidkurzemes 2566544 3484933 3237096 601644 1311469 385971 1107137 9639 39259 744874 277057 13765622 

Dienvidlatgales 2317201 6076845 1553285 661845 1464048 869463 810146 17068 41913 618284 219756 14649854 

Lielrîgas 1331093 1620489 1218091 383819 657823 430248 1017853 7613 31755 400095 238776 7337654 

Viduslatvijas 1487720 3689761 1172502 302157 1173735 560585 516536 10119 36971 379277 171309 9500671 

Zemgales 2942979 388091 5802103 352982 781102 98758 1122378 2968 16747 383452 267253 12158814 

Ziemeïaustrumu 1356290 3634600 927189 303653 804763 755478 335657 9831 16838 402998 130837 8678134 

Ziemeïkurzemes 1797381 1706536 2192472 438189 927274 321960 583684 4339 17387 446798 241821 8677841 

Ziemeïvidzemes 2450723 3777478 2430771 703679 1874806 874464 1213176 19234 51613 817622 458697 14672263 

Kopâ: 17493484 27532848 19320834 3999698 9778204 4427711 6906105 87070 256966 4450370 2084709 96338000 

Saîsinâjumu paskaidrojumi: VPM - vienotais platîbu maksâjums 

MLA - mazâk labvçlîgie apvidi 

PVTM (lauk) - papildu valsts tieðie maksâjumi par laukaugiem 

PVTM (lop�) - papildu valsts tieðie maksâjumi par lopbarîbu 

DNS - daïçji naturâlo saimniecîbu pârstrukturizâcija 

ELVGF Garantijas daïas veiktâs 

izmaksas no 16�10�2004� lîdz 

15�10�2005� (LVL) 

Raþotâju grupas 788413 

Eksporta kompensâcijas 561478 

Intervences pasâkumi 

Atbalsts cietes kartupeïu 

61545 

audzçtâjiem 297577 

Bites 99596 

Kopâ 1808609 



Komercreìistra ieraksti jâveic laikus 

Helmuts Jauja, 

Uzòçmumu reìistrs 

Runâjot par komercreìistra nozîmi, 

parasti tiek uzsvçrta tâ publiskâ 

ticamîba, kas nodroðina gan treðo 

personu, gan paðu komersantu 

juridisku aizsardzîbu� Komercreìistrâ 

tiek ierakstîtas svarîgâkâs ziòas, kas 

treðajâm personâm komerctiesiskâs 

apgrozîbas ietvaros bûtu jâzina par 

komersantu� 

Jâatgâdina, ka komercreìistra 

ieraksti tiek iedalîti: 

1) konstitutîvajos un 

2) deklaratîvajos� 

Pirmajâ gadîjumâ ar komercreìistra 

ierakstu tiek nodibinâtas tiesiskâs 

attiecîbas, piemçram, ierakstot SIA 

komercreìistrâ, tâ iegûst juridiskas 

personas tiesîbas� Savukârt 

deklaratîvie ieraksti padara publiski 

ticamus jau notikuðus juridiskus 

faktus� Piemçram, valdes locekïa 

iecelðanu, prokûras izdoðanu vai 

filiâles izveidoðanu� Òemot vçrâ to, ka 

izsludinâtais deklaratîvais komercreìistra 

ieraksts var neatbilst 

faktiskajai situâcijai (piemçram, 

komercreìistrâ kâ vienîgais SIA valdes 

loceklis ir ierakstîta persona A, lai gan 

patiesîbâ ir persona B), publiskâs 

ticamîbas principam îpaða nozîme ir 

tieði deklaratîvo ierakstu izmantoðanâ� 

Komercreìistrâ ierakstîtâs un 

izsludinâtâs ziòas ir spçkâ attiecîbâ uz 

treðajâm personâm (Komerclikuma 

(KL) 12� panta pirmâ daïa)� Tas 

nozîmç, ka treðâ persona nevar 

aizbildinâties ar to nezinâðanu 

(izòemot gadîjumu, ja tâ var pierâdît, 

ka nezinâja un nevarçja zinât ðos 

faktus pirmâs 15 dienas pçc to 

izsludinâðanas)� Vienlaikus treðâ 

persona ir tiesîga païauties uz 

komercreìistrâ ierakstîtajâm un 

izsludinâtajâm ziòâm� T� i�, labticîga 

treðâ persona uz tâm var balstît savu 

tiesisko rîcîbu, nebaidoties, ka 

nodibinâtâs tiesiskâs attiecîbas vçlâk 

varçtu tikt apstrîdçtas, atsaucoties uz 

komercreìistra ziòu neatbilstîbu 

reâlajai situâcijai� 

Piemçrs� 

Komercreìistrâ kâ SIA valdes loceklis 

ir ierakstîts A� Taèu SIA dalîbnieku 

sapulce nolemj viòu atbrîvot un valdes 

locekïa amatâ iecelt personu B� Kamçr 

ziòas par B tiek paziòotas Uzòçmumu 

reìistram (UR), ierakstîtas komercreìistrâ 

un izsludinâtas, persona A 

noslçdz darîjumu SIA vârdâ ar treðo 

personu� Ðajâ gadîjumâ A nebija tiesîbu 

slçgt lîgumu SIA vârdâ, jo, atbilstoði KL 

216� panta treðajai daïai, viòð bija 

zaudçjis valdes locekïa amatu brîdî, kad 

SIA dalîbnieku sapulce pieòçma 

lçmumu� Taèu SIA nevar atteikties no 

lîguma izpildes, atsaucoties uz ðo faktu, 

jo treðâ persona savu rîcîbu ir balstîjusi 

uz komercreìistrâ ierakstîtajâm ziòâm� 

Publiskâ un juridiskâ ticamîba 

Tomçr komercreìistra ierakstu 

publiskâ ticamîba ir juridiska fikcija, 

kuru nevar uzskatît par pietiekamu 

komerctiesiskâs apgrozîbas droðîbas 

un stabilitâtes nodroðinâðanai� 

Ir svarîgi, lai komercreìistra ieraksti 

bûtu ne tikai formâli juridiski publiski 

ticami, bet lai tie bûtu arî objektîvi 

ticami, t� i�, atbilstu reâlajai situâcijai� 

Galvenais pasâkums objektîvâs 

ticamîbas nodroðinâðanâ ir 

komercreìistra iestâdes veiktâ 

pârbaude pirms ierakstu izdarîðanas� 

Komercreìistra iestâde, atbilstoði 

savai kompetencei, pârbauda 

komersantu iesniegtos dokumentus, 

kas pamato komercreìistra ierakstus� 

Tâdçjâdi komercreìistra iestâde pirms 

ieraksta izdarîðanas pârliecinâs, vai 

attiecîgais juridiskais fakts vispâr ir 

noticis� 

Izmaiòas jâreìistrç laikus 

Likums paredz arî mehânismus, kas 

nodroðina komercreìistra ierakstu 

regulâru aktualizâciju� Par tâdu var 

uzskatît KL 16� pantâ noteikto ziòu 

iesniegðanas termiòu� Saskaòâ ar 

minçto normu, ziòas, uz kuru pamata 

izdarâmi jauni ieraksti komercreìistrâ, 

kâ arî likumâ noteiktie dokumenti, 

iesniedzami komercreìistra iestâdç 

14 dienu laikâ no attiecîgâ lçmuma 

pieòemðanas, ja ðajâ likumâ nav 

noteikts citâdi� 

Lai gan komersanti arî paði ir 

ieinteresçti laikus paziòot komercreìistrâ 

ierakstâmâs ziòas, papildu 

stimuls ievçrot likumâ noteikto 

termiòu ir atrodams Administratîvo 

pârkâpumu kodeksa 166�3 pantâ, kurâ 

noteikta administratîvâ atbildîba par 

UR iesniedzamo ziòu neiesniegðanu 

laikâ vai neiesniegðanu vispâr� 

Izplatîtâkie gadîjumi, kad UR 

amatpersonâm nâkas sastâdît administratîvâ 

pârkâpuma protokolus, ir ðâdi: 

1) netiek laikus paziòots par 

pamatkapitâla apmaksu� Likums 

paredz iespçju gan kapitâlsabiedrîbu 

dibinot, gan vçlâk, pamatkapitâlu 

palielinot, neapmaksât uzreiz visu 

parakstîto kapitâlu (KL 146� p� 2�, 3� d�, 

198� p� 8� punkts, 257� p� 1� d� 8� 

punkts)� Savukârt komercreìistrâ 

pamatkapitâls tiek ierakstîts, atseviðíi 

norâdot gan parakstîto, gan 

apmaksâto kapitâlu� Gadîjumâ, ja 

kapitâlsabiedrîbas dalîbnieki 

(akcionâri) ir izmantojuði likumâ 

noteikto iespçju neapmaksât uzreiz 

visu kapitâlu, svarîgi ir atcerçties, ka 

pçc pamatkapitâla pilnîgas apmaksas 

par to ir jâpaziòo komercreìistra 

iestâdei, iesniedzot attiecîgu 

reìistrâcijas pieteikumu (sîkâka 

informâcija par iesniedzamajiem 

dokumentiem ir atrodama 

www�ur�gov�lv)� Pieteikums jâiesniedz 

14 dienu laikâ pçc kapitâla apmaksas� 

Pretçjâ gadîjumâ var draudçt ne tikai 

sabiedrîbas amatpersonu saukðana pie 

administratîvâs atbildîbas - komercreìistra 

ieraksti par pamatkapitâla 

apmaksu var ietekmçt treðo personu 

uzticîbu sabiedrîbai� Arî UR 

amatpersonas balsta savu rîcîbu uz 

komercreìistra ierakstiem, pieòemot,ja 

daïa kapitâla nav apmaksâta, 

attiecîgo daïu îpaðniekiem nav 

balsstiesîbu, tie daïas nedrîkst 

atsavinât utt�; 

2) netiek laikus paziòots par 

komercsabiedrîbu amatpersonu 

(valdes locekïu, revidentu) iecelðanu� 

Pienâkums paziòot sabiedrîbai ir ne 

tikai tajos gadîjumos, kad attiecîgajâ 

amatâ tiek iecelta cita persona� Lai 

uzturçtu komercreìistra ierakstu 

objektîvo ticamîbu un nodroðinâtu 

informâcijas aktualizâciju, paziòot par 

amatpersonas iecelðanu nepiecieðams 

arî gadîjumos, kad uz jaunu pilnvaru 

termiòu tiek iecelta lîdzðinçjâ 

amatpersona� Par ðâdu principu liecina 

KL 9� p� 1� d�, paredzot iesniegt 

dokumentus, kas pamato ieraksta 

izdarîðanu komercreìistrâ� Tieði ðie 

dokumenti ïauj spriest par ieraksta 

objektîvo ticamîbu� 

Piemçrs� 

Ja komercreìistra ierakstu par valdes 

locekli pamato reìistrâcijas lietâ esoðais 

4 gadus vecais dalîbnieku sapulces 

protokols, ir pamats ðaubâm par 

ieraksta atbilstîbu objektîvajai situâcijai, 



zinot, ka valdes locekïu pilnvaru termiòð 

ir 3 gadi� Turklât, lai gan treðâ persona 

juridiski ir aizsargâta, ðâda situâcija 

neveicina treðâs personas droðîbas 

sajûtu un uzticîbu komercreìistra 

ierakstu atbilstîbu patiesîbai� 

Tâpat KL 224� p� 1� d� nosaka: 

"Iesniedzot komercreìistra iestâdei 

pieteikumu par valdes locekïa pilnvaru 

izbeigðanos, izmaiòâm pârstâvîbas 

tiesîbâs vai jauna valdes locekïa 

ievçlçðanu, pieteikumam pievienojams 

dalîbnieku sapulces protokola izraksts ar 

attiecîgo lçmumu�" Praksç bieþi vien 

juridiskos dokumentos tiek kïûdaini 

norâdîts, ka valdes locekïiem tiek 

pagarinâts pilnvaru termiòð� Valdes 

locekïa maksimâlais pilnvaru termiòð ir 3 

gadi un to nav iespçjams pagarinât� 

Beidzoties valdes locekïa pilnvarâm, 

nepiecieðams ievçlçt jaunu valdes locekli� 

Jauns valdes loceklis var bût gan 

persona, kas lîdz ðim pildîja valdes 

locekïa pienâkumus, gan arî cita� Jauns 

nenozîmç cits, un par lçmumu ievçlçt 

valdes locekli (arî ja tas lîdzðinçjais) ir 

Perspektîvâkâs âbeïu ðíirnes 

(Turpinâjums no 1� lpp�) 

Saldo augïu ðíiròu grupa ir 

papildinâjusies ar ðíirnçm `Zemgales 

Saldâ` (PU-15225), `Krista` un 

`Karamba` (Karina)� 

`Zemgales Saldajai` ir viegli 

veidojams vainags, kas dabiski veido 

slaido vârpstu� Raþîba ir ïoti augsta� 

Augïi krâsoti pievilcîgi rozâ, koniski, 

ïoti saldi, ar labâm glabâðanâs spçjâm 

lîdz janvârim� 

`Krista` augïi - ar ïoti stingru, 

sulîgu, kraukðíîgu mîkstuma 

struktûru, transportabli� 

`Karamba` ir jûtams `Bumbierâboliem` 

raksturîgais aromâts, labas 

glabâðanâs spçjas� 

Vairâkas mûsu tirgû regulâri 

importçtas ðíirnes spçj augt arî 

Latvijas klimatâ, veidojot pietiekami 

kvalitatîvus augïus� Bieþi vien mûsu 

izaudzçtajiem âboliem ir koðâks un 

tirgum piemçrotâks krâsojums, nekâ 

no Polijas importçtajiem ðo paðu 

ðíiròu augïiem� Sekmîgi pie mums 

iespçjams audzçt ðíirnes `Champoin`, 

Àlwa`, `Witos`, `Ligol`, `Rubin' 

(èehu), `Redcroft`, `Fireside Red` 

(syn� `Connel Red`)� Tâs gan bûtu 

jâstâda vienîgi labâkajâs dârzu vietâs 

jâpaziòo komercreìistra iestâdei, lai 

tiktu izdarîts atbilstoðs ieraksts 

komercreìistrâ� Ðis princips attiecas 

arî uz citâm amatpersonâm, kurâm ir 

noteikts pilnvaru termiòð� 

3) netiek laikus paziòots par statûtu 

grozîjumiem� Izdarot jebkurus 

grozîjumus kapitâlsabiedrîbas statûtos, 

par to jâpaziòo komercreìistra 

iestâdei, iesniedzot grozîjumu tekstu, 

kâ arî statûtu aktuâlo redakciju� Ja 

dalîbnieku (akcionâru) sapulcç statûti 

pilnîbâ tiek apstiprinâti jaunâ 

redakcijâ, atseviðíu grozîjumu tekstu 

iesniegt nav nepiecieðams� KL 16� 

pantâ noteiktais statûtu grozîjumu 

iesniegðanas 14 dienu termiòð ir 

vispârîgs� Ja grozîjumi tiek pieòemti 

saistîbâ ar reorganizâciju, par tiem 

ziòo vienlaikus ar reorganizâcijas 

reìistrâcijas pieteikumu, un tas var bût 

vairâk nekâ 3 mçneði pçc lçmuma 

pieòemðanas dienas� Savukârt, ja 

statûtu grozîjumi ir saistîti ar 

pamatkapitâla izmaiòâm, 14 dienu 

termiòð tiek skaitîts no brîþa, kad 

vai arî jâpotç ziemcietîgâku ðíiròu 

vainagos� 

Teicami piemçroti audzçðanai visâs 

Latvijas vietâs ir Iedzçnos selekcionçtie 

âbeïu hibrîdi, kuros laba ziemcietîba ir 

apvienota ar teicamu garðu� Pûres DIS 

kolekcijâ no ðiem hibrîdiem ir izdalîti 

vairâki ðíiròu kandidâti, kas varçtu bût 

interesanti komercaugïkopîbâ vai 

stâdîðanai piemâjas dârzos� 

Hibrîds `Saiva` (AMD-20-33-23) 

pçc augïu formas un krâsojuma 

atgâdina Latvijas komercðíiròu 

sarakstâ iekïauto `Saltanat`, bet - ar 

daudzkârt labâkâm glabâðanâs spçjâm� 

`Madona` (AMD-19-14-23) varçtu 

aizstât lîdz ðim dârzos bieþi stâdîto 

ðíirni Ìedzçnu`� Augïi pçc garðas un 

izskata ir samçrâ lîdzîgi, toties koku 

vainags ir vieglâk veidojams, arî 

izturîba pret Ca vielmaiòas traucçjumu 

izraisîtajiem augïu fizoloìiskajiem 

bojâjumiem ðim hibrîdam ir augstâka� 

`Laima` (AMD-19-54-15) varçtu 

ieinteresçt tos, kam garðo ðíirne 

`Lobo`� `Laimai`, atðíirîbâ no 

`Lobo`, ir augstâka izturîba pret 

kraupi, tâdçï nav nepiecieðami 

vairâkkârtîgi fungicîdu smidzinâjumi, 

toties augïu aromâts, krâsojums un 

garða ir visai lîdzîgi� 

likums paredz iesniegt pieteikumu par 

pamatkapitâla izmaiòâm� Pamatkapitâla 

palielinâðanas gadîjumâ tas 

jâdara pçc tam, kad beidzies termiòð, 

kurâ var parakstîties uz jaunajâm 

kapitâla daïâm (akcijâm) (KL 202� p� 

1� d�, 261� p� 1� d�)� Savukârt pamatkapitâla 

samazinâðanas gadîjumâ 

pieteikums jâiesniedz pçc tam, kad ir 

beidzies kreditoru prasîjumu 

pieòemðanas termiòð, un prasîjumi ir 

nodroðinâti (KL 208� p� 1� d�, 265� p� 

1� d�)� 

Labâk vçlu, nekâ nekad 

Teicienu labâk vçlu, nekâ nekad var 

attiecinât arî uz ziòu ierakstîðanu 

komercreìistrâ� Ja reìistrâcijas 

pieteikums tiks iesniegts novçloti, t� i�, 

nokavçjot 14 dienu termiòu, 

dokumenti tiks izskatîti un arî 

atbilstoðs ieraksts komercreìistrâ tiks 

izdarîts (ja iesniegtie dokumenti 

atbildîs likuma prasîbâm un 

informâcija joprojâm bûs aktuâla)� 

Tomçr ðâdâ gadîjumâ bûs jârçíinâs ar 

jau minçtajâm sankcijâm� 

Èksotika`(AMD-20-40-14) izceïas 

ar mirdzoðiem, viscaur ïoti koði tumði 

sarkaniem augïiem� Garða saldskâba 

ar salduma pârsvaru� 

`Yoko` (AMD-55-29-21) ir ïoti 

pievilcîga augïu forma - kâ iegarenas 

muciòas� Miza lietoðanas gatavîbas 

stadijâ nokrâsojas intensîvi dzeltena� 

Mîkstums sulîgs, saldskâbs, ar spçcîgu 

âbolu un ananâsu aromâtu� Lielâkais 

trûkums ir augïu birðana, tuvojoties 

gatavîbai, tâdçï bûtu ieteicama 

stâdîðanai tikai piemâjas dârzos� 

Hibrîds DI-2-90-117 ir izdalîts Dobeles 

DSIS, bet arî Pûrç tas izrâdîjies viens 

no visraþîgâkajiem un visvieglâk 

glabâjamajiem� Augïi pçc izskata 

atgâdina ðíirni `Forele`, bet ir koðâk 

krâsoti, ar saldâku un harmoniskâku 

garðu� 

Âboli, kas paredzçti lietoðanai 

svaigâ veidâ kâ deserta augïi, 

lielâkoties ir visai viduvçji piemçroti 

pârstrâdei� Testçjot ðíirnes, no kurâm 

bûtu iegûstama vislabâkâ sula, tika 

òemta vçrâ ne tikai sulas kvalitâte 

(aromâts, tâs saldums, spçja 

nenobrûnçt), bet arî tâs daudzums� 

Teicami piemçrots sulas spieðanai ir 

hibrîds `Minima` (AMD-55-24-15) 

(balta sula), kâ arî ðíirne `Williams 

Pride` (tumði rozâ sula)� 


LATVIJA POLITIKA UN ATBALSTS 

ES ir biodegvielas standarts� Latvija gudro riteni? 

Udo Pçrsis, zemkopîbas 

ministra padomnieks 

Tie lauksaimnieki, kas ierîkojuði 

rapðu eïïas spiestuves, lai iegûtu 

biodegvielu, sâk domât, kas un kâ 

noteiks ðai biodegvielai standartu� Jo 

degvielas cena noteikti kâps, tâtad 

raþotâji bûs ieinteresçti savu preci 

piedâvât tirgû� 

Patiesîbâ ES ðie nosacîjumi ir 

pieòemti un darbojas� Eiropas 

standartam EN 14214:2003+AC:2003 

ir Latvijas standarta statuss� Latvijas 

standarts LVS EN 14214+AC:2005 

Automobiïu degvielas� Taukskâbju 

metilesteri (FAME) dîzeïdzinçjiem� 

Prasîbas un testçðanas metodes ir 

identisks ES standartam� To akceptçjis 

uzòçmums Latvijas standarts (LVS), 

kas pârstâv valsts viedokli Eiropas 

starptautiskajâs standartizâcijas 

organizâcijâs� 

Latvijas standarta priekðvârdâ teikts: 

"Daudzas ðî standarta testçðanas 

metodes bija starplaboratoriju 

testçðanas priekðmets, lai noteiktu 

metodes pielietojamîbu un tâs 

precizitâti saistîbâ ar taukskâbju 

metilesteru daþâdajiem izcelsmes 

avotiem� Ðos taukskâbju metilesterus 

pagatavoja no rapðu sçklu un 

saulespuíu eïïâm�" Turklât, atbilstoði 

Eiropas Standartizâcijas komitejas 

(CEN/CENELEC) iekðçjiem 

noteikumiem, nacionâlo standartizâcijas 

organizâciju pienâkums ir ieviest 

ðo Eiropas standartu� Tâtad, pieòemot 

Latvijas MK noteikumus, jâievieð 

Eiropâ jau esoðie nosacîjumi� Diemþçl 

tas Latvijâ vçl nav izdarîts, 

atrunâjoties, ka ðo degvielu nevarot 

pârbaudît� Reizi mçnesî taèu var 

paòemt paraugus, tur nekâdu 

neskaidrîbu nav! Vienîgais man 

saprotamais arguments - ðâdi izpauþas 

vçlme aizkavçt biodegvielas raþoðanu� 

Eïïu spiest Latvijâ 

iemâcîjuðies, bet… 

Eïïas spieðanas veidi ir vairâki, bet 

pamatprincips ir viens - jo vairâk eïïas 

izspieþ, jo tajâ palielinâs fosforu 

saturoðie tauki� Tas nozîmç, ka ðâda 

eïïa ir nekvalitatîvâka� Fosfors jâdabû 

prom� Ko ar to gribu teikt? To, ka 

saimnieks, iegâdâjoties biodegvielu un 

nezinot, kâ tâ spiesta, var sabojât 

dzinçju� 

Informâcija par biodegvielas 

izmantoðanu nâkotnç ir visai 

pârsteidzoða� Piemçram, stâsta, ka 

Brazîlija paredzçjusi 2020� gadâ pâriet 

tikai uz biodegvielu� Savukârt Latvijâ 

situâcija ir pilnîgi pretçja - mçs naudu 

pludinâm ârâ, lai gan tajâ paðâ laikâ ir 

plaðas iespçjas raþot augstvçrtîgu 

rapðu eïïu - vislabâko izejvielu 

biodegvielai! 

