PDatorsist_Teoretisko nodarbibu metodiskais materials Periferijas ...

PDatorsist_Teoretisko nodarbibu metodiskais materials Periferijas ... PDatorsist_Teoretisko nodarbibu metodiskais materials Periferijas ...

13.12.2012 Views

Teorētisko nodarbību metodiskais materiāls Perifērijas ierīces 3. IEVADA/IZVADA ĀRĒJĀS IERĪCES 3.1. Tastatūra Tastatūra -datora ievadierīce, ko izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiĦu palīdzību ievadītu datorā programmas un datus, kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.(www.termini.lv). Viena no svarīgākajām datora vadības ierīcēm. Pastāv daudz tastatūras tipu un modifikāciju. Izplatītākais tastatūras tips personāliem datoriem QWERTY (pirmie 6 burti simbolu rindā) tastatūra. Pirmajiem datoriem (IBM XT) bija 86 taustiĦu iekārtas. AT tipa datoriem sāka izmantot 101/102 taustiĦu variantus. Vēlāk, sakarā ar WINDOWS sistēmas popularitāti, tastatūras tika papildinātas vel ar 2 Windows taustiĦam. 22.attēls. PC tastatūra ar Windows taustiĦam Variants QWERTY ir visizplatītākais, taču nav optimālākais izvietošanas ziĦā. Tas nav paredzēts ātrākai drukāšanai. Viens no ērtākajiem simbolu izvietojumu variantiem ir Dvoraka tastatūra (1936). 23.attēls. Dvoraka tastatūra Mūsdienas ražotāji piedāvā specializētas tastatūras, kuras ir orientētas uz konkrētām darbībām un programmām. (piemēram, spēĜu, interneta, Skype tastatūras utt.) Šīs ierīces pirmkārt izpilda parastas tastatūras funkcijas, taču izmantojot speciālo programmatūru, var pildīt arī specifiskas darbības un komandas (komandas atskaĦotājam, darbības internet pārlūkprogrammā, citu programmu vadība utt.). 30

Teorētisko nodarbību metodiskais materiāls Perifērijas ierīces Tastatūra ir datora galvenā vadības iekārta. Visas programmas rakstās tā, lai izmantojot taustiĦus un to kombinācijas, varētu izpildīt visas programmā paredzētās darbības. Pieslēguma interfeisi. 24.attēls. Tastatūras pieslēguma interfeisi A - Standarts (5-pin) – mūsdienās praktiski neizmanto B – PS/2 - Pagaidām visvairāk izmantojamais variants C – USB – acīm redzot interfeiss, kurš ar laiku aizvietos PS/2 3.2. Kursora pozicionēšanas iekārtas Pele - ierīce kursora pozicionēšanai datora ekrānā (pointing device). Mūsdienās viens no populārākiem vadības rīkiem. Parasti aprīkota ar 2/3 vadības pogām un pārvietošanas rullīti. Pirmais datorpeles prototips parādījās 1963.gadā (Duglas Engelbarts). Šī ierīce nemaz nebija līdzīga tām iekārtām ar kuram mēs šodien strādājam, bet tajā tika izmantoti tie paši darbības principi. Mūsdienās pārsvarā izmanto optiskās un lāzerpeles. Optiskās pelēs neizmanto mehāniskas detaĜas, tāpēc tās ir ērtākas un drošākas ekspluatācijā. Kursorbumba (trackball) ir pozicionēšanas iekārta, kas satur ripināmu bumbiĦu. Ripināšanu var veikt kā ar pirkstiem, tā arī ar delnu. Iekārtai var būt vairākas pogas. Kursorbumbai ir divas būtiskas atšėirības no peles: datoros. • tā ir stabila (nekustīga), jo tai ir smags korpuss, • nav nepieciešams laukums bīdīšanai, kā tas ir pelei, Kursorbumbas nav guvušas plašu pielietojumu, aktīvi to izmanto tikai portatīvajos Kursorsvira (joystick) ir pozicionēšanas iekārta, kuru izmanto objektu pārvietošanai pa ekrānu jebkurā virzienā. Kursorsvirai ir arī pogas. Pamatā kursorsviru izmanto spēlēs. Kursorsviras darbības principi ir līdzīgi pelei un kursorbumbai. Taču, ja peles kursors apstājas pēc peles apstādināšanas, tad kursorsviras kursors turpina kustēties norādītajā virzienā. Apstāšanās notiek tikai atgriežot kursorsviru sākumpozīcijā. Skārienpaliktnis (touch pad) Ierīce, kura reaăē uz pieskārienu un Ĝauj lietotājam nosūtīt informāciju uz datoru, izdarot spiedienu uz speciāli izveidotas virsmas noteiktiem apgabaliem. Tā kā skārienpaliktnim ir plakana virsma, tā lietotājam nav nepieciešams nospiest 31

