PDatorsist_Teoretisko nodarbibu metodiskais materials Periferijas ...
PDatorsist_Teoretisko nodarbibu metodiskais materials Periferijas ...
PDatorsist_Teoretisko nodarbibu metodiskais materials Periferijas ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Teorētisko nodarbību <strong>metodiskais</strong> materiāls Perifērijas ierīces<br />
(pārsvarā domātas serveru uzbūvei). Fiziski moduĜi neatšėiras, taču standarta sistēmplatē<br />
nestrādās.<br />
AtmiĦas moduĜu galvenās īpašības un parametri:<br />
• Tehnoloăija – (DDR, DDR2, DDR3) un savietojamība ar sistēmpalti.<br />
• Korpusa tips – DIMM / SODIMM. SODIMM – kompaktais variants, paredzēts<br />
izmantošanai mobilajos datoros.<br />
• Darba frekvence – MHz.<br />
• Apjoms – MB, GB.<br />
• Taimingi – ns (nanosekunde) – laika kavējumi griežoties pie atmiĦas mikroshēmām.<br />
Lietotāji reti pievērš uzmanību šim parametram.<br />
Katrs ražotājs saviem moduĜiem izmanto iekšējo marėēšanas sistēmu - P/N (part<br />
number). Iepazīties ar sistēmas atšifrēšanu var apmeklējot ražotāja WEB lappusi. Tur arī<br />
jāmeklē informācija par moduĜu atbilstību un savietojamību ar dažādam sistēmām. Vienotas<br />
marėēšanas sistēmas ražotājiem nav.<br />
1.3. Kopnes<br />
Mūsdienās dators ir sarežăīta un elastīga sistēma, ar iespējām mainīties un modificēties.<br />
Pirmo datoru ražotāji centās katrs izstrādāt un uzbūvēt savu unikālo nesavietojamo sistēmu. Šī<br />
tehnoloăija bija Ĝoti nelietderīga, gan lietotājiem, gan iekārtu ražotājiem. IBM piedāvāja savu<br />
revolucionāro (kaut tajā laikā arī riskanto) datora uzbūves ideju, kuru vēlāk devēja par atklāto<br />
uzbūves arhitektūru. Uz sistēmplates tika izvietoti tikai elementi, kuri nodrošina paša datora<br />
kodola darbu. Visas pārējas funkcijas tika pārliktas uz papildierīcēm (paplašinājuma platēm).<br />
Datoram ir universāla, standartizēta kopne, pie kuras, izmantojot speciālas pieslēgvietas<br />
(paplašinājuma kopnes), bija plānots slēgt klāt visas nepieciešamās iekārtas. Paplašinājuma<br />
kopnes izmantošana padarīja datoru par universālu sistēmu, kuru lietotājs varēja būvēt un<br />
modificēt pēc savām vajadzībām. Arī ierīču ražotājiem tika dota iespēja ražot universālas<br />
iekārtas, kuras varēja izmantot lielam sistēmu klāstam. Šajā apakšnodaĜā apskatītas tikai<br />
populārākās un mūsdienās izmantojamākās kopnes.<br />
Sistēmas kopne. (Front side bus -FSB) Galvenā maăistrāle. Bieži paplašinājuma<br />
kopnes veidoja savu darba frekvenci, atkarībā no FSB. Procesora frekvenci nosaka FSB<br />
frekvence un reizinātāja koeficients. (piem. FSB – 200MHz, reizinātājs 8, procesora<br />
frekvence būs 1600MHz -1.6GHz). Vecām sistēmām atmiĦas frekvence sakrita ar FSB.<br />
Mūsdienās atmiĦas un FSB frekvences atšėiras. Arī ISA, PCI, AGP frekvences agrāk bija<br />
saistītas ar FSB, taču tehnoloăiju attīstības rezultātā, mūsdienās tās ir daĜēji vai pilnība<br />
neatkarīgas.<br />
13
Change language