Atðíirîbâ no valsts iestâdçm, kas 

nespçj izlemt stratçìiskus 

jautâjumus, raþotâji mçìina paði kaut 

ko darît� SIA Iecavnieks maðînas 

brauc ar tîru rapðu eïïu, Matîðos to 

filtrç un izmçìina, kâds efekts 

traktoru darbîbâ� Valsts ar savu 

lçndarbîbu pati sev rada problçmas, 

kuras Finanðu un Ekonomikas 

ministrijas dabûs risinât - tâ Pandoras 

lâdîte drîz sprâgs vaïâ� Dzîve 

piespiedîs, jo saimniecîbas un 

uzòçmumi bûs pierâdîjuði, ka spçj vai 

nu braukt ar tîru eïïu, vai izveidot 

raþotni, kas iegûst biodîzeïdegvielu� 

Kas notiek Eiropâ, konkrçti Vâcijâ, 

katrs interesents var izlasît internetâ - 

www�bioeïïas�lv� 

Tagad pieòemts arî Biodegvielas 

likums� Pamatprasîbas ir ES direktîvu 

izpilde� Bet galvenokârt bûtu jâskatâs, 

kâdas Latvijai iespçjas attîstît 

raþoðanu, strâdât perspektîvi� 

Nacionâlajâ programmâ par 

biodegvielas raþoðanas attîstîbu jau 

viss ir salikts pa plauktiòiem, bet likums 

orientçts uz to, lai noteiktu visu piecu 

iesaistîto ministriju funkcijas un 

atbildîbu� Realizçjot nacionâlo 

programmu var nodroðinât attîstîbu un 

labklâjîbu valstî� 

Raþotâji un patçrçtâji izeju 

atradîs 

Lai nesareþìîtu dzîvi, jâatrod 

lîdzsvars, kas atbilst arî ES direktîvâm� 

Tâtad: sabiedriskais transports 

brauks ar biodegvielu, ja to noteiks ðim 

transporta veidam un ES direktîvâm 

atbilstoði noteikumi� Cik saraþos, ar 

tâdu daudzumu brauks� Ja nesaraþos,ievedîs� 

Raþos Daugavpils firma 

Mamas-D, Naukðçnu Delta Rîga, kura 

tagad gatavojas celt jaunu pârstrâdes 

raþotni ar 100 tûkst� t lielu jaudu, un 

arî SIA Meþrozîte Cenu pagastâ� 

Lauksaimnieki galvenokârt 

izmantos tîru eïïu� Vâcijas standarts 

ir noteikts� Tâtad zemniekiem vajag 

mazo spiedîti, kas izspieþ rapðu eïïu, 

tâ jânosçdina, pçc tam jâizlaiþ caur 

5 mikronu filtru un jâuztaisa 

kokteilis: 20% eïïas un 80% 

dîzeïdegvielas� Ðî recepte jau ir 

pârbaudîta� Tâtad var braukt ar 

uzsildîtu tîru eïïu un var lietot ðâdu 

maisîjumu� Ja izvçlas tîru eïïu, 

traktoriem un arî automaðînâm 

jâpierîko daþi papildelementi� 

Nevienu raþotâju nevar piespiest 

rîkoties tâ vai citâdi, viòð pats 

izrçíinâs, ko var un ko nevar atïauties� 

Taèu ir jâbût valsts politikai, kâ 

saprâtîgi attîstît ðîs raþotnes, nevis ïaut 

katram kïût par paðdarbnieku� 

Lauksaimniekiem ir visas iespçjas 

rîkoties, lai viòu darba izmaksas 

nekïûst tik lielas, ka vairs nav vçrts 

saimniekot� Protams, ja bûtu izdarîts 

tâ kâ Èehijâ, kur uzcçla 

biodîzeïdegvielas reìionâlâs rûpnîcas, 

arî Latvijâ neviens negrasîtos ierîkot 

savas raþotnes� 

Degvielas tirgoðana un 

biodegviela 

Biodegvielas raþoðana tika pamatîgi 

novilcinâta, tâdçjâdi ïaujot krietni 

nopelnît degvielas tirgotâjiem� Ko 

domâjam tagad darît? 

Biodegvielas jautâjums skar piecas 

ministrijas, bet kopsakarîbas netiek 

vçrtçtas procesâ kopumâ� Tâpçc ZM 

nolçmâm, ka jâizveido darba grupa, 

kas noskaidrotu, kâda ir situâcija ar 

piemaksâm degvielai un 

enerìçtiskajiem resursiem vispâr 

valstî� Ir trîs râdîtâji: starpîba starp 

fosilâs un biodegvielas cenu, vides 

faktors un akcîzes nodoklis� 

Uzzinâsim, kâda situâcija ar eïïas 

raþoðanu un ko lauksaimnieki paði 

varçtu darît� Pçc tam aicinâsim kopâ 

paðreizçjos biodegvielas izmantotâjus - 

SIA Iecavnieks, SIA Bauòi un varbût 

vçl daþus, lai lemtu, kâ labâk rîkoties� 

Nezinu, kâpçc mûsu valsts 

neizmanto vienreizçjo iespçju, ka ES 

enerìçtikas komisârs ir Andris 

Piebalgs� Viòam taèu ir 

viskompetentâkâ informâcija! 


LATVIJA POLITIKA UN ATBALSTS 

Valsts interesçs ir aizstâvçt cukura nozari 

Uldis Caune, LCAA 

Labâm attîrîðanas iekârtâm Jelgavas 

cukurfabrikâ jâbût, tas nav apstrîdams� 

Runâts par to bieþi, taèu darbi arvien 

atlikti� Jau pirms èetriem gadiem 

secinâjâm, ka notekûdeòu attîrîðana ir 

viens no galvenajiem uzdevumiem� Un 

nelîdz nekâdas aizbildinâðanâs� Toreiz, 

kad zemnieki vçl bija fabrikas 

lîdzîpaðnieki, tik lielas peïòas nebija� 

Vai nu mums patîk, vai ne, bet ðodien 

fabrika strâdâ citâdâk� Daudz kas labs 

ir izdarîts� 

Tagad, kad cukurfabrika ieguldîjusi 

lîdzekïus raþoðanas uzlaboðanâ, tâ nav 

ieinteresçta uzòçmumu slçgt� Situâcija 

ar piesâròotajiem notekûdeòiem bija 

slikts un neparedzams variants visiem� 

Apturçja uzòçmumu, neieguva 

neviens� Tagad vides dienesti 

apsekojuði arî citas upes, un pçkðòi 

atjçguðies, ka situâcija dabâ nav 

normâla� Zemgalç mazâs upîtes ir 

izþuvuðas� Vircavai varçja pâriet pâri 

sausâm kâjâm� Sesaviòâ tas pats� 

Turklât 14�-17� oktobrî, kad citur 

Latvijâ lija, Zemgalç tikai putekïus 

noskaloja� Pagâjuðajâ nedçïâ (17�- 

19� oktobrî - red�) nekas nav mainîjies� 

Tagad notiek ûdens bagâtinâðana ar 

skâbekli� Vçl fabrika atðíaida 

notekûdeòus ar Lielupes ûdeni - tâ 

palielinoties skâbekïa koncentrâcija� 

Notekûdeòu attîrîðana - 

runga ar diviem galiem 

Paðlaik, pârstrâdes sezonâ, 

cukurfabrika nevar uzreiz uzbûvçt un 

palaist priekðattîrîðanas iekârtas� 

Toties nâkamajâ sezonâ bez tâm 

neïaus sâkt darbu� Asociâcija lîgumus 

ar fabriku neslçgs, ja nebûs pârliecîbas 

par attîrîðanas iekârtâm� Fabrikas 

vadîba apgalvo - tehniskie dokumenti 

jau sagatavoti� 

Iespçjams, cukurfabrikai neparedzçta 

kritiska situâcija radâs arî 

Jelgavas pilsçtas attîrîðanas iekârtu 

dçï� Tâs bija plânots laist darbâ ðogad, 

bet iekârtu pabeigðana aizkavçjusies� 

Tagad sola - tâs sâkðot darboties 

nâkamâ gada martâ� Tâtad: ja fabrika 

bûtu ierîkojusi priekðattîrîðanas 

sistçmu, tâ nevarçtu darboties, kamçr 

nedarbojas Jelgavas attîrîðanas 

iekârtas� 

Grçko daudzi, ne jau Jelgavas 

cukurfabrika vienîgâ� Taèu uzòçmuma 

ûdens patçriòð un ieplûde Lielupç ir 

iespaidîga� Lîdzsvars bija trausls, un 

sausais rudens to izjauca� Arî Lielupes 

ietekai jûrâ var kâjâm pârbrist� Ja jûras 

ûdens plûstu iekðâ, notiktu 

paðattîrîðanâs� Jau nâkamajâ dienâ pçc 

fabrikas apturçðanas uzstâdîja 

skâbekïa bagâtinâðanas iekârtas� Kâds 

ieguvums? Varbût tas darîts vienîgi 

tâpçc, lai parâdîtu sabiedrîbai, cik 

nopietni strâdâ vides dienesti? Taèu arî 

iepriekð cukurfabriku apmeklçjuðâs 

valdîbas komisijas atzinuðas, ka strâdât 

var� Tâtad vides dienesti paði atïâva! 

Spçles ar kvotâm 

Sadarbîba ar cukurfabriku 

uzlabojusies� Ðogad pirmoreiz 

asociâcija parakstîja nozares lîgumu ar 

abâm fabrikâm� Viss individuâlajos 

lîgumos ierakstîtais savstarpçji 

pârrunâts, un fabrika pilda savas 

saistîbas� Lai gan saimniekiem pieder 

tikai daþi procenti akciju� 

Nepatîkamâkais tas, ka nav nekâdas 

skaidrîbas par cukura reformu� Mçs 

saprotam, ka to vajadzçtu risinât uz 

B kvotas rçíina, tas ir, to likvidçjot� 

Bet valstis, kurâm ðî kvota ir liela, nav 

ieinteresçtas to darît� Latvijai B kvota 

ir tikai 105 t, viss pârçjais cukurs 

attiecas uz A kvotu� Tas nozîmç - 

Latvija raþo cukuru paðu patçriòam un 

ar eksportu ES nepârpludinâs� Turklât, 

iestâjoties ES, nevienai jaunajai 

dalîbvalstij B kvotu nepieðíîra, vienîgi 

Polija sev nelielu daudzumu izkaroja� 

Taèu vecajâm dalîbvalstîm, 

piemçram, Francijai, ir liela B kvota� 

Viòi no tâs negrib ðíirties un ar mieru 

samaksât, lai jaunâs dalîbvalstis 

raþoðanu samazina vai pat atsakâs no 

tâs� Tas nozîmç: lai Latvija pçrk 

cukuru no citiem� 

Diez vai var cerçt, ka cukurs 

reformas gaitâ kïûs jûtami lçtâks, jo, 

piemçram, Austrâlija raþo 

cukurniedru produktu, kurð maksâ 65 

sant�/kg� Reforma varçtu pazeminât 

cenu visâ ES tirgû, bet vai bûs 

mehânisms, kas noteiks maksimâlo 

produkta cenu? 

Kompensâcijas ir mânîgs 

kârdinâjums 

Ja ES kompensâcijas nepiespiedîs 

cukurfabrikas atteikties no raþoðanas, 

tad Latvija turpinâs raþot cukuru� 

Turklât solîtâ kompensâcija - 

EUR 50 milj� - nemaz nav liela, lai 

uzòçmums, kas vçlas strâdât, kristu 

kârdinâjumâ… 

Fabrikas varbût iegûs vairâk, bet par 

audzçtâjiem to nepavisam nevar teikt� 

Mçs LCAA rçíinâjâm - mûsu 

saimniecîbâs kopumâ cukurbieðu 

tehnikâ ielikti Ls 8 milj� Fabrikas lîdz 

2006� gada jûlijam var pieteikties ES 

restrukturizâcijas fondiem, taèu mums, 

audzçtâjiem, ðî situâcija ir pilnîgi 

tumða� Taèu uz lauka augs bietes, un, ja 

fabrikas pateiks: nepieòemsim! - tas 

bûs arî valstiski nepieòemami� 

LCAA piedâvâ variantu: ïaut 

cukurfabrikâm pieteikties ðiem 

fondiem tikai tad, kad lîgumi ar 

audzçtâjiem izpildîti� Tâtad tad, kad 

bietes pârstrâdâtas un audzçtâji 

saòçmuði visu savu naudu� Tikai tad 

var sâkt darboties noteikumi par 

restrukturizâciju� 

Visizdevîgâk bûtu, ja Latvijâ ðî 

nozare iegûtu ilgtermiòa statusu� 

Kompensâcijas, protams, ir viens� Bet, 

ja mums jâpârdod sava cukurbieðu 

tehnika, tas ir pavisam kas cits� Ja 

cukurbietes vairs neaudzçs ne Latvijâ, 

ne Lietuvâ un varbût arî citur, tehnikas 

tirgus bûs ïoti piesâtinâts� Mçs cietîsim 

zaudçjumus� 

Arî par kompensâcijâm nav 

skaidrîbas� Pçrn reformas variants, 

paredzot, ka visas valstis proporcionâli 

samazina raþoðanu, ðíita saprâtîgâks� 

Arî cenas kritums par 25% likâs 

pieòemams, jo pretî solîja 60% 

kompensâcijas - ar noteikumu, ka ðî 

nauda nonâk pie audzçtâjiem� 

Paðreizçjais variants - par 42% - 

nekâdi nav pieòemams� Turklât par 

cenu vispâr netiek runâts! 

Ja notiks ïaunâkais, un bietes vairs 

nevarçsim audzçt,- kas notiks ar 

strâdniekiem? Latvijâ izaudzç 

apmçram 500 tûkst� t cukurbieðu jeb 

10 tûkst� vilciena vagonu - arî tas 

garantç darbu cilvçkiem� Manâ 

saimniecîbâ ir 11 darbinieku, citam 

saimniekam mazâk, citam - vairâk� 

No biteniekiem nav dzirdçts, ka 

piebaroðanas dçï bites ietu bojâ, jo 

lieto mûsu cukursîrupu� Agrâk, 

nopçrkot kontrabandas cukuru, 

bitenieki sûdzçjâs�� 

Interesanti - kâdu cukuru reforma 

mûs piespiedîs lietot uzturâ? 


Kooperatîvo sabiedrîbu mçríis - pârstrâde 

AgroPola apaïais galds kopâ ar Zemkopîbas ministrijas (ZM), Latvijas lauksaimniecîbas kooperatîvu 

asociâcijas (LLKA) un lauksaimniecîbas pakalpojumu kooperatîvo sabiedrîbu (LPKS) vadîtâjiem 

Rûta Bierande, Ilze Bûmane 

Sarunâ piedalâs: 

LATVIJA APAÏI PAR STÛRAINO 

• Òina Rakstiòa - ZM, Lauku attîstîbas departamenta direktore, 

· Evija Gunika - LLKA, biroja vadîtâja 

· Indulis Jansons - LPKS Valmieras agroekonomiskâ kooperatîvâ sabiedrîba un Latvijas lauksaimniecîbas kooperatîvu 

asociâcijas valdes priekðsçdçtâjs, 

· Edgars Ruþa - LPKS Latraps direktors, 

· Ilze Aizsilniece - LKPS Piena ceïð un Latvijas piena raþotâju asociâcijas valdes priekðsçdçtâja, 

· Mâris Petrçvics - LPKS Dzçse (Liepâjas rajons) valdes priekðsçdçtâjs, 

· Sandris Bçèa - LPKS Durbes grauds valdes priekðsçdçtâjs, 

· Zenta Gulbe - SIA Vâle - 1 valdes priekðsçdçtâja, 

· Gints Liepiòð - LKPS Kalnakrogs agro (dârzeòi - Zemgale) valdes priekðsçdçtâjs� 

Sarunu vada Latvijas Valsts Agrârâs ekonomikas institûta (LVAEI) direktors Andris Miglavs� 

Kooperatîvâs sabiedrîbas 

attîstâs veiksmîgi� Kur 

problçmas? 

A� Miglavs: - Kad AgroPols 

vienlaikus ar LLKA nâca klajâ ar 

ierosinâjumu rîkot apaïâ galda sarunu 

par kooperâciju, vispirms radâs doma - 

kâpçc par to ir jârunâ? Jo tâ it kâ ir 

joma, kas dîvainâ kârtâ pçdçjos 

gados - pçc ilgâka klusuma - vissekmîgâk 

attîstâs� Aizvadîto 4-5 gadu 

garumâ katrs nâkamais gads ir 

iezîmçjies ar kooperatîvo sabiedrîbu 

(k/s) spçka pieaugumu Latvijas lauku 

sektorâ� Kooperâcija un 

lauksaimnieciskâ darbîba veiksmîgi 

attîstâs� Kur ir problçmas? Tajâ paðâ 

laikâ AgroPolam apgalvo, un arî 

sarunâs ar cilvçkiem arvien 

jâpârliecinâs, ka ir daudz neatrisinâtu 

jautâjumu, ko bûtu vçrts pârrunât vai 

arî tâs darît zinâmas nâkamajiem 

kooperâcijas lîderiem, kuri par tâdiem 

vçl nav kïuvuði� Kas ir tas, par ko 2005� 

gada nogalç, kad jau gadu esam 

nodzîvojuði Eiropas Savienîbas 

koptelpâ, ir vçrts runât, lai pievçrstu 

sabiedrîbas uzmanîbu? 

Pçc amata pienâktos par to stâstît 

Indulim Jansonam, Latvijas 

lauksaimniecîbas kooperatîvu 

asociâcijas formâlajam un atzîtajam 

lîderim� 

I� Jansons: - Kâ jau minçju iepriekð, 

kooperâcijas sâkums bija ïoti smags� 

Tolaik tika privatizçtas kopsaimniecîbas, 

un ar to arî viss beidzâs� Bija 

daudz nepatikðanu un neapmierinâto� 

Tikai daþi kooperatîvi izveidojâs to 

klasiskajâ izpratnç un darbojas vçl 

ðodien - tie, kas paði neko neraþo, bet 

nodarbojas ar zemnieku izaudzçtâ 

tâlâku realizâciju� 

Paâtrinâjums k/s veidoðanâ sâkâs no 

2000� gada, kad parâdîjâs vairâki jauni 

kooperatîvi, un tas bija saistîts ar 

neraþas gadiem, cenu kritumiem visâs 

jomâs, arî Krievijas krîzes dçï� 

Zemnieki nonâca situâcijâ, kad 

ieòçmumi par saraþoto nesedza 

izdevumus, tâdçjâdi tika meklçta izeja, 

dibinot k/s un saòemot atbalstu no 

valsts kooperatîvu attîstîbai subsîdiju 

veidâ� Tas bija lûzuma punkts� 

Tagad, aptuveni seðu gadu laikâ, 

izveidojusies Lauksaimniecîbas 

kooperatîvu asociâcija, tajâ ir 

iestâjuðâs 50 k/s, un tas ir vairâk 

nekâ cerçjâm, notiek k/s atzîðana, 

kas mudina sakârtot darbu� 

Pagâjuðajâ gadâ visu k/s apgrozîjums 

bija Ls 23 milj� Kâpums pçdçjos 

gados ir iespaidîgs - pat 30-40%� 

Neraugoties uz augoðo konkurenci 

un spiedienu (arî no pârstrâdes 

uzòçmumiem), mçìinâm veidot 

labâku kooperâcijas attîstîbas 

modeli - liekot uzsvaru uz ilgtermiòa 

attîstîbu� Nevis tâdçï, lai k/s bûtu 

glâbðanas riòíis ðodienai, jo tirgû 

ienâk daþâdi dalîbnieki, arî nejauði, 

bet tâdçjâdi, lai, strâdâjot ar k/s, 

lauksaimnieks var plânot lielâkus 

ienâkumus, savu turpmâko attîstîbu 

un aktîvâku lîdzdalîbu tirgû� 

A� Miglavs: - Tad jau vienkârði 

lieliski! Mums ir apgrozîjums, augoðs 

k/s skaits, sekmîgs darbs, sadarbîba ar 

valsti Zemkopîbas ministrijas personâ 

ir gluþi laba�� 

Valsts atbalsts iezîmçja 

lûzumu 

Ò� Rakstiòa: - Vçl strâdâjot 

Alûksnes rajonâ, braucu uz LVAEI, 

klausîjos lekcijas par kooperâciju, 

taèu daudz kas palika neskaidrs� 

Iespçjams, tâpçc, ka praktiskâ 

attîstîba vçl nebija pârâk tâlu tikusi� 

Kad atnâcu strâdât uz ministriju, 

man teica - tavs galvenais uzdevums 

ir veicinât kooperâciju� Nodibinâjâm 

darba grupu, lûdzâm palîgâ Edgaru 

(Ruþu - red�), Mâri (Petrçvicu - red�) 

un citus, kurus pazinâm� Patiesîbâ 

ZM mums paðiem vajadzçja izprast, 

kas ðajâ procesâ notiek� Bija 

nepiecieðams gandrîz gads, lai 

iedziïinâtos un varçtu spriest, ko 

darît� Noskaidrojâm, cik daudz 

kooperatîvu uzrâda Lursoft dati - 

izrâdîjâs, vairâk par èetriem 

tûkstoðiem� Tomçr lauksaimniecîbas 

k/s toreiz bija aptuveni 160� Tas 



liecinâja, ka jâmaina nosacîjumi k/s 

attîstîbai� Bija skaidrs - vajadzîgs arî 

burkâniòð� Tâpçc 2000� gadâ 

nolçmâm, ka k/s dibinâðana jâatbalsta, 

ðâdu punktu ierakstot subsîdiju 

nolikumâ, kaut îsti skaidrs vçl nebija, 

kam un par ko pieðíirt naudu� Turklât 

daudzi nenovçrtçja, ka k/s tieðâm 

vajadzîgas� Bet tagad, kad esam ES 

dalîbvalsts, labi redzam - tirgus 

pieprasa lielus daudzumus 

produkcijas, ko reti spçj piedâvât viens 

vai daþi zemnieki� Tobrîd it kâ tâlâk 

nekas nenotika, jo katrs pats vçl spçja 

savai precei atrast tirgu� 

Izmaiòas Kooperâcijas likumâ 

izdarîjâm 2002� gada jûlijâ� Pçc tam 

ar Ministru kabineta noteikumiem 

nostiprinâjâm k/s atzîðanas procesu� 

Definçjâm, kas ir pakalpojumu un 

kas - raþotâju kooperatîvi un kâds 

atbalsts katram pienâkas Tie bija 

pirmie soïi� 

A� Miglavs: - Nu, lûk, jau divas 

pozitîvâs puses: vieni, kam ir interese 

un darba pienâkums, otri - kas to 

izjutuði kâ apzinâtu vajadzîbu� Visam 

vajadzçtu notikt kâ dabiskam 

procesam� Tajâ paðâ laikâ, klausoties 

Induïa Jansona teiktajâ par stratçìisko 

attîstîbu, piedalîðanos tirgû ar savu 

produkciju, uzreiz rodas jautâjums: ar 

kâdu produkciju? 

I� Jansons: - Kas nu kuram ir� 

Pagaidâm galvenokârt ar tieðo 

produktu - pienu, graudiem, rapðiem, 

dârzeòiem, bet doma mums ir tâlejoða - 

pçc iespçjas palielinât pievienoto 

vçrtîbu, tâtad orientçties uz pârstrâdi� 

Tâda ir vîzija, daþiem k/s pârstrâde jau 

ir, bet mçríis ir saòemt maksimâlo no 

iespçjamâs peïòas� Uzreiz tas nav 

izdarâms, bet tiktâl situâcija varçtu 

nonâkt� 

Ò� Rakstiòa: - Jûsu nâkotnes skatîjums 

bija - visa pârstrâde kooperatîvo 

sabiedrîbu zemnieku rokâs�� 

A� Miglavs: - Ko piebildîsiet? 

M� Petrçvics: - Vispirms jâzina, kas 

îsti ir kooperatîvs� Daþâdos 

dokumentos var atrast 101 variantu, 

ko tas nozîmç� Mçs cenðamies ieturçt 

savu lîniju, jo uzskatâm, ka starp k/s 

un zemnieku jâliek vienlîdzîbas zîme� 

Tâ ir bûtîba: zemnieka saraþotâ 

produkcija un zemnieka peïòa� Te 

vajadzîga sabiedrîbas izpratne, ka 

zemnieks nav tas, kas uz kâda cita 

rçíina taisa peïòu� 

A� Miglavs: - Bet k/s kopumâ ir 

augoðs biedru skaits� Tas nozîmç, ka 

izpratne attîstâs pozitîvâ virzienâ, 

tâtad cilvçki saprot, ka k/s vajadzîgas, 

viòi piedalâs ðai procesâ� Ko viòi no tâ 

iegûst? 