Teorētisko nodarbību <strong>metodiskais</strong> materiāls Perifērijas ierīces<br />

Tastatūra ir datora galvenā vadības iekārta. Visas programmas rakstās tā, lai izmantojot<br />

taustiĦus un to kombinācijas, varētu izpildīt visas programmā paredzētās darbības.<br />

Pieslēguma interfeisi.<br />

24.attēls. Tastatūras pieslēguma interfeisi<br />

A - Standarts (5-pin) – mūsdienās praktiski neizmanto<br />

B – PS/2 - Pagaidām visvairāk izmantojamais variants<br />

C – USB – acīm redzot interfeiss, kurš ar laiku aizvietos PS/2<br />

3.2. Kursora pozicionēšanas iekārtas<br />

Pele - ierīce kursora pozicionēšanai datora ekrānā (pointing device). Mūsdienās viens<br />

no populārākiem vadības rīkiem. Parasti aprīkota ar 2/3 vadības pogām un pārvietošanas<br />

rullīti. Pirmais datorpeles prototips parādījās 1963.gadā (Duglas Engelbarts). Šī ierīce nemaz<br />

nebija līdzīga tām iekārtām ar kuram mēs šodien strādājam, bet tajā tika izmantoti tie paši<br />

darbības principi. Mūsdienās pārsvarā izmanto optiskās un lāzerpeles. Optiskās pelēs<br />

neizmanto mehāniskas detaĜas, tāpēc tās ir ērtākas un drošākas ekspluatācijā.<br />

Kursorbumba (trackball) ir pozicionēšanas iekārta, kas satur ripināmu bumbiĦu.<br />

Ripināšanu var veikt kā ar pirkstiem, tā arī ar delnu. Iekārtai var būt vairākas pogas.<br />

Kursorbumbai ir divas būtiskas atšėirības no peles:<br />

datoros.<br />

• tā ir stabila (nekustīga), jo tai ir smags korpuss,<br />

• nav nepieciešams laukums bīdīšanai, kā tas ir pelei,<br />

Kursorbumbas nav guvušas plašu pielietojumu, aktīvi to izmanto tikai portatīvajos<br />

Kursorsvira (joystick) ir pozicionēšanas iekārta, kuru izmanto objektu pārvietošanai pa<br />

ekrānu jebkurā virzienā. Kursorsvirai ir arī pogas. Pamatā kursorsviru izmanto spēlēs.<br />

Kursorsviras darbības principi ir līdzīgi pelei un kursorbumbai. Taču, ja peles kursors apstājas<br />

pēc peles apstādināšanas, tad kursorsviras kursors turpina kustēties norādītajā virzienā.<br />

Apstāšanās notiek tikai atgriežot kursorsviru sākumpozīcijā.<br />

Skārienpaliktnis (touch pad) Ierīce, kura reaăē uz pieskārienu un Ĝauj lietotājam nosūtīt<br />

informāciju uz datoru, izdarot spiedienu uz speciāli izveidotas virsmas noteiktiem<br />

apgabaliem. Tā kā skārienpaliktnim ir plakana virsma, tā lietotājam nav nepieciešams nospiest<br />

31

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!