Kas spieþ dibinât 

kooperatîvâs sabiedrîbas? 

Ò� Rakstiòa: - Lai varçtu normâli 

dzîvot, viòi nevar nepiedalîties… 

M� Petrçvics: - Apstâkïi spieþ� 

A� Miglavs: - Kâdi var bût apstâkïi, 

kas spieþ? 

Visi (cits caur citu): - Laikapstâkïi! 

S� Bçèa: - Kooperatîvs jau neregulç 

laikapstâkïus! 

M� Petrçvics: - Kad vairs nav kur 

likties! Bet var jau tiktâl nenolaisties 

un dibinât k/s âtrâk� 

A� Miglavs: - Bet paðlaik ir raþotâji, 

kam trîs lielâkâs nozares - piena, 

laukaugu (graudi ar eïïaugiem, 

rapðiem) un cûku - ir tik apjomîgas, 

ka viòiem k/s vairs nav vajadzîga� 

Proti, ja dienâ viòð pârdod 20-30 t 

piena, 3000-4000 t graudu un 5000 barokïu 

gadâ - viòam vairs vai vçl 

kooperatîvs nav aktuâls… 

Z� Gulbe: - Esmu lielraþotâja, man ir 

divas saimniecîbas - viena ar vairâk 

nekâ 1000 ha, otra ar vairâk nekâ 

400 ha� Vidzemes kooperatîvajâ 

sabiedrîbâ esmu no tâs pirmâs dienas, 

kopâ to veidojâm� Citas izejas nebija - 

lîdz tam bija pilnîgs absurds ar 

produkcijas realizâciju� Piemçram, lîdz 

1997� vai 1998� gadam bija tâ, ka 

produkciju nodevâm, un visi gali 

ûdenî - neko nevarçja izdarît� Mûsu 

saimniecîba toreiz zaudçja vairâk nekâ 

Ls 10 tûkst� Tad sapratâm, ka 

kooperatîvs ir pirmais, kas rada 

stabilitâti� Tagad mana bçda beidzas 

brîdî, kad savus graudus esmu atdevusi 

Indulim� Runâju no lielâ raþotâja 

viedokïa, jo arî kooperatîvs ir ïoti 

svarîgs� 

A� Miglavs: - Vai es pareizi saprotu, 

ka tas ir uzticîbas bizness? 

Z� Gulbe: - Noteikti! Uzskatu, ka k/s 

pamatâ jâbût milzîgai uzticîbai� Ja k/s 

biedrs pârdod preci citam, kas tajâ 

brîdî maksâ vairâk, un cenðas tirgot uz 

malu, tad kaitçjam paði sev� 

A� Miglavs: - Man ir jautâjums, ko 

gribçju uzdot jums visiem: vai jûsu 

kooperatîvos ir nosacîjums, ka, 

pirmâm kârtâm, jûs savu produkciju 

pârdodat tikai tiem? Un tikai tad, ja 

k/s kâdu apstâkïu dçï nav gatavs 

pieòemt, jûs to pârdodat citur? 

I� Aizsilniece: - Jâ, Piena ceïam tâds 

ir� 

A� Miglavs: - Tâtad biedriem ir 

pienâkums pienu pârdot k/s? 

I� Aizsilniece: - Jâ� 

A� Miglavs: - Un jûsu gadîjumâ? 

G� Liepiòð: - Es pârstâvu k/s, kas 

nodarbojas ar dârzeòiem� Te ir liela 

atðíirîba no graudiem, piena un gaïas� 

Mçs esam neliels (seði biedri - red�) un 

jauns kooperatîvs, bet ar cerîbâm un 

ambîcijâm par nâkotni� Tâpçc, ka 

esam tikai seði, bet trîs ir lielraþotâji, 

nav grûti vienoties par produkcijas 

realizâciju, tas ir, 95% produkcijas 

pârdodam caur k/s� Tas ir viens no 

bûtiskâkajiem nosacîjumiem, ka visu 

realizâciju uzticam kooperatîvam� 

Dibinât kooperatîvu - tas ir çrkðíains 

ceïð, jo latvietis ir pieradis, ka viòam ir 

savs pleíîtis zemes, kur viòð visu pats 

izaudzç un pats arî pârdod� To mainît 

ir grûti� Bet mums ir viens piesaistoðs 

objekts - pagrabs� Un tas ir ïoti svarîgi� 



S� Bçèa: - Kâpçc stâties kooperatîvâ, 

ja caur to nerealizç savu preci? Es ðo 

jautâjumu esmu nostâdîjis tâ: ja arî jûs 

kâds jûtat, ka varat pârdot kaut kur 

dârgâk,- lûdzu! Bet, pirmkârt, dariet to 

zinâmu k/s vadîbai, tas mums ir signâls, 

ka tirgû notiek kustîba� Ja k/s biedrs 

ðâdi rîkojas slepus, tad tu esi k/s 

nodevçjs� Mûsu statûtos biedru 

sadarbîbas lîgumâ tas ir ierakstîts� 

G� Liepiòð: - K/s bûtîba ir realizçt to 

produkciju, ko saraþo zemnieki� Un k/s 

uzdevums ir pârdot produkciju 

iespçjami izdevîgâk, lai biedriem bûtu 

vçrts tajâ atrasties� 

Ko nosaka statûti un kas ir 

uzticîbas bizness 

A� Miglavs: - Bet vai tâ ir vispârçja 

parâdîba, ka sekmîgi strâdâjoðajiem 

k/s ðî biedru un k/s saistîba, it îpaði 

tirgus veidoðanâ, ir stingri noteikta? 

Un cik stingri? 

G� Liepiòð: - Arî mûsu k/s statûtos ir 

ierakstîts, ka produkcija jârealizç caur 

k/s� Bet ir pieïaujams, ka varçtu 

nedaudz pârdot kur citur� Tomçr tas 

jâdara zinâms k/s vadîbai, paskaidrojot 

iemeslu, kâpçc tâ rîkojas Mçs 

audzçtâjiem netiekam lîdzi ar 

raþoðanas jaudu palielinâðanu, jo esam 

jauns k/s, tâpçc ðobrîd lielu pretenziju 

mums pret to nav� 

E� Ruþa: - Arî Latraps statûtos un 

biedru lîgumos ir teikts, ka izaudzçtâ 

rapðu sçkla jâpârdod k/s� Graudu 

iepirkðanas jaudas nav tik lielas, 

kâdas zemnieki varçtu gribçt, jo 

izaugsme pçdçjos gados bijusi ïoti 

strauja� Otrs iemesls - pârâk 

veiksmîgais sâkums, kad spçjâm 

piedâvât daudz labâkus nosacîjumus 

nekâ visâ pârçjâ tirgû� Jau toreiz 

nebija grûti parâdît patieso ainu� 

Piecus gadus ðis darbs ir veicies, tâpçc 

klât nâkuði biedri� Viena daïa no 

viòiem gandrîz trîs gadus domâja, 

kâda bûs mûsu darbîba, un tikai tad 

izlçma iestâties� Ir tâdi, kas cerçjuði 

pie mums nogrûst to produkciju, ko 

citur neòem pretî, vai arî tieði otrâdi - 

k/s man piedâvâ konkrçtu cenu, un ar 

to es eju pie citiem uzpircçjiem� 

Zemgalç rapðu sçjumu koncentrâcija 

ir tik liela, ka to var atïauties; turpretî 

Vidzemç vai kur citur tas varçtu dârgi 

maksât, jo k/s no viòiem pçc tam 

vienkârði nepirktu� Zemgales 

situâcija ir salîdzinoði grûta� Liela 

daïa izmanto k/s kâ kaulçðanâs 

instrumentu� Vidçjie un mazie k/s 

biedri iegûst� Bet gala rezultâtâ� 

Turklât galvenais ir ðis uzticîbas 

bizness� Mçs sev no pirmâs dienas 

esam izvirzîjuði noteikumu - k/s 

nedrîkst strâdât ar zaudçjumiem� 

Tâpçc strâdâjam ar nosacîtu produkta 

cenu, nevis tirgus cenu� 

A� Miglavs: - …Tâtad ir sâkotnçjâ 

garantçtâ cena, bet pârçjo nosaka 

tirgus ienesîgums - kâds nu raþas gads 

padevies… 

E� Ruþa: - Sâpîgâkais ir tas, ka 

daudzi joprojâm uzskata - labâk zîle 

rokâ: ja ðodien varu dabût latu, kâpçc 

gaidît, kamçr k/s rapðus realizçs, lai 

saòemtu 30 latus… 

A� Miglavs: - Kâ ir Valmierâ? 

I� Jansons: - Protams, mums arî viss 

ir fiksçts statûtos, 75% no 

izaudzçtajiem graudiem jârealizç caur 

kooperatîvu� Kâ zinâms, graudi 

ienâkas vienreiz gadâ, un raþas 

novâkðanas laiks bieþi ir ïoti daþâds, ir 

bijis arî tâ, ka nevaram tos òemt pretî� 

Tâpçc nevaram likt ðíçrðïus saviem 

biedriem, paði neiepçrkot viòu 

graudus, nedrîkstam liegt tos pârdot 

kur citur� Bet viòiem mûs jâinformç, 

turklât, ja cena k/s un citâ firmâ ir 

vienâda, priekðroka ir kooperatîvam� 

Mûsu biedriem ir arî pienâkums 

minerâlmçslus un augu aizsardzîbas 

lîdzekïus pirkt no k/s� Tas ir bûtisks 

punkts, lai sadarbîba bûtu abpusçja, un 

iznâktu lielâks realizâcijas apjoms� 

A� Miglavs: - Esam nonâkuði pie 

vispârinoða secinâjuma, ka viens no 

sekmîgas k/s darbîbas pamatnosacîjumiem 

ir biedru ekonomiskâ 

lojalitâte� Tas ir, vai bûðu k/s biedrs, vai 

tirgû papildu partneris jebkuram citam 

piedâvâtâjam� 

Ieskicçjas vçl kâds kooperâcijas 

aspekts, proti, blakusefekts: cilvçki, 

nebûdami k/s biedri, gûst nozîmîgu 

ienâkumu, atrodoties blakus k/s, jo viòi 

uzzina references cenu, kura parâdâs 

tirgû� Nekâdu saistîbu, nekâdu 

pienâkumu�� 

Nâk otrais kooperâcijas vilnis 

M� Petrçvics: - Vçl kâds jautâjums, 

kas paðlaik aktuâls gan graudiniekiem, 

gan pieniniekiem� Es 

valdes sçdç teicu - zemniekus pçc 

attieksmes pret kooperâciju esmu 

sadalîjis trîs grupâs: vieni, kas saprot, 

ka k/s vajag, un piedalâs, otri, kas 

saprot, ka tas ir labi, bet sçþ un 

nogaida, un treðie - tie, kas neko 

nesaprot un uzskata, ka k/s ir 

muïíîbas, un nezina, kâ produkcijas 

cena veidojas� 

A� Miglavs: - Parâdîjâs tçze, ka 

jaunie k/s biedri bieþi ir zemas raudzes 

produkts� Tas nozîmç to, ka laikam 

izaugsmes resursi, òemot vçrâ 

paðreizçjo k/s bâzi, ir izsmelti? 

I� Jansons: - Es tâ neteiktu� Ja mums 

bûtu lielâks elevators�� 

A� Miglavs: - Aha! Tâtad mçs 

nonâkam pie tâ, ka varam jau k/s 

attîstîbu dalît posmos! Varçtu teikt, ka 

pirmais vilnis ir garâm brîdî, kad 

uzòçmîgie, darboties gatavie cilvçki ðîs 

organizâcijas ir izveidojuði� Tagad 

izaugsmi ierobeþo paðu k/s resursi, un 

tas laikam notiek divos virzienos: 

apjomu trûkums un ilgtermiòa bûves� 

Bet, ja bûtu lielâkas jaudas, vai bûtu 

arî lielâkas cenas? Edgars teica - ja 

saimnieki kïûst stiprâki, viòiem ir 

paðiem savas kaltes, savs 

autotransports, un tad vajadzîba pçc 

ðiem pakalpojumiem varbût 

samazinâs? Bet Indulis minçja 

pievienoto vçrtîbu�� 

I� Jansons: - Ir vçl kâda detaïa, kas 

nav pieminçta - tâs ir finanses, naudas 

plûsma� Lai lçktu uz nâkamo 

pakâpienu, ir jâskatâs, ko var pacelt� 

A� Miglavs: - Jûs pateicât tieði to, 

ko es gribçju vaicât� Ja jâiet uz 

nâkamo attîstîbas posmu - vai nu uz 

apjoma palielinâðanu, vai arî uz 

augstâku tirgus lîmeni produkcijas 

kvalitâtes ziòâ - kâ ar finansçðanu? 

Vai organizâcija, kuras îpaðnieki ir 

biedri un kuru interesçs ir iegût 

ienâkumus ðogad - par pienu, 

rapðiem, dârzeòiem - ir ar mieru 

pieòemt investîciju lçmumus, kas 

vairs nav daþi desmiti tûkstoði, bet�� 

Cik jums izmaksâja komplekss? 

Divus miljonus? Nu, kas tas ir - pa 

latam no katra Latvijas iedzîvotâja��? 

E� Ruþa: - Tomçr biedru attieksme 

bieþi ir divçjâda� Pieòemam lçmumu: 

"Jâ, bûvçjam, ieguldâm, darâm��" 

Tomçr, kad esam izgâjuði ârâ no ðîs 

telpas, dzirdu: pavadzîmç man, lûdzu, 

rakstiet tâdu cenu, un nekâdus 

atskaitîjumus nâkotnei�� Tâ ir 

problçma, ko zina visi te sçdoðie� Ja 

tirgus cena ir tâda un tâda, kâpçc lai 

man k/s bûtu savâdâka? To var panâkt 



pirmajâ, otrajâ darba gadâ, balstoties 

uz kaut kâdâm emocijâm� Bet treðajâ, 

ceturtajâ - visi pateiks: piedodiet, neiet 

cauri� Paskatoties uz graudu tirgu, kur 

ir konkurence, nevar dzîvot ar 

zaudçjumiem ne vienâ, ne otrâ gadâ� 

Spçja noturçties plusos notiek uz kaut 

kâ rçíina�� 

A� Miglavs: - Ar konkurentiem 

domâts Rîgas dzirnavnieks? 

E� Ruþa: - Droði vien ir jânoòem 

cepure to latvieðu menedþeru priekðâ, 

kuri spçj pierâdît somiem un 

zviedriem, ka Latvijâ katru gadu ir 

ðâda nauda jâatstâj�� Ðie ârvalstu 

uzòçmumi ir Latvijas lauksaimniecîbas 

sponsori� 

A� Miglavs: - Tieði tâ! 

E� Ruþa: - Bet vai k/s ir spçjîgs 

sagaidît nâkamo posmu? 

A� Miglavs: - Kâpçc nav spçjîgs?! 

Naudas plûsma Latvijâ un 

ârvalstu kapitâls 

Z� Gulbe: - Vajag taèu attîstîties, 

tomçr nav viegli - ârzemju 

uzòçmumiem pietiek naudas, lai kâdu 

brîdi strâdâtu� Turpretî kooperatîvs 

nevar strâdât ar zaudçjumiem� 

I� Jansons: - Tikko bûs zaudçjumi, 

uz banku vairs nav ko iet, arî uz kâdu 

valsts atbalstu pretendçt nevarçs�� 

A� Miglavs: - Iespçjams, tas nozîmç, 

ka jâpaskatâs, kâds var bût nosacîjumu 

kopums atbalsta saòemðanai? Tas ir 

izdarâms, un Latvijas valsts var nâkt 

pretî ðîm saimnieciskâs attîstîbas 

vienîbâm, neizturoties kategoriski pret 

zaudçjuma faktu vienâ gadâ, bet skatît 

vairâku gadu kopumu� Turklât 

zaudçjumus var attiecinât pret 

darbîbas apjomu� Lai bûtu nevis tikai 

zaïð un sarkans, bet pa vidu iekrâsot arî 

dzeltenu� Kâ tas varçtu bût no ZM 

pozîcijas? Vai ir iespçjama arî pârejas 

krâsa? 

Ò� Rakstiòa: - Principâ visu laiku 

bija sarkans un zaïð� Domâju, ka 

nacionâlajâs subsîdijâs mçs to varçtu, 

bet ar Eiropas naudu noteikti ne� 

Mûsu subsîdijâs tâs varçtu bût 

investîcijas, procentu apmaksa�� 

A� Miglavs: - Bet vismaz tas varçtu 

bût sîks, tomçr pragmatisks risinâjums� 

Valsts politiskâ vadîba to varçtu 

ievçrtçt un kaut kâdâ mçrâ reaìçt� 

Tomçr pamatjautâjums ir - kâ 

finansçt? 

I� Jansons: - Tas ir ïoti grûti� Kad ar 

pirmo kredîtu gâju uz banku, tur 

paskatîjâs - k/s, îpaðnieka nav, tad nav 

ko runât tâlâk� Tas, ka îpaðnieki ir 

daudzi zemnieki, bankai nozîmç, ka 

nav neviena reâla atbildçtâja� Tâpçc 

pirmo kredîtu òçmu pats uz sava 

vârda� Bet mums ir veiksmîgi 

izveidota k/s padome, kurâ ir astoòi 

zemnieki, un padomes locekïi 

kredîtus galvo paði� Neraugoties uz to, 

ka mums bijuðas grûtîbas� To neviens 

nenoþçlo, jo ir modernizçts objekts 

(vecâ bankrotçjusî Vidzemes labîba), 

un mçs varam, ja ne pilnâ apjomâ, tad 

vismaz daïçji nodroðinât tos 

pakalpojumus, kas lauksaimniekiem 

vajadzîgi graudu nozarç� Ir nepiecieðama 

uzdrîkstçðanâs� Jâmeklç 

varianti sarunâs ar bankâm� Bet 

joprojâm, kâ Edgars teica, esam 

sliktâkâ situâcijâ nekâ ðie ârzemju 

raþotâji�� 

A� Miglavs: - Tâ laikam ir realitâte, 

ar kuru jârçíinâs, jo uzlikt 

ierobeþojumu kapitâla kustîbai 

neviena pasaules valdîba vairs nevar�� 

I� Jansons: - Var� Pamçìiniet aizvest 

kartupeïus uz Somiju, kur tie maksâ 

eiro kilogramâ, - jûs tur iekðâ netiksiet! 

Tur ir neskaitâmas barjeras! 

A� Miglavs: - Nç, jautâjums ir par to, 

ka aizvest preci ir problçma, bet nav 

tiesisko barjeru aizbraukt uz Somiju 

un uzbûvçt tur uzòçmumu� Runa ir 

par to, ka arî Latvijâ ir ârzemju 

kompâniju dibinâtas firmas� Nav 

pasaulç tâdas valsts, kurai bûtu 

iespçjams aizliegt citvalstu kapitâla 

ienâkðanu� Var bût visâdi citâdi 

nosacîjumi - darba, produktu 

kvalitâtes, servisa un tml� Bet, ja 

kapitâls ir valstî iekðâ, kâ tas ir ar 

Rîgas dzirnavnieku, kura îpaðnieki ir 

zviedri, tas strâdâ� Latvieði ðodien 

dibina uzòçmumus Ukrainâ, 

Baltkrievijâ� Pieòemu, ka tâda ir 

dzîves realitâte, kas jâòem vçrâ� 

Jâveido sava stratçìija, necenðoties 

sevi uzkurinât, ka tas ir traìiski un 

briesmîgi� 

Valsts atbalsta labumi un 

ierobeþojumi 

G� Liepiòð: - Valsts rokâs bez 

nolieguma funkcijas ir arî iespçja 

savçjos vairâk pabalstît� Te jau ir tâ 

valsts funkcija: ja k/s strâdâ ar 

zaudçjumiem, tad ir iespçjas saòemt 

atbalstu, kaut nelielu� Un tâdi solîði 

varçtu bût vairâki, par kuriem 

vajadzçtu runât� 

A� Miglavs: - Liekam uz galda! Kâdi 

tie var bût? 

Ò� Rakstiòa: - Valsts vairs nedrîkst 

maksât visu to, ko grib, jo viss, tajâ 

skaitâ arî nacionâlâs subsîdijas, 

jânotificç Eiropas Savienîbâ� Katrs 

nolikums ir jâizskaidro un jâpamato� 

Ja ir labi priekðlikumi, mçs varam to 

darît un mçìinât pierâdît� 

A� Miglavs: - Un likt uz galda� 

M� Petrçvics: - Ar investîciju 

programmu mums noticis tâ: labîbas 

raþotâji ir normâlâ situâcijâ, bet piena 

raþotâjiem situâcija tâda nav� Mçs 

gribçtu, lai piena raþotâji netiktu 

diskriminçti attiecîbâ pret cita veida 

raþotâjiem� 

A� Miglavs: - Kas tad un kâ jûs 

diskriminç? 

M� Petrçvics: - Kaut vai ar to paðu 

nelaimîgo piena maðînu� Mçs jau vçl 

piena savâcçju automaðînu neesam 

piecos gados dabûjuði� Kâpçc? Es 

nezinu, kâpçc tâ vienmçr miglainâ 

veidâ pazûd no subsîdiju nolikuma� 

E� Ruþa: - Tieði tâ arî ir, kâ Mâris 

saka� Ar kaltçm bija lîdzîgi� Vienîgi 

tagad, pçdçjâ gadâ, beidzot bija kaltes 

ietvertas! Pirmo reizi! 

Toties subsîdiju nolikuma projektâ 

2006� gadam redzam - atkal kalðu nav! 

Ir sçnçm, ir vçþiem, ir visam citam, bet 

kaltçm nav� Nauda lielâ mçrâ tiek 

izniekota, nevis ieguldîta nopietnâ 

raþoðanâ� Bez pçctecîbas� 

A� Miglavs: - Neaizmirsîsim, ka 

subsîdijâm vienmçr ir arî sabiedriskâs 

labklâjîbas pieskaòa� 

Ò� Rakstiòa: - Ministrija izstrâdâ 

priekðlikumus subsîdijâm un tad tos 

dod sabiedriskajai apsprieðanai� 

Lauksaimniecîbas lçmumi tiek 

apspriesti LOSP� Jûs paði zinât, kâ 

katra LOSP organizâcija sprieþ un 

kâds iznâk gala rezultâts� 

M� Petrçvics: - Vai traktoru 

zemniekam aizliedz pirkt? Neaizliedz, 

viss kârtîbâ� Tad kâpçc aizliedz pirmo 

instrumentu piena pârstrâdâtâjam? 

Zemniekam traktors ir tas pats, kas 

piena pârstrâdes kooperatîvajai 

sabiedrîbai - piena savâkðanas maðîna! 

Pirmais darba instruments! Tad 

atïaujiet mums pie tâ tikt! 

Ò� Rakstiòa: - Struktûrfondi to ïâva! 

Pçrc, ko gribi! 

M� Petrçvics: - Struktûrfondi bija 5 



minûðu jautâjums�� Nauda beidzâs� 

Bet runa patiesîbâ nav par to� Kâdçï 

nevarçtu bût vienlîdzîga attieksme pret 

visa veida raþotâjiem? Ja vienam ïauj, 

kâdçï citam neïauj? Ja visiem ïautu 

vienlîdzîgi, arî bûtu labi� 

A� Miglavs: - Droði vien ðis 

ierosinâjums ir pieòemams 

nosacîjums, kas jâpatur prâtâ, veidojot 

valsts atbalsta nosacîjumus� Bet lielâkâ 

problçma laikam gan ir tâ, ko Edgars 

un Indulis pieminçja, - k/s biedri, 

bûdami îpaðnieki un stratçìisko 

lçmumu pieòçmçji, it kâ atzîst 

investîciju vajadzîbu� Vienlaikus - nav 

gatavi tieði piedalîties ðo investîciju 

resursu veidoðanâ jeb finansçðanâ� 

Otra problçma - par attîstîbu uz 

kredîtu pamata� Banku sektors nevçrtç 

k/s juridisko veidojumu kâ pietiekami 

uzticamu partneri, jo neesot skaidri 

definçts atbildîgo personu loks� Tas 

neïauj k/s uztvert kâ nopietnu un lielu 

kredîtsaistîbu partneri� Ðîs divas 

problçmas ir uzskatâmas par atslçgas 

problçmâm� Tâdçï jâpriecâjas, ka kâdâ 

kooperatîvajâ sabiedrîbâ pirmâs 

kategorijas biedri ir gatavi finansçt 

visiem noderîgu lietu, gatavi bût visas 

sabiedrîbas kopîgo resursu veidotâji� 

Jâ, tâ ir labâ griba� 

Bet vçl? Ko ðie biedri, kas savu 

naudu iegulda, iegûst par to? 

Paðu biedru veidots kapitâls 

Z� Gulbe: - Mçs, padomes locekïi, 

likâm kopâ visu savu naudiòu, lai 

varçtu uzcelt pirmo kalti� Jo bija tâda 

nepiecieðamîba� Bez ironijas! Mums 

palaimçjâs ar vadîtâju un arî ar 

pârçjiem biedriem� Un tas ir ïoti 

svarîgi! 

A� Miglavs: - Jums palaimçjâs tajâ 

izpratnç, ka bijât astoòi cilvçki, kas 

apzinâjâs, ka to vajag, un bija gatavi arî 

darît� Ne tikai vârdos, bet arî darbos� 

Z� Gulbe: - Turklât man tâdas 

nepiecieðamîbas noteikti piedalîties 

nebija, jo paðai bija gan kaltes, gan viss 

pârçjais� Es sapratu, ka tâ bûs mûsu 

nâkotne! 

A� Miglavs: - Un sekojât vienam no 

kooperâcijas bauðïiem: vispârçjâs 

attîstîbas veicinâðana ir savas attîstîbas 

veicinâðana� Tomçr ðâdi kopîgi 

finansçti pasâkumi kooperatîvajâm 

sabiedrîbâm ir problçma� Edgars un 

Indulis manis teikto atbalstîs� 

Z� Gulbe: - Bet mçs varam saziedot 

mazu naudiòu� Ja mums kopîgi ir 

jâsaziedo miljons latu, tas ir nereâli! To 

mçs nevaram! Vai mûsu valsts ðâdos 

gadîjumos nevarçtu ieguldît kâdu savu 

kapitâldaïu, ko mçs pçc tam atpirktu? 

A� Miglavs: - Jums ir tas labais 

piemçrs - padome no astoòiem 

apzinîgajiem, kas arî ekonomiski ir 

pietiekami spçcîgi dalîbnieki, gatavi 

ieguldît, bet ieguvçji ir visi k/s biedri - 

vairâk nekâ 100� Laikam citâs 

kooperatîvajâs sabiedrîbâs patlaban 

ðâdas prakses nav? 

M� Petrçvics: - Mums bija kas lîdzîgs 

ar pirmo pçrkamo GAZ automaðînu� 

Mçs pieci seði sametâm naudu� Jo cita 

varianta nebija, sâkâm no nulles� 

I� Aizsilniece: - Mûsu sabiedrîba ir 

stipri jauna - strâdâjam tikai otro 

gadu� Bet arî es balstos uz sabiedrîbas 

valdi, ko veido 7 spçcîgi saimnieki� 

Mums paðlaik vçl nav nekâdu 

kredîtsaistîbu� 

I� Jansons: - Mçs arî finansçjâm 

paði, ieíîlâjot savu zemi bankâ, vienîgi 

mums bija valsts garantijas� Bet naudu 

vajadzçja, un citas izejas neredzçjâm� 

A� Miglavs: - Tas nozîmç, ka 

kooperatîvâs sabiedrîbas attîstîba ir 

iespçjama tikai tâdâ gadîjumâ, ja k/s 

biedri ir gatavi paði radît finanðu 

resursus attîstîbai� Ko jûs iegûstat par 

to, ka ieguldât visu labâ? 

Z� Gulbe: - Sabiedrîba ir izveidota un 

tai ir jâstrâdâ dinamiski� Jâiegûst 

stabilitâte� 

A� Miglavs: - Jâ, bet ko jûs kâ 

galvojuðie cilvçki ekonomiski no tâ 

iegûstat? Turklât no visiem vairâk nekâ 

100 galvojât tikai astoòi� 

I� Jansons: - Par iemaksâto summu 

k/s nodroðina labîbas kaltçðanu 5 

gadus par paðizmaksu� Bet tas jâizdara 

pietiekami pamatoti, lai neizskatîtos, 

ka kâdam nauda tiek izòemta no 

kabatas� 

A� Miglavs: - Tâtad ðo finansçðanas 

mehânismu var izveidot� Ja kâds ir 

kaut ko galvojis, tad viòam arî jâgûst 

kâds labums no tâ� Notiek ienâkumu 

pârdale, atzîstot galvotâju nopelnus 

organizâcijas attîstîbâ, par to pasakot 

paldies� Nenonâkot pretrunâs� 

M� Petrçvics: - Zemnieks ir sasiets 

krustu ðíçrsu� Visi zemnieki, kas 

attîsta savas saimniecîbas, ir kredîtos 

lîdz ausîm� Ne visi vçl var kaut ko 

galvot kooperatîvajai sabiedrîbai� 

Kooperâcija stiprinâja 

lauksaimniecîbas tirgu� 

Ko tâlâk? 

A� Miglavs: - Jûs runâjât par 

kooperâcijas attîstîbas viïòiem - bija 

sâkuma vilnis, kad sabiedrîbas 

veidojâs� Vilnis vçlâs� Bija slikti - tirgû 

daudz pircçju, daudz pârdevçju� Pircçji 

bija stiprâki, pârdevçji - vâjâki� Cenas - 

zemas vai vispâr nepirka neko� Visâ 

visumâ - slikti� 

Bet viena no pamatproblçmâm tika 

atrisinâta - izveidojâs lauksaimniecîbas 

produkcijas tirgus� Gandrîz vai 

visi raþotâji - piena, labîbas, rapðu, 

cukura - var ðajâ tirgû labi spçlçt� 

Vairâk varbût arî nekâ nevajag? Vilnis 

pârvçlâs, tirgus izveidojâs� Varbût 

jâapmierinâs ar to, kas ir, un jâïauj iet 

uz priekðu tiem, kas grib augt,sabiedrîbâm, 

kurâs biedri ar mieru 

savu naudu ieguldît, galvot� Dzîvot 

rîtdienai� Tâdas kategorijas cilvçki ir� 

Viòi vai nu veido jaunas organizâcijas, 



vai jau esoðajâs rada paðfinansçjoðus 

iekðçjos projektus� 

Ò� Rakstiòa: - Bet mâkslîgi jau nekâ 

nevar ne pieteikt, ne izveidot� 

Pârmaiòas rodas tad, kad situâcija ir 

nobriedusi, un kâds vairs negrib vai 

nevar dzîvot pa vecam� Tad sâk meklçt 

ceïus un tos arî atrod� 

G� Liepiòð: - Ir viens aspekts, par ko 

mçs nerunâjam, bet kas man ðíiet 

svarîgs� Pieïauju, ka daudzi ir 

tuvredzîgi� Tâdçï bûtu netaisni, ja 

iznîktu kâda nozare tikai tâdçï vien, ka 

kâds nav redzçjis tâlâk par savu 

slieksni� 

Z� Gulbe: - Kas ir vide laukos? Vai 

skaisti rapðu lauki nav vide? Vai rudzu 

lauks nav vide? 

G� Liepiòð: - Tieði tâ! Tas ir tas pats! 

Z� Gulbe: - Aptaujas anketâs, ko 

pçdçjâ mçneða laikâ pildîjâm, 

raþoðana un vide bija pilnîgi 

pretnostatîtas� 

Ò� Rakstiòa: - Jo sabiedrîbâ ir divi 

viedokïi: vieni aizstâv raþoðanu, citi - 

vidi� 

Z� Gulbe: - Bet sakopta vide jau ir 

sakopti lauki! 

Ò� Rakstiòa: - Ne tikai�� 

M� Petrçvics: - Vieniem patîk 

muðiòas, otriem - rapði! 

A� Miglavs: - Es gan teiktu citâdâk: 

daïai sabiedrîbas patîk daudzi 

sîkîpaðumi, kas nodalîti ar zedeòu 

þodziòiem� Man nesen uzdâvinâja 

Zviedrijas lauksaimniecîbas dabas 

kultûrrezervâta fotogrâfiju� Bilde - ar 

izpïautiem lauciòiem, izganîtâm 

ganîbâm, zedeòu þodziòiem - skaista 

lauku ainava� Taèu nekâdâ veidâ 

nesaskan ar Zemgales un pat 

Vidzemes rapðu lauku ainavâm� 

Turklât ir vçl svarîgâks jautâjums: kâ 

novçrst lauku iespçjamo iznîkðanu, ja 

paði raþotâji, lauku potenciâlie 

veidotâji to negrib apzinâties? Varbût 

jâizdod likums? 

G� Liepiòð: - Barbariski, piespiedu 

kârtâ to nevar atrisinât� Tâ bûtu 

galçjîba� Tomçr kaut kâdam stimulam, 

kâdai nelielai virzîbai vajadzçtu bût� 

M� Petrçvics: - Ir vecais teiciens: 

tikko tu stâvi ar abâm kâjâm uz vietas, 

tâ tu patiesîbâ esi sâcis iet atpakaï� 

Tâtad - gribi negribi, ir jâlauþas uz 

priekðu! Mierâ dzîvot nesanâk� Vai tad 

mums, kooperatîvajâm sabiedrîbâm, 

ïaus tâ mierîgi elpot? Mums tiek 

pârmetumi, ka eksportçjam 

produkciju - radikâli pretçji iepriekð 

pârmestajam� 

A� Miglavs: - Bet�� Vai jûsu mçríis 

ir kooperatîvâ sabiedrîba? Neviens no 

jums iepriekð neteica, ka mçríis bûtu 

k/s� Jûs visi teicât, ka kooperatîvâ 

sabiedrîba patiesîbâ ir lîdzeklis tâs 

biedriem� Pirmâ kooperâcijas viïòa 

dalîbnieki izprot, ka k/s ir lîdzeklis 

viòu saimnieciskâs darbîbas 

stabilizçðanai, uzlaboðanai, ienesîguma 

paaugstinâðanai un virknei 

citu raþoðanas garantiju� Jûs paði 

teicât: ðo vilni varçja panâkt tikai tad, 

kad biedru masa sajuta, ka jâdara tieði 

tâ, ka citâdi nevar� Un tad notika 

attîstîba� 

Varbût paðreiz ir tieði tâpat: ir 

cilvçki, kas sajût, bet ir cilvçki, kas 

nesajût� Man paðlaik, dzirdot, ko jûs 

runâjat, ir sajûta, ka mûsu iespçjamâ 

problçma ir tâ, ka k/s iekðçjâs 

pârvaldîbas struktûras neparedz 

biedru atalgojumu par ieguldîjumiem 

attîstîbâ� Ir biedru atalgojums par 

starpniecîbu, par biznesa apjomu, bet 

nav atalgojuma par ieguldîjumu visas 

kooperatîvâs sabiedrîbas attîstîbâ� 

Patçrçtâja un virzîtâja 

filozofija 

S� Bçèa: - Atalgojums ir stabilizçjies 

tirgus! 

A� Miglavs: - Tâpçc es Gulbes 

kundzi ar savu jautâjumu tçrpinâju: ko 

viòa, kopâ ar pârçjiem 7 padomes 

locekïiem, personîgi kâ galvotâja ir 

ieguvusi no tâ, ka ir 300 tûkst� latu 

vçrts kredîts, par ko kaut kas uzbûvçts 

visas sabiedrîbas vajadzîbâm un ko 

lieto 152 citi k/s dalîbnieki? Ko viòa ir 

ieguvusi! 

S� Bçèa: - Viòiem tagad ir 

instruments, ar ko virzît savu preci 

tirgû� 

Z� Gulbe: - Ðoreiz bijâm mçs astoòi, 

nâkamreiz bûs citi astoòi�� Tâdçï jau 

esam padome! 

A� Miglavs: - Vai tad statûtos 

rakstîts, ka padomes locekïiem ir 

jâgarantç kredîti? 

Z� Gulbe: - Nç, tas nav rakstîts� 

A� Miglavs: - Jâ, bet ir runa par ko 

citu - kâdçï galvojât jûs, nevis citi� 

Nedaudz atðíirîgs mehânisms ir k/s 

Kalnakrogs-agro, bet Kalnakrogs-agro 

ir ïoti maza sabiedrîba ar seðiem 

cilvçkiem, kas vienojuðies vienam 

kopçjam pasâkumam� Lielajâs k/s, 

kurâs ir daudz biedru, jaunie vairs 

nenâk ar to ideâlo domu, kas bija 

pirmajâ vilnî� Tagad sâk veidoties 

iekðçjâ pretruna starp k/s biedrapatçrçtâja 

filozofiju un k/s biedravirzîtâja 

filozofiju� Agri vai vçlu rodas 

jautâjums: kâpçc man jâdod 

garantija, ja pârçjie 152 biedri to 

negrib darît? 

Ò� Rakstiòa: - Daudzu sabiedrîbu 

nelaime ir tâ, ka nevar atrast fanâtisku 

vadîtâju, lîderi� Paðreizçjo k/s lîderi 

gandrîz visi ir fanâtiíi! Tâpçc viòi 

dara, nerçíinoties ar savu labumu� Un 

neprasot, kas viòiem bûs par to, ka 

sevi visu atdod darbam� 

A� Miglavs: - Mums ir lielas 

kooperatîvâs sabiedrîbas ar labiem 

vadoòiem� Tomçr vadoòi paði atzîst - ir 

problçmas! Tâdçï man bija jautâjums: 

varbût problçmas bûtîba ir tâ, ka k/s 

iekðçjâ mehânismâ nav paredzçta 

biedru atlîdzinâðana par viòu 

ieguldîjumiem attîstîbâ! 

Z� Gulbe: - Ja bûs kâda atlîdzîba, tad 

bûs kâ valdîbâ: visi rausies pie varas! 

A� Miglavs: - Nav runas par varu� 

Lai cilvçki raujas finansçt! 

Z� Gulbe: - Bet ðim cilvçkam jâbût 

tâdam, ka viòð ir spçjîgs ziedoties 

citiem! 

S� Bçèa: - Diez vai tiem 

ieguldîjumiem, kâdi nepiecieðami, 

pietiek tikai ar spçju ziedoties�� 

A� Miglavs: - Protams, tâ ir resursu 

un vajadzîbu sabalansçðana� No jûsu 

teiktâ var saprast, ka kopsapulcç 

atbalsta ieguldîjumu nepiecieðamîbu, 

bet tad, kad jâiegulda, nenotiek nekas, 

un balsojums tiek mainîts� Tad bija 

gadîjums par k/s, kurâ darbojas tikai 

un vienîgi pirmâs kategorijas biedri� 

Bet problçmas visiem ir lîdzîgas� 

Resursu, ko ieguldît, biedriem nav vai 

arî viòi nav gatavi tos ieguldît 

vispârîbas labâ� Taèu kredîtu iegût var, 

vienîgi izzinot, kâ katra kredîtiestâde 

raugâs uz tâdu veidojumu kâ k/s� Bet 

risinâjums ir jârod� Tâdçï man radâs 

doma, ka viens no stimuliem varçtu 

bût atalgojums jeb ekonomiskais 

mehânisms� Piemçram, kapitâla 

akcijas vai kapitâla pajas - saucam kâ 

gribam� 

I� Jansons: - Mums ðis process jau 

sâcies� Ðo sistçmu nevar tik vienkârði 

izstrâdât, bet ko lîdzîgu mçìinâm 

radît� Mums ir zemnieki, kuriem 

nauda ir un kuri visu neizòem,- atstâj 



sabiedrîbâ, tiem biedriem par labu 

skaitâs procenti� Bet tie, kas savukârt 

ir parâdâ k/s, maksâ procentu 

sabiedrîbai� Sistçma veidojas ïoti 

lçnâm� Bûtu labi, ja varçtu izveidot 

grâmatvedîbas programmu, kas pati 

visus procentus saskaita� Protams, 

kopsapulcçs ir jâziòo, cik saòems vieni 

un cik maksâs citi� Bet ðâdâ gadîjumâ 

ïoti bîstami ir tas, ja k/s priekðnieks 

pats ir arî zemnieks� 

E� Ruþa: - Agri vai vçlu kâds 

painteresçsies, cik daudz naudas 

priekðnieks paòem pats sev�� Kaut arî 

tu nepaòemsi ne grama, vienalga, bûsi 

kaut ko paòçmis�� 

A� Miglavs: - Arî tâdçï k/s 

nepiecieðams viens ar privâto 

saimniecîbu nesaistîts izpilddirektors� 

Ir valde, valdes priekðsçdçtâjs, kas ir 

lçmçjvara, un izpilddirektors� 

Ò� Rakstiòa: - Vçrtçjot Sçjçja 

konkursu, mçs 10 punktus vienâ 

disciplînâ liekam tâm k/s, kurâm ir 

izpilddirektors, bet nulli - tâm, kurâm 

izpilddirektora nav� 

I� Aizsilniece: - Agri vai vçlu pie 

ðâda secinâjuma nonâks jebkura k/s� 

Citâdâk vienkârði nevar� 

LOSP kârts - 

veicina vai liek ðíçrðïus 

A� Miglavs: - Vai Lauksaimnieku 

organizâciju sadarbîbas padomç ir tâ 

saucamâ kooperâcijas veicinâðanas 

sekcija? 

I� Jansons, E� Gunika: - Vairs nav� 

Vairs jau nav� Kopð pagâjuðâs 

nedçïas�� 

A� Miglavs: - Ko nozîmç: vairs nav? 

I� Jansons: - Kooperatîvu asociâcija 

ir nobalsojusi par izstâðanos no LOSP� 

Mçs pamatojumu paðlaik formulçjam, 

bet lçmums tâds ir� 

E� Gunika: - No horizontâlajâm 

organizâcijâm tagad LOSP paliek 

Jauno zemnieku klubs, Statûtsabiedrîbu 

asociâcija un Zemnieku 

federâcija� Arî Lauku atbalsta 

asociâcija� 

I� Jansons: - LOSP ir vairâki 

neatrisinâti jautâjumi un daþas 

nebûðanas, kas mûs neapmierina� 

Turklât LOSP vadîtâjam, tagad jau - 

bijuðajam, ir îpatnçja nostâja� Viòð 

uzskata, ka kooperâcija Latvijâ vispâr 

neesot vajadzîga� Mçs vairâkkârt esam 

iesnieguði ierosinâjumu uzlabot LOSP 

vadîbas darbîbu, arî lûgumu sekot, lai 

LOSP lçmumi tiktu tâlâk virzîti un 

pildîti� Diemþçl daudz kas notiek nevis 

tâ, kâ sçdç LOSP lçmis, bet gan tâ, kâ 

izdomâjusi vadîba� Tâds liktenis bijis 

vairâkiem lçmumiem, un ne tikai 

jautâjumos, kas attiecas uz 

kooperâciju� Mums paðiem vçl pie ðî 

sava lçmums izstâties no LOSP ir 

jâpierod�� 

A� Miglavs: - Mums arî pie tâ bûs 

jâpierod�� Zinâðanai pieòemam� Un 

ceram, ka ðo lçmumu jûs tomçr vçl 

varçtu mainît�� 

Ò� Rakstiòa: - Tûlît bûs LOSP 

vadîbas rotâcija� Varbût tas kaut ko 

vçrsîs par labu? 

A� Miglavs: - Tas, ka kâds it kâ viegli 

aiziet no kâdas problçmas, to 

neatrisina� 

Bet tomçr - paliksim pie tâ, ka 

LOSP ir sava kooperâcijas sekcija (jûs 

jau vçl oficiâli izstâjuðies neesat) ar 

savu summçtu viedokli par 

veicamajâm darbîbâm sistçmas 

uzlaboðanai� 

M� Petrçvics: - Òemot vçrâ 

rietumvalstu pieredzi un visu 

kooperâcijas nostâdni, mums 

nepietiek tikai ar sekciju, kur mûs 

kâds atbalstîs, bet varbût arî 

neatbalstîs� Bûs jâpacînâs� 

Kooperâcija lauksaimniecîbâ visur 

un vienmçr ir bijusi îpaði nozîmîga� 

Kâdçï mums bûtu saviem 

zemniekiem tas vçl un vçlreiz 

jâpierâda, lai viòus pçc tam atkal ar 

kooperâciju celtu! 

E� Ruþa: - Te jau nav runa par 

zemniekiem� Mçs LOSP strâdâjam 

kopîgi ar citâm asociâcijâm, un daþâm 

no tâm apakðâ pat nav zemnieku! Pie 

LOSP lçmumu galda ar vienlîdzîgâm 

tiesîbâm ir asociâcijas, kas apvieno 

vairâk nekâ tûkstoti raþotâju, un 

asociâcijas, kas apvieno tikai trîs 

biedrus� Balsu svars ir vienâds� 

Ò� Rakstiòa: - Bet jâòem vçrâ, ka 

likumos kâ ZM sadarbîbas partnere ir 

ierakstîta LOSP� Ja jûs nebûsiet LOSP 

sastâvâ, tad jûsu viedokïa ZM 

dokumentu apsprieðanas gaitâ nebûs 

vispâr� Jo jûs kâ Kooperatîvu 

asociâcija neesat tiesîga ierosinât 

labojumus� Jums tomçr vajadzçtu vçl 

par palikðanu LOSP padomât� 

M� Petrçvics: - Jûs gribat teikt, ka ar 

mums vairs neviens nerunâs? 

A� Miglavs: - Patiesîbâ - jâ� Pçc 

likuma un normâm tâ iznâk, ka drîkst 

arî nerunât�� Bet tâ ir ârçjâ ietekme, 

ko jûs varat ievçrtçt vai arî neievçrtçt� 

M� Petrçvics: - Bet - kurð no tâ bûs 

ieguvçjs? 

E� Ruþa: - Mçs tâpat darîsim savus 

darbus, kâ lîdz ðim� Un savus 

jautâjumus kârtosim� 

Kooperatîvu asociâcijas 

stratçìija 

A� Miglavs: - Ðis jûsu lçmums ir 

skarbâ pretrunâ ar to, ko paði mûsu 

sarunas sâkumâ teicât - par sadarbîbas 

nepiecieðamîbu un kopîgu 

organizçðanos� Bet katrai rîcîbai ir savi 

motîvi�� Tâpçc es savu jautâjumu 

pâradresçju Kooperatîvu asociâcijai� 

Vai jûs jau esat formulçjuði 

lauksaimniecîbas kooperatîvo 

sabiedrîbu attîstîbas stratçìiju? 

Aptverot gan ekonomiskos, gan, 

iespçjams, arî politiskos aspektus� 

I� Jansons: - Es gribçtu atbildçt 

pavisam vienkârði� Mûsu sabiedrîbas 

îpaðnieki ir zemnieki� Viòi ir izvirzîjuði 

mçríi, ka vajadzîga k/s� Mûsu mçríis 

ir, òemot vçrâ situâciju un iespçjas, 

sekmîgi attîstît kooperâciju Latvijâ� Jo 

situâcija pati râda, kas ir jâizdara, un 

tad paveras arî iespçjas� Tas, 

manuprât, ir pats galvenais 

priekðnoteikums veiksmîgas 

kooperâcijas attîstîbai valstî� 

A� Miglavs: - Mçs pirmît runâjâm, 

ka pirmais kooperâcijas vilnis ir 

beidzies� Paðlaik trûkst enerìijas un 

spçka nâkamâ viïòa iekustinâðanai� 

Bet es vçlçtos dzirdçt jûsu domas par 

to, kas ir vajadzîgs ðim nâkamajam 

vilnim� Vai asociâcijâ ir diskutçts par 

to un varbût arî formulçts: kas ir 

vajadzîgs? Kâdai bûtu jâbût paðu k/s 

rîcîbai un kâdai visas lauksaimnieku 


sabiedrîbas rîcîbai bûtu jâseko, lai ðo 

enerìiju nâkamajam attîstîbas vilnim 

iegûtu? 

M� Petrçvics: - Es to redzu tâ: vajag 

saviem produktiem pievienot vçrtîbu, 

un to rada pârstrâde� Zemniekam ir 

jâbût piesaistîtam pârstrâdei� Paðlaik 

mçs nodarbojamies pârsvarâ tikai ar 

pirmapstrâdi� Tas ir liels jautâjums: 

kâ zemnieks tiks pie pârstrâdes? 

Katrai nozarei ðis ceïð noteikti bûs 

citâdâks� 

Jaundibinâtâs LPKS 

2002� - 2004� gadâ 


Gads Skaits 

2002� 0 

2003� 6 

2004� 27 

A� Miglavs: - Jûs sakât, ka patlaban 

ir virkne traucçjoðu apstâkïu� No tiem 

galvenais - naudas trûkums� 

M� Petrçvics: - Tas, ka mçs nevaram 

nopirkt nevienu pârstrâdes 

uzòçmumu, nenozîmç, ka mçs 

nesaprotam, ka pârstrâde ir vienîgais 

ceïð, kâ sakârtot nozares attîstîbu� 

S� Bçèa: - Vçl viens ceïð ir k/s 

savstarpçjâ sadarbîba pârstrâdes 

iegûðanâ� 

M� Petrçvics: - Varbût vçl jâturpina 

audzçt muskuïus� Tas priekðlikums ir 

labs, jâstrâdâ tâlâk, mazliet jânogaida� 

Bet gaidîðanas laikâ jâtiek galâ ar tiem 

apstâkïiem, kas paðlaik negatîvi 

ietekmç kooperâciju� Lai nevelk 

atpakaï� 

A� Miglavs: - Tâtad atslçgas vârds ir - 

pârstrâde� Jâtiek pie pârstrâdes� Ko tas 

nozîmç? 

Visi (cits caur citu): - Iespçju 

pievienot vçrtîbu� Ar lielâku 

kapitâlieguldîjumu� Daudzâs nozarçs 

jau pârstrâde ir� Varçtu teikt - visâs� 

Zemniekam? Visu diktç tirgus! Atnâk 

viens ar biezu maku, nopçrk to piena 

rûpnîcu, un saimnieks var darît, ko 

grib! 

M� Petrçvics: - Mçs varam pateikt, 

ka uz to rûpnîcu pienu nevedîsim� Bet 

ðâdiem vârdiem svaru var iedot tikai 

kooperâcijâ, nevis viens atseviðís 

saimnieks! Tur jau ir tâ politika: kur tu, 

zemniek, liksies?! Nekur! Un 

zemnieks nodod� Bet k/s var ðo 

politiku ietekmçt� 

I� Jansons: - Mçs neesam 

pieminçjuði tâdu sistçmu kâ vertikâlâ 

kooperâcija� Tâ nozîmç cieðâku 

sadarbîbu un izpratni par to, ka svars ir 

gan zemniekiem, gan apjomam, gan 

pârstrâdes jaudâm un - kas ir îpaði 

svarîgi - spçjai runât vçl tâlâk, ar savu 

svaru ieejot lielveikalâ, kas ðajâ íçdç 

pagaidâm ir visðaubîgâkais posms� Par 

lielveikaliem mçs ðodien neesam 

runâjuði nemaz� Bet tajâ paliek 

vislielâkâ produkta peïòas daïa, 

precîzâk - piecenojums� Man ðíiet, ka 

jâiet arî ðajâ virzienâ� 

A� Miglavs: - Labîbas nozarç mums 

pârstrâdes lîderos ir Dobeles 

Dzirnavnieks un Rîgas dzirnavnieks� Ir 

vçl daþi mazâki uzòçmumi� Tomçr 

milti Latvijai paðlaik veido tikai ap 

20% no visa labîbas raþoðanas 

potenciâla� Lopbarîba paðlaik veido 

lielâko labîbas tirgus daïu� Rapði - 

paðlaik vispâr atvçrtais laukums tieði 

pârstrâdei� Piena sektorâ pârstrâdes ir 

daudz - no tiem dominçjoðie ir 

5 uzòçmumi� Gaïas sektorâ ir daþi lieli 

pârstrâdâtâji un daudzi mazâki� 

Konkrçti lauksaimniecîbas produkcijas 

uzòçmumi ar kopçjo jaudu, kas spçj 

pârstrâdât vismaz pusotras reizes 

vairâk, nekâ Latvijas zemnieki - 

izaudzçt� 

Vai jûs esat gatavi ar kâdu no 

pârstrâdâtâjiem runât par partnerîbu? 

Vai esat par to runâjuði? 

I� Jansons: - Sâkums kooperâcijai 

jau ir sadarbîba! 

A� Miglavs: - Tâtad jûs bûtu gatavi 

runât par to? Asociâcijâ ðo attîstîbas 

versiju esat pârrunâjuði? 

M� Petrçvics: - Lai par to runâtu, 

vajadzîgas divas puses� Tas laikam 

bija pavasarî, kad Latvijas Avîzç 

Piensaimnieku centrâlâs savienîbas 

(PCS) vadîba pateica: PCS kâ biedri 

nav zemnieki, jo zemnieku un 

pârstrâdâtâju biznesa intereses ir 

atðíirîgas� Es saíçru galvu: kâ tas tâ 

var bût, ka nozare viena, bet 

intereses daþâdas! Tâtad pârstrâdâtâji 

ar mums peïòâ dalîties 

negrib� Kâds tâdâ gadîjumâ var bût 

dialogs? Varbût citos sektoros ir 

savâdâk� Tagad, kad piens sâk iziet 

Lietuvas tirgû, pârstrâdâtâju nostâja 

nedaudz mainîjusies� Sak, vçlams 

bûtu ar zemniekiem tomçr 

sadarboties�� Pusgada laikâ kaut kas 

ir mainîjies� 

E� Ruþa: - Nepârproti! Sadarboties 

ar zemniekiem, nevis ar kooperatîvo 

sabiedrîbu! K/s ðajâ izpratnç ir tas 

ïaunais, kas zemniekus pârstâv� Un 

arî tu esi ïaunais, kas atòem peïòas 

daïu� 

A� Miglavs: - Bet jûs jau arî ar 

konkrçtiem priekðlikumiem neesat 

gâjuði� Lasu avîzçs priekðlikumus: 

gribam vai pieprasâm kontrolpaketi 

vai, piemçram, 49 procentus ietekmes 

uzòçmumâ� 

E� Ruþa: - Pieprasît jau var, bet - vai 

ir nepiecieðamais svars sasniegts, lai 

pieprasîtu un lai kooperâcija attîstîtos� 

Kad svars bûs pietiekami iespaidîgs, 

citas alternatîvas vairs nebûs� Varbût 

tas notiks jau pçc nâkamajiem 

6 mçneðiem� 

Trîs attîstîbas ceïi� Vai bûs, 

kas strâdâs? 

A� Miglavs: - Mçs nonâkam pie tâ, 

ka attîstîba ir vajadzîga� Ir vairâki 

faktori, kas to kavç� Viens no 

svarîgâkajiem faktoriem ir tas, ka 

finanðu resursi, kas bûtu vajadzîgi 

nâkamâ viïòa iekustinâðanai 

kooperâcijâ jeb pârstrâdes uzòçmumu 

iegâdei, ir tik lieli, ka k/s patlaban nav 

reâlas iespçjas to izdarît� 

Es no mûsu sarunas redzu trîs 

nâkamâs attîstîbas ceïus� Viens - 

iekðçjo ekonomisko attiecîbu 

pârskatîðana, lai tomçr biedrus par 

ieguldîjumiem attîstîbâ atalgotu, 

radot kaut nelielu biznesa interesi� 

Otrs - meklçt finansçjumu ârpus k/s, 

kas arî prasa ekonomisko mehânismu� 

Treðais - Induïa pieminçtâ vertikâlâ 

integrâcija, veidojot sadarbîbas 

projektus� Vçlâk, kad resursi bûs 

pietiekami, varçs veidot îpaðuma 

projektus� 

Ieguvçji bûs visi - zemnieks, 

kooperatîvâ sabiedrîba un arî 

pârstrâdes uzòçmums� 

Un var jau bût, ka problçmas 

patiesîbâ nemaz nav� ZM joprojâm 

gatava strâdât ar seju pret k/s, atliek 

vienîgi formulçt atseviðíus risinâmus 

aspektus un ðos mazos solîðus spert! 

E� Ruþa: - Man ir viens jautâjums� 

Mçs esam liela k/s, kas gatava 

attîstîties tâlâk - arî finansiâli� 

Izskatâm iespçjas bûvçt jaunas bâzes 

reìionos� 

Bet ir tikai viens vienîgs jautâjums: 

vai Latvijâ bûs lauksaimniecîba? 


LATVIJA LAUKU ATTÎSTÎBA 

Râmavâ redzçtais - darbam un baudai 

No 6� lîdz 9� oktobrim izstâþu 

kompleksâ Râmava SIA A�M�L� 

sadarbîbâ ar Zemkopîbas ministriju 

(ZM) un Latvijas Tirdzniecîbas un 

rûpniecîbas kameru (LTRK) 

vienlaikus rîkoja divas tradicionâlâs 

izstâdes - Lauksaimniecîbas tehnika 

2005 un Lauku sçta 2005� 

Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze 

uzsvçra, ka ðîs izstâdes notiek ne tikai 

jau 14 gadus, bet ar katru gadu 

pilnveidojas� Arî apmeklçtâjs kïuvis 

prasîgâks un zinoðâks - ðodien daudzi 

zemnieki pazîst moderno tehniku, var 

novçrtçt tâs labâs un sliktâs îpaðîbas un 

tâdçjâdi veicinât konkurenci� 

Kaimiòu pârdevçji - 

Latvijas pircçjam 

Ðogad izstâdçs piedalîjâs vairâk nekâ 

170 dalîbnieku� Plaðâk nekâ citus 

gadus bija pârstâvçti ârzemju 

uzòçmumi� Pirmo reizi izstâdç 

redzçjâm Dânijas uzòçmumus ACO 

funki un Hans Hojer FarmTech� 

ACO funki raþo un pârdod ðíîdumus 

un komponentus cûku kûtîm ar sausâs 

un ðíidrâs baroðanas sistçmu lînijâm, 

aizgaldu iekârtas, malðanas un 

samaisîðanas iekârtas un ventilâcijas 

sistçmas� 

Hans Hojer FarmTech piedâvâ 

pilnîgus iekârtu risinâjumus cûku, 

liellopu un mâjputnu audzçðanâ, 

labîbas uzglabâðanâ un transportçðanâ, 

betona sijas cûku un liellopu 

kûtîm, kâ arî citâm vajadzîbâm un 

tçrauda fermas daþâdâm lauksaimniecîbas 

bûvçm� 

Pirmo reizi izstâdç piedalîjâs 

Igaunijas uzòçmums Fors MW, kas 

raþo un piegâdâ visdaþâdâko meþa 

tehniku (Farma meþa piekabes, Bigab 

âíu pacçlâju piekabes, Niab traktorus 

koku apstrâdâtâjus u� c�) un Proture 

Oy, kas specializçjies automaðînu un 

lauksaimniecîbas tehnikas riepu un 

riteòu pârdoðanâ, kâ arî Lietuvas 

firmas Agrochema, Achema, Dropsas 

Lietuva un Kretingos grûdai� 

Agrochema mçríis - kïût par 

agrobiznesa lîderi Baltijas valstîs, 

apgâdâjot mûsu zemkopjus ar ðíidro 

slâpekïa mçslojumu KAS-32, daþâdu 

marku ðíidro mçslojumu Lyderis, 

birstoðajiem minerâlmçsliem, augu 

aizsardzîbas lîdzekïiem, sçklâm, 

kûdras produkciju, lopbarîbas 

piedevâm, lauksaimniecîbas tehniku, 

kâ arî iepirkt izaudzçto produkciju� 

Kompânija Achema ir vadoðâ 

slâpekïa minerâlmçslu raþotâja Baltijâ� 

To raþoðana un realizâcija pârsniedz 

1,5 milj� t gadâ� Gandrîz 90% 

produkcijas, galvenokârt slâpekïa 

minerâlmçslus, Achema pârdod ES� 

Dropsas Lietuva piedâvâ ar roku 

vadâmas Eisenkraft iekârtas daþâdu 

operâciju veikðanai, piemçram, 

grieðanai, ðtancçðanai, kniedçðanai, 

leòía locîðanai, spirâles veidoðanai vai 

stieòa savîðanai� 

Kretingos grûdai raþo un tirgo 

olbaltuma un vitamînu minerâlpiedevas, 

dzîvnieku barîbu un 

premiksus� 

Pirmoreiz Râmavâ - Kesko Agro 

Pirmo reizi izstâdç Râmavâ 

piedalîjâs uzòçmums Kesko Agro, kas 

Latvijas tirgû darbojas kopð 1999� gada 

rudens, piedâvâjot sçklas, minerâlmçslus, 

augu aizsardzîbas lîdzekïus, 

jaunu un lietotu lauksaimniecîbas 

tehniku un nomu, servisu, labîbas 

kaltçðanu, labîbas un rapðu iepirkðanu, 

sezonâlo kreditçðanu, lîzingu� 

Izstâdes laikâ Kesko Agro speciâlisti 

katram deva iespçju sevi pârbaudît 

Claas un Massey Ferguson traktoru 

veiklîbas braucienos, kâ arî 

noklausîties lekcijas par lauksaimniecîbas 

tehnikas kopðanu, kompakto 

iekârtu izmantoðanu lopbarîbas 

sagatavoðanai, jaunâkajâm tehnoloìijâm 

ar guïvietu paklâjiem, par 

dzirdnçm un to aprîkojumu slçgtâ un 

vaïçjâ tipa kûtîs, kûtsmçslu izvâkðanu, 

uzglabâðanu un transportçðanu� 

Râmavâ varçja iepazîties ar Latvijâ, 

Lietuvâ, Igaunijâ, Somijâ, Zviedrijâ, 

Vâcijâ, Dânijâ, Polijâ, Francijâ, Itâlijâ, 

Baltkrievijâ, Krievijâ un citâs valstîs 

raþotu produkciju racionâlai 

saimniekoðanai, dzîvnieku turçðanai, kâ 

arî lauku vides sakopðanai un 

bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanai� 

Par krâðòu un bagâtîgu rudens ziedu 

klâstu izstâdç bija parûpçjusies 

asociâcija Latvijas dârznieks un 

Bulduru puíkopji� Ìimenes 

dârzniecîba Neslinko savâ stendâ 

demonstrçja garðîgu un interesantu 

ðíiròu tomâtus, piparus un citus 

dârzeòus� Nâkamajam pavasarim 

varçja arî iegâdâties vçlamâs tomâtu 

ðíirnes un saòemt padomu, kâ tâs 

audzçjamas� 

Ar smarþîgiem âboliem un citiem 

augïiem izstâdes apmeklçtâjus 

iepriecinâja Pûres dârzkopîbas 

izmçìinâjumu stacijas (DIS) kolektîvs� 

Augïus varçja ne tikai aplûkot un 

nogarðot, bet arî iegâdâties to stâdus� 

Kâ allaþ - padomi klâtienç 

Seminâru zâlç daudzus pulcçja 

Pûres DIS speciâlistu lekcijas� Inese 

Drudze informçja par jaunâkajâm 

Pûrç pârbaudîtajâm âbeïu ðíirnçm, ko 

ieteicams audzçt Latvijâ, Jânis Lepsis - 

par dârza aizsardzîbu no nelabvçlîgiem 

apstâkïiem, bet Inese Pundiòa - par 

lauka dârzeòu ðíiròu izvçrtçjumu 

Pûrç� 

Ïoti liels interesentu skaits pulcçjâs 

seminârâ par biodegvielas un rapðu 

eïïas raþoðanu un izmantoðanu Latvijâ� 

Par ðo tematu bija sagatavoti vairâki 

referâti� SIA Iecavnieks speciâlisti ne 

tikai stâstîja par dîzeïdzinçju 

darbinâðanu ar auksti spiestu un îpaði 

attîrîtu rapðu eïïu, bet arî demonstrçja 

pârbûvçto sedlu vilcçju DAF XF-95 

darbam ar tîru rapðu eïïu� 

No Latvijas bioloìiskâs lauksaimniecîbas 

organizâciju apvienîbas 

seminârâ referçja Iveta Liniòa un 

Vitâlijs Sprûga� I� Liniòa dalîbniekus 

iepazîstinâja ar vadlînijâm ES Regulas 

Nr� 2092/91 prasîbu izpildei un dzîvâ 

un konvencionâlâ piena atðíirîbâm, 

bet V� Sprûga informçja, kâdiem jâbût 

bioloìiskiem biðkopîbas produktiem� 

Dr� Arturs Tereðko nolasîja lekciju par 

ârstniecîbas augu audzçðanu� 

Izstâdi bagâtinâja Latvijas lauku 

sievieðu apvienîbas dalîbnieces� Viòas 

savus rokdarbus - adîjumus, 

tamborçjumus, izðuvumus, audumus, 

cepures, cimdus, zeíes, ðalles, 

spilvenus, apgleznotus traukus, 

pinumus, floristiku, âdas 

izstrâdâjumus, suvenîrus, zâïu tçjas, 

u� c� - demonstrçja èetru Latvijas 

novadu skaisti noformçtos stendos un 

modes skatçs� 

Izstâþu kompleksâ Râmava 

8� oktobrî tika dots starts autorallijam 

Rîdze rudenî 05� 


Ilze Bûmane 


Raþens dzçrveòu gads - vârti uz eksportu 

Dzçrveòu lauki saimniecîbâ 

Piesaule - Talsu rajona Valdemârpils 

lauku teritorijas Sârâju purvâ - ðoruden 

saimniekus aplaimojuði ar lielisku raþu� 

Katrs ha devis 15-39 t ievâkuma� 

Dzçrveòu lauku îpaðnieks ir Viesturs 

Brâlîtis, kurð saimnieko kopâ ar dçlu 

Daili un vedeklu Zandu� Ìimene sâka 

1994� gadâ ar 0,12 ha dzçrveòu 

stâdîjumu� Tagad jau ir 7,3 ha� 

Dzçrveòu audzçðanas ideja pieder 

Viesturam, viòð arî lauku ierîkotâjs, 

Zanda - izpilddirektore, bet purvu 

apsaimnieko visa ìimene kopîgi� 

Strâdniekus Brâlîði nealgo� Piesaule ir 

Latvijas Dzçrveòu audzçtâju 

asociâcijas biedre, Zanda - tâs valdes 

locekle un k/s Ziemeïoga (dibinâta 

2004� gada martâ) valdes priekðsçdçtâja� 

Viòa teic, ka ðis esot tikai 

treðais komercraþas gads� 

Jâievçro trîs priekðnoteikumi 

Lai kaut ko nopietnu izdarîtu, 

pirmkârt, jâbût stiprai ìimenei, ticîbai 

tam, ko dari, un entuziasmam� Kad 

pirms 11 gadiem Brâlîðu ìimene lçma 

nodarboties ar dzçrveòu audzçðanu, 

visi strâdâja algas darbu citur, 

stâdîjumu iekopðanai atvçlot 

brîvdienas un pavaïas brîþus� 

Dzçrvene ir pieticîgs augs, ko 

nedrîkst pârmçslot� Stâdu iegâde prasa 

lielu naudu� Piesaulç darîja tâ: nogrieza 

horizontâlo stîgu, sadalîja spraudeòos 

un izveidoja savu stâdaudzçtavu� Pirms 

septiòiem gadiem Zanda pusotru 

mçnesi sçdçjusi purvâ un sastâdîjusi 

700 tûkst� spraudenîðu, ar to pietiek 

vienam hektâram� 

Saimniecîbas dibinâðanas autori ir 

trîs vîri - pats îpaðnieks, toreizçjais 

Dzçrveòu audzçtâju asociâcijas 

vadîtâjs Andris Ðpats un profesors 

Alfrçds Ripa� Brâlîðu ìimene uzskata - 

profesors Ripa ar nesavtîgajiem 

padomiem un lîdzdalîbu ir ielicis stipru 

pamatu visai turpmâkajai attîstîbai� 

Savukârt, asociâcijas atbalstîts, Dailis 

Brâlîtis pirmoreiz aizbrauca uz 

Ameriku un Kanâdu, lai iepazîtos ar 

turienes pieredzi� Toreiz asociâcijas 

vadîtâjs bija zinâtòu doktors Andris 

Ðpats, viòa vadîbâ notika pârrunas ar 

toreizçjo meþa ministru Kazimiru 

Ðïakotu, lai valsts îpaðumâ esoðos 

izstrâdâtos purvus atdotu dzçrveòu 

audzçtâjiem� 

Zanda atceras: "Valdemârpils 

paðvaldîba nâca mums pretî, kad bijâm 

atraduði dzçrvençm piemçrotu vietu 

Sârâju purvâ� Tâ ieguvâm îpaðumâ 99 ha, 

kur tagad izstrâdâjam frçzkûdru un 

pamazâm iekopjam dzçrveòu laukus� 

Visvairâk stâdîjumi paplaðinâti pçdçjos 

trijos gados, kad sâka pieðíirt valsts 

subsîdijas� Vienâ lauka malâ ir liels dîíis, 

no kura uz visâm pusçm stiepjas ûdens 

smidzinâðanas sistçma, lai ziedoðâs 

dzçrvenes varçtu aizsargât pret salnâm� 

Kamçr dzçrveòu audzçðana bija 

aizrauðanâs lîmenî, kopâ ar Andri 

Ðpatu un Alfrçdu Ripu apciemojâm 

visas zinâmâs saimniecîbas Latvijâ, 

citreiz ekspedîcijas organizçja Babîtes 

kolçìis Jânis Bierands� Pie katra 

audzçtâja ieguvâm ko noderîgu�" 

Dzimtas saknes dod spçku 

Zandai ir savs viedoklis: "Mani 

vecâki beiguði Lauksaimniecîbas 

akadçmiju, Daiïa vecâki tâpat, Dailim 

ir hidromelioratora diploms, vienîgi es 

esmu filoloìe� Mana mamma ir no 

Cçres, tçva vecâki - no Liepâjas 

pievârtes Bernâtiem, tçva vecvecâki 

bijuði lieli piensaimnieki� 

Gadus trîs Dailis Bulduros mâcîja 

meliorâciju un zemes ierîcîbu� Reiz 

Centrâltirgû bija nopircis persiku 

stâdiòus par 25 rubïiem, kaut gan alga 

tikai 100 rubïi, un man saka: 

"Iedomâjos, cik tas bûs skaisti,- mums 

paðiem savi persiki!" 

Tas gars viòam no tçvamâtes: Daiïa 

vectçvam par nopelniem 1919� gada 

brîvîbas cîòâs bija pieðíirta 

jaunsaimniecîba, un viòi bija domâjuði 

- vajag tikai strâdât un tad jau viss bûs� 

Bet vectçvs diençjis robeþsargos un 

paòemts 1941� gadâ� Viesturu ar mâsu, 

brâli un mammu izveda 1949� gadâ�� 

Vecâmamma vçl gadus septiòus pçc 

neatkarîbas atjaunoðanas mums teica: 

jûs, bçrni, uzmanieties, visu var atòemt, 

atstâjiet kâdu rezerves variantu�� 

Varbût tikai pçdçjos pâris gadus 

kïuvusi mierîgâka, ar visiem 98 gadiem 

vçl mundra, atbrauc arî uz purvu, izrauj 

kâdu nezâli� Jâ, ðie 11 gadi apstiprina 

atziòu: pat ienaidniekam nedrîkst 

novçlçt dzîvot pârmaiòu laikos� Un 

tikai ìimene ïauj noturçties�" 

Ogotâju vietâ - vâkðanas agregâts 

Pirms trim gadiem kâdâ asociâcijas 

sapulcç tika spriests: vajadzçtu 

iegâdâties agregâtu ogu novâkðanai, 

stâdîjumu grieðanai un pïauðanai� 

Izrâdâs, tâds ir, tikai jâdabû ðurp un 

jâpârbauda� Zanda stâsta: "Runâju ar 

Gundegu (Sauðkinu, SIA Lienama 

îpaðnieci - red�), teicu, ka gribu ieguldît 

savu daïu - no tâ laika mums 

izveidojusies biznesa draudzîba un 

laba sapraðanâs� Zemkopîbas 

ministrijai jâpateicas, ka tâ diviem 

asociâcijas biedriem apmaksâja 

braucienu uz ASV, tur mums jau bija 

pazîstams konsultants Dans 

Brokmans� Bet 2003� gada novembrî 

agregâts bija mâjâs, tikai ogas jau 

novâktas, tâpçc izmçìinât to dabûjâm 

pçrn�" 

Daili un Viesturu Brâlîðus satiku ar 

pârtaisîto dzçrveòu lasîðanas maðînu 

vâcam pçdçjos laukus� Dailis saka: 

"Tagad varam raþu novâkt divâs nedçïâs� 

Tâ maðîna aizvieto 70 cilvçkus - 

dienâ novâc 300 kastes jeb piecas 

tonnas ogu� Bet pat izveicîgs lasîtâjs 

dienâ pielasa tikai trîs kastes� Esmu 

vâcçju uzlabojis, samazinot tâ svaru 

par 30 kg"� 

Dzîvesbiedre atceras: kad kolçìi 

redzçjuði, ka vâkðanas agregâts strâdâ 

labi, to uzreiz gribçjuðas vismaz 

septiòas saimniecîbas� Daþâm Dailis 

esot izgatavojis� 

Eksporta izredzes ir reâlas 

Zanda uzsver, ka Latvija esot viena 

no retajâm valstîm ar dzçrveòu 

audzçðanai piemçrotu klimatu� Lîdzîgs 

esot Baltkrievijâ, arî Lietuvâ varçtu 

audzçt, bet Igaunijâ - mazliet par vçsu, 

turpretî Polija ir labâk piemçrota 

krûmmellençm� "Patiesîbâ ne Eiropâ, 

ne citur pasaulç nav daudz vietu, kur 

labi aug dzçrvenes� Tâdçï pieprasîjums 

pârsniedz piedâvâjumu, un nozarei ir 

reâlas eksporta izredzes�" 

Dzçrveòu audzçtâju asociâcija esot 

arî Vâcijâ, un tâs vadîtâjs Vilhelms 

Dîrkings pirmais izrâdîjis interesi par 

Latvijas ogâm� Lîdz ðim nav bijis 

atbilstoða daudzuma, ko piedâvât� 

Ðogad gan Latvijâ ir aptuveni 100 ha 

stâdîtu dzçrvenâju, un kopçjâ ogu raþa 

varçtu bût 150-180 t� SIA Lienama 

Alûksnes rajonâ tagad ir 200 t ietilpîga 

saldçtava, tur varçtu uzglabât eksporta 

preci lîdz pârdoðanai� Iespçjamie 

pircçji varçtu bût arî Zviedrija, Somija, 

pat Norvçìija� 

Asociâcijas biedru kopîga doma - 

ogas vajadzçtu pârstrâdât� Ðajâ nolûkâ 

rasta sadarbîba ar Dobeles Augïkopju 

institûtu, visvairâk ar zinâtnieci Daliju 

Segliòu� Bet lîdzekïi bûs jâmeklç ES 

fondu programmâs� 


Zanda Melkina 


Vai viegli saglabât 500 darbavietu? 

SIA Sabiedrîba Mârupe 

30� septembrî nodeva ekspluatâcijâ 

jaunu ðíidro kûtsmçslu krâtuvi 

Kalngales fermâ� Tas ir tikai pirmais 

solis lopkopîbas nozares sakârtoðanai� 

Paredzçts, ka novembra vidû tiks 

pabeigta Kalngales kompleksa 

1� kârtas rekonstrukcija� 

Kâ Mârupe izdzîvoja pârmaiòu 

laikos 

SIA Sabiedrîba Mârupe ir viena no 

nedaudzajâm Latvijas lielsaimniecîbâm, 

kuru tâs speciâlisti pçc Latvijas 

neatkarîbas atjaunoðanas spçjuði 

saglabât� Valdes priekðsçdçtâjs Modris 

Spuìis saka: tas noticis tâdçï, ka 

Mârupç rîkojuðies citâdâk, nekâ 

vairumâ saimniecîbu: 

· pirmkârt, savulaik daudz ieguldîts 

infrastruktûrâ - Jaunmârupç saimniecîba 

izbûvçja gâzes vadus, bet 

siltumapgâdes sistçmas izveidi 

vainagoja koìenerâcijas stacijas izbûve 

(saistîbas ar Dânijas banku SIA ir vçl 

piecus gadus)� Tâdçjâdi paðlaik ðî joma 

vairs neprasa tik lielas investîcijas, un 

vissmagâko laiku varçjuði pârdzîvot ar 

iekrâtajâm mazuta rezervçm; 

· otrkârt, tika saglabâtas daudzas 

nozares� Ðâdi saimniekojot, arî 

ienâkumi pârklâjas - viena pelna tad, 

kad otrai ir atelpas jeb tukðais periods; 

· treðkârt, saimniecîbai bija un ir 

siltumnîcu kombinâts - îpaða nozare ar 

augstu tehnoloìijas lîmeni� 

Ðie priekðnoteikumi ïâva neizputçt, 

bet nopietni lîdzekïi arvien peïòu 

dodoðajâ siltumnîcu kombinâtâ sen 

nav ieguldîti, tâpat zvçru ferma 

jauninâjumus nav pieredzçjusi 

15 gadus� Daudzi izdzîvoðanas 

paòçmieni saimniecîbai radîjuði 

daþâdas problçmas, kas bija jârisina ar 

steigu� Kad deviòdesmito gadu sâkumâ 

kritâs piena iepirkuma cena, izdzîvot 

ïâva cûkkopîba - tika samazinâta teïu 

audzçðana un kûtîs ievietotas cûkas� 

Perspektîva - piena raþoðana 

Apmçram pirms pusotra gada vadîba 

sâka nopietnu attîstîbas plânoðanu, 

vispirms akcentçjot lopkopîbu� Kâ 

zinâms, lielâkais lopkopîbas komplekss - 

Kalngales - atrodas Jaunmârupes 

ciematâ un kûts smakas dçï jau gadiem 

ilgi radîjis iedzîvotâjos arvien pieaugoðu 

nepatiku� Bet tehnoloìijas tajâ nav 

mainîtas 15-20 gadus� 

Salîdzinot daþâdus variantus 

(pârveidoðanu par cûku turçðanas 

kompleksu ar dziïajâm grîdâm, 

pârcelðanu prom vai pârkârtoðanu par 

mûsdienîgu govju fermu), ekonomiski 

izdevîgâkais (2-3 reizes lçtâks) 

izrâdîjâs pçdçjais� 

Mârupieði izlçma, ka piena raþoðana 

esoðajos apstâkïos ir perspektîvâka, jo 

· piena kvotas Latvijâ nav izlietotas; 

· iestâjoties ES, piena iepirkuma 

cena ir augusi; 

· ir sava infrastruktûra - siena ðíûòi, 

asfaltçti laukumi, ûdens, kanalizâcija, 

skâbsiena tvertnes; 

· Mârupe atrodas tuvu Rîgas piena 

kombinâtam, ar kuru jau izveidojusies 

laba sadarbîba� 

Jânis Bçrziòð, valdes priekðsçdçtâja 

vietnieks un siltumnîcu kombinâta 

vadîtâjs saka: "Lai saprastu, ko îsti 

darît, pçrn pçtîjâm Eiropas valstu 

pieredzi� Bijâm kaimiòos - Vîlandç 

12 tûkstoði rukðu mitinâs ciematâ, 

mçslu krâtuve atrodas 1,5 km 

attâlumâ� Nevarçtu teikt, ka deguns ko 

îpaði justu� Tomçr tâdi pârkârtojumi 

prasa ïoti lielus ieguldîjumus� 

Pievçrsâmies mûsdienîgâm govju 

kûtîm�" 

Modris Spuìis, valdes priekðsçdçtâjs: 

"Es visspilgtâkos iespaidus 

guvu Holandç, kur 18 miljoni dzîvo 

apmçram pusotru reizi mazâkâ 

teritorijâ kâ Latvija, un govju kûtis 

atrodas dzîvojamajos ciematos� 

Iepazîstoties ar eiropieðu pieredzi, 

sapratâm, ka daudz ko var darît 

citâdâk, nekâ pie mums bijis ierasts 

gadu desmitiem�" 

Kalngales kompleksa jaunâ dzîve 

Lai lopkopîbas komplekss varçtu 

sadzîvot ar ciematu, pirmais 

noteikums ir ðíidro mçslu krâtuve� 

Latvijâ ðobrîd viena no lielâkajâm un 

modernâkajâm - ES prasîbâm 

atbilstoða - ðíidro kûtsmçslu krâtuvçm 

ðogad izbûvçta Kalngalçs� Tâs ietilpîba 

ir 6100 m 3 � No tâs divas reizes gadâ pa 

slçgto vadu tiks izsûknçti mçsli, kurus 

iestrâdâðanai lauksaimniecîbas zemç 

nogâdâs cisternâs� Tas lîdz 

minimumam samazinâs kûts smaku, 

turklât ceïð vairs netiks piemçslots� Arî 

paðâ krâtuvç mçsli nonâks pa slçgto 

vadu no govju novietnes� 

Lai krâtuvi varçtu pilnvçrtîgi 

izmantot, bija nepiecieðama govju kûts 

rekonstrukcija, kas tiks pabeigta 

novembra vidû� Vçl kompleksâ 

uzbûvçts siena ðíûnis, iegâdâtas trîs 

saldçðanas kameras, ierîkota 

videonovçroðanas sistçma apsardzei, 

atjaunots sakòu glabâtuves jumts, 

iepirkts 1000 konteineru sakòu 

saglabâðanai lîdz pavasarim� 

Kompleksa rekonstrukcija izmaksâjusi 

1,7 milj� eiro, tas veikts par paðu 

lîdzekïiem un ar bankas aizòçmumu uz 

10 gadiem� 

Jaunâ kûts, pçc nepiesieto govju 

turçðanas tehnoloìijas, paredzçta 

aptuveni 350 govîm� Salîdzinot govis 

un cûkas, jâsecina, ka iespçjams 

ietaupît� No enerìçtiskâ viedokïa cûka 

ir ïoti lîdzîga cilvçkam, jo tai vajadzîgs 

siltums, optimâli +16 0 C, +17 0 C, 

sivçniem ap +30 0 C� No resursu 

viedokïa govij ir mazâkas prasîbas, tâ 

tuvâka dabai un ziemâ var dzîvot pat 

+3 lîdz +6 0 C grâdu vçsumâ� 

Nepiecieðamas augstas, labi vçdinâmas 

kûtis, kâdas paðlaik, rekonstruçjot 

veco cûku fermu, top Kalngalçs, un 

jânodroðina remdens ûdens dzerðanai� 

Modernâ darba organizâcija ïauj turçt 

liellopus tikai kûtîs, jo govis iet uz 

slaukðanu speciâlos boksos, bet 

izkustçties tâs var, ejot dzert un çst� 

Tam domâti arî pastaigu laukumi� 

Pagaidâm, tikai teorçtiski 

iepazîstoties ar ðo sistçmu, saimniecîbas 

vadîtâjam nav îsti skaidrs, kâ viss 

notiks, bet to gan darbiniekiem, gan 

govîm sola iemâcît firmas Westfalia 

Surge speciâlisti, kas Latvijâ popularizç 

un ievieð ðîs tehnoloìijas idejas� 

Partneri 

Westfalia Surge nodroðinâs 

apmâcîbu, slaukðanas iekârtu 

regulçðanu, konsultâcijas un citus 

lîdzîgus pakalpojumus� Pârçjâs 

iekârtas govju slaukðanai, stâvvietâm, 

mçslu krâtuvei, ventilâcijas sistçmai 

piegâdâja un uzstâdîja firma Agro 

Kesko Latvija, bet celtniecîbas darbus 

veic SIA Madonas bûve, kas sâkusi 

specializçties lielo lauksaimniecîbas 

kompleksu bûvniecîbâ� 

Modris Spuìis piebilst: lai cik laba 

bûtu sadarbîba, pasûtîtâjam 

mûsdienâs jâbût ar stingru 

mugurkaulu, proti, mârupieði ar 

mieru maksât tikai par 

papilddarbiem, kurus iepriekð 

nevarçja paredzçt, nevis par kâda 

aizmârðîbu� Ja projektâ un tâmç nav 

iekïautas acîmredzamas vajadzîbas, 

par kïûdâm jâmaksâ paðiem darbu 

izpildîtâjiem� 



Pârmaiòas saimniekoðanâ 

Modris Spuìis: "Ðobrîd mçs 

darbojamies, lai visâs nozarçs 

sasniegtu lîdzîgu tehnoloìiju lîmeni, 

arî tajâs, kurâs ilgstoði nekas netika 

ieguldîts� Protams, pirms tik lielu 

lîdzekïu - 1,7 milj� eiro Kalngalçs un ap 

1,3 milj� eiro jaunâs siltumnîcas bûvei - 

apguves izstrâdâjâm biznesa plânu� 

Diemþçl Latvijâ nav lîdzsvarota 

atbalsta lielajiem, vidçjiem un 

mazajiem lauksaimniecîbas 

uzòçmumiem� Nekad nevar bût 

pârliecinâts, ka viss realizçsies pilnîbâ, 

taèu ilgâk - varbût uz kâdu fondu 

lîdzekïiem - vairs gaidît nevarçjâm� 

Kredîta un procentu atmaksa bûs 

jâsedz no raþoðanas ienâkumiem�" 

Domâjot par parâdu nastu, ir pilnîgi 

skaidrs, ka jaunajâs un dârgajâs vietâs 

nebûs rentabli turçt govis ar vidçju 

izslaukumu, daïa no ðobrîd 

saimniecîbâ ap 500 esoðajâm govîm 

bûs jâbrâíç� Tâpçc pavasarî plânots 

Vâcijâ iepirkt ap 50-60 grûsnas teles� 

Vecajâ kûtî turpinâs mitinâties 150- 

200 govis, kuras slauks ar jaunajâm 

iekârtâm� Ja izdotos pçc 2-3 gadiem 

modernizçt arî otru kûti, kompleksâ 

varçtu turçt ap 800 govju� To gan 

mârupieðiem gribçtos darît ar Eiropas 

struktûrfondu atbalstu� 

Vienâ dienâ pilnîgi likvidçt 

cûkkopîbu saimniecîba neuzòemas, tas 

nozîmçtu izjaukt nu jau rûpîgi 

saplânoto saimniekoðanas attîstîbas 

modeli� Cûku skaits tiek samazinâts 

pamazâm, toties palielinâs raþotâ 

piena daudzums� Ja 2007�-2008� gadâ 

izdotos dabût ES struktûrfondu 

naudu, Kalngalçs atlikuðo cûku kûti 

plânots pârveidot par teïu novietni� 

Siltumnîcas izpleðas par 1,5 ha 

Mârupes guríi un tomâtu pazîst visâ 

Latvijâ� Abiem dârzeòiem pieðíirta 

zaïâ karotîte� Jau pirms daudziem 

gadiem, kad valstî radâs pirmie 

lielveikali, mârupieði pârdeva savu 

preci kâdreizçjâs firmas Interpegro 

tirgotavâs� Vçlâk firma saplûda ar 

Rimi, un Mârupes guríi un tomâti 

kïuva par pieprasîtu produkciju ðajos 

lielveikalos� Siltumnîcu kombinâta 

direktors Jânis Bçrziòð teic: tagad Rimi 

veikali pârdodot 75-80% viòu 

siltumnîcâs izaudzçtâ� Uz ðâdu 

daudzumu varçtu cerçt katrs raþotâjs� 

Vienlaikus tas nozîmç, ka 

mârupieðiem pastâvîgi jâseko 

produkcijas kvalitâtei un tirgum, jo 

konkurentu netrûkst� Proti, 

tehnoloìijai jâdarbojas nevainojami, 

lai dârzeòi nobriestu jau agri pavasarî, 

bûtu garðîgi un veselîgi� Tâpçc vecâs 

siltumnîcu platîbas jârekonstruç, bet 

uz tâ rçíina nedrîkst samazinât preces 

apjomu, jo lielveikali pieprasa lielus 

daudzumus� 

J� Bçrziòð pavçsta jaunumus: "Esam 

uzbûvçjuði jaunas siltumnîcas 1,5 ha 

platîbâ, kuras nodosim ekspluatâcijâ 

lîdz novembra vidum� Galvenokârt 

tajâs audzçsim tomâtus, bet bûs arî 

guríi� Visu aprîkot esam paredzçjuði 

lîdz Jaungadam� Pilienlaistîðanas 

sistçmu iekârtosim janvârî un mçneða 

beigâs sâksim stâdît� 

Tâdçjâdi siltumnîcu kombinâtâ bûs 

par 14 darbiniekiem vairâk� Zinot, ka 

darbaspçks kïûst dârgâks, labus 

dârzeòkopjus atrast nav viegls 

uzdevums� Domâjot par darbu 

jaunajâs siltumnîcâs, septembrî 

12 cilvçki (no viòiem 11 strâdnieki) 

devâs pieredzes braucienâ uz Poliju� 

Var teikt, ka tâs bija arî mâcîbas�" 

Latvijas dârznieks Eiropâ 

Jânis Bçrziòð ir arî asociâcijas 

Latvijas dârznieks valdes priekðsçdçtâjs� 

Viòam pârredzama aina, kâ 

strâdâ citi dârzeòkopji visâ valstî� 

Pieredzçjuðais speciâlists uzskata - 

mazajiem audzçtâjiem kïûst arvien 

grûtâk konkurçt tirgû� Ja mazie 

neatradîs veidu, kâ labâk pârdot savu 

raþu, nâksies no ðî tirgus aiziet un no 

dârzeòu raþoðanas atteikties� Ne velti 

Bçrziòð atgâdina, ka arî Cçsu dârzeòu 

saimniecîba Kliìçni no jauna ierîkojusi 

siltumnîcu platîbas - vispirms hektâru, 

tagad vçl otru� 

"Ja mazie audzçtâji saprastu, ka 

viòiem izdevîgâk apvienoties un 

pieòemt Salaspils z/s Ezerkauliòi 

priekðlikumu, tad bûtu labi, un viòi 

varçtu turpinât strâdât� Brunovski 

veiksmîgi pârdod arî citu raþotâju 

produkciju, ir vçrts viòiem 

piebiedroties� Tâ ir visnotaï saprâtîga 

SIA Sabiedrîba Mârupe skaitïos 

rîcîba, jo mçs, lielâkie, izvairâmies no 

tirgus kropïoðanas, kamçr mazie ir 

gatavi savus dârzeòus atdot par 

pusvelti, lai tikai varçtu pârdot� Bet 

Ezerkauliòu variants ir abpusçji 

izdevîgs�" 

Lai uzbûvçtu jaunâs siltumnîcas, 

SIA Sabiedrîba Mârupe òçma kredîtu 

uz desmit gadiem� Bûdams asociâcijas 

Latvijas dârznieks valdes priekðsçdçtâjs, 

Jânis Bçrziòð labi pârzina ES 

naudas iespçjas, daþâdu fondu 

izmantoðanu nozaru darba 

uzlaboðanai� Viòð un, jâdomâ, arî 

daudzi citi asociâcijas biedri ir 

aizvainoti, ka segto dârzeòu platîbu 

raþotâjiem paðlaik ir liegts gan ES, gan 

valsts nacionâlo subsîdiju atbalsts� 

"Savulaik, kad Lauksaimnieku 

organizâciju sadarbîbas padomes 

(LOSP) sçdç pirms iestâðanâs ES 

sprieda, kam tiks Eiropas maksâjumi, 

kam ne, tika apsolîts - tie, kas 

nesaòems ES maksâjumus, dabûs 

nacionâlâs subsîdijas� Tagad mums nav 

ne vienu, ne otru," Bçrziòð ir pikts� Bet 

dârzeòkopji nedomâ samierinâties� Ja 

Briselei izdosies pierâdît, ka Latvijas 

dârzeòkopju darbîba atbilst integrçtâs 

audzçðanas programmai, ir cerîbas uz 

ðo atbalsta maksâjumu� Kopâ ar 

zemkopîbas ministru Mârtiòu Rozi 

Jânis Bçrziòð un augïkopîbas 

zinâtniece Mâra Skrîvele bijuði Briselç� 

Ko nozîmç integrçtâ audzçðanas 

sistçma? Siltumnîcu kombinâta 

saimnieks pavîpsnâ: "Tas nozîmç, ka 

ikdienâ mçs strâdâjam kontrolçti un 

caurskatâmi, proti, pastâvîgi tiek 

veiktas analîzes, apsekoðana un visa 

veida uzraudzîba par raþoðanas 

procesiem� Bet to visu jau sen darâm, 

citâdi mçs nemaz nevaram strâdât!" 

Lai nu dârzeòkopjiem izdodas pieveikt 

Briseles ierçdòus! 

Strâdâjoðo skaits (kopâ ar sezonas strâdniekiem) ~ 500 

(pirms gadiem 15 - ~ 2000) 

Nozares (pçc apgrozîjuma): 

• dârzeòu audzçðana siltumnîcu kombinâtâ ~ Ls 1,5 milj� 

• lopkopîba (piens, cûkas) ~ Ls 900 tûkst�- 1 milj� 

• laukkopîba (kartupeïi, rudzi, rapði, lauka dârzeòi) ~ Ls 500 tûkst� 

• zvçru ferma ~ Ls 400 tûkst� 

• elektrîbas raþoðana ar komunâlo saimniecîbu ~ Ls 600 tûkst� 

• galdniecîba ~ Ls 70-80 tûkst� 

Kopçjais gada apgrozîjums Ls 3,5-4,0 milj� 


Daina Kloviene 

BALTIJA LAUKU ATTÎSTÎBA 

Vai melno zeltu nomainîs zaïais zelts? 

Daudz runâts un rakstîts par 

biodegvielas izmantoðanu transportâ� 

Taèu ðajâ ceïâ joprojâm daudz ðíçrðïu� 

Labâk veicas ar bioloìiskâ kurinâmâ 

izmantoðanu dzîvojamo un raþoðanas 

telpu apsildei, ûdens sildîðanai� To 

Lietuvâ pieprasa aptuveni 200 katlu 

mâjâs� 

Lai mazinâtu valsts atkarîbu 

Lietuvas biokurinâmâ raþotâju un 

piegâdâtâju asociâcijas (LBGTA) prezidents 

Remîgijs Lapinsks (Remigijus 

Lapinskas) ir pârliecinâts, ka 

paðatjaunojoðo enerìçtisko resursu 

izmantoðana mazina valsts atkarîbu no 

importçjamâ kurinâmâ, vienlaikus 

pazemina raþotâs enerìijas cenu un daïu 

lauku iedzîvotâju nodroðina ar darbu� 

Stratçìiskajâ valsts siltumsaimniecîbas 

plânâ paredzçts, ka 

2010� gadâ no paðatjaunojoðo resursu 

kurinâmâ tiks raþoti 17%, bet vçl pçc 

desmit gadiem jau 23% no visas 

izlietojamâs siltumenerìijas� 

Patlaban kurtuvçs pârsvarâ dedzina 

koksnes atliekas� Strauji augot 

pieprasîjumam, Lietuvâ, tâpat kâ visâs 

ES valstîs, izmantojamo paðatjaunojoðo 

bioenerìçtisko resursu loks bûs 

jâpaplaðina� 

Ne tikai rapði 

Septembra beigâs Kauòâ tika 

organizçts pirmais valsts mçroga 

seminârs zemniekiem un zemes 

îpaðniekiem par kârklu plantâciju 

ierîkoðanu� Enerìçtikâ izmantojamos 

kârklus varçtu audzçt Lietuvas 

neapstrâdâtajâ zemç, kas ir ap 

500 tûkst� ha� 

Seminâra organizçtâji - Lietuvas 

Lauksaimniecîbas palâtas un Lietuvas 

biokurinâmâ raþotâju un piegâdâtâju 

asociâcijas vadîtâji cer, ka aktîva ðî 

pasâkuma popularizçðanas kampaòa 

daudzus rosinâs jau nâkamajâ gadâ 

iekârtot kârklu plantâcijas� 

R� Lapinsks informçja, ka zemnieki 

un zemes îpaðnieki, uzsâkot ðo darbu 

nâkamgad, var saòemt valdîbas 

noteikto kompensâciju par kârklu 

plantâciju izveidi (Lt 5345 jeb Ls 1078 

par ha)� Potenciâlajiem kârklu 

audzçtâjiem lîdz ðâgada 30� decembrim 

jâiesniedz pieteikums Nacionâlajâ 

maksâjumu aìentûrâ un jâbût 

gataviem sarûpçt vçl virkni izziòu� 

LBGTA biokurinâmâ uzòçmumi 

sola ar plantâciju îpaðniekiem slçgt 

ilgtermiòa izejvielas pirkðanas lîgumus 

par labu cenu, kas nâkotnç noteikti 

augðot� 

Visnotaï pozitîvs piemçrs ðai 

saimnieciskajai darbîbai ir Zviedrija, 

kur kârklu plantâcijas aizòem aptuveni 

20 tûkst� ha� Par to seminârâ stâstîja 

Zviedrijas Upsalas universitâtes 

zinâtnieki Mauritzs Ramstedts un 

Pajands Najads� 

Lietuvâ jau vairâkos rajonos tiek 

audzçti kârkli kurinâmam� Par savu 

pieredzi ðajâ jomâ stâstîja slçgtâs 

akciju sabiedrîbas Jûsu sodai projektu 

vadîtâjs Aïìis Aviþçnis (Algis 

Aviþienis)� 

Kioto protokols saistoðs visiem 

Lauksaimniecîbas palâtas agronoms 

Aïìirds Aleksîns (Algirdas Aleksynas) 

aìitçja zemniekus biokurinâmâ 

ieguvei audzçt tritikâli, topinambûrus 

un citas lauksaimniecîbas kultûras� 

Daudzus îpaði ieinteresçja A� Aleksîna 

teiktais, ka ES atbalstot arî kaòepju 

audzçðanu� Ðî kultûru derot ne tikai 

dedzinâðanai, bet var arî bût izejviela 

tekstilrûpniecîbai, kas gan, ðíiet, ir jau 

aizmirsts� 

Seminâra vadîtâji un dalîbnieki 

secinâja, ka kârklu audzçðana ir 

izdevîga visiem ðajâ saimnieciskajâ 

darbîbâ iesaistîtajiem: zemniekiem, 

biokurinâmâ piegâdâtâjiem, enerìijas 

raþotâjiem un patçrçtâjiem� Saskaòâ 

ar Kioto protokolu, biokurinâmais 

netiek aplikts ar vides nodokli un, 

lietojot citus enerìijas avotus, ðis 

nodoklis turpmâk tikai augs� 

ES komisâre Marianna Fiðere-Bçla 

(Mariann Fisher Boel) aicina ES valstu 

vadîtâjus vairâk pieðíirt lîdzekïus 

biokurinâmâ nozares attîstîbai� Kioto 

protokolâ ierakstîts, ka ES apòemas 

darît visu iespçjamo, lai siltumnîcas 

efektu radoðo izmetamo gâzu daudzums 

atmosfçrâ 2008�-2012� gadâ, salîdzinot 

ar 1997� gadu, bûtu mazâks par 8%� Tas 

nav vienkârðs uzdevums, jo enerìçtikas 

patçriòð pasaulç nemitîgi aug� Komisâre 

uzskata, ka ðîs problçmas atrisinâðanâ 

svarîga loma ir lauksaimniecîbai, ka ES 

ir perspektîvs tirgus kurinâmâ augiem� 

ES lauksaimniecîbas komisâres vadîbâ 

strâdâ darba grupa, kas pçta 

biokurinâmâ perspektîvas� Rezultâti 

tikðot paziòoti 2006� gada pirmajâ 

ceturksnî� 

Lietuvas bambuss aug griezdamies 

Tâtad visi ir par� Un diez vai tâ bûs 

tikai vienreizçja kampaòa� Pasaules 

augoðâ ekonomika prasa aizvien 

lielâkus enerìçtiskos resursus� Naftas 

un citu resursu tuvâkajâ nâkotnç 

pietiks, bet dabâ jauni naftas un 

dabiskâs gâzes krâjumi gan neradîsies� 

Melno zeltu pamazâm nâksies 

nomainît ar zaïo zeltu, vismaz jau daïu 

noteikti� 

Drîz pçc seminâra Kaiðadores 

rajona lauksaimniecîbas nodaïa un 

slçgto akciju sabiedrîba Jûsu sodai 

interesantiem ïâva tuvâk iepazîties ar 

jau esoðâm kârklu plantâcijâm Traíu 

Vokç un Varçnas rajona Darguþu 

pagastâ� Ekskursanti kârklus laukos 

nokristîja par Lietuvas bambusu� Daïa 

pasâkuma dalîbnieku solîjâs tos audzçt 

un vismaz sâkumâ izmçìinât savas 

saimniecîbas apkurei� Jûsu sodai 

speciâlists Artûrs Tuèkus (Artûras 

Tuèkus) zina teikt, ka saimniecîbai 

siltumu garantçtu 1-2 ha kârklu 

stâdîjumu� 

Speciâlists informçja: kârkli augot 

bez îpaðâm pretenzijâm, arî mazraþîgâ 

augsnç, bet grûtâkie esot pirmie divi 

gadi, kad stâdus var nomâkt nezâles� 

Ja plantâciju labi kopj, kârkli gadâ 

izaugot 2-2,5 m, ja ne visai - tie 

pastiepjas 1-1,5 m, bet, atstâti pilnîgi 

savâ vaïâ,- tikai 20-40 cm� Vienam ha 

vajagot 15 tûkst� stâdu� Stâds maksâjot 

15-20 centu (3-4 santîmi)� Saskaitot 

visus izdevumus, viena ha plantâcijas 

izveidei nepiecieðams Lt 3500-3800 

(Ls 706-766)� Tâ ir vienreizçja 

investîcija, jo 30 gadus plantâciju var 

ekspluatçt bez lielâm pûlçm� Pirmâ 

raþa - pçc èetriem gadiem, pçc tam 

kârkli tiek novâkti (ziemâ) katru treðo 

gadu� Ik pçc 3-4 gadiem no ha iegûst 

18-20 t kârklu� Ir aprçíinâts, ka ðâds 

daudzums zemniekam nodroðinâtu 

Lt 700-800 ienâkumu no katra 

plantâcijas ha� 

Rajona zemnieki par kârklu 

audzçðanu solîjuðies nopietnâk 

padomât mâjâs� 

Kaimiòos poïi jau esot iegâdâjuðies 

smalcinâtâjus, kapâjot krûmus un 

kurinot savus apsildes katlus� Tiesa, 

viens otrs atcerçjâs aicinâjumus audzçt 

upenes: tagad pirmos caur skursteni 

vajagot izlaist upeòu krûmus! Skeptiíu 

netrûkst jebkurâ jaunâ pasâkumâ� 


BALTIJA LAUKU ATTÎSTÎBA 

Lopkopîba Igaunijâ 2005� gada pirmajâ pusgadâ 

Rolands Makulis, Igaunijas 

Lauksaimniecîbas ministrijas 

pârstâvis Latvijâ 

Igaunijas Statistikas dati liecina, ka 

ðâgada pirmajos seðos mçneðos, 

salîdzinot ar ðo paðu periodu pçrn, 

liellopu un cûku skaits ir samazinâjies� 

Samazinâjusies arî gaïas raþoðana, bet 

visvairâk - par 16% - sarukusi vistu olu 

raþoðana, toties par 2% palielinâjusies 

piena ieguve� 

Piens 

Statistikas dati râda, ka ðâgada 

pirmajos seðos mçneðos ir saraþotas 

328 576 t piena� Salîdzinot ar 

2004� gadu, tas ir par 6977 t jeb 2% 

vairâk� Saraþotâ piena daudzuma 

palielinâðanâs galvenokârt saistîta ar 

slaucamo govju produktivitâtes 

celðanos, jo kopçjais govju skaits ir 

samazinâjies par 3%� Vidçjais 

izslaukums no govs pirmajâ pusgadâ 

pieaudzis par 30 kg un bija 2753 kg, bet 

slaucamo govju skaits bija 114 900, kas 

ir par 4000 mazâk kâ pçrn ðajâ periodâ� 

Piena pârstrâdes uzòçmumiem 

pirmajâ pusgadâ tika pârdotas 284 662 t 

piena ar vidçjo tauku saturu 4,1%� Ðis 

piena daudzums ir par 16 471 t jeb 6% 

lielâks nekâ pçrn� Pârstrâdes uzòçmumiem 

nodotais piens no kopçjâ 

saraþotâ daudzuma veido 86,6%, un ðis 

râdîtâjs ir par 2,5% lielâks nekâ 

pagâjuðajâ gadâ� Elites un augstâkâs 

ðíiras piena îpatsvars pirmo seðu 

mçneðu laikâ veidoja 96,2% no kopçjâ 

piegâdâtâ piena� Turklât vidçjâ 

iepirkuma cena aizvadîtajâ pusgadâ bija 

EEK 4004 (LVL 174,1) par tonnu un, 

salîdzinot ar pagâjuðâ gada iepirkuma 

cenu, tâ ir augstâka par EEK 179� 

Ar ðâgada pirmo ceturksni beidzâs 

arî pirmais oficiâlais ES piena kvotas 

gads� Igaunijai apstiprinâtâ piena 

kvota ðim periodam bija 624 483 t 

piena ar vidçjo tauku saturu 4,31%� 

No kopçjâs kvotas 89% jeb 554 657 t 

bija piegâdes kvota, bet 11% jeb 

69 823 t tieðâs tirdzniecîbas kvota� 

Igaunijâ piena raþotâjiem kopâ tika 

pieðíirtas kvotas 568 726 t piena 

raþoðanai� No ðî daudzuma - 554 453 t 

piegâdes kvotai, bet 14 273 t - tieðâs 

tirdzniecîbas kvotai� Valstî 31� martâ 

bija 2057 piena kvotas îpaðnieki, no 

tiem 1714 - piegâdes kvotas, bet 653 - 

tieðâs tirdzniecîbas kvotas� No valsts 

piena kvotas rezerves raþotâjiem bija 

izdalîti 99% piegâdes kvotu un 21% 

tieðâs tirdzniecîbas kvotu� 

Piegâdes kvota 2004�/2005� gadam 

tika izpildîta par 519 660 t jeb par 94% 

no Igaunijai iedalîtâs kvotas apjoma� 

Bet tieðâs tirdzniecîbas kvota ðajâ laikâ 

tika izpildîta par 65% no raþotâjiem 

iedalîtâ kvotas apjoma, pârdodot 9673 t 

piena, kas ir tikai 13% no Igaunijai 

iedalîtâs tieðâs tirdzniecîbas kvotas� 

No piegâdes kvotas îpaðniekiem 

pilnîbâ kvotu izpildîja 37%, bet no 

tieðâs tirdzniecîbas kvotas îpaðniekiem 

pilnâ apjomâ kvotu izpildîja 30%, par 

70% tas izdevâs 52% kvotu îpaðnieku� 

Gaïa 

Statistikas dati liecina, ka 30� jûnijâ 

bija reìistrçts 354 300 cûku, kas ir par 

0,9% mazâk kâ ðajâ paðâ periodâ pçrn� 

Tomçr, neraugoties uz kopçjo cûku 

Lopu un putnu skaits 30� jûnijâ (2004�-2005� gads) 

2004� 2005� 2005�/2004� 2005�/2004� 

(+/-) (%) 

Liellopi 263 300 260 300 - 3000 99 

t� sk� govis 118 200 114 900 - 3300 97 

Cûkas 357 400 354 300 - 3100 99 

Aitas un kazas 57 400 63 000 + 5600 110 

t� sk� kazas 5400 4500 - 900 83 

Putni 2 237 100 1 438 400 - 798 700 64 

Gaïas raþoðana dzîvsvara tonnâs 1� pusgadâ (2004�-2005� gads) 

2004� 2005� 2005�/2004� 2005�/2004� 

(+/-) (%) 

Kaujamo lopu un 

putnu dzîvsvars: 51 811 49 192 - 2619 95 

t� sk� - liellopi 13 783 11 627 - 2156 84 

- cûkas 27 841 26 643 - 1198 96 

- aitas un kazas 169 223 + 54 132 

- putni 10 018 10 699 + 681 107 

skaita samazinâðanos, gaïas pârstrâdes 

uzòçmumi no iepirktajâm cûkâm 

2� ceturksnî ieguva 7001 t gaïas, kas ir 

par 674 t vairâk nekâ pçrn ðajâ paðâ 

laikâ, toties gada pirmajos trîs 

mçneðos kopumâ gaïa tika saraþota 

par 5% mazâk� Cûkgaïas vidçjâ 

iepirkuma cena bija EEK 22 350 

(LVL 971,7) par tonnu, kas ir par 

EEK 1115 jeb 5% augstâka nekâ pçrn� 

Salîdzinot ar iepriekðçjo gadu, 

2005� gada I pusgadâ par 15% samazinâjâs 

liellopu iepirkums, tâdçjâdi palielinâjâs 

arî liellopu gaïas cena� Vidçjâ 

liellopu gaïas iepirkuma cena bija 

EEK 23 236 (LVL 1010,3) par tonnu, 

tâtad par EEK 6296 jeb par 37% vairâk 

nekâ pagâjuðajâ gadâ ðajâ paðâ laikâ� 

Aitu un kazu gaïas raþoðana pçc 

zemâ lîmeòa 2004� gadâ ir nedaudz 

palielinâjusies� Ja 2004� gada 1� pusgadâ 

kaujamo lopu dzîvsvars bija 169 t, 

tad ðajâ gadâ - 223 t� Tâpat kâ 

pagâjuðajâ gadâ, arî ðogad lielâkais 

kazu skaits saimniecîbâs ir nokauts 

paðu vajadzîbâm� 

Ðogad aitu gaïas vidçjâ iepirkuma 

cena ir nedaudz augstâka nekâ pçrn� 

Ja 2004� gada pirmajâ pusgadâ tâ bija 

EEK 32 par kilogramu, tad ðodien tâ ir 

jau EEK 34,40-45,90 par kilogramu� 

Eiropas tirgû aitu kautíermeòu cena ir 

samazinâjusies par 5%� Pagâjuðajâ 

gadâ tâ bija EEK 62,2-69,7 par kg, bet 

ðogad - EEK 60,0-67,7 par kg� 

Olas 

Ðâgada 30� jûnijâ Igaunijâ bija 

reìistrçts 1 438 400 putnu, kas ir par 

36% mazâk kâ pçrn� Galvenais putnu 

kriðanas iemesls bija 2004� gada beigâs 

lielâkajâ Igaunijas putnu fabrikâ 

Tellegg reìistrçtâ salmoneloze� Putnu 

gaïa tika saraþota par 7% vairâk nekâ 

2004� gadâ, bet tâs cena palielinâjâs 

par 9%� ES putnu gaïas cena ir par 

17% augstâka nekâ Igaunijâ� 

Pirmajâ pusgadâ tika iegûts 

95 974 000 olu, kas ir par 16% mazâk 

nekâ iepriekðçjâ gadâ� Kâ olu 

raþoðanas apjoma samazinâðanâs 

galvenais iemesls tiek minçta augusî 

konkurence starp Latviju, Lietuvu un 

Igauniju� Igaunija uzskata, ka 

kaimiòvalstîs olu raþoðanu subsidç no 

vietçjâ budþeta un ES lîdzekïiem, kas 

rada nevienlîdzîgu konkurenci� 

Igaunijâ L un M kategoriju olu cena ir 

EEK 0,79, bet ES tâ ir EEK 0,73� 


EIROPA ES ZIÒAS 

Îsumâ par putnu gripu 

Putnu gripa (Avian influenza) ir vîruss, kas bîstams daudzâm putnu sugâm: gan 

savvaïas, gan lauksaimniecîbas, gan dekoratîvajiem putniem� 

Vîrusam ir daþâdi paveidi atkarîbâ no tâ, cik patogçns tas ir� Ðis vîruss varçtu 

bût bîstams gan putniem, gan dzîvniekiem, gan arî cilvçkiem� 

Putnu gripas vîruss iedalâs divâs pamatgrupâs: 

· zema riska patogçnâ putnu gripas vîrusa grupa L (LPAI - Low Pathogenic 

Avian Influenza), kas slimîbu neizraisa vai izraisa to vieglâ formâ; 

· augsta riska patogçnâ putnu gripas vîrusa grupa H (HPAI - Highly Pathogenic 

Avian Influenza), kas izraisa nopietnu saslimðanu ar augstu (lîdz 100%) mirstîbu� 

Lai gan daþreiz LPAI vîruss mutâcijas rezultâtâ var kïût par HPAI vîrusu un 

izraisît nopietnu saslimðanu, LPAI ir atðíirîga infekcija� Pasaules dzîvnieku 

veselîbas organizâcija reìistrç tikai HPAI saslimðanas gadîjumus� 

Tieði mâjputni ir ïoti jutîgi pret putnu gripas klînisko izpausmi, bet savvaïas 

putni (îpaði ûdensputni) ir visai izturîgi un bieþi vien neuzrâda nekâdus 

saslimðanas simptomus� Tâdçjâdi savvaïas putni ir dabisks rezervâts ðâda veida 

vîrusiem, un tieði ðie putni ir galvenie slimîbas pârnçsâtâji daþâdos reìionos� 

Cilvçks ar putnu gripu saslimst reti, un, pat ja tâ notiek, slimîba bieþi vien ir 

vieglâ formâ un âtri pâriet� Tomçr cilvçka saslimðana ar HPAI vîrusa paveidu 

varçtu bût pat letâla� Tâdçï jauniem HPAI putnu gripas uzliesmojumiem vienmçr 

tiek pievçrsta lielâka uzmanîba un tiek veikti pasâkumi, lai iespçjami âtrâk 

novçrstu jaunus mâjputnu un citu putnu saslimðanas gadîjumus� 

Pçdçjo reizi putnu gripa Eiropu skâra 2003� gadâ� Tolaik Nîderlandç ar vîrusa 

H7N7 paveidu saslima 89 cilvçki, un viens gadîjums bija letâls� Savukârt 

Vjetnamâ 2004�-2005� gadâ ar putnu gripas vîrusa H5N1 paveidu tika reìistrçts 

91 saslimuðais, no kuriem 41 mira� 

Lauksaimnieciskajâ raþoðanâ, cilvçkiem un dzîvniekiem bieþi saskaroties ar 

mâjputniem, var rasties jaunas un bîstamas - no cilvçka uz cilvçku pârnesamâs - 

vîrusa formas� 

(Pçc ES Komisijas informâcijas) 

Putnu gripa sasniegusi ES 

Grieíijas varas iestâdes ziòo, ka saslimðana ar putnu gripu konstatçta divâs 

Grieíijas salâs� Zinâms, ka vîruss pieder augsta riska patogçnajai H5 grupai, bet 

vçl nav zinâms, vai tas ir cilvçkam bîstamais H5N1 paveids, kas bija atrasts 

Dienvidaustrumu Âzijâ� 

Grieíijas varas iestâdes organizçjuðas pasâkumus, lai nepieïautu gaïas 

produktu izveðanu un dzîvo dzîvnieku pârvietoðanos no slimîbu skartajâm salâm� 

Britu avîze The Independent ziòo, ka pieaugoðie draudi, ko rada putnu gripa 

ES, mudinâjusi ES prezidçjoðo valsti Lielbritâniju iekïaut jautâjumu par putnu 

gripu ES ministru Luksemburgas sanâksmes darba kârtîbâ� 

Jau agrâk slimîba konstatçta Eiropas pierobeþâ - Turcijâ un Rumânijâ� 

Dzîvo putnu un spalvu imports no Turcijas ir aizliegts sakarâ ar putnu gripas 

uzliesmojumu valsts Âzijas daïas ziemeïrietumos - apliecina ES Komisija� 

Tiek ziòots, ka importa aizliegumam ekonomiski bûs minimâlais efekts, jo 

2004� gadâ putnus vai to gaïu no Turcijas neimportçja� 

Lîdzîgi pasâkumi attiecas arî uz Rumâniju, kur Donavas deltas reìionâ 

konstatçts putnu slimîbas uzliesmojums� 

(AgraFacts Nr� 81-05, 11�10�2005�, www�fwi�co�uk, 18�10�2005�) 

ES piena kvotas iepriekðçjam 

piena gadam pârsniegtas 

Saskaòâ ar Eiropas Komisijas 

provizoriskiem aprçíiniem, kas balstâs 

uz ES dalîbvalstu sniegto informâciju, 

deviòas ES dalîbvalstis pârsnieguðas 

savas piena piegâdes kvotas 2004�- 

2005� piena gadâ par 1,059 milj� t� 

Viena dalîbvalsts arî pârsniegusi savu 

piena tieðâs tirdzniecîbas kvotu� Tas 

nozîmç, ka ðîm ES dalîbvalstîm kopâ 

bûs jâmaksâ sods - EUR 385 milj� 

Noteikumu pârkâpçjas ir Beïìija, 

Dânija, Vâcija, Îrija, Itâlija, 

Luksemburga, Nîderlande, Spânija un 

Austrija, bet seðas no vecajâm ES 

dalîbvalstîm (Francija, Grieíija, 

Lielbritânija, Portugâle, Somija un 

Zviedrija) nebija pilnîbâ izmantojuðas 

savas kvotas� 

Savukârt neviena no jaunajâm dalîbvalstîm 

savu piena kvotu nepârsniedza� 

Daïçji tas varçtu bût izskaidrojams ar 

to, ka tâm 2004�-2005� piena gads bija 

îss - tikai 11 mçneði� 

Kopumâ 2004�-2005� piena gada 

piegâdes kvota ES bija 126 milj�, ko 

veidoja 641 tûkst� individuâlo kvotu� 

(Agriculture News Digest Nr� 132, 

14�10�2005�) 

Eiropas Tiesa: Austrijas ÌM 

brîvâ zona nav legâla 

Eiropas Tiesas pirmâ instance 

nolçmusi, ka vienam no Austrijas 

reìioniem (Augðaustrijai) nav tiesîbu 

legâli sevi uzskatît par zonu, kas brîva 

no ìençtiski modificçtiem (ÌM) 

organismiem� 

Eiropas Komisija paziòoja, ka ðâds 

lçmums apmierina, jo jau pirms diviem 

gadiem bija norâdîjusi, ka 

Augðaustrijas aizliegums lietot ÌM 

organismus ir nelikumîgs, jo ðâdai 

rîcîbai nav nekâda zinâtniska 

pamatojuma� 

Ðî ir pirmâ reize, kad tiesa spriedusi 

par ÌM kultûru aizliegumu kâdâ 

reìionâ, lai gan kopumâ Eiropâ ir 

daudz teritoriju, kas sevi 

pasludinâjuðas par ÌM brîvâm zonâm� 

Saskaòâ ar ES normatîvo bâzi, ðiem 

reìioniem ir tiesîbas sevi deklarçt par 

ÌM brîvâm zonâm, bet tikai lîdz 

brîdim, kamçr tas nerada zaudçjumus 

komercsabiedrîbâm� 

Kâ jau ticis ziòots iepriekð, ES Vides 

padome ðâgada jûlijâ ar absolûtu balsu 

pârsvaru nolçma, ka ÌM brîvas zonas 

pasludinâðana Austrijâ, Francijâ, 

Vâcijâ, Grieíijâ un Luksemburgâ 

uzskatâma par nelikumîgu� 

(Agra Europe Nr� 2177, 7�10�2005�) 

Austrijas lauksaimniekiem 

pieðíir nodokïu 

atvieglojumus degvielai 

Oktobra sâkumâ Austrijas valdîba 

ieviesusi nodokïu atmaksu 

dîzeïdegvielai, kuru izmantos 

lauksaimniecîbâ un meþsaimniecîbâ� 

Jaunâ kârtîba valstij gadâ maksâs 

EUR 38,9 milj�, bet plânots, ka tas 

stiprinâs Austrijas biznesu laikâ, kad 

degvielas cena ir tik augsta,komentçja 

Austrijas lauksaimniecîbas 

ministrs Jozefs Prells (Josef Pröll)� 

Nodokïa atmaksa pçdçjo gadu laikâ 

bijusi Austrijas lauksaimnieku galvenâ 

prasîba, un, to ievieðot, cerçts 

palielinât paðmâju raþotâju 



konkurçtspçju Eiropas Savienîbâ� 

Atbilstoði jaunajai kârtîbai, lauksaimnieki 

varçs izvçlçties, kâdu shçmu 

piemçrot - var iesniegt vienoto 

iesniegumu un saòemt atmaksu tajâ paðâ 

gadâ, kâ arî var iesniegt dokumentus par 

reâlo izlietojumu un saòemt nodokïu 

atmaksu nedaudz vçlâk� 

No 1� oktobra Austrijâ spçkâ 

stâjusies prasîba, kas paredz 2,5% 

bioetanola izmantoðanu degvielâ� 

Noteikts, ka likme pieaugs lîdz 4,3% 

2007� gadâ un 5,75% 2008� gadâ� Tâ 

Austrija plâno par diviem gadiem 

agrâk izpildît ES prasîbu lîdz 

2010� gadam nodroðinât 5,75% 

biodegvielas îpatsvaru� Lai stimulçtu 

biodegvielas izmantoðanu, valdîba arî 

samazinâjusi nodokli ðai degvielai - par 

0,5 eirocentiem litrâ� 

(Agra Europe Nr� 2177, 7�10�2005�) 

Eiropâ audzç mazâk âbolus 

Eiropas vecajâs valstîs samazinâs 

tradicionâlo âbeïu ðíiròu platîba� 

Piemçram, ðíirnes ‘Golden Delicious’ 

dârzi laikâ no 1997� lîdz 2002� gadam 

samazinâjuðies par 28%, t� i�, lîdz 66 

tûkst� ha, ‘Red Delicious’ - lîdz 20 

tûkst� ha (par 43%), bet ‘Jonagold’ 

grupas - lîdz 17,3 tûkst� ha (par 23%)� 

Visvairâk tiek audzçta ðíirne ‘Gala’, 

tâs platîba palielinâjusies lîdz 23,4 

tûkst� ha, bet ðíirnes ‘Elstar’ platîba 

(12,3 tûkst� ha) saglabâjas nemainîga� 

Pavisam ES-15 valstîs laikâ no 1997� 

lîdz 2002� gadam âbeïdârzi sarukuði 

par 18% - lîdz 241,5 tûkst� ha� 

Visvairâk ðo procesu veicinâja zemo 

cenu gadi - 1999�/2000� un 2000�/2001� 

Âbeïdârzi viskrasâk gâjuði mazumâ 

Beïìijâ (par 39%) un ir tikai 8300 ha� 

Lielbritânijâ, Nîderlandç un Itâlijâ 

platîba samazinâjusies par ceturto daïu 

- attiecîgi lîdz 9800 ha, 11200 ha un 

54300 ha� Par 10% mazâk âbeïu tagad 

ir Vâcijâ, Francijâ un Ibçrijas pussalâ� 

Vâcijâ visvairâk cietuðas sîksaimniecîbas, 

un 2002� gadâ âbeles audzçja 

31200 ha� 

Latvijâ, pçc CSB datiem, 1997� gada 

kopçjâ sçkleòu platîba bija 11830 ha, 

bet 2002� gadâ - 8597 ha (t� sk� âbeles - 

7687 ha)� Visu sçkleòkoku platîba 

samazinâjusies par 27%� 

(Pçc www�aardappelinfo�nl 

informâcijas) 

Nîderlandç vâc kartupeïus 

Nîderlandç kartupeïu novâkðana 

paðlaik ris pilnâ sparâ� Noskaòojums 

kartupeïu tirgû ir nedaudz uzlabojies, 

jo samazinâjies zemâkas kvalitâtes 

bumbuïu pieplûdums� Tomçr gaidâms, 

ka drîzumâ sliktâkas kvalitâtes 

kartupeïi var nosist cenu, tâdçï daudzi 

zemnieki savu izaudzçto steidz pârdot� 

To veicina arî pagâjuðâ gada kritiski 

zemâ kartupeïu cena� Ðobrîd par 

40 mm frî kartupeïu raþoðanai 

paredzçtajiem ðíirnes ‘Bintje’ 

kartupeïiem maksâ 9-10 EUR/100 kg 

(0,06-0,07 Ls/kg)� Par ðíirni ‘Agria’, 

kuras piedâvâjums paðreiz ir liels, arî 

maksâ 0,07 Ls/kg, savukârt par to paðu 

ðíirni, piegâdâtu 2006� gada pavasarî, 

zemniekiem tiek piedâvâta lîgumcena 

ap 15,50 EUR/100 kg (0,108 Ls/kg)� 

Tiesa, interese par darîjumiem 

pavasarî paðlaik nav liela� 

Labu iespaidu uz kartupeïu tirgu 

atstâj neparasti agri sâktais eksports uz 

Âfriku� Par Nîderlandes kartupeïiem 

sâkuði interesçties arî pircçji no 

Krievijas� 

(Pçc www�aardappelinfo�nl 

informâcijas) 

Francijâ samazinâs 

bioloìiskâs lauksaimniecîbas 

platîba 

Pçrn Francijâ, pçc ZMP datiem, 

bioloìisko saimniecîbu skaits un to 

apsaimniekotâ platîba samazinâjusies 

par 3% salîdzinâjumâ ar 2003� gadu� 

Pilnîbâ sertificçto saimniecîbu platîba 

gan augusi par 15%, vienlaikus ejot 

mazumâ pârçjo saimniecîbu skaitam 

un lielumam� 

Pavisam pçrn Francijâ bija 

11000 biosaimniecîbu ar kopçjo platîbu 

534 tûkst� ha� Tâ atbilst 2% 

kopçjâs lauksaimniecîbâ izmantojamâs 

zemes platîbai valstî� Tikai 3% visu 

biosaimniecîbu zemi 2004� gadâ 

izmantoja augïu un dârzeòu raþoðanai� 

Biodârzeòu lauki gan paplaðinâjuðies, 

2004� gadâ sasniedzot ap 7700 ha, bet 

bioaugïu raþoðana samazinâjusies pat 

par 5%, pçrn aizòemot 8700 ha� 

(Pçc www�zmp�de informâcijas) 

Nîderlandç kartupeïu un 

sîpolu raþoðana 

samazinâjusies 

Saskaòâ ar jaunâkajiem Nîderlandes 

statistikas biroja provizoriskajiem 

novçrtçjumiem, ðogad kartupeïu 

raþoðana valstî sasniegs 4,8 mljrd� 

kilogramu, kas ir par 8% mazâk 

salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu� 

Gaidâms, ka raþîba samazinâsies par 

6% un bûs 44 t no hektâra� Îpaði liels 

samazinâjums plânots valsts dienvidos, 

kur raþîba, salîdzinot ar 2004� gadu, 

varçtu bût par 17% zemâka� 

Prognozçts, ka arî sîpolu raþa valstî 

ðogad samazinâsies� Nîderlandes 

statistikas birojs min, ka ðâgada sîpolu 

raþa varçtu bût 1,1 mljrd� kg, kas ir par 

13% mazâk kâ pçrn� Iemesls tam - par 

9% samazinâjusies platîba, savukârt 

raþîba kritusies par 5%� 

(Agra Europe Nr� 2177, 7�10�2005�) 

Austrijas pârtikas eksports 

uz jaunajâm ES valstîm 

pieaudzis par 32% 

Austrijas pârtikas produktu eksports 

uz desmit jaunajâm ES dalîbvalstîm 

ðâgada pirmajâ pusç, salîdzinâjumâ ar 

2004�gada pirmo pusi, pieaudzis par 

32% - ziòo Austrijas Statistikas birojs� 

Pârdoðanas apjomi Vâcijâ kâpuði par 

6%� 

Visstraujâkais pieaugums bija 

vçrojams gaïai - par 184%, piena 

produktiem - par 142%, dârzeòiem - 

par 24% un augïiem - par 51%� 

Austrijas liellopu gaïas eksports uz 

Vâciju ir divkârðojies� Ârvalstîs 

vislielâkie izdevumi Austrijas pârtikai 

uz vienu iedzîvotâju bijuði Slovçnijâ� 

Lai gan importa pieaugums no 

jaunajâm ES dalîbvalstîm bija 43%, arî 

eksports audzis pietiekami, valstî 

saglabâjot pozitîvu bilanci - Austrijas 

eksporta vçrtîba bija EUR 299 milj�, 

bet importa - EUR 276 milj� 

(Agra Europe Nr� 2178, 14�10�2005�) 

Polija cînâs ar krîtoðo piena 

patçriòu 

Polijas piena pârstrâdes uzòçmumi 

izlietojuði EUR 2,4 milj� piena 

popularizçðanai, ðâdi cînoties pret 

sarûkoðo piena pârdoðanu mazumtirdzniecîbâ, 

vçsta AgraFood East 

Europe informâcija� 

Tiek ziòots, ka 2000� gadâ piena 

patçriòð Polijâ bija 260 glâzes uz vienu 

cilvçku, savukârt 2005� gadâ prognozç, 

ka patçriòð varçtu bût tikai 200 glâzes 

uz vienu cilvçku� 

Piena popularizçðanas kampaòu 

finansç Piena popularizçðanas fonds, 

kurâ tiek pârskaitîti EUR 0,0025 

(0,175 santîmi) par katru no 

lauksaimniekiem iepirktâ piena litru� 

Parasti bijis tâ, ka pârstrâdes 

uzòçmumi allaþ devuði priekðroku 

sevis reklamçðanai, taèu paðreizçjâ 

situâcijâ tiem izdevies vienoties par 



kopîgiem piena popularizçðanas 

pasâkumiem, lai panâktu lielâku 

efektu� 

Interesanti, ka pârdoðanas kritumu 

daïçji saista ar jauno produktu (arî 

jauno siera un jogurta veidu) 

parâdîðanos tirgû� 

(Agra Europe Nr� 2177, 7�10�2005�) 

ÌM laukaugu kultivçðanu 

Rumânijâ nekontrolç 

Nelikumîga ìençtiski modificçto 

laukaugu kultivçðanas strauja 

izplatîðanâs Rumânijâ ir drauds 

vietçjiem lauksaimniekiem un 

ekonomikai - paziòojusi vides 

aizsardzîbas organizâcija Greenpeace� 

Tam piekrît ar bijuðais 

biotehnoloìiju giganta Monsanto 

Rumânijas filiâles ìenerâldirektors, 

brîdinot, ka varas iestâdes zaudçjuði 

kontroli par ÌM organismu 

izmantoðanu valstî� 

Rumânijas Lauksaimniecîbas 

ministrija ðos apvainojumus noliedz� 

Saskaòâ ar viòu datiem, 2005� gadâ 

valstî ÌM soja aizòçma 85 tûkst� no 

130 tûkst� ha kopçjâs sojas platîbas� 

Tomçr lauksaimnieku asociâcijas dati 

râda, ka valstî ÌM ir 90% no visas sojas� 

Greenpeace ziòo, ka, veicot pârbaudi 

10 no 42 Rumânijas reìioniem, konstatçta 

nelegâla ÌM sojas kultivçðana� 

Tiek apgalvots, ka pârbaudes laikâ 

atrastas ÌM plûmes un kartupeïi� 

Savukârt ministrija ir pârliecinâta, 

ka soja ir vienîgâ ÌM kultûra valstî, 

vienlaikus piekrîtot, ka sabiedrîbai 

jâbût labâk informçtai par ÌM 

produkcijas kultivçðanu un ðo jomu 

nepiecieðams stingrâk uzraudzît� 

(Agra Europe Nr� 2178, 14�10�2005�) 

Krievija grib celt muitas 

tarifus dârzeòiem 

Krievijas lauksaimniecîbas ministrija 

paziòojusi, ka nâkamgad nepiecieðams 

paaugstinât dârzeòu muitas tarifus no 

15 lîdz 25%� Ðî ziòa tiek uzòemta 

pretrunîgi, jo treðâ daïa pilsçtâs, kâ arî 

rûpniecîbas un tûrisma apgabalos 

patçrçto dârzeòu tiek importçti� 

PASAULE TIRGUS LIBERALIZÂCIJA 

Jauni priekðlikumi pirms 

PTO sarunâm decembrî 

Pçdçjâs valstu sarunas pirms Pasaules Tirdzniecîbas 

organizâcijas (PTO) Dohas raunda decembrî dod pamatu 

cerçt, ka PTO valstis gada beigâs varçtu vienoties par "spçles 

noteikumiem" lauksaimniecîbâ� Jâatgâdina, ka galvenokârt 

neapmierinâtîbu izraisa augstâs ES un ASV 

lauksaimniecîbas subsîdijas, kas ievçrojami kropïo tirgu, 

pasliktinot citu valstu raþotâju konkurçtspçju� 

Nesenie ES un ASV priekðlikumi par subsîdiju un 

atbalsta samazinâðanu ir ambiciozâki un detalizçtâki nekâ 

iepriekðçjie Briseles un Vaðingtonas priekðlikumi, tâpçc 

pozitîvâk vçrtçjami tajâs valstîs, kurâs nav lielu subsîdiju 

lauksaimniecîbai� Tomçr joprojâm 148 PTO valstis ir vçl 

tâlu no kompromisa� 

Paðlaik ES piedâvâ par 70% samazinât tieðâs ar raþoðanu 

saistîtâs, tirgu izkropïojoðâs subsîdijas (pçc PTO definîcijas - 

Kopð 1990� gada ziemas siltumnîcu 

platîba samazinâjusies par 40%, bet 

neapsildâmo siltumnîcu - pat par 75%� 

Pagâjuðâ gadsimta 80� gados Krievijâ 

bija 5700 ha siltumnîcu, ðobrîd - 

3000 ha� Ekonomiski smagâkie faktori 

ir apkures izmaksas un nepietiekamais 

valsts atbalsts nozarei� Audzçtâjiem aiz 

Urâliem un Sibîrijâ vairâk nekâ puse 

kopçjo izmaksu jâpatçrç 

energoresursiem� Tieði ar to arî 

izskaidrojams fakts, ka dârzeòkopîbas 

vidçjâ rentabilitâte ir tikai 7-8%� 

Maskavas apgabalâ atrodas vairâkas 

modernas un rentablas saimniecîbas, 

kas ieviesa jaunas, galvenokârt 

holandieðu, tehnoloìijas� Èetru gadu 

laikâ raþoðanas apjoms ðajâs 

saimniecîbâs palielinâjies no 50 tûkst� t 

lîdz gandrîz 250 tûkst� t� 

(Pçc www�agf�nl informâcijas) 

Sagatavojis Aleksejs Nipers un 

Mârîte Gailîte 

subsîdijas, kas ietilpst tâ dçvçtajâ dzintara kastç), 

saglabâjoties nosacîjumam, ka ASV tieðo subsîdiju 

samazinâjums bûs 60%� ASV ir gatava par 60% samazinât 

dzintara kastes subsîdijas, ja vien ES tâs samazinâtu par 83%� 

Savukârt G-20 valstu grupa (valstis, kuras tik dâsni kâ ASV 

un ES nesubsidç lauksaimniecîbu vai nevar to atïauties) 

piedâvâ Eiropas Savienîbai subsîdijas samazinât vismaz par 

80%, bet ASV par 70%� 

Ne mazâk svarîgs ir jautâjums par tarifu samazinâðanu, arî 

tajâ ES, ASV un G-20 priekðlikumi atðíiras� 

Lîdzîgas domstarpîbas ir arî par eksporta atbalstu, un 

diskutçts tiek gan par atbalsta lielumu, gan par pârtikas 

palîdzîbas nosacîjumiem� Turklât pârtikas palîdzîbas 

jautâjums ir aktuâls, jo ASV mçdz "pârtikas palîdzîbu" 

sniegt reìioniem, kuros nav vçrojams tâs trûkums, tâdçjâdi 

izkropïojot vietçjo tirgu� 

(Agra Europe Nr� 2178, 14�10�2005�) 

Sagatavojis Aleksejs Nipers 

ES priekðlikumi ASV priekðlikumi G-20 priekðlikumi 

Dzintara kastes subsîdiju 70% - ES 83% - ES 80% - ASV 

samazinâjums (%) 60% - ASV 60% - ASV 70% - ES 

Tarifu samazinâjums (%), 0-30% -> 20% 0-20% -> 55-65% 0-20% -> 45% 

[tarifu grupa -> samazinâjums] 30-60% -> 30% 20-40% -> 65-75% 20-50% -> 55% 

60-90% -> 40% 40-60% -> 75-85% 50-75% -> 65% 

> 90% -> 50% > 60% ->85-90% > 75% -> 75% 


LATVIJA NOPIETNIE KRIKUMI 

LLKC rîkotie pasâkumi novembrî 

Kad un cikos Pasâkums Kur notiek Uzziòas 

03�11� Aktuâla informâcija Kûku pagasta padomç Jçkabpils LKB, 

plkst� 10�00 Bebru iela 108, 5207070 

03�11� Aktuâla informâcija Vîpes pagasta padomç Jçkabpils LKB, 


08�11� Aktuâla informâcija Ataðienes pagasta padomç Jçkabpils LKB, 


08�11� Aktuâla informâcija Meþâres pagasta padomç Jçkabpils LKB, 


VAS Latvijas valsts meþi izsoïu grafiks 2005� gada novembrî 

Meþsaimniecîba Izsoles norises vieta Datums Tâlruòi 

Austrumvidzemes Smiltenç, Silvâ 11�11� 4776545, mob� 9168772 

Ziemeïlatgales Rçzeknç, Atbrîvoðanas alejâ 173 02�10�; 30�11� 4607161, mob� 9157897 

Rietumvidzemes Valmieras raj� 04�11� 4207114, mob� 9407030, 

Kocçnu pag� kultûras namâ mob� 9447700 

Zemgales Jelgavas raj� Jaunsvirlaukas pag�, 

Meþciems, Silos 

10�11� 3007166 

Vidusdaugavas Koknesç, Blaumaòa ielâ 3 08�11� 5161895; 5161540; mob� 9158623 

Dienvidlatgales Lîvânos, Fabrikas ielâ 2 10�11�; 29�11� 5307106, mob� 9163796 

Ziemeïkurzemes Dundagâ, Mednieku namiòâ 03�11� 3237826, mob� 6457059 

Dundagâ, Upes ielâ 4 17�11� 

Dienvidkurzemes Aizputç, Kalvenes ielâ 73 11�11�; 25�11� 3448067; mob� 6510882 

Lûgums precizçt! 

ZM joprojâm aicina lauksaimniekus labot kïûdainos pieteikumus� Ja kïûdas netiks izlabotas, kâ arî netiks novçrstas 

neprecizitâtes, maksâjumus nebûs iespçjams pârskaitît!!! 

Tâpat maksâjumus nesaòems tie lauksaimnieki, kuru pieteikumos uzrâdîts neprecîzs bankas konts vai arî norâdîts 

konts, kas nedarbojas� 


20� kârtas jautâjumi 

Konkurss “Agrozinis” 

1) LAD beidzis pamatpârbaudes un Valsts kasei apmaksai aizsûtîjis: 

a) 10 tûkst� pieteikumu; 

b) 15 tûkst� pieteikumu; 

c) 20 tûkst� pieteikumu� 

2) Par statûtu grozîjumiem jâpaziòo un grozîjumu teksts Komercreìistrâ 

jâiesniedz: 

a) 7 dienu laikâ; 

b) 10 dienu laikâ; 

c) 14 dienu laikâ� 

3) Krievija ieplânojusi paaugstinât muitas tarifus dârzeòiem: 

a) no 15 lîdz 25%; 

b) no 15 lîdz 20%; 

c) no 10 lîdz 15%� 

Katra jautâjuma pareizo atbildi atzîmçjiet ar krustiòu� 

Jûsu atbildes uz “Agroziòa” 20� kârtas jautâjumiem gaidîsim lîdz 3� novembrim� 

Tâs varat sûtît pçc izvçles: 

• pa pastu: konkursam “Agrozinis”, 

Struktoru ielâ 14, Rîgâ LV - 1039 

• pa faksu: 7541789 ar norâdi 

“Konkursam “Agrozinis”” 

• elektroniski: ilze@LVAEI�lv 

! 

Lûdzu izsûtiet atbildes laikus 

un neaizmirstiet norâdît savu vârdu, uzvârdu un adresi! 

19� kârtas pareizâs atbildes: 

1�b; 2�c; 3�b 

Pareizi atbildçjuði: 

Z� Slûka (Sîïukalns), L� Konstante (Mârsnçni), A� Slûka (Sîïukalns), I� Zariòa 

(Trapene), L� Kvâðe (Virga), A� Rutka (Sudarbe), A� Miíelsone (Laidi), 

L� Valaine (Stradi), V� Dîcmane (Saldus), R� Íevere (Meirâni), J� Mazpolis 

(Skujene), Dz� Lâce (Bârbele) 

Informatîvs lauku politikas biïetens 

Iznâk divas reizes mçnesî 

Nr� 20 (212), oktobris 2005 

Reìistrâcijas apliecîbas nr� M 1051 

Abonçðanas indekss 2162 

ISSN 1407-8996 

www�agropols�lv 

© LATVIJAS VALSTS AGRÂRÂS 

EKONOMIKAS INSTITÛTS 

PÂRPUBLICÇÐANAS UN CITÇÐANAS 

GADÎJUMÂ ATSAUCE OBLIGÂTA 

Par reklâmas materiâliem atbild reklâmas 

iesniedzçjs 

GALVENÂ REDAKTORE: Rûta Bierande 

REDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs, Ilze Vabole, 

Ilze Bûmane, Ieva Jaunzeme, Inta Kârkliòa, 

Aleksejs Nipers, Ilze Spûle 

Mârketings: Daina Vabole, tâlr� 7553370 

REDAKCIJAS PADOME: Andris Miglavs, 

Marìers Krams, Aivars Lapiòð, Mârtiòð Roze, 

Arvîds Ozols, Mârtiòð Cimermanis, Irina 

Pilvere, Andris Grâvîtis, Selva Ðulce, Tomass 

Kotoviès, Valters Bruss, Dzidra Kreiðmane, 

Jûlijs Beïavnieks, Klâra Paipala, Valdis 

Dzenis, Mârtiòð Belickis, Òina Rakstiòa, 

Regîna Timbare 

Ofsetiespiedums� 

Iespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”� 

Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009 

Metiens 1500 eks� 4 iespiedloksnes� 

Adrese: Struktoru ielâ 14, Rîgâ, LV-1039 

Tâlr� 7555213, 7553370, fakss 7541789 

E-pasts lvaei@lvaei�lv

Informatīvs lauku politikas biļetens – aktīvam lauku ... - Agropols

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?